Tu esi īpašs Dievam un tev ir īpaša,
unikāla vieta Viņa valstībā. Debesu valstības galvenā daļa ārpus paša Dieva ir draudze. Es gribu tev pateikt, ka tev ir īpaša vieta un īpašs uzdevums draudzē! Tev ir īpaša vieta arī šajā dzīvē, šajā zemē. Tev ir savā īpašā misija un uzdevums šajā pasaulē, tava vieta Debesu valstībā. Pāvils raksta Korintas draudzei:
Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus. Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu. Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem. 1. Korintiešiem 12:12 -14
Draudze nesastāv tikai no viena cilvēka. Tā sastāv no daudziem dalībniekiem ar vienotu mērķi un uzdevumu: pagodināt Dievu, pieaugt Kristū, glābt pazudušos un celt debesu valstību šeit, Zemes virsū! Kristus miesu veidojam mēs katrs, ieņemot savu vietu draudzē. Draugs! Tas nenozīmē tikai atnākt sestdienā vai svētdienā uz dievkalpojumu un ieņemt savu vietu solu rindā. Reizēm kāds draudzes loceklis ar laiku tā ir iesēdējies savā vietā, ka, ja viņa vietā iesēžas kāds cits, rodas problēmas. Draugi, es tagad nerunāju par vietu, kurā tu sēdi dievkalpojumā. Es nerunāju par krēslu, uz kura tu sēdi mājas grupā. Es runāju par to, ka tu iekļaujies kopīgā darbā konkrētā draudzē. Tu uzņemies savu pienākumu un dari savu darbu, kas mijiedarbojas ar pārējiem draudzes dalībniekiem. Tev ir sava vieta draudzē.
Šodien mēs svinam draudzes „Kristus Pasaulei” četru gadu jubileju. Šī draudze pastāv un cilvēku dzīves mainās. Cilvēki kļūst dziedināti garā un miesā. Viņi iegūst stāju, mūžīgu dzīvību, iegūst cerību, mērķi un vīziju, iegūst stabilitāti. Tas viss ir pateicoties tam, ka šeit no paša sākuma ir bijuši un ir cilvēki, kuri ir ieņēmuši savu vietu. Es runāju par reālām saitēm, par reālu atbildību un reāliem pienākumiem.
Draugs! Tev ir tava vieta arī sevī, jo mēs sastāvam no trim daļām: miesas, dvēseles un gara. Mūsu miesa nedzīvo mūžīgi, taču dvēsele un gars dzīvo mūžīgi. Caur attiecībām ar Dievu tu ieņem savu vietu sevī, un tad nevis apstākļi vai velns ar saviem dēmoniem koriģē tevi, nevis miesas tieksmes vai sajūtas koriģē tevi, bet tu pats esi savas dzīves noteicējs. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. Tu ieņem savu vietu pats sevī un Dieva valstībā, konkrētā draudzē. Es lasu tālāk no vēstules Korintiešiem:
Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem… Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa? Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa. Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, – vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag. Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi… Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu, lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu. Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi. 1. Korintiešiem 12:14-26
Draugs, vai nav tā, ka tad, ja tev sāp galva, arī tava miesa cieš līdzi? Un ne tikai tu pats, bet visa tava ģimene? Vai nav tā, ka pat tavi grupiņas dalībnieki un darba kolēģi cieš līdzi tavām galvas sāpēm?
Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi. Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs. 1. Korintiešiem 12:27-28
Katram konkrētā draudzē ir sava konkrēta vieta. Cik labi, ka mums ir katram sava vieta draudzē! Sava niša. Un tagad es atklāšu kādu noslēpumu, kas daudziem kristiešiem ir svešs. Tad, kad Dieva godība, klātbūtne ir klātesoša tavā dzīvē, tad notiek pozitīvas izmaiņas un tad Dievs tevi svētī. Draudzē notiek izmaiņas un caur to Dievs glābj pazudušos tad, kad draudzē ir Dieva klātbūtne.
