Man ir prieks būt šeit un dalīties ar jums. Šodienas tēma ir saistīta ar galvu, bet ne ar to, kas ir galvas redzamā daļa, bet gan ar to, kas ir iekšpusē – ar mūsu smadzenēm, prātu, domāšanu. Tēma ir “Atjauno savu prātu!”, vai arī apakšnosaukums ir “Tu esi tas, ko tu domā”. Šodien koncentrēsimies uz to, kas ir mūsu galvās,

Lūkas evaņģēlijā Jēzus atbildēja – kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam. Es domāju, ka daudziem mums šī ir ļoti labi zināma rakstvieta. Bet Viņš atbildēja: "Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam." (Lūkas evaņģēlijs 18:27) Vispār jau ir tā, ka cilvēkam ir iespējams ļoti daudz. Piekritīsiet? Cilvēks spēj daudz, un cilvēkam ir liels potenciāls, īpaši tādiem, kuri tic sev

Esam atnākuši, lai viens otru satiktu, redzētu, sajustu, saspiestu rociņu vai apķertu, un tā ir svarīga lieta, tā ir svarīga vajadzība katram cilvēkam – būt pieņemtam, būt savā vietā, būt tur, kur tu esi piederīgs. Un draudze ir mūsu mājas, un šī ir mūsu draudze, un mums ir vislabākā draudze, un kāpēc tad tu būtu atnācis, ja šī nav labākā

Manas svētrunas nosaukums ir “Lielākais Debesu valstībā” vai Dieva valstībā, tas ir viens un tas pats. Un man ir jums jautājums: “Vai bērnībā jums patika skatīties multfilmas? Un vai arī tagad jums patīk skatīties multfilmas?” Tagad arī diezgan taisa multiplikācijas filmas, kas patiesībā ir domātas pieaugušajiem, kur ir tāda laba doma un dziļa jēga, ko citreiz bērni varbūt tik daudz

Tā patiešām ir laime un privilēģija, ka mēs visi varam būt šeit, ka esam draudzē, varam kopā pulcēties, slavēt, mācīties Dieva vārdu – tā ir svētība un privilēģija. Ne vienmēr un ne visos laikos, tas tā ir bijis, tāpēc ir jānovērtē viss, kas ir mums. Tā ir liela atslēga, ka mēs skatāmies un pateicamies par to, kas mums ir, nevis

Es tā domāju, kādu nosaukumu likt svētrunai: “Ieguvumi esot draudzē” vai “Kādēļ ir svarīgi būt draudzē un piederēt pie draudzes?”, bet mans gala lēmums bija, ka nosaukums ir “Esi lepns par savu draudzi!”. Būs neliela ievaddaļa, kas ir vispārīgi par draudzi, bet otrajā daļā būs tieši par mūsu draudzi, kāpēc tu vari lepoties un būt lepns tieši ar draudzi “Kristus

Dievs ir ļoti priecīgs, ka tu esi draudzē, ka mēs visi esam kopā. Dieva vārds saka, lai mēs nekad neatstājam savas sapulces. Neatkarīgi no tā, vai šeit ir galvenais mācītājs vai vietas izpildītājs, mēs nākam kopā, jo Dievs nekad neaizmirst būt mūsu vidū caur Svēto Garu, piepilda vajadzības, nāk mums palīgā, atklāj lietas, kas jāzina. Tās lietas, par kurām es

Manas svētrunas nosaukums ir „Kā būt laimīgam?” Vienkāršs jautājums, ko īsi un vienkārši var izrunāt, bet tur apakšā ir daudzas lietas. Protams, ka mēs visas lietas neizrunāsim, es jums neizstāstīšu to vienīgo superformulu, kā būt laimīgam. Vispār ikviens cilvēks grib būt laimīgs, dzīvot harmonisku un piepildītu dzīvi. Tā ir tāda dabiska, normāla vēlēšanās. Lielākā daļa cilvēku meklē, kur ir tā

Draudze ir vieta, kur Dievs ir mūsu vidū. Un vai tu redzi vai neredzi, tu jūti vai nejūti, Viņš šeit ir, Viņš šeit darbojas un Viņa spēks ir reāls, tas maina sirdis, maina dzīves. Un viss ir atkarīgs arī no mums pašiem, ko mēs vēlamies saņemt no Dieva, cik mēs esam atvērti, cik mēs esam sagaidoši saņemt no Dieva. Un

Tie, kuri vakar apmeklēja līderu skolu, daudz dzirdēja gan par komandu, gan sinerģiju. Tas mums tagad ir kļuvis populārs vārds. Iespējams, es kādās lietās atkārtošos, bet ne visi bija līderu skolā. Līdz ar to daži šo tēmu dzirdēs otro, trešo reizi, bet daudzi pirmo reizi. Jebkurā gadījumā atkārtošana ir zināšanu māte. Svarīgākais iemesls, kādēļ šodien izvēlējos runāt par komandu, ir

