Jāņa evaņģēlijs 15:7; 16 Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos,
jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks… Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.
26. septembra dievkalpojums draudzē „Kristus pasaulei” kā allaž, ir labi apmeklēts. Joprojām daudzu atmiņā ir nesenais septembra inkaunters, liecības, kuras varam lasīt draudzes mājas lapā www.kristuspasaulei.lv un kuras izskanēja draudzes priekšā pagājušajā dievkalpojumā. Arī šajā sestdienā par piedzīvoto liecina draudzes slavēšanas grupas vadītāja Indra Kalniņa. Pagājušas jau pusotras nedēļas, un, kā izrādās augļi ir palikuši! Daudzreiz kristieši dievkalpojumos un konferencēs piedzīvo emocionālu pacēlumu, kas jau pēc pāris dienām ir izplēnējis un atgriezusies pelēkā ikdiena. Ar Indru tā nav. Viņa arvien staro un ir spēka un prieka pilna. „Agrāk ļoti biju atkarīga no laika apstākļiem. Kad spīdēja saule, biju priecīga, kad bija apmācies laiks, tad depresija klāt. Taču tagad esmu priecīga vienmēr!” – viņa saka.
Tomēr arī pēc inkauntera mums joprojām ir jāmeklē tā Kunga vaigs, jālūdz Viņš un jāīsteno Viņa griba. Ir lietas, kuras mūsu dzīvē dara Dievs, bet ir lietas, kuras ir jāizdara mums! Tieši tāda arī bija draudzes mācītāja Mārča Jencīša svētrunas tēma šajā dievkalpojumā. „Tas ir jāizdara man!” „Man ir automašīna”, – saka Mārcis. „Uzticama mašīna. Ar automātisko ātrumkārbu. Viņa precīzi pakļaujas manām komandām. Kad es nospiežu pedāli pa labi, auto brauc ātrāk. Kad es nospiežu kreiso, bremžu pedāli, mans auto brauc lēnāk. Automašīna precīzi izdara savu darbu, taču pedāļi jāspiež ir man. Savās ikdienas lietās mēs to visi labi saprotam. Tad kāpēc mēs, kristieši, reizēm vēlamies, lai Dievs dara mūsu vietā to, kas jādara mums!”
Jāņa evaņģēlijs 14:12-14 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.
„Tas Kungs grib, lai mēs lūdzam Viņu. Kaut arī Viņš mums ir skaidri atklājis Savu gribu Bībelē, mums ir jālūdz, lai Viņa griba, prāts notiek, lai cik paradoksāli arī neliktos. Dievs nedarīs, ja mēs nelūgsim, lai Viņa griba notiek. Pie tam nevis vienkārši jāpiesauc Jēzus vārds mūsu lūgšanās un jāskaita Tēvreize kā burvju formula, bet savas lūgšanas un prasības Dievam jāsaskaņo un jāpamato Bībelē. Mums ir jāapliecina Viņa Vārds, jāprasa un jālūdz! Tu pats šeit esi tāpēc, ka kāds par tevi ir lūdzis. Dievs neglābj, ja nav, kas lūdz!” – saka mācītājs. „Ir kāds piemērs Vecajā Derībā, kad Dievs pasludināja spriedumu pār kāda bezdievīga ķēniņa, Ahaba namu. Viņš pats bija elku dievu pielūdzējs, un viņa sieva, Izabele pavēlēja nogalināt vienīgajam Dievam uzticīgos praviešus Izraēlā. Tas Kungs arī izraudzīja vīru, kurš izpildīja Dieva spriedumu!”