Kā zināt, vai manā dzīvē ir Dieva klātbūtne? Kā lai es zinu, vai draudzē ir Dieva klātbūtne un vadība? Ļoti vienkārši. Ja draudzē katrs ieņem savu vietu un nododas kopīgam Dieva valstības darbam, lai glābtu pazudušos un kalpotu cilvēkiem, tad šādā draudzē ir Viņa godība!
Nav svarīgi, ko es jūtu un ko tu jūti, ir svarīgi, ko tu dari un vai tu ieņem savu vietu. Tad, kad cilvēks ieņem savu vietu tā, kā grib Dievs, rīkojas un dzīvo tā, kā Bībele māca, nevis kā viņš jūt ar savām emocijām vai pats saprot ar savu prātu, tad viņa dzīvē ir Dieva klātbūtne. Kad es ieeju Dieva klātbūtnē caur paklausību Viņam, tad es atrodu savu vietu pats sevī un savu vietu draudzē. Arī mēs kā draudze „Kristus Pasaulei” ieņemam savu vietu starp visām citām draudzēm pasaulē. Mūsu draudzei, mums ir pašiem sava vieta. Un tev ir sava vieta šajā draudzē. Katrai mājas grupai ir sava vieta šajā draudzē. Katram grupas dalībniekam ir savs uzdevums un sava vieta. Arī tev pār savu dzīvi un savā ģimenē ir sava vieta tā kā Dievs to ir paredzējis. Tu vari šo vietu ieņemt tikai tad, kad tu paklausi it visā Dieva gribai. Tad ir Dieva godība un Viņa klātbūtne, neatkarīgi no tā, ko tu jūti. Tad notiek izmaiņas, gribi, vai nē. Tas, ko es gribu, lai tu atceries: tikai caur Dieva klātbūtni notiek brīnumi cilvēku dzīvēs. Tikai tad pie tevis notiek pārvērtības, kad Viņa klātbūtne ir tavā dzīvē. Tikai tad draudze funkcionē un glābj pazudušos, kad mēs katrs ieņemam savu vietu. Un tad, kad draudzē ir Dieva klātbūtne, tad Viņš darbojas.
Līksma sirds dara līksmu arī vaigu… Noskumušajam nav nevienas priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ik dienas patīkamu labsajūtu. Salamana pamācības 15:13,15
Draugi! Nevis labsajūta rada noskaņu, bet noskaņa rada labsajūtu. Tas notiek tad, kad es noskaņoju savu prātu pēc Dieva gribas. Tad, kad es ar savu gribu pieņemu lēmumu dzīvot tā, kā grib Dievs. Tad, kad es ieņemu savu vietu Debesu valstībā un sāku dzīvot tā, kā Dievs vēlas. Kad es ieņemu draudzē to vietu, ko Dievs man paredzējis. To vietu, kas ir brīva, to vietu, ko tev palūdz mācītājs vai tavs vadītājs. To vietu, kur ir nepieciešamība un izdevība kalpot. Noskaņa rada labsajūtu. Es runāju par sajūtām, draugi. Dieva klātbūtne nav sajūtas. Taču Dieva klātbūtni var sajust. Bet, ja arī tu neko nesajūti, tas nenozīmē, ka nav Dieva klātbūtnes. Tad, kad tu noskaņojies un dari pareizas lietas, ieņem savu vietu, tad ir Dieva klātbūtne un tad reizēm tu vari sajust, reizēm nē. Taču viens ir skaidrs: tu redzēsi Dieva roku savā dzīvē. Cilvēki redzēs, kā Dievs darbojas tavā dzīvē.
