Vai esi lasījis grāmatu par Robinsonu Krūzo?
Varbūt esi redzējis filmu? Es esmu gan lasījis grāmatu, gan redzējis filmu. Viņš dzīvoja uz vientuļas salas. Robinsonam bija ļoti daudz brīvā laika, ko netraucēti pavadīt pašam ar sevi. Uz salas viņam bija arī Bībele. Viņš pavadīja laiku ne tikai ar sevi vien, bet arī ar Dievu. Un kad Krūzo beidzot devās no šīs salas projām, nemaz nebija tā, ka viņš bija ārkārtīgi laimīgs. Viņš bija pieradis pie savas salas. No šīs salas viņam bija jāatgriežas nežēlīgajā pasaulē, kurā valda cilvēku likumi. Šī grāmata nav par Dievu un tomēr Robinsons Krūzo bija ticīgs cilvēks, par to ir rakstīts. Viņš lasīja Bībeli arī tāpēc, lai neaizmirstu lasīt un runāt. Tāpat notiek arī ar cilvēkiem, kuri tiek izmesti jūrā vai okeānā, pēc kāda kuģa bojā ejas. Bieži vien glābšanas laivā vai uz kuģa atlūzas viņi tiek pieskaloti pie kāda zemes gabala, kas izrādās sala. Sala šajā gadījumā ir cilvēka glābiņš. Pat ja uz tās nav neviena cilvēka, tas ir glābiņš. Lūgšanas jeb mans personīgais laiks ar Dievu ir lieta, kuru nekad nedrīkst atcelt. Tā ir tava glābšanas sala! Tā ir vieta, kur tu atslēdzies no visas pasaules, cilvēkiem, un savienojies ar Dievu. Tavs personīgais laiks divvientulībā ar Dievu ir pats svarīgākais laiks tavā dzīvē. Un tas ir vienīgais brīdis, kad vari būt pilnībā tu pats, kur vari izteikt visu, ko tu domā. Gan dienas, gan nedēļas gaitā tas ir vienīgais brīdis, kur tu esi brīvs no stresa un rūpēm. Un pēc tam tu vari atgriezties pasaulē, reālajā dzīvē.

Pēdējā laikā mums visiem ir daudz jāstrādā, un mēs visa draudze esam nolēmuši, ka Dievs vēlas, lai mēs saraujam. Mēs vēlamies celt Dieva valstību un augt. Šobrīd notiek Bībeles – Līderu skola, un es tiešām varu teikt, ka tā ir Bībeles un līderu skola, jo mēs mācāmies gan klātienes Bībeles skolā, 2. līmenī, gan arī paralēli notiek Līderu skola, 3. līmenis. Visas šīs tēmas sagatavot un pasniegt man ir liels izaicinājums. Tāpat arī tas ir jums – to visu iemācīties, atcerēties un vēl uzrakstīt pārbaudes darbus. Taču tas nes augļus! Mēs nostiprināmies un augam, Dievs mūs var vairāk svētīt un lietot. Kad pienāks vasara, tad mums būs brīdis atpūtai. Es katru vasaru cenšos vienu mēnesi vairāk izbrīvēt atpūtai. Vairāk vai mazāk, bet es atpūšos vasarā. Taču šis ir laiks, lai strādātu. Vēl bez Bībeles – Līderu skolas mums katram draudzes cilvēkam ir savs laicīgais maizes darbs. Draudzē nesēž liekēži. Ar darbu mēs sev pelnām iztiku un strādājam tā, ka paliek pāri arī labiem darbiem. Mums visiem ir kādi mērķi. Kāds ir atvēris savu biznesu. Mēs apmeklējam arī katrs savu mājas grupiņu; grupiņu vadītājiem ir gan fiziska, gan garīga papildu slodze. Vadītājam ir lielāka atbildība, nekā grupiņas apmeklētājam. Mēs vēl evaņģelizējam, piedalāmies dažādos pasākumos. Vakar notika konference „Bērni ģimenē – būt vai nebūt?” un lūgšanu sapulce, šodien ir dievkalpojums, rīt ir Bībeles skola. Es reizēm domāju: „Dievs, kā es to visu varu izdarīt?” Plus vēl ir arī dažādas sadzīves lietas. Un arī izgulēties un atpūsties ir jāpaspēj. Es arī neesmu viens, man ir ģimene, un daudziem no mums ir ģimenes, ar kuru jāpavada kopā laiks. Un ja kādam no mums nav ģimene, tad tomēr mēs esam Dieva ģimene, draudze. Mēs cits par citu rūpējamies. Vakardienas konferencē mēs dzirdējām par to, kas notiek Latvijā un Eiropā, un tas nāk klāt, par ko ir jādomā. Droši vien dažs labs pēc vakardien dzirdētās informācijas naktī labi negulēja. Tiem, kuriem ir bērni, ir papildu rūpes par viņiem.

