Pa īstam! Šie divi vārdi jau ilgāku laiku skan manā sirdī. Brīvība no grēka, dziedināšana, Svētā Gara liecība sirdī, ka esmu Viņa bērns, personīgas attiecības ar manu Radītāju un Glābēju – lai viss būtu pa īstam!   Vai var kristietī būt ļaunie gari pēc tam, kad viņš ir pieņēmis Jēzu par savu Kungu un savu dzīvi nodevis Dievam? Vai

„Un tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka”. Marka evaņģēlijs 12:30   Cik bieži ir tā, ka mēs ar prātu saprotam kādas lietas mūsu ticības dzīvē, tomēr pašiem ir godīgi jāatzīst – „sirds līdzi netiek!” Ar savu prātu saprotam, ka

1. augusta dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” bija īpašs. Tās mācītājs Mārcis Jencītis nupat kā ir atgriezies no vizītes Vācijā, Manheimas draudzē, kur viņš kopā ar sievu piedalījās enkaunterā jeb triju dienu padziļinātu lūgšanu un Dieva vaiga meklēšanas kalpošanā. Vai kas būs mainījies viņa kalpošanā un sludināšanā?   Svētrunas tēma šajā reizē ir par mūsu brīvību, ko mēs iegūstam attiecībās ar mūsu

Taču draudzes dzīve tāpēc ne uz mirkli neapstājas: gan iknedēļas dzīve mājas grupiņās, gan arī dievkalpojumi abās pilsētās (Rīgā, Valmierā), kur parasti kalpo mācītājs Mārcis pats, tiek pilnvērtīgi noturēti. Netrūkst ne Dieva Spēkā pasludinātas Dieva Vēsts, nedz arī lūgšanu par cilvēku vajadzībām un piepildīšanos ar Svēto Garu. Šoreiz ar Dieva Vēsti kalpoja draudzes Bībeles un Līderu Skolas vadītāja un

„Ja vīģes koks arī neziedēs, un vīna kokam nebūs ogu, un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem, un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!” Habakuka 3:17-18

„Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu. Ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Jāņa evaņģēlijs 14:27   11. jūlija dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei” Rīgā svētrunas tēma bija „Tas Kungs ir mans miers”. Mācītājs Mārcis Jencītis saka: „Vai jūs esat dzirdējuši ļaudis sakām – iegāju katedrālē, tur bija tik kluss, tik

„Šī svētruna domāta tiem, kuriem dzīvē ir mērķi. Tiem, kuri grib ieiet savā aicinājumā, kādu tiem devis Dievs. Tiem, kuri vēlas kalpot tam Kungam un cilvēkiem.” – saka draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis 4. jūlija dievkalpojumā Rīgā, Zinātņu akadēmijas namā. „Dievs mūs katru ir radījis unikālus. Katram no mums Dievs ir paredzējis kalpošanu gan draudzē, gan sabiedrībā. Mums

27. jūnija dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” Rīgā, bija iezīmīgs ar to, ka šajā sestdienā tika sveikti jaunie draudzes locekļi, kuri kristījās šā gada jūnijā Limbažos. Tika pasniegti arī izlaiduma diplomi draudzes Bībeles skolas un Līderu skolas beidzējiem.   Tā kā šoreiz sveikt savus piederīgos draudzes locekļus bija aicināti viņu tuvinieki, šis dievkalpojums izvērtās kā liecību pēcpusdiena. Aptuveni desmit draudzes

Pārējie diemžēl dzīvo tādu pašu dzīvi, kā līdz šim un dara tos pašus grēkus, kurus darīja agrāk. Daudzus patiesus, meklējošus kristiešus nodarbina šī problēma. Arī draudzes „Kristus pasaulei” mācītāju Mārci Jencīti. Vai ar īsu lūgšanu „Kungs, piedod manus grēkus!” altāra priekšā pietiek, lai cilvēka dzīve mainītos uz visiem laikiem?   Savā svētrunā 20. jūnijā viņš izmantoja kādu notikumu, kas

Kā parasti šādās reizēs, bija vērojamas daudz jaunas sejas. Ir kāda apmeklētāju kategorija, kura parasti nāk tikai uz šiem dziedināšanas dievkalpojumiem. Tie ir dažāda gadagājuma, pārsvarā vecākās paaudzes cilvēki, kuriem ir nopietnas veselības problēmas.   Pirms dievkalpojuma allaž iznāk sarunāties ar šiem cilvēkiem. Ir interesanti uzzināt, kas viņu dzīvēs mainās, kopš viņi sākuši apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumus.

„Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū”. Atklāsmes grāmata 2:17   Daudzās tradicionālās konfesijās, kristot mazu bērniņu, viņam tiek dots cits, jauns vārds, ko parasti neraksta viņa dzimšanas apliecībā vai pasē. Arī no antīkās vēstures ir zināms,

Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu to namu, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars

Pirmais dievkalpojums ar šādu tēmu 23. maijā notika draudzē Rīgā, Zinātņu akadēmijas namā. Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis ir pievērsies šai aktuālajai tēmai laikā, kad mūsu sabiedrību ir nomācis pesimisma gars, kad visi runā tikai par to, ka viss ir slikti un kad ļoti daudzi mūsu sabiedrības locekļi neredz izeju gan no savām materiālajām, gan garīgajām grūtībām. Savas svētrunas ievadā

Kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: „sataisiet tā Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas!” (Lūkas evaņģēlijs 3:4) Kā parasti ikmēneša dziedināšanas dievkalpojumos draudzē „Kristus Pasaulei” arī šoreiz, 16. maija dievkalpojumā Rīgā, Zinātņu akadēmijas namā, bija vērojamas daudzas jaunas sejas, lielākoties vecāka gadagājuma ļaudis, kuri meklē Dievu, lai saņemtu savu dziedināšanu, savu brīnumu.   Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis: „Ciemos parasti

„Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū. Kā pēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam Glābējam un savam Dievam!” Psalms 42:5-6 Mums ikvienam ir vietas, notikumi, patīkami

„Kāpēc manam kaimiņam, kurš bija labs cilvēks, uzbrauca mašīna, kamēr mājas sētnieks, pēdējais pļēgurs, dzīvo cepuri kuldams, dzer, sit savu sievu un viņam nekas nekaiš!? Kāpēc Āfrikā mirst no bada mazi, nevainīgi bērni? Kur ir Dievs?!” – šādus un līdzīgus jautājumus mūsdienās uzdod ļoti daudzi cilvēki. „Ja ir Dievs, tad kāpēc notiek tik daudzas netaisnības mūsu zemē? Vai tā

"...Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” Šodien šos vārdus lieto katrs kristietis. Tos dzird gandrīz vai uz katra ielas stūra. Arī es, gatavojot šo svētrunu, domāju – ko gan lai vēl pasaku par šo tēmu, par kuru tik daudz runājis

Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,  tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." Mateja evaņģēlijs, 28:18-20   Lai mēs varētu izpildīt Kristus doto

Draudzē „Kristus Pasaulei” aizvadītajā nedēļā bija triju dienu gavēnis. Viens no draudzes gavēņa mērķiem bija šāda lūgšana visas šīs trīs dienas: „Kungs, dari mani un citus par līderiem!” Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis šo lūgšanu ņēma par savas svētrunas tēmu 4. aprīļa dievkalpojumā. „Šodien mūsu zemē ir tūkstošiem cilvēku, kuri berzē baznīcas solus, taču viņi nevēlas kļūt par vadītājiem un

Šīs abas lietas ir tās, kuras kristiešos izraisa visvairāk diskusiju un neizpratnes, un šīs ir arī lietas, ko mūsu miesai visvairāk negribas darīt. Tomēr uzvara pār problēmām, grēku un velnu bez kārtīgas lūgšanas un arī gavēšanas nemaz nav iedomājama! Tāpēc 28. marta svētrunas tēma draudzē „Kristus Pasaulei” ir tieši šāda – „Lūgšana un gavēnis!” Draudzes mācītājs Mārcis Jencītis savas