Čārlzs Finnejs raksta liecību par kādu vīru, kurš iegāja fabrikā, kur bija daudz strādnieku. Dažas sievietes teica viena otrai kaut ko nepiedienīgu. Šis vīrs gāja viņām garām. Viņš bija cilvēks, kurš bija ieņēmis savu vietu Debesu valstībā. Kad viņš dzirdēja šos vārdus, kurus izteica sievas, runādamies savā starpā, tad viņš paskatījās uz viņām. Tikai paskatījās. Pār šīm sievietēm nāca grēka apziņa. Līdzās stāvošos cilvēkus, strādniekus šajā cehā pārņēma grēka apziņa, viņi sāka raudāt un sūdzēt grēkus. Rūpnīcas šefs apturēja darbu un cehā notika dievkalpojums. Lūk, viens cilvēks, kurš ieņēma savu vietu Dieva valstībā. Tev nav nekas jājūt, tev ir jāieņem sava vieta un jādzīvo Viņa gribā. Lūk, Dieva godība. Asaras – tās ir sajūtas, emocijas, taču vispirms ir lēmums paklausīt Dieva gribai. Draugi, vispirms ir lēmums un pēc tam arī sajūtas. Vispirms ir noskaņa, pēc tam – sajūtas. Laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu.
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību. Salamana pamācības 3:5
Uz ko ir jāpaļaujas un pēc kā jāvadās? Kā jānoskaņojas dzīvei? Pēc sava prāta gudrības vai pēc Bībeles?
Bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus. Salamana pamācības 3:6-8
Mēs visi savās acīs esam pārmērīgi gudri. Mēs pārāk labi zinām, kā katrā situācijā rīkoties. Draugs, es tev varu apgalvot, ka tu nezini. Kad atnāk atspirdzinājums, sajūtas mūsu dvēselē un miesā? Tad, kad tu savu prātu noskaņo Dieva virzienā. Tad, kad tu vairies no ļauna, nepaļaujies pats uz sava prāta gudrību, bet rīkojies tā, kā grib Dievs.
Tu nevari ienākt un tā vienkārši pateikt: „Šeit ir svaidījums!” Tu nevari teikt: „Te ir Dieva godība un te nav godība”. Pēc darbiem, pēc augļiem tev būs tos pazīt! Un ja ir augļi, ja ir šie darbi, ja mēs katrs ieņemam savu vietu un strādājam, tad tur ir Dieva godība. Mēs to varam sajust un varam arī nesajust. Tas nav svarīgi. Tikai Dieva godībā esoša draudze izpilda savu funkciju.
Vēl mazliet par sajūtām. Sportot nav viegli. Tie, kuri kaut nedaudz ar to nodarbojas, to labi zina. Bet kāda ir tā sajūta, kad tu esi pabeidzis treniņu? Varbūt kāds ir mēģinājis iet āliņģī pēc pirts? Ir sevi jāpiespiež to darīt. Tajā brīdī tas nav patīkami. Bet kāda ir sajūta pēc tam? Kas notiek tad, kad tu regulāri norūdies un tevi iesnas vairs neķer? Tu normāli jūties. Tātad, lai labi justos, ir sevi jānoskaņo darīt pareizas lietas. Laba noskaņa rada patīkamu labsajūtu. Lai labi justos, ir vajadzīgi pareizi lēmumi un darbības, kas ne vienmēr ir patīkamas.
Kā tu jūties, kad karstā vasaras dienā tu beidzot tiec vēsā ūdenī? Vai arī tad, kad tu trīs dienas neesi ēdis un tad tiec pie lielā Makdonalda Big Mac hamburgera? Tātad, lai būtu laba sajūta, ir vajadzīgas pareizas darbības. Lai labi justos ziemā, aukstā laikā, ir nepieciešams vasarā pastrādāt un nopelnīt, lai varētu iegādāties siltu apģērbu.
Vai mūsu lēmumi un darbība nāk no mūsu sajūtām, jeb otrādi? Vispirms ir pareizi lēmumi, rīcība un tad ir labsajūta. Tu nevari ieņemt savu vietu Dieva valstībā, nevari staigāt Viņa godībā un redzēt svētību savā dzīvē, ja tu neieņem savu vietu, nepieņem pareizus lēmumus, ja tu vadies pēc sava prāta un sajūtām. Draugs, nekad nevadies pēc sava prāta un sajūtām! Es nenoniecinu intuīciju un sajūtas, taču pirmkārt ir tavs lēmums, kad tu salīdzini savu dzīvi un savu rīcību ar Dieva Vārdu.