Man ir patiess prieks šodien šeit būt un runāt. Vispirms sākumā es pastāstīšu stāstiņu, drīzāk mācību, un tad pateikšu sprediķa nosaukumu. Es pastāstīšu par divām laika sistēmām, kas palīdzēs saprast ļoti svarīgu lietu. Ir divi laika skaitīšanas veidi. Pirmais veids ir cikliskais laika skaitīšanas veids. Tas nozīmē, ka viss iet uz riņķi. Piemēram, diena sākas, tad ir rīts, pusdienas laiks,

Pasaulē atzīmē Ziemassvētkus, ziemas saulgriežus, bet kristīgā pasaule svin Kristus dzimšanas svētkus. Pirms vairāk nekā 2000 gadiem Izraēlā piedzima ļoti īpaša persona, Jēzus Kristus, kas bija ilgi gaidītais glābējs, kurš bija vienlaicīgi Dievs un cilvēks, un Dievs pats nāca cilvēka veidā virs zemes, lai ikviens, kurš Viņam tic, kurš uzticas, kurš nožēlo savus grēkus, kurš pieņem Viņu, varētu saņemt piedošanu,

Šodienas svētrunas tēma ir “Uzticības kultūra”. Uzticams cilvēks ir atbildīgs, tāds, kuram var pilnībā uzticēties, uzticīgs saviem principiem un izturīgs. Par uzticamību laiku pa laikam ir jāatgādina un jāmāca. Mūsu draudzē šī tēma jau ir mācīta, jo uzticamība ir katra kristieša principiāla pazīme. Gadiem ejot, ir pierādījies, ka dzīvē panākumus gūst un aiziet līdz galam nevis tie, kuri ir skaistāki,

Šodienas svētrunas nosaukums ir „Izvēli izdari tu pats!”. Tuvojas svētku laiks un katram tas ir citādāks. Kādam tas ir daudzu darbu padarīšana pirms brīvdienām, pirms atvaļinājuma, kādam tā ir stresaina iepirkšanās, jo dāvanas taču ir jānopērk bērniem, vecākiem, vīram, sievai, omītei, opītim, kaimiņiem, draugiem, radiem, kolēģiem – veselam lērumam cilvēku. Kāds ir nolēmis vispār nesvinēt šos svētkus. Kāds varbūt nolēmis

Liela atbildība šodien šeit stāvēt, es to ļoti novērtēju un pateicos Dievam un tāpat arī es ļoti lūdzu Svēto Garu, lai Viņš lieto, lai vada un, lai mēs varam saņemt no Viņa, jo Dievam vienmēr ir kaut kas svaigs, Viņam ir kaut kas aktuāls tieši katram no mums. Un es tā ticu arī par šodienu, ka Dievam ir sagatavots tieši

Šodien es runāšu par iztēli. Mūsu iztēle ir diezgan saistīta ar mūsu domu dzīvi. Skaidrojošā vārdnīca saka, ka iztēle ir psihiska norise, kaut kā jauna radīšana apziņā, tēla, priekšstata, idejas veidā. Parasti tas saistās ar jaunrades procesu. Iztēle veido un attīsta mūsu vīziju. Katram cilvēkam iztēle darbojas. Ja tu domā, ka tev tā nedarbojas, tad padomā par to, ka nevari

Vakar bija svētku diena – 18. novembris –, kad mēs atzīmējām Latvijas dzimšanas dienu, 105. gadadienu. Pareizi ir atzīmēt svētkus, atcerēties svarīgus notikumus, pieminēt varoņus un svinēt svētkus, bet svētki paiet un atgriežas ikdiena. Ikdiena ar rūpēm, risināmām dažādām ikdienas lietām, ar darāmajiem darbiem. Bieži savā ikdienas skrējienā mūsu uztraukumi, stresi un raizes paņem lielāko daļu mūsu uzmanības, kas patiesībā

Šodienas svētrunas tēmas nosaukums ir “Cilvēkiem dotā vara”. Tas nozīmē – tev dotā vara, draudzei dotā vara, mājas grupai dotā vara, cilvēkiem dotā vara, un tas ir rakstīts Mateja evaņģēlijā, kur Jēzus dziedina triekas ķerto. Kad pie Viņa pienes šo triekas ķerto cilvēku, Viņš vispirms piedod grēkus. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus

Svētrunas tēma ir “Pasaules uztvere”. Katrs cilvēks vienus un tos pašus apstākļus var atšķirīgi uztvert, dažādi uz tiem skatīties. Dažādi cilvēki ar dažādu pasaules uztveri skatās un domā par vieniem un tiem pašiem notikumiem atšķirīgi, kā arī pieņem atšķirīgus lēmumus. Šie lēmumi nes dažādus rezultātus, un tie var būt gan pozitīvi, gan negatīvi, gan Dievam patīkami, gan nepatīkami. Rezultāti arī

Šodienas svētrunas tēma ir „Trīs brīvības pakāpes”. Es gribu rosināt jūsu domāšanu. Šīs lietas es atgādinu nepārtraukti, bet tas, ka es tās atgādinu, nenozīmē, ka mēs to saprotam. Reizēm ir jādzird viens un tas pats ļoti ilgu laiku, kamēr ataust gaisma. Arī kad tā ataust, kad tu esi kaut ko atklājis, sapratis, tad nākamais solis ir to realizēt, lietot šīs