Lai uzceltu stipru namu, vajag stiprus pamatus,
līdzīgi aug arī kristieša ticība, dzirdot Vārdu, kas rakstīts Bībelē, un tiek sludināts draudzē. Dievs ceļ savu draudzi no cilvēkiem, kā dzīviem akmeņiem, darbojoties Dieva Gara spēkā. Draudze ir vieta, kur cilvēku dzīves patiesi izmainās!
Par savas dzīves augšupeju caur Dieva meklējumiem un draudzes nozīmi stāsta Teiksma: “Mana bērnība pagāja laimīgi, jutos lutināta un mīlēta. Mani vecāki centās turēties pie kristīgajām vērtībām. Visvairāk omīte, no viņas stāstītā uzzināju par Glābēju Jēzu un kristībām. Omīte mani aizveda uz kristībām trīspadsmit gadu vecumā. Viņa nemitīgi atkārtoja: “Tev ir vajadzīgs Dievs!”, lai gan tajā laikā maz ko izpratu par Dievu. Mani vecāki izšķīrās kad biju pusaudze, tas man ļoti sāpēja. Atceros, ka sajutos atstumta un nespēju ne piedot, ne pieņemt radušos plaisu ģimenē. Ticu, ka omītes lūgšanas palīdzēja šajā dzīves posmā. Arī vēlāk, patstāvīgās dzīves gaitās, meklējot Dievu un savu identitāti, pievērsos dažādām psiholoģijām. Nācās atzīt, ka tas man nederēja un savu iekšējo sarūgtinājumu slēpu aiz neīsta smaida.
Nopietnu vajadzību pēc Dieva izjutu dzīves periodā, kad man bija pašai sava ģimene un laulība uz sabrukšanas robežas dažādu nesaskaņu dēļ. Māsa, kura jau kalpoja Jēzum, ieteica saukt uz Dievu. Es pirmo reizi vērsos pie Dieva izmisumā un asarās, vairākas stundas lūdzot un saucot uz Viņu. Es piedzīvoju Dieva klātbūtni sajūtamā veidā. Varu teikt, ka toreiz Dievs dziedināja manu dvēseli, jo fiziski un garīgi sajutu, ka no manis aiziet smagums kā tumšs, nospiedošs mākonis. Smaguma vietā atnāca miers un vieglums, tad arī spēju piedot un izrunāties ar vīru. Notika izmaiņas manā ģimenē, jo visi vairāk pievērsāmies Dievam, sākām apmeklēt vietējo draudzi, un apguvām kristīgo mācību dažādos kursos. Neilgi pēc tam vīram tika izteikts darba piedāvājums citā pilsētā. Attālums veicināja atkrišanu no Dieva un mūsu kopdzīves problēmas. Redzēju, ka atkal sāk jukt mūsu laulība. Tā arī notika, šķiršanās sāpes remdēju alkoholā un gadījuma sakaros. Sapratu, ka dzīvoju nepareizi, ik pa reizei sirdsapziņa atgādināja par Dievu. Bieži mēdzu domāt kur nokļūšu pēc savas nāves, vai Kristus mani pieņems, varbūt nemaz nepazīs? Apzinājos arī to, ka tā īsti priekš Dieva neko nebiju izdarījusi, nevienam nebiju stāstījusi par Dievu. Biju grēkojusi, dzīvojusi dubultu dzīvi ar dubultiem standartiem. Tomēr ticība, kas manī bija, deva cerību, ka ja Dievs pie manis ir iesācis darbu, tad Viņš to arī pabeigs. Sapratu, ka man vajag būt kādā draudzē, un lūdzu Dievu – kura draudze būtu piemērota.
Labas izmaiņas sākās, kad aizbraucu uz pasākumu draudzē “Kristus pasaulei”. Pasākumā par mani aizlūdza, tur arī iepazinos ar grupiņas vadītāju. Nāca uzaicinājums un piekritu regulāri apmeklēt grupiņu un draudzes dievkalpojumus. Pateicoties draudzes mācītājam un grupas vadītājai, man ir izveidojušās regulāras personīgās attiecības ar Dievu. Jūtos pieņemta draudzē un man patīk būt starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Draudzē un grupiņā ir jūtama Dieva klātbūtne, mēs pārrunājam Dieva Vārdu, mācamies mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mani uzrunā mācītāja sprediķi, varu labāk izprast Dieva gribu savai dzīvei. Mācītājs iestājas par kristīgām, ģimeniskām vērtībām, lai tās tiktu saglabātas arī mūsdienās. Esmu apmeklējusi draudzes rīkoto trīs dienu semināru Inkaunters, kurā ieguvu brīvību no atstumtības, nepiedošanas, kā arī nožēloju grēkus un Dieva spēkā atmetu veco dzīvesveidu. Kopš esmu draudzē, man ir stipra vēlēšanās vairāk kalpot Dievam. Esmu atvērusi sava dzīvokļa durvis cilvēkiem, lai tie, nākot uz mājas grupiņu paši piedzīvotu Dievu. Pēc lēmuma, kalpot Dievam, manā dzīvē daudz kas mainījies. Soli pa solim Dievs atjaunojis manu sirdi un prātu. Man ir radušies jauni mērķi un jēga dzīvei, tas palīdz fokusēt spēkus uz kalpošanu. Draudze un pareiza Bībeles mācība ir nesusi pārmaiņas manā attieksmē pret sevi un cilvēkiem. Apzinos savu atbildību Dieva un cilvēku priekšā. Būt draudzē man nozīmē neieslīgt atpakaļ nepareizajā dzīvesveidā – alkoholā, nepareizās attiecībās ar vīriešiem. Vēl pirms pusgada cīnījos, lai atmestu smēķēšanu. Mēs grupiņā daudz lūdzām un Dievs uzklausīja, tagad esmu brīva no smēķēšanas. Visos grūtajos brīžos savu cerību lieku uz Dievu. Dievs ir mūsu mīļais Tēvs, kura griba ir ikvienu atbrīvot no jebkuriem grēkiem. Pateicos Dievam, ka arī visi mani bērni šodien dzīvo pēc kristīgām vērtībām.
Tiem, kuri nepazīst Dievu, vēlos teikt, ka Kristus jau pie krusta ir visu paveicis, lai jūs tiktu izglābti. Dievs ir tik labs un uzticams, tikai cilvēks to bieži vien nespēj saprast un pieņemt. Ja arī tavā dzīvē ir atkarības un nepiedošana, meklē Dievu, draudzi kuras pamatā ir Bībele un kristīgu mājas grupiņu, tās tagad darbojas arī internetā. Ticība Jēzum tevi ietērps tīrās, garīgās drēbēs, un tavs vecais dzīvesveids būs pagātne.”
Teiksmas Boitmenes liecību pierakstīja Vineta Indruškeviča.