II Ķēniņu 9:1; 5-10 Bet pravietis Elīsa ataicināja kādu no praviešu mācekļiem un tam sacīja: „Apjoz savus gurnus un ņem savā rokā šo eļļas trauku un ej uz Ramotu Gileādā”. Tad viņam ieejot namā, redzi, tur pašreiz bija karaspēka virsniekiem apspriede. Un tas teica: „Man tev ir kas sakāms virsniek!” Kad nu Jehus jautāja: „Ar kuru no visa mūsu pulka?” Viņš atbildēja: „Ar tevi, kara virsniek!” Tad Jehus piecēlās un iegāja namā, un tas izlēja eļļu uz viņa galvu un tam sacīja: „Tā saka tas Kungs, Izraēla Dievs: Es tevi svaidu ar ķēniņu pār tā Kunga tautu, pār Izraēlu. Un tev būs sava kunga Ahaba nams jāsadragā, jo Es atriebšu pie Izebeles Savu kalpu, praviešu, asinis un visu Tā Kunga kalpu asinis. Tiešām, visam Ahaba namam ir jāiet bojā; un Es izdeldēšu visus no Ahaba nama, ikvienu, kas vīriešu kārtas, kas stiprs un kas vājš, Israēlā. Un Es darīšu Ahaba namam kā Jerobeāma, Nebata dēla, namam un kā Baešas, Ahijas dēla, namam. Bet Izebeli suņi ēdīs Jezreēlas tīrumā, un nebūs neviena, kas to apraks!”
Te vairs nebija lūgšana, te bija konkrēti darbi! Mācītājs Mārcis Jencītis: „Kristieši Latvijā daudz lūdz, lai nāk atmoda. Lūdz vispārēji. Un neko vairāk nedara. Taču ir kaut kas, kas ir jādara mums, man! Jāmīl savs tuvākais, jādara viņš par Kristus mācekli ir man! Jāsatriec velna valstība ir man!”
Dievkalpojuma nobeigumā raudzes mācītājs dod septiņus punktus, kā praktiski rīkoties mums, lai tiktu glābti mūsu līdzcilvēki, mūsu tuvinieki, draugi un kaimiņi. Kaut arī šie punkti daudziem ir izprintēti un pievienoti cilvēku sarakstam, par kuriem tiek lūgts un gavēts, mācītājs vēlreiz atkārto šos soļus:
- Aplieciniet Dieva gribu, ka šie cilvēki ir izpirkti ar Jēzus asinīm un pieder Dievam. Glābējs ir nomiris par viņiem pie krusta, samaksādams visdārgāko cenu. Viņiem pieder pestīšana. Dieva griba ir, lai visi cilvēki top glābti un nāk pie patiesības atziņas. (1. vēstule Timotejam 2:4)
- Lūdziet pret tumsas spēkiem, lai tie atbrīvo cilvēka prātu, ka viņš var brīvi uztvert Evaņģēliju un izdarīt izvēli. Lai apstākļi nekavē šo cilvēku nākt uz dievkalpojumu vai grupas pasākumu. Kamēr cilvēka prāts ir sasaistīts, viņš nevar izvēlēties atdot savu dzīvi Jēzum! (Efeziešiem 6:10) Lai Svētais Gars viņus pārliecina par grēku, taisnību un tiesu! (Jāņa 16:8)
- Lūdziet cilvēkus Dieva valstībai! „Prasi Man tautas, tad Es došu tev tās par īpašumu!” (Psalms 2:8)
- Lūdziet, lai Dievs rada šo cilvēku dzīvēs situācijas, kad viņi sāk apzināties nepieciešamību pēc Glābēja. (Kolosiešiem 1:9)
- Lūdziet, lai Dievs izmanto mūs par instrumentiem citu cilvēku glābšanai. Lai Svētais Gars vada katru mūsu vārdu un rīcību. (Jāņa 20:21)
- Lūdziet, lai šiem cilvēkiem izveidojas kristīgs raksturs. Lai viņi Jēzu pieņēmuši, iesakņotos un pieaugtu mīlestībā. (Kolosiešiem 2:6)
- Lūdziet par cilvēkiem mājas grupās kopīgi. „Jo, kur divi vai trīs kopā sanākuši Manā vārdā…” (Mateja 18:19) Fokusējieties uz dažiem cilvēkiem, nevis uz masām! Galvenais nav pasludināt, galvenais ir mīlēt!