Kad es biju narkomāns un dzērājs, kādā reizē nebiju gulējis daudzas naktis un biju briesmīgā stāvoklī. Man blakus bija radioaparāts. Es guļu gultā, blenžu griestos, neesmu ēdis, nevaru neaizmigt, ne īsti būt nomodā. Sajūta drausmīga. Nakts vidū pēc kārtējās dziesmas diktors saka: „Viss kārtībā! Tavs radio Skonto!” Jau toreiz, būdams vēl pagāns, es sapratu, ka nevaru vadīties no tās patīkamās balss, kura man teica, ka viss ir kārtībā. Es zināju, ka manā dzīvē nekas nav kārtībā! Viss ir kārtībā tikai tad, kad es pakļauju savu dzīvi Kristum.
Ja tu pārmērīgi ilgi gulēsi, atnāks depresija. Tātad, lai tu normāli justos, dienas gaitā ir jābūt disciplīnai un kaut minimālam režīmam. Ir kaut kas jāizdara. Savukārt, ja tu guli pārāk maz, stress ir klāt kā likts. Organisms tiek pārpūlēts, tava galva vairs nestrādā normāli, tu savus darbus vairs kārtīgi neizdari un ir milzīga problēma. Ir nepieciešama disciplīna! Tev ir jāieņem sava vieta savā dzīvē un jāsakārto tā. Un tad nāk lielās sajūtas. Tad, ja arī tev piemetas kāda slimība, kāds pasaka kaut ko sliktu un tev ir noskumis prāts, tu vari būt drošs – Dieva godība ir tavā dzīvē! Arī tad, ja tu kādu iemeslu dēļ slikti jūties, tu zini, ka esi sakārtojis savu dzīvi, draudzē ieņēmis savu vietu un Dieva godība ir tavā dzīvē! Tu zini, ka esi uz pareizā ceļa.
Ir divu veidu sajūtas:
Pirmais veids. Piemēram, tu klausies mūziku un kaut ko jūti. Cits klausās opermūziku, cits džezu, lai apmierinātu savu dvēseli. Vai tad, kad tu ēd garšīgu ēdienu, tev ir sajūtas. Kad bērni ēd konfektes, viņiem ir labas sajūtas. Tikai pēc tam, kad ir jāiet pie zobārsta, vairs nav laba sajūta. Mājas grupā tu gūsti pozitīvu sajūtu no draugiem vai laba svētrunas iztirzājuma. Cilvēks arī darbā var gūt baudu. Laulātie gūst baudījumu no tuvības, dzimumattiecībām. Tās visas ir vienkāršas, elementāras, pozitīvas sajūtas gan mūsu dvēselei, gan miesai.
Otrais. Ir vēl kāda sajūta, ko varbūt ne katrs ir pamanījis. Tā ir Dieva klātbūtnes sajūta ik dienas. Viņa klātbūtnes sajūta pār tevi katru dienu. Tā pat nav sajūta. Tā vienkārši ir tavā dzīvē un tu to zini. Arī tad, kad tev nav izmaksāta alga darbā vai kāds izturējies pret tevi slikti, tu zini, ka tev ir sava vieta un tu dzīvo pareizi. Kad tev nav ko ēst, nav seksa, nav darba, nav mūzikas un sadraudzības grupiņā un nav šo elementāro miesīgo un dvēselisko sajūtu, bet tu esi Dieva gribā un savā vietā, pār tevi ir Dieva godība un Viņa slava ir uz tevis. Dievs tevi lieto, svētī un vada. Viss tas, kas notiek pašreiz, ir tikai īslaicīgi. Šo sajūtu reizēm var nesajust. Ja es dažreiz nejūtos tik labi, man ir tāda smalka, smalka sajūta, ko es uztveru kā ar iekšēju antenu. Es zinu, Dievs ir ar mani!