Pēc konferencē dzirdētā mūsu bērnus Latvijā un pasaulē grib padarīt par seksa objektiem, slepus mums aiz muguras pieņemot likumus, kas legalizē pedofiliju. Vai tu spēj to iedomāties? Likumi paredz, ka bērni no četru gadu vecuma bērni tiks legāli seksuāli izmantoti, un tas notiks jau bērnudārzos. Un mūsu valsts deputāti par to balso! Bet, ja ievēlēsim citus deputātus – tie arī balsos. Un tas notiek uz mūsu bērnu rēķina. Mums ir rūpes rūpju galā. Vai tev nav tā, ka tu domā, kur lai es atrodu laiku tam vai tam? Es tev pateikšu, kur atrast šo laiku. Visu tavu rūpju vidū ir glābšanas sala – tavs personīgais laiks ar Dievu. Ko nozīmē personīgais laiks ar Dievu? Tas ir ieplānots laiks, kad tu lasi Bībeli un lūdz Dievu. Tu slavē, pielūdz Dievu, aizlūdz par cilvēkiem un pārdomā Dieva vārdu. Tieši šajā laikā tu pārdomā lietas, kuras tev ir jāatrisina, tu lūdz par šīm lietām, un tieši tad tu saņem risinājumu. Un tas ir dievišķs risinājums. Mēs to saucam par lūgšanu kambari. Tā ir rakstīts Bībelē – ej savā kambarī, ieslēdzies tur un pielūdz savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, Kurš redz tevi slepenībā, arī atdarīs tev. Dievs dos to, ko tu lūdz. Ja tev ir lūgšanu kambaris, tad tās daudzās problēmas, kas tev ir, kļūst mazas, un šis laiks, kurš vienmēr ir par maz, lai visu izdarītu, atrodas, un tu visu vari izdarīt pa prioritātēm. Reizēm es ieeju savā lūgšanu kambarī ar lielu lietu, ar ko ir pilna mana galva, neredzot, kā to vispār var izdarīt, bet es lasu Dieva vārdu, pārdomāju to, lūdzu, slavēju Viņu, paiet stunda, divas stundas, un pamazām šī problēma kļūst maziņa. Fakts joprojām paliek, bet tā vairs nav problēma, kas aizņem visu tavu galvu. Bieži vien izrādās, ka tā ir mazsvarīga lieta, – daudz svarīgāk bija nākt lūgšanu kambarī. Nekad neatcel lūgšanas! Ieplāno tās un turies pie plāna. Tā ir tava glābšanas sala. Bez šīs salas tu nespēsi pieņemt svarīgus lēmumus savā dzīvē. Tieši lūgšanu kambarī tu saproti, kas ir pareizs un kas nē. Ja tev nav lūgšanas, tu nespēj pieņemt adekvātus lēmumus. Tu redzi, kādus lēmumus pieņem mūsu valdība; šie lēmumi drīz pieļaus izvarot mūsu bērnus. Un seksuāla izmantošana bērnībā bērnu padara par šizofrēniķi, jeb jau no dzimšanas nepilnvērtīgu cilvēku. Šādu paaudzi cenšas izaudzināt kāda atsevišķu cilvēku grupa, kas pārvalda pasauli, un arī Latviju. Bez Dieva personīgas pazīšanas cilvēka prāts ir sabojāts un samaitāts. Tādiem cilvēkiem nerūp tautas intereses, ne arī draudzes intereses vai vispār normāli cilvēki. Visas šīs sagandētās pasaules vidū ir tava glābšanas sala – lūgšanas. Nekad neatstāj lūgšanas. Ja tev vēl nav savs personīgais laiks ar Dievu, ieplāno to šodien! Tas ir vienīgais, kur tu smelies spēku un virzienu, kur tu spēj saprast, kā pareizi rīkoties. Tas ir laiks, kad tu vari būt Dieva tuvumā tik intīmi, kā nekur citur.

Visu, ko mēs rīkojam draudzē, esmu saņēmis savā lūgšanu kambarī. To es kā draudzes mācītājs esmu saņēmis no Dieva. Kā tas tā var būt? Jo man ir regulāras attiecības ar Dievu. Tur es saņemu Dieva vadību sev un savai draudzei. Iegaumē kādu lietu – tajā brīdī, kad tu atcel savas lūgšanas jeb pārstāj regulāri divvientulībā pavadīt laiku ar savu debesu Tēvu, tu esi atkritis no Dieva. Tajā brīdī tu neej augšup, bet ej lejup. Ja tev nav personīgs laiks ar Dievu, steidzies jau rīt no rīta pavadīt laiku ar savu Tēti. Un turies pie tā. Un nevajag uzreiz nolikt divas, piecas vai desmit stundas garu lūgšanu laiku. Sāc ar piecpadsmit minūtēm. Es tev varu garantēt – ja tev nav kārtīgas un regulāras lūgšanas, tu esi velna varā, tev ir dažādas perversijas un dažādi grēki. Steidzies regulāri lūgt Dievu, paralēli draudzes apmeklēšanai tā ir vienīgā glābšanas sala! Tieši tāpat, – kad cilvēks atstāj draudzi, viņš atstāj Dievu. Jo draudze ir Kristus miesa. Jēzus ir draudzes galva, un mēs esam locekļi savā starpā. Un, ja mēs neesam dzīvā draudzē, mēs neesam Jēzū Kristū. Tāpēc nemānīsim sevi un citus. Cilvēks ir draudzē? Viss kārtībā. Lūgšanu laiks ir? Viss kārtībā. Protams, tam jāseko izmaiņām pašā cilvēkā un svētai dzīvei. Pieņem lēmumu sākt ar 15 vai 20 minūtēm. Piemēram, desmit minūtes lūgšana un desmit minūtes Bībele. Vēlāk palielini laiku uz pusstundu, pēc tam uz stundu. Cits visu mūžu lūgs vienu stundu. Cits divas stundas. Cits trīs, četras, piecas vai sešas. Šis ir tas, ko man Dievs pateica, jo es esmu pilnīgi pārliecināts, ka daudziem no jums tas bija vajadzīgs.

Un svētrunas tēma ir: „Tev būs viss, kas Jēzum”.

„Jēzus viņam saka: “Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?” (Jāņa 14:9)

Jēzus māca, ka Viņš ir Dievs. Tas, kas redz Jēzu, redz Tēvu. Mācība no šīs Rakstu vietas ir šāda – viss, kas ir Tēvam, ir Jēzum Kristum. Dievs pieņēma cilvēka miesu, atnāca virs zemes, un dzīvoja šeit kā cilvēks. Jēzus Kristus ir vienlaicīgi Dievs un vienlaicīgi cilvēks. Un viss, kas nepamatoti izceļ vai nu Jēzus dievišķumu, vai Jēzus cilvēcīgumu, un neveido sabalansētu mācību, ir no velna. Jēzus ir pilnīgs Dievs un pilnīgs cilvēks. Un, esot uz zemes cilvēka miesā, Jēzum bija vajadzīgs kontakts ar Savu Tēvu. Viņš bija absolūti paklausīgs Savam debesu Tēvam. Tas viss, kas notika ar Jēzu, ir pārdabiski, un ne viss mums ir saprotams. Jēzus pilnībā līdzinājās Tēvam. Tāpēc Viņš saka: „Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu.” Jēzum Kristum bija viss, kas Tēvam. Un tāpēc, ka Viņš ir vienlaicīgi Dievs un cilvēks, Jēzus ir mūsu piemērs arī kā cilvēks. Viņš mums māca, kā dzīvot dzīvi dievbijībā, paklausot Dievam. Ar lūgšanu palīdzību Viņš spēja izcīnīt to, ka miesā Jēzus spēja dzīvot tā, kā vēlas Tēvs. Un mēs esam Jēzus Kristus sekotāji jeb mācekļi, un mūsu uzdevums ir mācīties no sava Vadītāja, no sava Dieva, no Jēzus Kristus. „Sekot Kristum” nozīmē mācīties no Viņa, jeb līdzināties Viņam. Jēzus līdzinājās Tēvam, un mēs līdzināmies Jēzum Kristum. Kas līdzinās Jēzum, līdzinās Tēvam. Ja mēs darām to pašu, par ko Jēzus runā un ko Viņš dara Jaunajā Derībā, mēs līdzināmies Viņam, esam šādā veidā paklausīgi Viņam. Tā rezultāts ir dažāda veida svētības mūsu dzīvē, ieskaitot mūžīgo dzīvību. Mūsu uzdevums ir dabūt visu to, kas ir Jēzum.

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jāņa 14:12-14)

Jēzus to saka tev. Ja tu tici, tu darīsi tos pašus darbus, kurus darīja Jēzus Kristus, un vēl lielākus par tiem! Tas nav kaut kas neizpildāms. Jēzus kā cilvēks līdzinājās Dievam, un spēja to visu paveikt. Tu spēj dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus. Tu spēj runāt tā, kā runāja Jēzus. Tu spēj būt līdzīgs Dievam! Lai arī pasaule cenšas visu izkropļot un cilvēkus padarīt līdzīgus dzīvniekiem, bet Dieva griba ir, ka mēs līdzināmies Viņam. Tātad tu vari darīt visu, ko Jēzus.

„Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.” (Jāņa 15:20)

Ir kāda patīkama un kāda nepatīkama lieta. Tev būs viss, kas Jēzum, bet ne tikai patīkamās lietas. Ja tu gribi visas tās svētības, tev nāksies baudīt to, ko baudīja Jēzus, arī vajāšanas. Mēs varam runā tā, kā runāja Jēzus, un cilvēki mums ticēs, un vēl daudz ko tādu darīsim, ko darīja Viņš. Bet paralēli tam ir vajāšanas. Jēzus saka – Viņu vajāja, mūs arī vajās.

Jēzum bija vairākas iekārojamas lietas, un es gribu arī tevi iekārdināt.

1. Jēzus ir augšāmcēlies un sēž pie Dieva labās rokas. Citiem vārdiem sakot, Viņam ir mūžīgā dzīvība.
 
Jēzus dzīvo mūžīgi. Starp citu, Viņam kā Dievam nav ne sākuma, ne gala. Taču šeit uz zemes mēs varam izsekot Jēzus dzimšanu un nāvi, nākšanu un aiziešanu. Arī mēs piedzimstam un mirstam, taču, ja mēs līdzināmies Viņam, ticam Viņam un sekojam Viņam, pēc nāves mēs dzīvojam debesīs. Tā ir paralēla pasaule, kur vairs nebūs ne asaru, ne baiļu. Tu vari noskatīties Bībeles skolas tēmu „Debesis” internetā un uzzināt sīkāk, kas tur būs un kā viss notiks.
 
„Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā – Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.” (1. Jāņa 5:20)
 
Jēzus Kristus ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība. Jēzū ir mūžīgā dzīvība. Ja es līdzinos Viņam, man ir mūžīgā dzīvība. Kā šodien vairāki cilvēki izlēma sekot Kristum, mēs kopā lūdzām grēku nožēlas lūgšanu, atzinām Jēzu par savu Kungu, un no šī brīža šiem cilvēkiem ir mūžīgā dzīvība. Un tā paliks, ja turpināsim sekot un līdzināties Viņam.
 
2. Jēzum Kristum bija vara pār ļaunajiem gariem
 
„Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna. Un ļaunie gari Viņu lūdza, lai atļaujot tiem ieiet cūkās – un Viņš tiem to atļāva.” (Lukas 8:32 
 
Šis ir stāsts no vienā no evaņģēlijiem. Jēzus satika cilvēku, kuru bija apsēduši vairāki tūkstoši ļaunu garu. Šis cilvēks kails un jucis skraidīja apkārt, dzīvoja kapos, sita sevi ar akmeņiem un baidīja cilvēkus. Vietējās varas iestādes centās viņu savaldīt, saķēdēt, bet viņš vienmēr izrāvās. Šajā vīrā mājoja leģions ļauno garu, romiešu leģionā bija apmēram pieci tūkstoši karavīru. Bet, kad Jēzus ieradās šajā vietā, apsēstais cilvēks skrēja un metās Jēzus priekšā ceļos, un ļaunie gari, kas bija šajā cilvēkā, lūdzās, lai tos ielaiž cūku ganāmpulkā. Ļaunie gari bija gatavi paklausīt Jēzum. Tās bija pagānu cūkas, kas ganījās netālu, jo tajā laikā Israēls neēda cūkgaļu. Mūsdienu Dieva tauta ēd cūkgaļu, jo Pēterim Dievs parādīja, ka to, ko Dievs tur par šķīstu, mums nevajag turēt par nešķīstu. Tikai asinis mēs nedrīkstam dzert, jo asinīs ir dvēsele. Tātad Jēzus atļāva ļaunajiem gariem ieiet cūkās. Tā kā šīm pagānu cūkām nebija nekādas apsardzības, viņi tās pazaudēja. Dēmoni noslīcināja šīs cūkas. Viss ganāmpulks no klints ieskrēja jūrā un aizgāja bojā. Ļaunie gari krīt Jēzus priekšā zemē. Viņi pieņem kā faktu, ka Jēzus tiem pavēl, un tā arī notiks. Jēzum Kristum ir reāla vara pār dēmoniem. Ja tu seko Viņam, tu vari darīt to pašu, ko darīja Viņš. Tev ir Dieva dota vara pār ļaunajiem gariem, ja tu seko Jēzum. Tev ir vara pār pašu sātanu, un tev nav, no kā bīties! Tajā brīdī, kad tu stājiet viņam pretī, viņš krīt tavā priekšā un lūdzas. Lūk, tāda ir patiesība! Tu noteiksi, kur ļaunais gars būs un kur nebūs.
 
Lasīju par pasaulē pazīstamu Dieva vīru Lesteru Samrallu. Reiz viņš naktī pamodās un redzēja, ka velni viņu ar visu gultu nes no istabas uz virtuvi. Viņš teica: „Stop!” Velni apstājās un bēga. Viņš atkal: „Stop! Atpakaļ.” Velni nāk atpakaļ. „Aiznesiet un nolieciet mani vietā,” pavēlēja Lesters. Un velni aiznesa viņu ar visu gultu un nolika atpakaļ vietā. Tas ir reāls notikums no šī Dieva vīra dzīves.
 
Tev ir vara pār ļaunajiem gariem! Tu esi saimnieks un kungs. Ne viņi pār tevi, bet tu pār viņiem. Tev būs viss, kas Jēzum.
 
3. Tev ir vara pār apstākļiem.
 
„Bet gaiļos Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams.” (Mateja 14:25) 
 
Jēzus reiz nāca pie mācekļiem, kuri bija laivā jūras vidū. Viņš nāca pa viļņiem, pa ūdens virsu. Mācekļi nobijās un noturēja Viņu par spoku. Tev ir vara pār apstākļiem. Kad jūrā bija vētra, Jēzus mierīgi gulēja. Kad laiva jau taisījās grimt, mācekļiem modināja Jēzu un teica: „Mācītāj, tu nebēdā, ka mēs ejam bojā?” Jēzus atbildēja: „Ak, jūs, neticīgie! Kur ir jūsu ticība?” Jums ir vara pār apstākļiem, jūs paši spējat nomierināt jūru! Jēzus piecēlās un vētrai teica: „Mierā, klusu!” Un jūra kļuva rāma kā spogulis. Jēzum ir vara pār apstākļiem, un tev ir viss, kas Jēzum. Apstākļiem nav varas pār mani, bet man ir vara pār apstākļiem. Lai arī cik šausmīgi būtu šie apstākļi, mums ir vara pār tiem. Man ir vara un tev ir vara, un neviens mūs neapturēs. Mūžīgi mūžos mēs būsim, dzīvosim un izplatīsim evaņģēliju līdz pasaules galam, līdz Jēzus nāks. Draudze „Kristus Pasaulei” pastāvēs un strādās, un mēs augsim tūkstošos! Ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Āmen! Nekādiem politiķiem nav varas pār mums, nekādām sātanistu sektām nav varas pār mums. Mums ir vara pār apstākļiem. Nekādiem likumiem, kas ir pret cilvēci kā tādu, nav varas pār mums. Jo mums ir viss, kas Dievam.
 
Konferencē stāstīja, kā politiķi dabū cauri šos likumus. Viņi vienkārši tos paraksta, noklusējot no sabiedrības, aizsedzoties aiz dīvainiem vārdiem. Vai tu zini, kas ir juvenālā justīcija? Ar lielām pūlēm mēs to sapratām. Pietiek ar vienu pantiņu, kas ir ierakstīts kaut kur starp astoņdesmit lappusēm, un likums ir pieņemts. Kurš lasīs un iedziļināsies tajā visā? Ja cilvēks nezina likumus un nezina savas tiesības, ar viņu ir viegli manipulēt. Bet tu zini, ka tev ir vara pār apstākļiem. Ja tu ko nezini, tu nevari to lietot, bet tagad tu to zini.
 
Tātad tev ir mūžīgā dzīvība, vara pār ļauniem gariem un vara pār apstākļiem.
 
4. Jēzus bija absolūti vesels, un tu esi absolūti vesels, jo tev ir viss, kas ir Kristum.
 
Jēzus Kristus ir Dieva Jērs. Viņš tika upurēt un Viņa asinis tika izlietas, līdzīgi kā Vecajā Derībā tas notika ar jēra asinīm. Kādu jēru bija jāpienes upurim? Nevainojamu. Jēram nedrīkstēja būt trūkumi, tas nevarēja būt ne klibs, ne slims, ne ar kādu vīrusu.
 
Tu esi dziedināts un vesels. Pat ja tev vēl ir kādi slimības simptomi, ja tu esi pieņēmis Jēzu, savā garā tu esi dziedināts un vesels. Atliek tikai lūgt, apliecināt un cīnīties par to, lai tas parādās tavā miesā. Tu nevari slimot! Pirmkārt tev nemaz nav laika slimot. Ne man, ne tev nav izdevīgi slimot. Jēzus brūcēs tu esi absolūti vesels. Vai nav labi 
 
5. Jēzus bija pilnīgi brīvs, un tu esi brīvs.
 
Tu esi brīvs, un neviens tevi nekontrolēs. Jēzu neviens nekontrolēja. Nevis tāpēc, ka neviens to negribēja, bet tāpēc, ka Viņš to neatļāva. Tu zini, ko nozīmē būt brīvam? Un šajā gadījumā es nedomāju pasaules terminus, demokrātiju, bet gan to īsto brīvību, kas ir tikai Jēzū Kristū. Tu esi pilnīgi brīvs un nekas tevi nesaista, un nav iespējams tevi kontrolēt, pat ja kāds mēģina to darīt. Neviens tevi nekontrolēs!
 
„Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.” (Mateja 16:23)
 
Kad Jēzus stāstīja Saviem mācekļiem par to, ka Viņam būs jācieš un jāmirst pie krusta, Pēteris Viņu pasauca malā un mēģināja kontrolēt, sakot: „Pasargi, Dievs, ka ar Tevi kas ļauns nenotiek!” Jēzus viņam atbildēja: „Atkāpies, sātan!” Jēzus bija ļoti radikāls, to Viņš teica uz Savu mācekli. Jēzus nekur un nevienam neļāva Sevi negatīvā ziņā ietekmēt. Jēzus darīja tā, kā bija nolēmis darīt. Un Viņš rīkojās tā, kā Tēvs to grib. Un Tēvs grib tā, kā ir fiksēts Bībelē. Ja kāds tev mēģina iestāstīt, ka draudze nav regulāri jāapmeklē, neļauj viņam sevi kontrolēt! Neesi lupata, bet esi ar mugurkaulu! Ja kāds tev apgalvo, ka nav moderni vai prestiži apmeklēt draudzi un būt kristiešu sabiedrībā, neļauj viņam sevi kontrolēt! Ja kāds tev stāsta, ka nav pareizi audzināt bērnus pēc Dieva principiem, neļauj viņam sevi kontrolēt! Jēzu neviens nekontrolēja. Viņš dzīvoja tā, kā ir pareizi dzīvot.
 
„Tad Jēzus viņam saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” (Mateja 4:10)
 
Kad sātans tuksnesī kārdināja Jēzu, Viņš pavēlēja tam atkāpties. Ne velns, ne cilvēki, nekādi apstākļi tevi nekontrolēs.  
 
6. Jēzus bija neaizskarams.
 
Daudzas reizes Jēzu gribēja arestēt, sagūstīt un nogalināt, bet Viņš bija nolēmis labprātīgi doties pie krusta tad, kad Pats bija to izlēmis darīt. Jēzus Pats labprātīgi nomira par mūsu grēkiem. Un pirms laika neviens nespēja Viņam neko nodarīt.
 
„Tad tie gribēja Viņu gūstīt. Tomēr neviens savas rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.” (Jāņa 7:30)
 
Jēzus noteica stundu, kad Viņš mirs, nevis cilvēki. Viņš to bija saskaņojis ar Savu debesu Tēvu. Vai tev ir augstāks mērķis tavā dzīvē, mērķis no augšienes? Tev ir mērķis kalpot Dievam un atvest cilvēkus pie Jēzus, celt debesu valstību? Kamēr tu kalpo Dievam un ved cilvēkus pie Dieva, tu esi neaizskarams! Ja Jēzus nebūtu kalpojis cilvēkiem un veidojis mācekļus, Viņš būtu kļuvis aizskarams, bet tas nevarēja notikt, jo Viņam bija plāns. Un, ja arī kāds mēģina tevi aizskart, Dievs ir arī Jehova Gemula, Kurš atmaksādams atmaksā jeb atriebj netaisnību, un tu esi Dieva acuraugs. Cilvēks, kristietis, kas mīl Dievu, ir Dieva acuraugs. Dievs seko tev līdzi un sargā tevi. Kas aizskars Dieva acuraugu, tas dabūs trūkties. Tu esi neaizskarams.
 
7. Jēzus bija bagāts, un tu esi bagāts.
 
Jēzus Kristus reiz paēdināja piecus tūkstošus cilvēku. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir vesela Latvijas pilsēta. Šie sanākušie bija 5 000 vīriešu vien, neskaitot sievietes un bērnus. Un to visu Viņš izdarīja ar piecām maizēm un divām zivīm.
 
Tu esi bagāts, tev tikai atliek to saprast un īstenot savā dzīvē. Tu esi bagāts, to saka Dieva vārds, un nav svarīgi, kā tu jūties.
 
„Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)
 
Jēzus, bagāts būdams, kļuva nabags tevis dēļ, lai tu taptu bagāts. Jēzus pie krusta uzņēmās arī mūsu nabadzības lāstu. Mums ir bagāts Tētis. Tavā makā vienmēr būs nauda!

8. Tev būs jauna automašīna. Reiz Jēzum bija jādodas uz Jeruzalemi atzīmēties, un tas viss notika pēc Viņa plāna. Cilvēki, Viņam nākot, uz zemes izklāja palmu zarus un sauca Viņu par Ķēniņu. Jeruzalemē Viņš ienāca ar jaunu ēzeli. BMW toreiz nebija, pat nebija tvaika mašīnas, un, kam bija ēzelis, tas tikai uzskatīts par kruto. Filmā „Kristus ciešanas” īpaši labi var redzēt, ka farizejiem, kas bija bagāti, bija ēzeļi. Tie bija ievērojami, kam bija ēzelītis, pie tam vēl jauns. Ar to es gribu pateikt, ka tev, draugs, būs jauna automašīna. Iespējams, ka sākumā tā būs divdesmit gadus veca, pēc tam piecpadsmit, desmit, piecus gadus veca, taču pienāks brīdis, kad tu varēsi aiziet uz autosalonu un iegādāties mazlietotu auto, pat jaunu, taču jaunām ir arī savi mīnusi. Pērkot mazlietotu mašīnu, tā ir tikai piebraukta, faktiski kā jauna, taču tā ir zaudējusi jau 30% no vērtības, tas ir izdevīgāks pirkums. Katru reizi, braucot uz dievkalpojumu, es braucu garām autosalonam un domāju: „Vai maz arī kādreiz pienāks diena, kad es varēšu iegādāties jaunu mašīnu no salona? Jēzum taču bija, un man būs tas, kas Jēzum!” Jau daudzus gadus mēs braucam tam garām, un es vienmēr skatos uz turieni un domāju. Protams, ka ne visiem ir vajadzīga automašīna, taču tās vietā tik pat labi varam minēt kaut vai trauku mašīnu vai jebkādu citu lietu. Ja tev ir nepieciešamība pēc automašīnas, tad tev tā būs – tu nopelnīsi un to iegādāsies, un iespējams, ka daži pie tās tiks pat pārdabiskā veidā.  Jēzum bija un tev arī būs.

9. Jēzus pilnībā valdīja pār sevi. Viņš ne tikai kontrolēja apstākļus un valdīja pār ļaunajiem gariem, bet arī kontrolēja sevi. Arī tu vari kontrolēt sevi. Ģetzemanes dārzā Jēzum bija vājuma brīdis, tas bija mirklis, pirms Viņam vajadzēja doties mirt pie krusta, un Viņš nāca Dieva priekšā lūgšanā un teica: „Dievs, ja tas var būt, lai nenotiek ar mani tas viss, bet lai Tavs prāts notiek, ne mans.” Jēzum bija vājuma brīdis, bet Viņš to pārvarēja. Viņš kontrolēja sevi un izdarīja to, dēļ kā bija nācis.

10. Jēzus bija labs līderis, Viņš ir visu laiku labākais līderis. Aiz sevis Viņš sagatavoja divpadsmit brīnišķīgus līderus, taču viens no tiem izrādījās nederīgs. Jēzus bija labs vadītājs, skolotājs, mācītājs, un arī tu tāds vari būt tiem cilvēkiem, kuriem caur tevi jānāk pie Dieva.

11. Jēzum bija veiksmīga kalpošana. Jēzus kalpošana, kas bija pirms diviem tūkstošiem gadu, joprojām turpinās. Tas ir liels spēks. Visiem tiem, kas šodien kalpo Dievam, lai arī kāda šī kalpošana būtu – tev ir veiksmīga kalpošana! Pagājušajā nedēļā tika atvērtas septiņas jaunas mājas grupiņas, un drīzumā vēl septiņas tiks atvērtas. Jaunie vadītāji, jums ir veiksmīga kalpošana!

12. Jēzus darīja brīnumus, un arī tu vari darīt brīnumus. Ej un dari tos – ej pie slimajiem, uzliec rokas, pavēli ļauniem gariem iziet, lūdz par slimībām, un tu dziedināsi šos cilvēkus Svētā Gara spēkā, jo tev ir viss, kas bija Jēzum.  Viņš darīja brīnumus, arī tu darīsi brīnumus.

13. Jēzum bija Gara dāvanas, un arī tev ir šīs pārdabiskās dāvanas un Gara spēks.

„Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” (Lūkas 4:14)

14. Jēzus bija Ķēniņš un Viņš ir Ķēniņš. Viņš apstiprināja, ka Viņš tas ir, lai gan tajā laikā atradās vajāšanās. Tu esi Ķēniņa bērns, princis vai princese. Tu esi tas, kas manto troni, tu sēdi kopā ar Jēzu pie Dieva labās rokas jau tagad, tev ir vara. Viņš ir Dievs, bet tu esi cilvēks, taču tu valdi kopā ar Viņu. Tu esi Ķēniņa bērns.

„(..) Es esmu Ķēniņš.” (Jāņa 18:37)

15. Jēzus redzēja gan pagātni, gan nākotni.

„Nātānaēls sacīja Viņam: “Kā Tu mani pazīsti?” Jēzus atbildēja viņam: “Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, Es tevi redzēju.”” (Jāņa 1:48)

Tu vari tāpat, kā Jēzus, redzēt to, ko parasts cilvēks nespēj redzēt. Tu spēj ieskatīties nākotnē, izprast notiekošo valstī, savā dzīvē, citu cilvēku dzīvēs. Tev ir dota spēja to izprast, jo arī Jēzum tas bija. Tev ir viss, kas ir Jēzum.

16. Jēzus pazina cilvēkus, un arī tu pazīsi cilvēkus.

„Jo Viņam nevajadzēja, lai kāds liecību dotu par cilvēku, bet Viņš pats zināja, kas bija cilvēkā.” (Jāņa 2:25)

Tu vari atšķirt, kuri ir tie cilvēki, kas grib tevi apkrāpt vai kuri tev grib darīt labu, tu spēj atšķirt, ko katrs cilvēks spēj un ko nē. Tas ir ļoti svarīgi.

Šīs bija tās iekārojamās lietas, kas bija Jēzum Kristum, un šīs ir tās lietas, kas ir arī tev, taču, lai tu tās iemantotu, tev ir jādara viss tas, ko darīja Jēzus. Ja tu gribi visu iepriekš minēto, tad dzīvo kā dzīvoja Jēzus Kristus un dari visu to, ko darīja Viņš. Tālāk tiks uzskaitītas lietas, kā Jēzus dzīvoja un ko Viņš darīja. 

1.  Jēzum bija regulārs un disciplinēts lūgšanu laiks.

„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35)

Šo Rakstu Vietu iegaumē – Jēzus cēlās ļoti agri no rīta un vientuļā vietā pavadīja laiku divvientulībā ar Dievu. Arī mums regulāri ir jālūdz un jālasa Bībele, un labākais laiks tam ir rīts. Tu vari lūgt arī pa nakti, taču es domāju, ka ir maz tādu, kas to gribēs, jo tas ir liels upuris. Ja tev labāk ir pavadīt laiku ar Dievu vakarā, tu to vari darīt.

2. Jēzum bija svēta dzīve.

„Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.” (Ebrejiem 4:15)

Jēzus, dzīvodams cilvēka miesā virs zemes, parādīja, ka ir iespējams dzīvot bez grēka. Draugs, ir iespējams dzīvot bez grēka, taču tas viss neatnāk vienā dienā. Ikviens, kurš pieaug Kristū, nonāk līdz punktam, kad viņš dzīvo bez grēkiem. Tas nenozīmē, ka tu nekad nepateiksi vai neizdarīsi to, ko nevajag, bet pamatā pēc desmit baušļiem tu dzīvosi svētā dzīvē. Dzīvo svētu dzīvi, kā to darīja Jēzus Kristus, tas ir iespējams.

3. Jēzum bija vīzija, mērķi, stratēģija, un arī tev tie ir vajadzīgi. Cieši turies pie tiem un seko tiem tāpat, kā Jēzus to darīja. Mūsu draudzē šo punktu izpildīt ir viegli, jo mums ir gan mērķi, gan vīzija, gan stratēģija, un mēs mācāmies plānot.

4. Jēzus bija paklausīgs savam Tēvam Debesīs, kā arī saviem zemes vecākiem. Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem! Draudzes cilvēki, esiet paklausīgi arī Dieva ieceltiem vadītājiem! Jēzus saviem vecākiem bija pilnīgi paklausīgs, taču reiz, kad viņi svētkos devās uz Jeruzalemi, mazais Jēzus, kuram bija divpadsmit gadi, pazuda. Vecāki devās atpakaļ Viņu meklēt, un atrada Jēzu Templī starp mācītājiem, tos taujājot. Viņš bija prom vairākas dienas, nemaz neuztraucoties par to, ka vecāki Viņu meklē. Jēzum šis brīdis bija ļoti svarīgs, jo Viņš beidzot bija nonācis Templī un Viņam bija iespēja runāt ar mācītājiem. Jēzus viņiem uzdeva daudz jautājumus, un mācītāji brīnījās par to, cik Viņš ir gudrs bērns. Tad atnāca Jēzus vecāki, Jāzeps un Marija, un sacīja: „Dēls, kāpēc tu esi mums to nodarījis? Mēs uztraucāmies par tevi!” Jēzus uz to atbildēja: „Vai tad jūs nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?” Viņš tomēr bija paklausīgs un aizgāja līdzi vecākiem. Visās lietās ir jāpaklausa vecākiem, izņemot tad, ja viņi aizliedz tev meklēt Dieva vaigu. Tā ir cilvēka paša atbildība, un vecāki tavā vietā nestāsies Dieva priekšā. Ja mācītājs vai garīgais vadītājs sāk mācīt tev lietas, kuras neatbilst Dieva vārdam, tad tur tev nebūs paklausīt. Klausi tikai tam, kas saskan ar Dieva vārdu.

5. Jēzus bija pieticīgs, lai gan bija bagāts. Nekur Bībelē nav redzams, ka Jēzus būtu dzīvojis ārišķīgā greznībā. Jēzus bija bagāts, nepieciešamības brīžos Viņam bija viss, kas vajadzīgs. Jēzum mugurā bija īpašas drēbes, kas bija izaustas no viena gabala, un tajā laikā tādas drēbes varēja nēsāt tikai bagātie. Kareivji meta kauliņus par Viņa apģērbu. Jēzus, esot bagāts, bija pieticīgs un iztika ar to, kas Viņam bija, un nedzenās pēc ārējas bagātības. Jēzus teica: „Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības, un tad visas pārējās lietas jums tiks piemestas.” Prioritāte nav dzīšanās pēc naudas, prioritāte ir dzīšanās pēc Dieva valstības, cilvēku glābšanas un sevis pilnveidošanas. Pāvils par sevi saka: „Es protu dzīvot gan pārpilnībā, gan nabadzībā.” Es visu varu Tā spēkā, kas mani dara stipru. Arī bagātībā ir jāprot dzīvot, un ne visi šodien pēkšņi var kļūt bagāti. Ja es pēkšņi kļūtu nenormāli bagāts, es nezinu, kā es ar to visu tiktu galā, tur būtu vajadzīga liela piepūle. Ar bagātību nāk daudzi kārdinājumi un nepareizas domas. Ir trīs pamatkārdinājumi, ar kuriem velns kārdina, uz kuriem iekrīt kristieši – nauda, vara un sekss. Mēs spējam dzīvot ar to, kas mums ir, taču tajā pašā laikā cenšamies, lai mums būtu vairāk.

6. Jēzus Dievam bija nodevies pilnībā.

„Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. ” (Jāņa 15:13)

Jēzus atdeva savu dzīvību par saviem draugiem, un nav lielākas mīlestības par to. Viņš bija pilnībā nodevies kalpošanai.

7. Jēzus bija pazemīgs.

„Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to; pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis. ” (Jāņa 13:4-5)

Jēzus nebija zemāks par mācekļiem, taču Viņš parādīja, ka, būdams mācītājs, Viņš prot būt arī zems. Jēzus netur nevienu augstāku vai zemāku, visi Dieva priekšā ir vienādi. Jēzus bija pazemīgs gan Dieva, gan cilvēku priekšā. Es kā mācītājs neesmu augstāks ne par vienu cilvēku, es tikai ieņemu savu vietu draudzē, kurā Dievs mani ielicis. Es par sevi nedomāju kā par augstāku vai pārāku – tieši otrādi.

8.  Jēzus bija radikāls.

„Jūs čūsku un odžu dzimums, kā jūs izbēgsit no elles sodības?” (Mateja 23:33)

Jēzus to sacīja brīdī, kad Viņam pretī bija nostājušies visi, kas Viņu vajāja. Jēzus bija radikāls. Arī tev ir jābūt radikālam kristietim, jānostājas pret ļaunumu, nekaunoties un nebaidoties. Vienmēr nav jāklusē, dažkārt ir jābūt radikālam, taču ar saprātu. Būt radikālam – tas nenozīmē būt stulbam. Visam, ko tu dari, ir jābūt saskaņotam un ar saprātu. Mums jāievēro valsts likumi un jāciena iestādes. Mums draudzē bija kāds cilvēks, kurš nevarēja noturēties nevienā darbā, jo visiem vienmēr uzbāzās ar Dievu, bet pats pa brīvdienām dzēra šņabi. Viņš visus gribēja evaņģelizēt, taču vispirms vajag iedraudzēties ar cilvēku un viņam palīdzēt, nevis mesties virsū. Jēzum un arī tev ir šī īpašība redzēt lietas būtību, un tev jāspēj izšķirt, ko un kā darīt.

9. Jēzus bija mīlošs. Viņš nomira par mums jau tad, kad vēl bijām grēcinieki. Mēs Viņam nebijām vajadzīgi, Viņš ir pašpietiekams un var iztikt bez mums, taču Viņš mūs mīl. Jēzus uzupurējās par mums mīlestībā, un tāpēc arī tev ir jābūt mīlošam un jāmīl cilvēki. Mīlestība nav sajūtas, mīlestība ir cenas maksāšana. Mīlēt cilvēkus nozīmē arī ciest un maksāt cenu par pareizu darbību attiecībā pret tiem. Mūsu evaņģelizācija ir mīlestības izpausme pret cilvēkiem.

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8)

10. Jēzus bija piedodošs. Pie krusta Jēzus teica: „Piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Bez piedošanas nevar iemantot svētības. Jēzus bija piedodošs, un, ja mēs tādi neesam, tas aptur mūsu kalpošanu un visas svētības, ko Dievs mums ir paredzējis.

11. Jēzum bija kalpošanas grūtības, ne vienmēr bija komforts.

„Bet Jēzus uz viņu sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt Savu galvu.”” (Lūkas 9:58)

Jēzus sacīja, ka Viņš vienmēr ir kalpošanās, taču ne vienmēr ir komforts. Tev nāksies iziet no komforta un maksāt cenu.

12. Jēzum bija sava mājas grupiņa. Līdzināties Jēzum nozīmē arī veidot savu mājas grupiņu vai vismaz domāt par to, ka kādreiz tādu atvērsi.

„Un, kad vakars metās, Viņš nāca ar tiem divpadsmit. Un, tiem pie galda sēžot un ēdot (..)” (Marka 14:17-18)

Jēzum bija sava grupiņa, ar ko Viņš kopā sēdēja, ēda un pavadīja laiku. Arī tev būs sava mājas grupiņa – pagaidām tā, kuru tu apmeklē, taču vēlāk tā, ko pats vadīsi. Ja tu domā, ka nemūžam to nedarīsi, atceries, nekad nesaki nekad. Iespējams, ka tu to izdarīsi tikai tad, kad būsi ar garu un sirmu bārdu, bet tu to izdarīsi.

13. Ārpus svētībām, ārpus normālas cenas maksāšanas, Jēzum bija tikai viena nepatīkama lieta, un tās bija vajāšanas. Ja mēs līdzināmies Jēzum, ja mēs maksājam cenu, mums būs vajāšanas no cilvēku puses. Velns sarīda cilvēkus, lai izjauktu Dieva plānus, kurus Dievs realizē uz zemes caur draudzi. Kādā gadījumā no Bībeles stāstīts, ka Jēzus bija savā namā, un pie Viņa bija sapulcējušies daudz ļaudis. Kad Viņa radinieki to dzirdēja, tie izgāja Viņu savaldīt. Radinieki vēlējās Jēzu kontrolēt, viņi uzskatīja, ka Viņš nes kaunu viņu dzimtai. Tā laika tradicionālā baznīca bija pret Jēzus kalpošanu, un radiniekiem tas bojāja reputāciju. Jēzum bija konflikti ar radiniekiem savas ticības dēļ, un arī jums tādi būs. Ja tie nebūs tieši radinieki, būs citi cilvēki, kas nostāsies pret. Velns ienīst Dievu un ienīst kristiešus, un viņš lieto tos cilvēkus, kuros mājo ļauni gari, viņš regulē viņus un uzrīda kristiešiem. Atceries, ka neviens tevi nekontrolēs! Viņa radinieki, ejot Jēzu savaldīt, teica: „Viņš ir bez prāta.” Iespējams, ka arī tev kāds radinieks ir teicis, ka tu esi sajucis prātā. Arī man bija kāds gadījums, kad, vēl cietumā atrodoties, kad biju atgriezies pie Dieva, kāds draugs mani pasauca un teica: „Mārci, man tev kaut kas jāpasaka, bet tu tikai neapvainojies. Tu esi sajucis prātā.” Viņš padomāja un pēc kāda brīža sacīja: „Bet zini – tas ir labi!” Viņš redz, ka esmu jocīgs, ne tāds kā viņi, tātad sajucis prātā, bet tajā pašā laikā vairs nedzeru, nesmēķēju, nelietoju narkotikas, un esmu smaidīgs un laimīgs. Par Jēzu teica, ka Viņš ir sajucis prātā, tātad to pašu teiks arī par tevi, taču neviens tevi nekontrolēs. Patiesība ir tāda, ka prātā jukuši ir viņi. Tā ir velna stratēģija – patiešām prātā jukušos uzraidīt mums, lai tie teiktu, ka prātā jukuši esam mēs. Visi likumi, kurus grib pieņemt, visas tās mācības par bērnu seksuālu  izmantošanu, par pienākumu bērnu dārzos bērniem no četru gadu vecuma mācīt masturbēt, vai tie nav jukuši cilvēki? Vai tie, kas paraksta šos papīrus un nobalso par to, vai tie nav jukuši cilvēki? No šādas seksuālas audzināšanas bērni izaug bezpersoniski un šizofrēniķi. Un šis viss pagaidām ir tikai ziediņi. Vienīgais reālais spēks, kas pret to var cīnīties, ir draudze, tieši tāpēc šie cilvēki sauks tevi par nenormālu un prātā neņemamu, lai viņi varētu izbīdīt savus plānus. Zem šī visa apakšā slēpjas sātana draudze, kas iet pret Dievu un pret draudzi. Tā laika reliģiozie cilvēki teica uz Jēzu: „Viņš izdzen ļaunos garus ar velna palīdzību.” No šī var secināt, ka būs cilvēki, kas sevi uzskatīs par kristiešiem, kuri tevi sauks par sātanistu un kuri teiks, ka viss, ko mēs darām, ir no velna. To teica par Jēzu, un to teiks arī par tevi. Patiesība par cilvēku, kas tā saka, ir tāda, ka viņš pats ir no velna.

14. Jēzus piedzīvoja nodevību, viens no Viņa mācekļiem Viņu nodeva. Es domāju, ka tieši Jūdas nodevība Jēzu satrauca visvairāk, jo Viņš ļoti daudz par to runāja. Viņš par to domāja un uztraucās. Tu piedzīvosi nodevību, jo tā bija arī Jēzum. Īpaši tie, kas jau tagad vada grupiņas un kalpo cilvēkiem, jūs piedzīvosiet nodevību, tāpēc esiet tam gatavi.

Atceries, ka tevi neviens nekontrolēs, ka tu esi neaizskarams un ka lielāks ir Tas, kas tevī, nekā tas, kas pasaulē. Dievs tev ir devis varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Tev ir spēks, ka tu vari staigāt pār čūskām un skorpioniem, un pāri ik vienam ienaidnieka spēkam, un tas tev nekā nekaitēs.

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova