3. aprīļa dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” notika nākamajā dienā pēc inkauntera.
Mācītājs Mārcis Jencītis un viņa kalpotāju komanda ir pilni Dieva spēka un pozitīvas enerģijas. „Kas notiek ar cilvēku, kuram ir vājāk ar paškontroli?” – viņš jautā klātesošajiem savas svētrunas pašā sākumā. „Kad darbā meistars sarāj, mājās bērni neklausa, sieva „zāģē”? Kādu laiku cilvēks savaldās, bet rūgtums viņam iekšā krājas un aug augumā. Un ja tu pēc tam nejauši patrāpies ceļā šādam cilvēkam, tu dabū pēc pilnas programmas. Tev pat nav jābūt īpaši vainīgam. Viens sīks, nenozīmīgs iemesls, un cilvēks „uzsprāgst”, un tu saņem uz savas galvas visus mēslus, kas viņā ilgi krājušies!”

„Tas ir teikts negatīvā nozīmē”, – turpina mācītājs. „Taču ja mēs, kristieši, ikdienas pavadām laiku kopā ar Dievu lūgšanā, ja mēs dzirdam Viņa balsi un saņemam Vārdu no sava Kunga, tad tas sasilda mūsu sirdis. Tad manī uzkrājas nevis negatīvisms, bet gan pozitīvisms. Taču arī tad efekts ir līdzīgs. Nepieciešams viens mazs adatas dūriens, lai šis „balons” pārplīstu. Un tad mans prieks Dievā iet vaļā!”

Tas Kungs nāk kā varonis, kā karavīrs Viņš uzsāk kara gaitu, Viņš liek atskanēt kara saucienam, Viņš nostājas kā varonis pret Saviem ienaidniekiem. Ilgi jo ilgi Es klusēju un valdījos, bet tagad Es kliegšu kā dzemdētāja, elsdams un pūzdams reizē. (Jesajas 42:13-14)

„Vai tu esi stāvējis kādreiz rindā pēc deficīta precēm?” – jautā mācītājs. „Padomju gados tā bija izplatīta parādība. Un tā, tu esi stāvējis ilgi, un tad pienāk tava kārta. Šodien Tas Kungs saka, ka ir pienākusi tava kārta! Šis ir tavs un mans laiks. Mana diena!”- sauc mācītājs.

“Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis!” (Jesajas 43:18)

„Ilgi es esmu klusējis, bet šodien ir mana diena!” –saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Mēs kā draudze un katrs esam lūguši, maksājuši cenu, bijuši uzticīgi savā kalpošanā. Mēs esam gavējuši, aizlieguši sevi un sējuši ar asarām. Bet Dieva vārds saka, ka tie, kas ar asarām sēj, ar gavilēm pļaus. Ir savs laiks sēt, un ir savs laiks pļaut. Tu, kas esi neatlaidīgi centies un pūlējies, lai meklētu Dievu – šodien ir tava kārta pļaut. Savs laiks ieguldīt, savs laiks pļaut. Šodien ir mana diena pļaut!” – saka mācītājs.

„Draudzē, kurā es atgriezos pirms desmit gadiem, mans mācītājs visādi centās mani nomierināt: , – stāsta Mārcis. „Pagaidi, pagaidi”, – viņš teica. „Kļūsi vecāks un paliksi kā mēs, kā rāma, plata upe!” Taču šis pravietojums nav piepildījies. Es arvien vēlos degt Dievam, jo esmu dzīvs cilvēks. Saula meita Mihala nosodīja Dāvidu par to, ka viņš dejoja un priecājās sava Dieva priekšā. Viņa palika neauglīga, bez bērniem. Kāda daļa man tiesāt tos, kas mūs nosoda? Viņi paši sevi notiesā. Es vēlos būt dzīvs cilvēks. Ar emocijām. Reliģija nogalina un padara par monstru bez dzīvības. Es vēlos pavadīt laiku kopā ar savu Kungu. Mums ir emocijas. Mēs esam dzīvie!”

