10. decembra dievkalpojumā mācītājs savai svētrunai bija devis nosaukumu „Mans Dievs un mana draudze”. Vecajā Derībā, Rutes grāmatā ir stāsts par kādu moābiešu sievu, atraitni, kura nolēma neatgriezeniski saistīt savu dzīvi ar Izraēlu, Dieva tautu un palikt uzticīgai gan šai tautai, gan arī tās Dievam līdz galam. Ko mēs no tā varam mācīties šodien? Es pazīstu savu Dievu un

Draudzes līderu sapulcē 5. decembrī mācītājs runāja par to, cik ļoti cilvēkiem nepieciešams Jēzus – Glābējs un Pestītājs. Tikpat liela nepieciešamība pazudušajai pasaulei ir pēc cilvēkiem, kuri pasludina vēsti par Jēzu. Nosaukums šai svētrunai, kas adresēta galvenokārt vadītājiem – „Jēzus, Glābējs!” Jēzus Kristus - Kristus tulkojumā nozīmē Svaidītais, Jēzus nozīmē Glābējs. Dievs sūtīja Savu Dēlu un pavēstīja caur eņģeļiem,

Šis vārds būs netipisks dziedināšanas dievkalpojumam. Runa būs par svaidījumu un svētīšanos. Kad es gatavoju šo svētrunu, Dievs mani īpaši uzrunāja. Šis vārds ir tas, kas ir vajadzīgs tev, lai tu saņemtu un nosargātu savu dziedināšanu. Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un

Dievkalpojuma turpinājumā mācītājs Mārcis Jencītis turpina Gannas svētrunu „Pazaudēt ir viegli, bet atgūt ir ļoti, ļoti grūti.” Ļoti grūti ir atdabūt atpakaļ to, ko tu esi neapdomīgi pazaudējis. Pazaudēt var dažādas lietas, tāpēc, ka tu neesi adekvāti rīkojies un darījis ne tā, kā Dievs grib. Un pēc tam ir ļoti, ļoti grūti izlieto ūdeni sasmelt. Dažos gadījumos pat neiespējami.

26. novembra dievkalpojumā sludinātais vārds bija no divām daļām. Vispirms sludināja Ganna. Nosaukums viņas tēmai: „Pazaudēt ir viegli, bet atgūt ir ļoti, ļoti grūti”. Tu noteikti zini, ka savā dzīvē savas muļķības un savas neuzmanības pēc daudzas lietas esi pazaudējis. Pēc tam tās atgūt ir daudz grūtāk. Ir kaut kādas lietas, jeb cilvēki tavā dzīvē, ar kuriem nekad nebūs

Dievs ir reāls!” - tā savu svētrunu 19. novembra dievkalpojumā sāk mācītājs Mārcis Jencītis, un turpina: „Arī velns ir reāls!” Patiesi, tūkstošiem dēmonu strādā, lai novērstu cilvēkus no Dieva. Viņš kārdina ticīgos ar mazām lietām, nelieliem kompromisiem. Un tos, kuri ignorē Dieva gribu, velns satriec. Gan mūsu panākumi, gan sakāves sākas ar mazām, sākumā grūti pamanāmām lietām. Tāpēc šai

Katrā cilvēkā ir vieta, kuru tu vari piepildīt ar mīlestību. Viņš tevī ir radījis tādu kā tvertni, kuru kāds cits, pirmkārt, jau Viņš, piepilda ar Savu mīlestību. Psihologi pat ir nākuši pie slēdziena, ka cilvēka primārā nepieciešamība ir tikt mīlētam. Katrs cilvēks grib tikt mīlēts. Katrs grib, lai viņu kāds mīl. Tā apziņa, ka tu zini, ka tevi kāds

Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess. 5. Mozus 32:4 Dievs ir uzticams! Es to neesmu pats izdomājis, nedz arī kāds cilvēks man to ir teicis. Tas ir rakstīts Dieva vārdā. Kad divi cilvēki – vīrietis un sieviete – slēdz laulību, tad viņi vienojas arī par uzticību, jo laulība uzliek pienākumus. Tomēr laulību var šķirt. Bībele

Pirmdienas līderu sapulci mācītājs Mārcis Jencītis sāka, sakot, ka turpināsim to pašu tematu, ko iesākām sestdienas dievkalpojumā, būs tās pašas rakstu vietas no Jozua grāmatas, tikai nedaudz tālāk. Kas ir līdumnieks? Tas ir cilvēks, kas iztīra lauku no koka saknēm. Vai Latvijā ir daudz ko tīrīt? Bez gala! Kad mēs lidojām ar lidmašīnu uz Vāciju un nesen uz Angliju,

Ir sapņi, kas ir miruši un ir sapņi, kas ir dzīvi. Cilvēki ar mirušiem sapņiem ir miruši garā, bet cilvēki ar dzīviem sapņiem ir garīgi dzīvi. Tas, kādi ir tavi sapņi, nosaka to, kas esi tu pats. Džona Maksvela mīļākais teiciens, kas ir kļuvis arī mans mīļākais teiciens, ir: "Parādi man cilvēku bez mērķiem, un es tev parādīšu cilvēku,

