Šodien tu uzzināsi par savām privilēģijām Kristū,
un tā būs šīs tēmas trešā daļa. Iepriekšējās divās daļās mēs saņēmām 21 punktu jeb privilēģiju, esot patiesiem Dieva bērniem. Tas, vai tu šīs privilēģijas lietosi vai nē, ir tava paša ziņā. Es sevi personīgi arvien vairāk pieķeru pie domas jeb, precīzāk sakot, iekšēji es vēlos redzēt katru draudzes locekli pilnvērtīgu, nobriedušu, laimīgu, veiksmīgu un stipru. Es vēlos redzēt tevi tādu, kas gūst panākumus visās savas dzīves sfērās. Šī vēlme kā mācītājam man vienmēr ir bijusi prātā, taču tagad arvien vairāk šī vēlme izpaužas arī iekšēji. Par šīm lietām es arī esmu mācījis – vispirms ir mūsu pareizs lēmums, un pēc tam rodas arī iekšēja vēlme to darīt un tai sekojošās labās emocijas. Vai tu to zināji? Reizēm mēdz būt arī otrādi, dažreiz vispirms ir uz emocijām balstīta vēlme ko uzsākt, bet ja šai vēlmei neseko lēmums un darbība, tā vienkārši izzūd vai arī aiziet nepareizā virzienā. Tāpēc lēmums ir ļoti svarīgs. Un es patiešām gribu redzēt to, par ko arī lūdzu Dievu: „Dievs, lūdzu, dari katru vienu draudzē „Kristus Pasaulei” par veiksmīgu, bagātu, brīvu, stipru un laimīgu cilvēku!”

Lūk, tāpēc šodien es esmu šeit, lai tev dotu vēl vairāk privilēģijas Kristū. Lieto tās, tāpat kā iepriekš dzirdētās! Dievs ir pavisam labs. Vai tu esi gatavs saņemt savas Dieva dotās privilēģijas Jēzū Kristū? Būs daudz unikālu lietu, un tās tev ļoti palīdzēs. Es vēlos tevi motivēt.

22. Ja tu iesi pēc Dieva plāna, tu pilnībā kontrolēsi situāciju

Dievs ir tas, kurš pārvalda mūsu dzīvi, mēs esam atkarīgi no Viņa, bet lielākā vai mazākā mērā mūs ietekmē arī dažādi apstākļi un situācijas. Taču ja tu ej pēc Dieva plāna, tad, esot atkarīgs no Dieva, tu kontrolē savu dzīvi. Vai no tā vien tev dvēselē nekļūst siltāk? Neviens cits cilvēks nekontrolēs tavu dzīvi, bet to darīsi tu. Apstākļi tevi nekontrolēs, tavas emocijas tevi nekontrolēs, naudas daudzums tevi nekontrolēs, bet tu pats kontrolēsi savu dzīvi. Tu darīsi pareizas lietas un pareizi izpratīsi situācijas.

„Tad tie gribēja Viņu gūstīt. Tomēr neviens savas rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.” (Jāņa 7:30)

Vai nav labs pants? Jēzu gribēja sagūstīt, bet cilvēkiem tas neizdevās, jo Viņa laiks vēl nebija pienācis. Un šādas līdzīgas rakstu vietas Jaunajā Derībā ir daudz. Jau kalpošanas pašā sākumā Jēzus dzimtajā pilsētā Nācaretē Viņu gribēja nogrūst no kraujas. Viņu apstāja pūlis ar nodomu nogalināt, bet Jēzus mierīgi izgāja cilvēkiem pa vidu un neviens Viņu neaizskāra. Jēzum bija Paša nolemts laiks. Viņš atnāca uz zemes ar noteiktu plānu un mērķi – sagatavot mācekļus, izpildīt visu to, ko Viņš bija paredzējis, un tad nomirt pie krusta, un pēc trīs dienām augšāmcelties. Jēzus sekoja plānam. Viņam nebija lemts mirt, nokrītot no klints, bet gan nomirstot pie krusta. Jēzus kontrolēja situāciju. Viņš kontolēja savu dzīvi, jo Viņam bija Tēva dots uzdevums. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka tev ir plāns savai dzīvei. Ka tas ir konkrēts plāns un mērķi. Protams, ne visu mēs varam paredzēt un izskaitļot, taču mums ir jābūt Dieva vārdā balstītam un Dieva akceptētam plānam. Tam ir jābūt arī uzrakstītam uz papīra. Nav svarīgi, uz kā tu tos pieraksti, bet tiem ir jābūt fiksētiem ne tikai galvā, bet arī uz papildu līdzekļiem. Vienalga – uz papīra, datorā vai telefonā. Dieva gribā balstīts plāns ir Dieva uzdevums tavai dzīvei. Un kad tu maksā cenu un piepildi šo uzdevumu, tu kontrolē savu dzīvi.