Lūk, divu veidu sajūtas. Mēs bieži vien esam paraduši balstīties uz pirmā veida sajūtām. Sadraudzības un naudas nav, tas un šitais nav, tātad Dievs nav ar mani! Draugs, nav svarīgi, kas tev šodien nav, ja tu dari Dieva gribu uz visiem 100 procentiem, Viņa godība ir pār tavu dzīvi. Šo otro sajūtu reizēm var pat spēcīgi sajust. Taču arī tad, ja tu nekad to neesi sajutis, bet dari Dieva gribu, Viņš ir ar tevi! Dieva klātbūtne ir tavā dzīvē. Un ja draudzē mēs katrs esam ieņēmuši savu vietu, ja mēs kalpojam un strādājam, esam kā mazs zobratiņi kopējā mehānismā, tad, ja tu arī neko nejūti un pat, ja tev nav labas attiecības ar kādu, mēs ejam un strādājam un Dieva godība ir pār mūsu draudzi!
Nav svarīgi, ko mēs jūtam. Ir svarīgi, ko mēs darām. Un, ja mēs darām, tad Dievs darbojas caur mums un mēs redzēsim augļus. Tad, kad tu ar savu prātu un gribas lēmumu ieņem savu vietu un strādā, lūk, tad atnāk arī sajūtas. Piemēram, vai bērnus audzināt ir viegli? Kad jūs audzināja, vai jūsu mammai un tētim bija viegli? Bet, ja tu pareizi audzini savus bērnus, nenodod viņus audzināšanā pasaulei, bet audzini viņus pats Dieva bijībā un kad tu redzi, ka viņi pieaug dievbijībā, vai tad nav laba sajūta? Labs noskaņojums ikdienas rada patīkamu labsajūtu! Arī tad, ja šodien tev iet draņķīgi, paskaties uz bērniem, kurus tu esi izaudzinājis. Paskaties uz cilvēkiem, kuriem tu esi kalpojis draudzē. Šiem cilvēkiem ir izmaiņas viņu dzīvē. Tu zini, ka Dievs ir ar tevi. Šī apziņa rada šo labsajūtu.
Lai tu sajustu emocijas uz kādu, arī uz Dievu un uz neglābtajiem grēciniekiem, tev jānoskaņo savs prāts šajā virzienā. Jo vairāk tu lasīsi Bībeli, jo vairāk tu mīlēsi Dievu. Jo vairāk tu meklēsi tās Rakstu vietas, kāds ir Viņš Pats, jo vairāk tu Viņu iepazīsi. Jo vairāk tu ikdienas lūgsi Dievu par konkrētiem cilvēkiem, pie kuriem tu arī iesi un stāstīsi par Jēzu, jo vairāk tu iemīlēsi viņus. No kurienes jūtas? No tā, ka es noskaņoju savu prātu un lūdzu par cilvēkiem. No kurienes jūtas laulāto starpā? Pasaulē parasti saka: „Dari tā, kā sirds tev liek!” Ar to viņi domā – rīkojies, kā tu jūti. Precies ar to, kā tu jūti. Ēd to, ko tu jūti! Es paskatīšos uz tevi pēc pusgada. Ļoti ātrā laikā tev būs smieklīgs izskats.
Lūdz par savu draudzi, esi savā grupiņā, dari savu darbu, to uzdevumu, kas tev uzticēts un tad arī parādīsies jūtas. Ja tās nebūs pirmā veida dvēseliskās jūtas, tad tās būs otrā tipa jūtas, kad tu zināsi: ar mani ir Dievs! Mani Dievs lieto. Manu grupiņu un draudzi Dievs lieto! Viss, ko mēs darām, atsauksies mūžībā!