Nosaukums šai svētrunai, ko es šodien sludināšu, ir - LĪDZ GALAM! Cik no jums ir bijuši draudzes inkaunteros? Tur ir šī nodošanās lūgšana – „Es esmu viens no tiem, kas ir cieši nolēmis iet līdz galam!” Lūk, par to arī šodien būs runa: kā mums būt tiem, kas ne tikai grib aiziet līdz galam, bet kas arī aiziet līdz

24. oktobra lūgšanu sapulcē mācītājs dalījās ar vārdu par vispārīgu problēmu šodien draudzē – Manipulāciju ar prioritātēm. Mums draudzē ir 5 prioritātes: Dievs – tas ir laiks ko pavadām ar Dievu; Es – pirmkārt, tie ir mani darbi, garīgā izaugsme. Es sekoju sev līdzi, cīnos, lai man būtu svēta dzīve. Šī prioritāte ietver sevī arī vajadzības miesai un dvēselei;

Sākumā mācītājs Mārcis Jencītis jautā draudzei: „Kā padarīt savu ticības dzīvi priecīgu, interesantu un auglīgu? Pareizi, kas tas ir aktuāls jautājums? Tu tici un tici, lūdz un lūdz, apmeklē draudzi un grupiņu. Tev ir lūgšanu kambaris, ģimene, bērni. Tu dari visu, bet tad reizēm iestājas rutīna un tev viss sāk riebties. Viss paliek par grūtu. Tad nu šodien tev

Šīs svētrunas nosaukums ir ”Dievišķa draudzība”, Tā būs nopietna tēma par draudzību. Kas ir draudzība un ko par to saka Dievs? Kādai ir jābūt mūsu draudzībai ar cilvēkiem draudzē, mājas grupiņā, kā arī tiem, kuri šobrīd Dievu vēl nepazīst, ar cilvēkiem, kas jau ir vai varētu būt mūsu draugu un paziņu lokā? Es lūdzu un ticu, ka Tu, Dievs,

Kā tu domā, kas mums būtu jādzird šeit, šajā vietā – teoloģija, vai praktisks pielietojums? Protams, praktisks pielietojums. Kā Jēzus mācīja? Viņš runāja ļoti vienkāršā valodā, ar piemēriem. Viņš stāstīja dažādus stāstus - par aitām, par zivīm, par naudu, par bagātajiem un nabagiem, par nobalsinātiem kapiem. Tajā laikā cilvēkiem bija absolūti skaidrs, ko Viņš gribēja pateikt. Mums, kuri pilnībā

Līderu sapulces svētrunas tēma ir „Uzticība un augļi”. Šajā reizē mācītājs mums sīki pastāsta, kā un kāpēc mums jābūt uzticīgiem Dievam, kā mums nest augļus, kā arī par to, ko Dievs ir paredzējis mums, un ko izdarījis mūsu dēļ. Viens no kritērijiem kā mēs paši varam novērtēt, vai piederam Dievam vai nē, ir tas, vai esam Viņam uzticami. Ko

Pirmdienas līderu sapulci mācītājs Mārcis Jencītis sāka ar vārdiem draudzei: „Es jūs visus ļoti mīlu!” Kas ir visu laiku labākais līderis? Jēzus! Ja mēs gribam mīlēt cilvēkus un kalpot viņiem tā, kā kalpoja Viņš, tad mums ir jāpielieto tie paši principi, kurus pielietoja Viņš. Mēs gribam savās grupiņās redzēt dziedinātus, svētītus, augošus, pieaugošus, stipri uz savām kājām stāvošus cilvēkus,

Kas būtu, ja mana mamma nelūgtu par mani Dievu tos desmit gadus, kurus viņa to darīja? Kas būtu, ja Limbažos nebūtu baptistu draudzes? Kas būtu, ja mana mamma nepalaistu uz svētdienas skolu manu brāli, un mans brālis neiepazītu Dievu un neatvestu pie Dieva arī manu mammu? Kas būtu, ja nebūtu bijis šīs draudzes un mammas, kas lūdza Dievu par

Vīzijas konferences svētrunu mācītājs Mārcis Jencītis sāka ar lūgumu Dievam: „Palīdzi mums, Debesu Tēvs, ieraudzīt Tavus mērķus! Palīdzi, ka mēs neizdomājam un neizfantazējam savu mērķus, bet tiešām domājam tā, kā Tu to Savā Vārdā esi mums atklājis. Palīdzi mums saprast, ka Tavus mērķus var piepildīt tikai tādā veidā, kā Tu mums atklāj Bībelē. Palīdzi, Dievs, ka mēs ieraugām rezultātus,

Ticība Dievam, jeb, mūsu gadījumā, lai nebūtu pārpratumu - ticība uz Jēzu Kristu, nav domāta, lai mēs izbēgtu no realitātes šeit virs Zemes. Ticība Jēzum ved mūs realitātē pastāvēt un uzvarēt. Tā ticība, kas pamatota Bībelē, nav mācība, kas palīdz aizbēgt no grūtībām un realitātes sev apkārt. Vai tu saproti to, ka mēs dzīvojam reālā pasaulē? Un mums apkārt ir reāli apstākļi un arī ļauni cilvēki.