“Bet tu, cilvēka bērns, ņem ķieģeli, liec to savā priekšā un uzzīmē uz tā, tajā iegrebdams, pilsētu Jeruzālemi. Attēlo tās ielenkšanu: uzcel pret to ielenkšanas torņus, uzmet valni ap to, novieto karaspēku pret to un mūru grāvējus visapkārt. Tad ņem dzelzs plāksni un noliec to kā mūri starp sevi un pilsētu. Un pievērs tai nepārtraukti savu skatu, tad tā būs aplenkta, un tu būsi tās aplencējs. Tā būs zīme Israēla namam. (Ecehiēla 4:1-3)

„Tā ir Dieva žēlastība un brīnums, ka mums šodien Latvijā ir draudzes, kurām ir vīzija un kuras zina uz kurieni dodas un ko grib sasniegt”, – saka mācītājs. „Tam, kam tu nepārtraukti pievērs savu skatu, tas arī notiks. Runa ir par vīziju!”

“Cilvēka bērns, uzzīmē sev garā…” (Ecehiēla 21:24)

Ko nozīmē vārdi: „uzzīmēt garā”? „tas nozīmē nepārtraukti atgādināt sev mērķus, turēt tos acu priekšā un soli pa solim, neatlaidīgi virzīties uz tiem!” – saka draudzes „Kristus pasaulei” mānītājs Mārcis Jencītis. „Mums ir mazi draudzes kalendāriņi šim gadam. Tajā ir draudzes pasākumu grafiks, kā arī mūsu mērķi šim gadam. Sešdesmit mājas grupas un četrdesmit līderi. Uz kalendāra ir attēlots aplis ar cilvēciņu centrā, kuram apkārt ir divpadsmit citi cilvēciņi, kuri katrs ved aiz sevis vēl divpadsmit. Tā ir mūsu draudzes vīzija G12. Vai tu saskati šajā cilvēciņā emblēmas centrā pats sevi? Vai tu raugies uz savu neglābto draugu, paziņu un tuvinieku sarakstu un gara acīm jau redzi viņus izglābtus Dieva valstībā?” – jautā mācītājs.

Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās. Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata, tas ir: atveries.” Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja. (Marka 7:31-35)

„Jēzus redzēja kurlmēmo cilvēku Dieva valstībā dziedinātu. „Ieraugi arī tu Dieva gribu tavai dzīvei!” – saka mācītājs. „Ieraugi sevi nevis tādu, kādu tevi grib izveidot reliģija un sabiedrība, bet tādu, kādu tevi vēlas redzēt Dievs. Raugies uz debesīm!”

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus 15:5)

„Savs laiks skatīties un savs laiks piedzīvot to, uz ko tu raugies garā”, – saka mācītājs. „Dievs gatavo ko jaunu un tas jau notiek! Uz ko tu raugies savām gara acīm, tas notiks!”

Un Viņš ņēma tās piecas maizes un tās divi zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauza maizes un deva Saviem mācekļiem, lai tie viņiem liktu priekšā, arī tās divi zivis Viņš visiem izdalīja. (Marka 6:41)

Jēzus raudzījās uz debesīm un garā redzēja milzīgos ļaužu pūļus pabarotus, apmierinātus un laimīgus. Viņš redzēja maizi pavairotu. Tad Viņš pateicās Savam Tēvam, lauza maizi un deva to cilvēkiem. Un brīnums notika! „Šodien ir mans laiks un mana kārta”, – sauc mācītājs Mārcis Jencītis. „Tas uz ko tu skaties šodien, tas tu būsi rīt. Ja tu šodien skaties uz draudzes vīziju un redzi glābtus savus tuviniekus un savu zemi, tad tas tā notiks. Bet ja tu skaties uz plikām tantēm internetā, tad nebrīnies, ja rīt tu būsi viņu vidū kails!” – tik tiešs ir draudzes mācītājs attiecībā pret grēku, kompromisu, nepareizu izvēli un nepareizu redzējumu.

Bet viņš, Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas un sacīja: “Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.” (Apustuļu darbi 7:55-56)

Stefans skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību. „Tie, kas savā ikdienā regulāri lūgšanu kambarī vērš skatu uz debesīm, tie piedzīvo Dieva godību savās dzīvēs!”- saka Mārcis. Viņš stāsta draudzei par to, kā redzējis eņģeļus un Dieva godību reiz mežā, kad vairākas stundas lūdzis Dievu.

Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. (Apustuļu darbi 2:17-20)

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. (Jāņa evaņģēlijs 14:12-14)

„To, ko tu skatīsies un uzkrāsi sevī, tas tu arī būsi. Raugies uz Dievu, Viņa vārdu un vīziju savai dzīvei!” – savu svētrunu noslēdz mācītājs.