Mēs esam cits citam vajadzīgi, jo Dievs mūs katru ielicis Savā valstībā pēc Sava prāta. Paldies Dievam par draudzi „Kristus Pasaulei”, kur katram ir sava vieta! Katram ir savs pienākums un sava atbildība un mēs kā draudze varam baudīt, kā Dievs ir ar mums un kā Viņš darbojas mūsu dzīvēs un to cilvēku dzīvēs, kuriem mēs kalpojam.
Padomāsim par Jēzu! Viņš neteica: „Es jūtu, ka Tā Kunga Gars ir uz Manis.” Jēzus neteica: „Es jūtu, ka Tēvs mani ir svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu. Bet nu tās sajūtas, man vairs nav, jo Sīmanis Man nupat pateica ko tādu! Atkāpies sātan!” Atceries to gadījumu? Pēteris Sīmanis centās atrunāt Jēzu no krusta nāves. Bet Jēzus neteica: „Es jūtu!” Viņš teica: „Tā Kunga Gars ir uz Manis un Viņš Mani ir pilnvarojis sludināt!”
“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” Lūkas 4:18,19
Tā Kunga Gars ir arī uz tevis un manis! Varbūt tu neko nejūti un tev ir bail doties kalpot un liecināt neticīgajiem. Tu saki, ka nejūti, ka tev ir jāiet pie viņiem un jākalpo. Bet Jēzus nevadījās no sajūtām.
Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: “Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!” Lūkas 10:17
Jēzus izsūtīja mācekļus un deva tiem varu. Viņš neteica: „Es jūtu, ka tev un tev ir jāiet glābt pazudušos. Es jūtu, ka jums ir spēks un jūsu misija beigsies labi!” Viņš tā neteica. Jēzus viņus izsūtīja: „Ejiet un sludiniet!” Arī es saku jums – draudzei „Kristus Pasaulei” un visiem ciemiņiem: „Ejiet un sludiniet!”
Jēzus izsūtīja kalpot 70 mācekļus. Tad viņi pārnāca un ar lielu prieku stāstīja par saviem panākumiem. Mācekļi priecājās, redzēdami Tā Kunga spēku darbībā: „Pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā! Allelūja!” Viņi neteica: „Jā, Jēzu, mēs arī jūtam, ka mums ir jāiet kalpot”. Viņi paklausīja un izdarīja to, ko teica Kristus! Un tad, kad viņi atgriezās pie Jēzus, tad bija sajūtas. Tā ir viena no retajām reizēm, kas minēta Evaņģēlijā, ka arī Jēzus priecājās:
Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Lūkas 10:21
Jēzus kaut ko sajuta! Vispirms Viņš paklausīja Tēvam, izsūtīja mācekļus un pēc tam Viņš sajuta prieku no tā, ka Viņa mācekļi nes augļus un gūst panākumus. Kamēr tu nekalpo cilvēkiem, kāds lielais prieks tev var būt? No kurienes?
Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu. Marka 1:8
Jēzus mūs kristī ar Svēto Garu! Arī Jānis Kristītājs neteica: „Es jūtu, ka jūs kristīs.”
Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. Marka 1:35
Nebija tā, kā Jēzus, labi izgulējies pēc kalpošanas, labi juzdamies, brīvā dienā teica: „Es jūtu, ka šodien varētu pielūgt Dievu!” Jēzus tā nedomāja un neteica. Viņš piecēlās, gāja un lūdza! Kā tu lūdz Dievu? Problēmas ar bērniem, darbs līdz kaklam? Rezultātā samazini savu lūgšanas laiku? Vai sajūtas nosaka tavas attiecības ar Dievu? Nav svarīgi, ko tu jūti, ir svarīgi, ko tu dari. Ieņem savu vietu Debesu valstībā!