Kādēļ es tik bieži pieminu plānošanu? Tāpēc, ka es runāju un runāju, un joprojām mēs neplānojam. Kā es to zinu? Ja mēs plānotu, mums būtu citi rezultāti. Kā minimums būtu skaidra pārliecība, ka rezultāti būs. Labākajā gadījumā tu esi plānojis – savu kalpošanu Dievam, personīgo izaugsmi, savu biznesu un finanses. Piemēram, finansiāla labklājība atnāk tad, kad tu izmaini savu domāšanu un raksturu. Ja es daru pareizas lietas, tas mani dara par veiksmīgu cilvēku, un tas attiecas uz visām jomām.

Es lasīju par kādu deviņdesmit piecus gadus vecu vīru, kurš slēdza darba līgumu ar kādu hoteli uz pieciem gadiem. Kāpēc uz tik īsu laiku? Tāpēc, ka vīrs nebija pārliecināts, ka šis hotelis pēc pieciem gadiem vēl pastāvēs. Lūk, tas ir vīrs, kas nenoveco un kontrolē savu dzīvi. Ja arī viņa izskats liecina pretējo, viņa iekšējais cilvēks ir jauns. Vēl kāds cits pazīstams politiķis ir atzinies, ka viņš visvairāk baidās no cilvēkiem, kuriem ir sešdesmit pieci gadi. Baidīties nozīmē sagaidīt nopietnus draudus vai nepatikšanas. Jo cilvēks pēc sešdesmit gadiem ir uzkrājis milzum daudz zināšanas, kontaktus un sakarus, un viens šāds cilvēks ir vairākkārtēji efektīgāks, nekā trīsdesmitgadīgs cilvēks vai kā divdesmitgadīgs gurķis. Vai arī tu domā, ka nevajag prātu, bet pietiek tikai ar spēku?

Tu pilnībā kontrolēsi savu dzīvi, ja iesi pēc Dieva plāna. Dieva plāns ir Dieva vārdā, Bībelē. Tu esi draudzē, kurā ir veselīga mācība, un mana vēlme ir, lai katrs viens no jums ir veiksmīgs.

Kādēļ mēs labākajā gadījumā plānojam, un tomēr rezultātu neredzam? Jo šiem plāniem neseko darbība. To var nosaukt vienā vārdā – izņēmumi. Kad tu pieļauj izņēmumus, darbība neseko, ja arī sākumā ir bijis plāns. Katram mērķim, kas attiecas uz tavu kalpošanu, biznesu, ģimeni, karjeru, veselību un personīgo izaugsmi, ir vajadzīgs darbības plāns. Piemēram, lai notievētu, tu apmeklē dietologu, izstrādā diētu, pareizi ēd un sporto. Šim plānam ir jāseko regulāri – katru dienu. Tu esi apņēmies ēst piecas reizes dienā, konkrētas lietas un konkrēta lieluma porcijas, un sportot trīs reizes nedēļā. Tu to jau dari, redzi pirmos rezultātus, kilogrami pazūd, un kādu dienu tevi ielūdz uz dzimšanas dienu ar pamatīgu izēšanos. Vai arī tev ir paredzēta sporta nodarbība, bet ārā ir tik labs laiks, ka obligāti ir jābrauc uz jūru. Un tu izdari izņēmumu vienu reizi. Nekas slikts nenotiek, un tomēr garīgā ziņā kaut kas mainās. Tad, kad tu esi izdarījis vienu izņēmumu, otrreiz to izdarīt ir daudz reižu vieglāk. Trešo reizi ir pavisam viegli. Un ceturto reizi plāns ir izgāzies. Tu atkal esi savā vecajā dzīves ritmā. Lūk, kāpēc narkomāni, alkoholiķi, no pornogrāfijas atkarīgie un citi atkarīgie cilvēki nespēj sasniegt savu brīvību un pastāvēt līdz galam. Viņi pieļauj izņēmumus. Kurš alkoholiķis uzskata sevi par alkoholiķi? Aliņu taču var iedzert! Mans tēvs, kurš bija alkoholiķis un nomira trīsdesmit gadu vecumā, teica: „Es varu dzert un varu nedzert.” Viņš var dzert un nedzert, bet dzer katru dienu. Viņš jau mirst, bet dzer.

Tu nekad netiksi galā ar šiem izņēmumiem, ja tu neatzīsi savas kļūdas. Ja tu savā plānā esi izdarījis izņēmumus, un tie jau lēnām sāk valdīt pār tevi, un tavs plāns draud izgāzties, tad atzīsti to: „Dievs, es sagrēkoju! Es izdarīju izņēmumus. Palīdzi man, Kungs, atgriezties atpakaļ plānā!” Bet ja tu uzskati, ka viss ir kārtībā, un izņēmumi turpinās, tad plāns izgāžas. Alkoholiķi mēdz izdarīt izņēmumus, – viņi šņabi nedzers, bet alu dzers. Ja tu esi alkoholiķis un vēlies tikt vaļā no alkohola atkarības, tev var palīdzēt tikai pilnīga atturība. Ikviens smēķētājs, ja viņš vienu reizi izdarīs izņēmumu un uzpīpēs vienu cigareti dienā, pēc laika tās jau būs divas cigaretes dienā, līdz jau būs padsmit cigaretes dienā. Un es šeit nerunāju tikai par nikotīnu un alkoholu – tie ir tikai redzamākie un skaidrākie piemēri, – tas attiecas uz jebko tavā dzīvē un taviem plāniem, kurus tu gribi sasniegt. Bet Dievs Savā vārdā saka, kādus Viņš mūs grib redzēt – veiksmīgus! Es arī gribu mūs katru redzēt veiksmīgu visās lietās. Nekādus izņēmumus!

Tas pats attiecas arī uz lūgšanu dzīvi. Tu esi nolicis konkrētu laiku, kad tu celsies un pavadīsi laiku kopā ar Dievu. Katram tas ir savs laiks – piecos, sešos, septiņos vai astoņos no rīta. Varbūt tev ir ieildzis iepriekšējais vakars un tu vēlu aizgāji gulēt, un no rīta šausmīgi nāk miegs. Un tu izdomā, ka izdarīsi izņēmumu. Es tev varu pateikt, ko tev šādā gadījumā teiks velns: „No vienas reizes nekas nenotiks. Tu taču esi noguris, paguli vairāk. Tagad celties nav labi organismam. Tas nav veselīgi. Tava lūgšana tik un tā nebūs efektīga. Tu tik un tā savu lūgšanu laiku nomocīsi. Kad tu lasīsi Bībeli, tev miegainības dēļ viss miglosies un tu neko nesapratīsi. Tas tik un tā būs neefektīgs laiks ar Dievu.” Es tev gribu kaut ko pateikt. Ja tu to izdarīsi un piecelsies, neskatoties uz to, ka esi vēlu aizgājis gulēt, pirmkārt, tu tādā veidā arī sodīsi sevi par to, ka tik vēlu aizgāji gulēt. Otrkārt, ja tu paliksi plānā un izturēsi šo laiku līdz galam, tu būsi uzvarējis. Nav svarīgi, ja arī šis laiks bija neefektīgs, svarīgi ir tas, ka tu neizdarīji izņēmumu! Nedomā, ka tavs laiks ar Dievu vienmēr būs brīnišķīgs. Nesapņo, ka tev nekad nenāks miegs lūgšanu laikā. Tie, kas lūdz Dievu, zina, ka iet dažādi. Pats svarīgākais ir neizdarīt izņēmumu.

