„Dievs runā uz mani”. – saka Mārcis Jencītis, draudzes „Kristus pasaulei” 
mācītājs savā svētrunā dievkalpojumā sestdien Rīgā. „Kur tas notiek? Viņa vaiga priekšā. Lūgšanu kambarī. Tāpēc tas, ko es sludinu jums, ir vēsts, kuru esmu saņēmis no Tā Kunga!”
Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu Vārdu, jo Tu, Kungs, nepamet tos, kas Tevi meklē. (Psalms 9:11)
Mēs, daudzi kristieši vēlamies saņemt atbildes uz savām lūgšanām, vajadzībām un problēmām. Mēs vēlamies arī „piedzīvot Dievu”, bieži vien ar to domādami dažādas neparastas izjūtas un piedzīvojumus.
Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. (Psalms 14:2)
„Mūsu dzīves galvenā jēga ir meklēt Tā Kunga vaigu”, – saka mācītājs. „Nevis izjūtas. Nevis piedzīvojumus. Pat ne Viņa svētības. Bet Viņu Pašu! Kādu cilvēku mēs varam saukt par saprātīgu? Tādu, kurš ikdienas regulāri un disciplinēti meklē Viņa vaigu savā lūgšanu kambarī un lasot Bībeli. Pat daudziem kristiešiem nav regulāras un personiskas attiecības ar savu Dievu. Bet Dieva vārds saka: „Meklējiet Viņu, kamēr Viņš vēl ir atrodams”. Dievs mums katram šodien dot iespēju meklēt Viņu. Reiz mēs visi stāvēsim Dieva troņa priekšā, bet tad vairs nebūs ne otrās, ne trešās iespējas! ”
No Tava vaiga es gaidu spriedumu par sevi, Tavas acis redz to, kas ir taisnība. (Psalms 17:2)
Šī dievkalpojuma laikā mācītājs Mārcis dalās ar klātesošajiem par saviem piedzīvojumiem ar Dievu. „Mans lēmums šā 40 dienu gavēņa laikā bija iepazīt Dievu, tā, kā vēl neviens līdz šim. Pat Šidlovskis. Tagad, pēc šī gavēņa, esmu iegājis Viņa atdusā un vairs neeju no tās ārā. Man ir piedzīvojumi ar Viņu. Arī emocijas. Tomēr galvenais ir Viņa vaigs. Viņš pats!”, – saka mācītājs. „Vakar, inkauntera pēdējā dienā, es nonācu Tā Kunga vaiga priekšā, un sāku pravietot. Dievs atklāja tādas lietas!”
Es saku uz To Kungu: “Tu esi mans Kungs, bez Tevis man nav nekā cita laba.” (Psalms 16:2)
„Kad mēs piedzīvojam Dieva tuvumu emocionāli, tas ir labi”, – saka mācītājs. „Taču, ja piedzīvoju Viņa tuvumu, bet nepazīstu Viņu pašu, tad tas nav labi, tā ir elkdievība! Man ir ģimene un es mīlu savu sievu. Taču ja es pirktu viņai ziedus lūgšanas laikā, tad tas vairs nebūtu labi. Viss tas, kas nostājas mana Dieva priekšā un kļūst man svarīgāks par Viņu, kļūst slikts. Pat tad, ja tas pats par sevi būtu labs. Man ir labākā komanda un labākā draudze. Taču ja viņi man zvanītu lūgšanas laikā un traucētu manas personīgās attiecības ar Dievu, tad mana komanda vairs nebūtu laba!”
Mani soļi ir cieši turējušies pie Tavām tekām, manas kājas savā gājumā nav ļodzījušās. (Psalms 17:5)
Kad ir labākais laiks attiecībām ar Dievu? Vieniem tās ir rīta stundas, bet citi domā – vai nav vienalga, ka tikai lūgts! „Vai nav labāk un pareizāk sarunāties ar savu Tēvu lūgšanu kambarī pirms esmu sācis dzīvot šo dienu, nevis beidzis?”- jautā mācītājs Mārcis Jencītis. „Vai nebūtu pareizāk pirms sarunām ar citiem cilvēkiem, pirms darba, pirms kalpošanas parunāties ar Dievu? Vismaz man labākais laiks sadraudzībai ar Dievu ir tieši rīta stundas”, – viņš saka.
Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Psalms 16:11)
„Kur mēs piedzīvojam prieku un mieru? Dieva vaiga priekšā”, – saka mācītājs. „Iekšējs miers un prieks vienmēr nenozīmē ārēju smaidiņu uz lūpām. Iekšējs miers un prieks ir kaut kas daudz vairāk. Tas ir augstāks par katru cilvēcīgu saprašanu. Tā ir stabilitāte Dievā, kas ir pāri mūsu emocijām. Cik gan viegli Dieva meklēšana arī mūsu lūgšanu kambaros var pārvērsties par emociju meklēšanu! Taču, ja Svētais Gars ir Dieva Trīsvienības trešā Persona, tad mums arī jāmeklē Viņš kā Persona! Kad tu esi meklējis Viņu Pašu, tad tu vari lūgt arī Viņa svētības. Ja ir otrādi, tad tā ir elkdievība!”
Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem. Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca. (Psalms 18:17-18)
„Pamatojoties uz tuvām un personīgām attiecībām ar savu Kungu, es varu mierīgi sagaidīt spriedumu no Viņa”, – saka Mārcis. „Man ir paļāvība, ka mans Tētis debesīs būs man labvēlīgs, jo man ir attiecības ar Viņu. Es katru rītu skatu Viņa Vaigu. Es redzu Viņa attēlu. Kas ir šis Dieva attēls? Dieva attēls ir Bībele. Tā ir grāmata par manu Tēti! Manī ir miers pat tad, kad cilvēcīgi spriežot, nevajadzētu būt mieram. Dievs izrauj mani no maniem ienaidniekiem, problēmām. Velns un problēmas ir stiprākas par tiem, kas nemeklē Dievu. Bet to, kurš meklē Viņa vaigu, Dievs izrauj ārā no velna varas!”
Šī dievkalpojuma beigās, līdzīgi, kā iepriekšējā dienā inkaunterā, pār draudzes mācītāju nāk praviešu gars. Cilvēki nāk priekšā, lai par viņiem aizlūgtu. Tiek lūgts par visu deviņu Svētā Gara dāvanu atraisīšanu. Daudzi saņem vārdu no Dieva savai dzīvei. Aizlūgšanas un dievkalpojums ievelkas līdz 19.00 vakarā.