Un, garām iedams, Viņš redzēja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un tam saka: “Staigā Man pakaļ!” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ! Marka 2:14
Jēzus sēž kopā ar grēciniekiem un muitniekiem. Farizeji Viņam pārmet par to. Jēzus neteica viņiem: „Es jūtu, ka Man vajadzētu aiziet un pasēdēt pie grēciniekiem. Es jūtu, ka vajadzētu glābt pazudušo.” Jēzus gāja pie grēciniekiem un sludināja viņiem. Viņš pabaroja piecus tūkstošus cilvēku ar piecām maizēm un divām zivīm. Jēzus nevis juta, ka viņi jāpabaro, bet Viņš izdarīja Dieva gribu un pabaroja! Draugs! Nav svarīgi, ko tu jūti. Ieņem savu vietu draudzē, dod cilvēkiem, kalpo viņiem!
Jēzus gāja pa ūdens virsu. Vai tu vari iedomāties Jēzu sakām: „Es jūtu, ka varu staigāt pa ūdens virsu!” Ar to vien, ka jūti, ir par maz. Ir jāiet pa ūdens virsu. Kad tavā dzīvē ir kādas lietas, kas kā viļņojošs okeāns stāv tavā ceļā, tad nav svarīgas tavas izjūtas. Problēmas ar cilvēkiem, finansu trūkums, rakstura vājības – „Es jūtu, ka nevaru to visu uzvarēt!” Nav svarīgi, ko tu jūti. Ej pa ūdens virsu! Mēs iesim pa ūdens virsu! Dieva Vārds saka, ka „Tu arvien būsi savas dzīves kalnā un nekad nelaidīsies lejā!”
Ģetzemanes dārzā, pirms Jēzum bija jāmirst krusta nāvē, Viņš lūdza Dievu tā, ka sviedri kā asins lāses pilēja zemē. Tad Viņš lūdza šādu lūgšanu: „Tēvs, ja tas var būt, tad lai tas Man iet garām. Lai Man nav jāiet pie krusta nomirt!” Draugi, emocionāli Jēzum negribējās ciest un mirt pie krusta. Taču pēc tam Viņš teica Tēvam: „Tavs prāts lai notiek, un ne Mans!” Jēzus nejuta. Jēzus izdarīja. Kad Jēzus nomira pie krusta, ar to Viņš parādīja savu mīlestību pret tevi un mani. Viņš izpirka pasauli no tās grēkiem. Un ikviens, kas Viņam tic, iegūst mūžīgo dzīvību, attiecības ar Tēvu un izmainītu dzīvi.
Ar ko Dievs pierāda savu mīlestību pret mums? Ar to, ko Viņš juta, vai ar to, ko Viņš izdarīja dēļ mums? Jēzus to izdarīja. Kas ir mūsu mīlestība pret cilvēkiem? Tas, ko mēs jūtam? Vai tas, ka tu ej un kalpo viņiem. Jēzus neteica: „Es jūtu, ka varētu nomirt pie krusta”. Viņš nomira pie krusta!
Vispirms ir noskaņojums, tad ir labsajūta. Ej un dari pareizas lietas. Sajūtas nekur neizpaliks. Tev ir vieta Dieva valstībā. Dieva godība ir pār tavu dzīvi!
Draugi! Mēs esam vajadzīgi viens otram. Ja mēs esam tikai viens vai divi, tad nav jau kur ieņemt savu vietu. Mēs esam vajadzīgi draudzē katrs savā vietā, kā Dievs to ir paredzējis. Ir mācītājs un ir līderi. Ir draudzē mācība un kārtība. Ir Dieva vadība pareizā veidā. Mēs katrs ieņemam savu vietu. Un es zinu, ka draudze „Kristus Pasaulei” mūžam dzīvos. Jo draudze jau nav tikai virs zemes. Tur, debesīs, mēs būsim kopā mūžīgi. Tas, ko mēs šodien šeit darām virs zemes, atsauksies mūžībā. Latvijā par mums atcerēsies: „Bija un ir tādi cilvēki, caur kuru kalpošanu mana dzīve izmainījās!”
Ieņem savu vietu Debesu valstībā!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.