Nesen Saldū mūsu māsa Maira sāka vadīt mājas grupiņu. Viņai ir četri bērni. Tikko viņai piedzima pēdējais bērniņš, Gabriels, un uzreiz pēc dzemdībām viņa tik un tā vadīja mājas grupiņu. Nekādu izņēmumu! Māmiņas, neraudiet un nestāstiet, ko jūs nevarat, un neuzskaitiet savus izņēmumus. Tu pilnībā kontrolēsi savu dzīvi, ja neizdarīsi izņēmumus un iesi Dieva plānā. Alkoholiķim viena glāzīte nozīmē jaunu dzeršanas tūri. Tādam var palīdzēt tikai pilnīga atturība. Un tas attiecas uz ikvienu lietu.

Varbūt tu sev esi uzlicis pārmērīgi augstus vai pārāk zemus plānus. Varbūt tev vēl ir neiespējami izpildīt kādas lietas. Arī plāniem ir jāizdara korekcijas. Plāna koriģēšana nenozīmē izņēmumus. Varbūt ir jāmaina plāna stratēģija? Izmaini to, kas vajadzīgs, un tad seko plānam, un nekādu izņēmumu! Piemēram, es vasarā esmu samazinājis lūgšanu laiku no sešām stundām uz četrām stundām. Tas nav izņēmums, tas ir mans atvaļinājums. Gadu pēc gada katru dienu pavadīt sešas stundas ar Dievu nav viegli. Ir arī jāatpūšas. Savā ziņā es atpūšos arī no lūgšanas. Es nepārtraucu lūgt Dievu, es samazinu savas lūgšanas. Rudenī vai pat ātrāk es atjaunošu sešu stundu grafiku. Un nekādu izņēmumu. Ja es braucu ceļojumā, es varu lūgt Dievu stundu dienā. Kad esmu inkaunterā, tad mans laiks ar Dievu ir stunda no rīta. Un tas nav izņēmums, tas ietilpst plānā. Es fiziski nespēju pavadīt laiku ar Dievu no rīta sešas stundas, ja mums jau pusastoņos sākas darba sapulce. Parēķiniet, cikos man būtu jāceļas. Dievs ir labs! Domājiet ar prātu, kad jūs plānojat!

23. Tu paveiksi savus plānus, un neviens to neizmainīs

Tā nav sevis paaugstināšana. Ja es runāju par saviem plāniem, tad uz tiem ir Dieva zīmogs un paraksts. Tie ir Dieva apstiprināti plāni manai dzīvei. Mani plāni ir Dieva plāni. Tie ir pēc  Dieva gribas. Tu pabeigsi ieplānoto, un neviens tevi neaizkavēs.

Notikums no Bībeles ilustrēs šo punktu. Mēs skatāmies uz Jēzu kā uz savas ticības paraugu. Viņš lūdza par Saviem mācekļiem. To sauc par Augstā Priestera lūgšanu, kas ir Jāņa evaņģēlija 17. nodaļā. Tajā Jēzus konkrēti lūdz par mācekļiem, lai neviens no tiem, kurus Dievs Viņam ir devis, nepazustu, kā tikai šis viens, kurš pats sacēlās pret Dievu, pazušanas dēls Jūda. Jēzus lūdz saglabāt Viņa sekotājus, un tāds arī bija Jēzus plāns – sagatavot divpadsmit mācekļus. Tajā brīdī, kad Jēzu arestēja, šis plāns draudēja izgāzties. Varas sūtīti kareivji ar lāpām un ieročiem naktī ieradās pie Jēzus Viņu sagūstīt, un tas viss notika Ģetzemanes dārzā. Tur Jēzus ar Saviem mācekļiem mēdza uzturēties. Jēzus personīgi izgāja pretī gūstītājiem un prasīja: „Ko jūs meklējat?” Viņi atbildēja: „Jēzu no Nācaretes.” „Es tas esmu.” Un pēkšņi visi kareivji nokrita zemē, nespējot Viņu sagūstīt, jo pat tajā brīdī Viņš kontrolēja situāciju. Kādēļ Jēzus neļāva sevi sagūstīt uzreiz? Kāpēc Viņš atļāva savam spēkam nolikt šos cilvēkus zemē? Jēzus turpināja, teikdams: „Ja gribat mani sagūstīt, šie lai aiziet.” Viņš norādīja uz Saviem mācekļiem. Jēzus paziņoja, ka viņi nevar Jēzu arestēt, iekāms Viņa mācekļi nav palaisti brīvībā. Jēzum bija plāns sagatavot divpadsmit mācekļus, un tajā brīdī, kad arī viņus varēja arestēt, Jēzus to nepieļāva. Neviens nevarēja izjaukt Viņa plānu. Tātad, ja tev ir plāns no Dieva, tu noteikti to izdarīsi un neviens to neizmainīs.

24. Tu nenomirsi pirms laika

Tā ir privilēģija – tu nenomirsi pirms laika. Joprojām darbojas tā pati rakstu vieta:

„Tad tie gribēja Viņu gūstīt. Tomēr neviens savas rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.” (Jāņa 7:30)

Draugs, tava stunda vēl nav atnākusi! Tev ir bail no nāves? Tava stunda vēl nav pienākusi, kamēr tu neizpildīsi Dieva uzdevumu virs zemes. Kamēr tu ej Dieva plānā, tu esi nemirstīgs. Bet kāpēc tas nomira tur, tas tur? Nav svarīgi, kas nomira vai kas ar tevi notiek, svarīgi ir tas, ka mēs ticam Dieva vārdam. Ja es eju Dieva plānā, es nenomiršu pirms laika, es normāli aiziešu pie  Tēva tajā brīdī, kad Viņš mani pasauks, kad būšu pabeidzis savu misiju virs zemes. Jēzus pabeidza savu misiju, un tad Viņš devās pie Tēva. Viņš nomira pie krusta, izcieta mokas, uzņēmās mūsu grēkus, vājības, ciešanas un slimības uz Sevi, pēc trīs dienām augšāmcēlās un sēž pie Tēva labās rokas. Viņš pabeidza savu misiju un pie krusta teica: „Viss piepildīts!” Tu nenomirsi pirms laika.

Tagad mēs runāsim par jaunību – par mūžīgo jaunību, neņemot vērā to, ka mēs būsim mūžīgi jauni Debesīs kopā ar Dievu. Taču kādus dažus gadus mums vēl ir jādzīvo virs zemes. Cik labi, ka mācītājam ir mērķis – dzīvot simts gadus! Es ticu, ka daudzi no jums nodzīvos šos simts gadus. Virs zemes ir nepieciešams kaut kas, lai nenovecotu. Neko nedarot tas neizdosies. Pat ja viņi nodzīvos daudz gadus, tad viņi iekšēji būs miruši. Es došu tev dažus patiesus principus, kā nenovecot, kā būt vienmēr jaunam.

1. Pareiza ēšana. Domāji, ka būs kaut kas vairāk garīgs? Lūk, gavēnis ir garīgs. Ēšanai ir nozīme. Vai Vecā Derība nav pilna ar to, ko ēst un ko neēst? Mums ir jādomā par uzturu, par pareizu ēšanu. Gribi būt vesels, gribi, lai tu esi un jūties jauns? Ēd pareizi. Es pats vēl neesmu ticis tik tālu, lai pilnīgi pareizi ēstu, bet cenšos. Vasarā esmu sācis mazāk sportot, un attiecīgi es vairs arī tik pareizi neēdu. Kad tu pareizi sporto, tu pareizi ēd. Lūk, šis ir vēl viens priekšnosacījums, lai tu būtu vienmēr jauns – fiziski vingrinājumi. Kurš gan vēl aizvien tic reklāmām internetā, kuras apgalvo, ka ar dažādām brīnumtabletītēm piecās dienās var nomest 20 kilogramus? Vai kur divu nedēļu laikā var uzaudzēt milzīgus bicepsus? Nevar. 

Es nesaku, ka šis viss atnāks vienā dienā, bet ir svarīgi paši principi – pareiza ēšana un fiziski vingrinājumi. Draudze, sporta zāle pēc jums raud! Velo taciņas, kuras Rīgā diemžēl ir maz, bet Siguldā visnotaļ daudz, raud pēc jums! Pēc jums raud meža takas, un veikalā pārdevēja gaida jūs, kad jūs iegādāsieties skriešanas apavus! Un ne tikai iegādāsieties, bet arī lietosiet. Atceries, pēc pirmajiem izņēmumiem apavi tev stāvēs sekcijā kā skatlogā smukuma pēc. Kad iestājas jaunais gads, cilvēki to plāno un pērk dažādus apavus, sporta piederumus, dažādas citas lietas. Pēc pāris mēnešiem šīs lietas vienkārši mājās stāv. Izņēmumi…

Es tev varu ieteikt – griezies pie speciālista. Lai viņš nosaka, kādus specifiskus vingrinājumus tev vajag, kādu pārtiku vajag lietot uzturā. Tad centies turēties pie tā! Ir dažādi sporta veidi, un ir dažādi ēšanas veidi, kas ir nepieciešami šiem sporta veidiem. Piemēram, ja tu ej uz sporta zāli un gribi uzaudzēt muskuļu masu, un ēd  tikai augļus un dārzeņus, es tev prognozēju pēc trīs gadiem nāvi. Ja cilvēks dara fizisku darbu, ir nepieciešamas olbaltumvielas – gaļa, siers, piens, olas. Tiem, kas inkaunteros kalpo atbrīvošanas kalpošanā, jāēd daudz gaļas. Es nezinu kā tas ir, bet tas paņem enerģiju. Īpaši tie, kas pirmo reizi inkaunterā kalpo, ļoti aizrautīgi lūdz. Pats esmu redzējis, kā kalpotāji divas reizes ģībst. Ģībst nevis tas, par kuru lūdz, bet tas, kas aizlūdz! Vajag ēst gaļu, pirms iet velnus dzīt ārā.
Atceries, ka tev vajag veikt pareizus vingrojumus. Piemērs no manis – kad es noskrienu daudz kilometrus, man sāp mugura. Sāp vairākas dienas ļoti spēcīgi. Taču tad es cilāju svaru stieni. Tajā brīdī, kad es ceļu, man mugura sāp no piepūles, jo šis ir tieši muguru nostiprinošs vingrojums. Pēc šī vingrojuma mugura man vairs nesāp – tikai muguras muskuļi. Kad es šo vingrojumu izpildu bieži, muskuļi  ir nostiprināti, un skriemelīši skaisti stāv kopā – nekas vairs nerīvējas un netraucē. Es izdarīju dažus izņēmumus, un man atkal sāka sāpēt mugura. Būs jāatsāk vingrojumi.

2. Intelektuāla un garīga izaugsme. Tas ir treniņš prātam, dvēselei, garam. Ir nepieciešama nepārtraukta intelektuāla pašizaugsme. Tas ir tas, ko es mācu šeit – ka mēs katrs pats sevi pilnveidojam, strādājam pie sevis, lasām grāmatas, klausāmies mācītāju sprediķus un konspektējam, ka mēs mācāmies un mācāmies. Arī citās lietās – ja tev ir bizness, tad audz savā biznesā, lasi grāmatas, ņem konsultācijas, brauc uz semināriem, nepārtraukti pilnveidojies! Grāmatas, video un audio materiāli, filmas, konspekti, viss ir pieejams, tikai pilnveidojies, dari to. Attiecīgajā sfērā, kurā tu strādā, tajā attīsties. Tajā brīdī, kad tu pārstāsi intelektuāli augt, tu sāksi novecot. Draugs, cilvēks arī fiziski noveco, mēs neviens neizbēgsim no tā, ka paliksim veci, mēs visi tādi būsim, bet cik ātri? Lūk, tiem, kas ēd pareizi, kas nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, kas intelektuāli aug, tie noteikti būs ilgāk jauni un vecumā viņi būs auglīgāki, nekā jaunībā. Es lasīju par kādu vīru, kuram ir 75 gadi. 25 gadus atpakaļ viņš jutās daudz sliktāk, nekā tagad. Pulss, asinsspiediens – tas viss ir daudz labāks nekā pirms 25 gadiem. Kur loģika? Visiem vecajiem krabīšiem uz vecumu paliek tikai sliktāk, bet tam onkulim tikai labāk! Draugs, fiziski vingrinājumi – tas nav dārzu ravēt! Ravēšana nav pareizs vingrinājums. Pēc tam sāp mugura. Bet, lūk, kāpēc šis vīrietis jūtas tikai labāk? Viņš pielietoja šos principus. Sākumā viņš bija ļoti, ļoti resns. Tad viņš pieņēma lēmumu – aizgāja pie speciālista, izstrādāja diētu un vingrinājumus, aizgāja uz veikalu un nopirka mazāka izmēra apģērbu. Toreiz pārdevēja prasīja: „Kam tas?” Tas bija viņam, un pēc kāda laika viņš to uzvilka. Lūk, šodien viņš ir normālas miesas būves, un visi parametri atbilst normai. Vai nav forši?

3. Kalpošana cilvēkiem. Ja kādam tas šķiet neticami, tas ir fakts. Tas ir Dieva vārdā, un tas ir pārbaudīts. Dieva plāni ir saistīti ar kalpošanu cilvēkiem. Tātad, kamēr es rūpējos par jūsu garīgo izaugsmi, kamēr es palīdzu kļūt jums par veiksmīgiem cilvēkiem, kamēr es palīdzu jums dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un dzīvot mūžīgi, un, ja es vēl arī pareizi ēdu un sportoju, ja es katru dienu lasu Bībeli un grāmatas un intelektuāli augu, draugi, es nenovecoju! Bībelē ir teikts – tava jaunība atjaunojas kā ērglis. Jaunība atjaunojas – kur loģika? Tas nenozīmē, ka tu kaut kur noķer nostaļģiju, bet gan, ka tava jaunība reāli atjaunojas!

Tātad, pirms laika mēs nemirstam.

25. Nekas tev nenotiks, kamēr tu nebūsi izpildījis savu uzdevumu

Saki – man nekas nenotiks! Tu šos vārdus droši vari teikt sev lūgšanu laikā. Palīgā tu vari ņemt pantus no Bībeles, no 91. psalma.

„Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas!  “Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā.  Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!” (Psalmi 91:10-16)

Tev būs ilgs, auglīgs, piepildīts mūžs. Kalpojiet cilvēkiem. Lūk, kāda privilēģija grupu vadītājiem. Viņi kalpo cilvēkiem vistiešākajā veidā. Nekas tev nenotiks, kamēr tu nebūsi izpildījis savu uzdevumu. Šī privilēģija skan līdzīgi tām iepriekšējām, taču es šo vēlos nedaudz savādāk paskaidrot. Smagā svara bokseris Formens, čempions smagsvarā, stāsta, ka katrai cīņai, kurai viņš trenējas trenera vadībā, ir savs plāns. Tas, ko mēs redzam ringā, ir plāns, ko ir izstrādājuši speciālisti – viņi ir izpētījuši pretinieku un izstrādājuši plānu, lai uzvarētu. Ringā viņi dzelžaini seko plānam. Bet tajā brīdī, saka Formens, kad tu cīnies, ir tādas reizes, kad tu pilnīgi pazaudē sevi – cīņa ir tik karsta. Iedomājies, tev iedod pa galvu un tu vairs neko nesaproti. Bokss – tas ir ļoti smags sporta veids. Es pusaudžu gados mēģināju boksēties ar draugiem, un vienreiz dabūju pa galvu. Tik nepatīkama sajūta! Bet boksā – tur katru dienu sit pa galvu. Gadās brīži, kad viss plāns ir pa vējam. Īsāk sakot – viss iziet ārpus kontroles. Saproti, arī mēs savā dzīvē plānojam, mums ir viss sakārtots, mēs ejam, un pēkšņi notiek tādi apstākļi, kad viss tas plāns vienkārši pazūd, tu pazaudē pats sevi. Vai tev ir bijušas tādas situācijas, kad viss izjūk? Lūk, tad ir viena nianse – tev tik un tā nekas nenotiks un tu savu uzdevumu paveiksi! Zini, kāpēc? Formens saka, ka tajos brīžos, kad plāns izjūk, paliek refleksi. Šis bokseris katru dienu trenējās daudzas stundas dienā. Viņš nepārtraukti atstrādā trenera vadībā vienas un tās pašas kombinācijas un sitienus, elpošanas vingrinājumus un visu pārējo. Šis cilvēks var būt kaut vai bez smadzenēm, viņš var būt pilnīgi izsists no līdzsvara, taču šajā brīdī viņš vienkārši automātiski izpilda refleksus un izpilda savu uzdevumu līdz galam. Tas ir zemapziņā – tas ir iedzīts cilvēkā iekšā, atstrādāts. Viņš izpilda uzdevumu un var uzvarēt. Tāpat ir arī ar mums. Kad mums ir darbības plāns, mēs to atstrādājam, mēs mācamies vienas un tās pašas lietas – lūk, kāpēc nevajag izdarīt izņēmumus! Dienu no dienas, vienalga, kā tev iet, atstrādā un dari, dari, dari! Lasi Bībeli katru dienu, lasi grāmatas! Vienkārši dari to, kalpo cilvēkiem, iegūsti iemaņas, ej pie cilvēkiem, tikai dari! Nepārtraukti lūdz par savām rakstura īpašībām, domā par tām un piestrādā pie tām. Tādējādi attiecīgos brīžos, kad viss jūk un tu vairs neko nesaproti, tev paliek refleksi – tu nespēj rīkoties citādi. Ir dažādas ekstra situācijas, kurās nav laika domāt, piemēram, pie stūres. Man ir bijis notikums, kad es braucu pa šoseju A, paiet laiks, apmēram pusstunda, un es domāju, ka es braucu pa šoseju A, un es braucu, braucu, braucu, bet izrādās, tā ir šoseja B. Apmēram pusstunda bija izkritusi no mana prāta. Es biju pārguris, un kā izrādās, jau sen biju pabeidzis braukt pa šoseju A un jau sen braucu pa šoseju B. Tas bija pazudis no manas atmiņas. Es braucu autopilotā – manas acis bija vaļā, bet es gulēju. Man tik ļoti nāca miegs, un es neko neatceros. It kā biju nomodā, it kā gulēju, neko nevaru saprast. Lūk, refleksi, iestrādātas kustības! Cilvēks ir ļoti interesanti uzbūvēts. Mums vajag iestrādāt refleksus, lai attiecīgos brīžos mēs varētu pastāvēt līdz galam. Iedomājies, tu lūgšanās nepārtraukti lūdz tikai vienu lietu, piemēram, kā tu izturēsies, kad tu tiksies ar kādu cilvēku. Iedomājies, ka šajā jomā tev ir nepatīkama pieredze, un tu iztēlojies, kā tu tiksies ar šo cilvēku un ko tu teiksi. Tu lūdz par to, apliecini to, un tādā veidā tas kļūst par refleksu. Lūk, tajā brīdī, kad šī situācija notiek un tev atkal emocijas izplūst, tu tomēr pasaki pareizos vārdus. Ja tev nebūs šis reflekss, emociju uzplūdā tu atkal pateiksi kādas muļķības un paliksi zaudētājos. Dievs ir labs!

26. Bez tavas piekrišanas neviens tev nevar neko atņemt

Neviens tev neko nevar atņemt.

27. Tu vari darīt visu to, ko darīja Jēzus

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jāņa 14:12-14)

Jēzus pats tev saka, ka tu vari darīt visu to pašu, ko darīja Viņš. Vai Jēzus lūdza Dievu, vai Viņš gāja vientuļās vietās un pavadīja divvientulībā laiku ar Dievu? Arī tu to vari. Vai Viņš dzīvoja svētu dzīvi? Arī tu to vari. Viņš izdzina ļaunus garus? Arī tu to vari. Viņš dziedināja slimos? Arī tu to vari. Jēzus dzēra? Arī tu vari nedzert. Jēzus špricējās? Arī tu vari nešpricēties. Jēzus pīpēja? Arī tu vari nepīpēt. Jēzus slimoja? Arī tu vari neslimot. Jēzus bija finansiāli apgādāts? Arī tu vari būt bagāts. Jēzus vadīja savu mājas grupiņu? Arī tu vari vadīt savu mājas grupiņu. Vai Jēzus saglabāja savus mācekļus, vai viņi bija auglīgi? Arī tu vari tādus izveidot. Jēzus bija ideāls! Arī mēs tādi varam būt caur Jēzus asinīm, bet tas ir ļoti tālu.

28. Mēs esam Tēva sūtīti, tāpat kā Jēzus

„Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē.” (Jāņa 17:18)

Tu esi tāpat sūtīts pasaulē, kā Jēzus no Tēva ar vienu noteiktu mērķi – lai meklētu Dievu un lai uzmeklētu un glābtu pazudušos, lai kalpotu cilvēkiem un dotu viņiem mūžīgo dzīvību un piedošanu, lai iepazīstinātu ar Kristu un darītu viņus veiksmīgus visās dzīves sfērās.

Dievs ir pavisam labs. Mums ir privilēģijas, mums ir mērķi, mums ir darbības plāns. Mums vairs nav izņēmumu! Āmen!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova