Tev ir izvēle!

Šodien visa kristīgā pasaule svin Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Pagāni svin Lieldienas, šūpojas, lai odi nekož, per ar pūpoliem un dara citas paražas. Es ar šīm paražām neesmu nodarbojies nedz būdams pagāns, nedz tagad. Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Vārds, ar kuru gribu dalīties, ir stiprs, un tev to būs viegli uzņemt. Šis vārds būs pacilājošs, un tas nāk no Dieva sirds. Svētrunas tēma – „Tev ir izvēle”. Ja šobrīd tev šie vārdi šķiet pašsaprotami, tad zini, ka šī sprediķa gaitā, kurā es mēģināšu tev atklāt Dieva sirdi, tie tevi cels, stiprinās, atbrīvos un dziedinās Jēzus Kristus Vārdā. Tev vienmēr ir izvēle. Apzinies to!

Lai Svētais Gars tiešām pie mūsu sirdīm varētu darboties, mums ir perfekti jāizprot Dieva plāns un griba. Tu esi radīts brīvībai un pilnvērtīgai dzīvei Jēzū Kristū. Tu esi radīts tuvām un personīgām attiecībām ar savu Radītāju. Tu esi radīts, lai būtu laimīgs, gūtu panākumus un visu savu dzīvi līdz galam nodzīvotu pēc Dieva gribas un prāta, un pēc dzīves šeit, virs zemes, dzīvotu debesīs kopā ar Jēzu Kristu. Šis sprediķis ir tapis no Rakstu vietām no Vēstules romiešiem. Vēstule romiešiem ir pati svarīgākā Pāvila vēstule. Vissvarīgākās, visaptverošākās un skaidrojošākās vēstules Bībelē ir Pāvila vēstules. Un no Pāvila vēstulēm tieši Vēstule romiešiem ir vissvarīgākā. Šis sprediķis ir veidojies no pirmajām astoņām vēstules nodaļām. Mēs izskatīsim dažas Rakstu vietas no šīm nodaļām un pašu to centru jeb jēgu. Es visu nedēļu esmu pārdomājis un lūdzis Dievu, studējot šīs astoņas nodaļas.

“Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi. Neviens tik lēti nemirs par kādu taisno. Par to, kas labs, jau drīzāk kāds ir gatavs mirt.” (Romiešiem 5:6-7)

Dievs sūtīja Savu Dēlu, Jēzu Kristu, kurš mira pie krusta. Lūk, augšāmcelšanās! Lūk, nāve pie krusta! Lūk, svētku, ko mēs svinam šajās dienās, patiesā nozīme. Mēs varam svinēt Kristus augšāmcelšanās svētkus un pat dzirdēt kādu vārdu no Dieva, bet, ja mēs neizprotam pašu lietas būtību, tad mums tas nepalīdz ne nieka. Dieva vārds saka, ka Dievs atnāca un nomira pie krusta par to, kas labs. Kas ir labs? Tu esi labs! Pasaki to sev! Kāds droši vien pie sevis domā: “Jā, jā… Es gan sevi pazīstu.” Padomā loģiski! Dievs, kuram nekā netrūkst un kurš ir pašpietiekams, nāca virs zemes un dzīvoja cilvēka miesā. Šis fakts vien jau ir apbrīnas vērts, ka Dievs dzīvoja kā cilvēks virs zemes. Viņš dzīvoja kā Dievs un cilvēks Jēzū Kristū. Kur nu vēl nomirt, izliet Savas asinis un izciest pazemojumu un ciešanas! Kā dēļ Dievs to darīja? Kaut kā laba dēļ, kas Viņa acīs un sirdī ir labs. Kaut kas tik labs, ka Viņš ir gatavs par to atdot Savu dzīvību. Pat ja tev pašam neliekas, ka tu esi labs, tad zini, ka Dievs domā citādāk. Tu esi labs! Tu esi radīts brīvībai, pilnvērtīgai dzīvei un mūžīgai dzīvībai kopā ar Jēzu! Vai nav brīnišķīgi? Dievs ar Savu tuvumu apstiprina šo vārdu. Viņš saka: “Es jūs mīlu. Tu esi labs un radīts brīvībai.”

Vēlos tev izstāstīt savas pārdomas. Ir pavasaris, un šajā laikā ir vērts iziet ārā lūgt Dievu. Visas šīs saulainās dienas es cenšos pavadīt laukā. Siguldas un Turaidas apkārtni kādreiz apdzīvoja Gaujas lībieši, kas ir mūsu senči. Latvieši ir lībiešu, latgaļu un baltu cilts sajaukums. Siguldas novadā pamatiedzīvotāji bija lībieši. Viņiem bija savas pilsētas, ciemi, pilis un kārtība. Žēl gan, ka pilis bija tikai no koka darinātas. Krustnešiem tās bija ļoti viegli iekarot, lai to vietā uzceltu akmens mūra pilis. Piemēram, Latvijas vecākās baznīcas (Krimuldas baznīcas) vietā, agrāk atradās Kaupo pils. Turpat atrodas arī mācītāja māja. Kaupo bija šī novada valdnieks. Latvijā ir vairāki pilskalni, kas atrodas burtiski stundas gājiena attālumā. Vakar es gāju pa nomaļu meža taku, kurai pašā galā atrodas Vikmestes pilskalns (viens no lībiešu pilskalniem). Ejot pa šiem džungļiem, kur daba ir neskarta, un katrs koks, kas ir nogāzies, tur pat vien palicis, man patīk slavēt Dievu par šo burvību, ko Viņš ir radījis. Ejot pa šīm vietām, es domāju par saviem senčiem. Viņi šeit dzīvoja. Viņiem bija savas pilis un sava kārtība. Pēc tam atnāca krustneši, un vairākus gadsimtus mijās dažādi kari. Mēs joprojām esam izdzīvojuši. Es aizdomājos par to, ka lībieši bija radīti brīvībai, un viņi tā arī dzīvoja – neatkarībā un brīvībā, līdz noteiktam punktam. Es domāju par domāšanu. Tas, ko mēs dzirdam un domājam, vēlāk izpaužas mūsu emocijās. Ja mēs sevi redzam kā brīvus cilvēkus, tas arī izpaužas emocijās, un mēs tā arī jūtamies. Komunisti ļoti labi zināja šo psiholoģisko cilvēka prāta spēju. Viņi skolās bērniem lika iekšā domas par gaišo komunisma nākotni. Visiem kolhoziem bija nosaukumi “Ļeņina ceļš”, “Komunisma ceļš” utt. Tā bija mākslīga paradīze, kuru mūsu prātos centās radīt komunisma piekritēji. Tas notika caur propagandu, plakātiem, televīziju, it visu. Es augu nebrīvē. Mums bija dzelzs aizkars. Mēs bijām vergu valsts, bet es, skolnieks, pie sevis ticēju, ka tiešām viss attīstās, ir piecgades plāni un mēs esam brīvi, jo tāda bija mana domāšana. Ļeņins vai kāds padomju karavīrs, kas attēlots Latvijā uzceltajos pieminekļos, mums tolaik tika pasniegts kā mūsu atbrīvotājs un brīvības nesējs. Man nebija ne jausmas, ka patiesībā esmu okupēts vergs un visi pieminekļos attēlotie cilvēki ir nevis mūsu atbrīvotāji, bet okupanti, slepkavas un mocītāji. Es dzīvoju tādā kā ilūzijā. Visi komjaunieši un oktobrēni dzīvoja ilūzijā. Līdzīgi notiek arī šodien. Skolās sāk ieviest dažādas mācības, kas liek tev domāt, ka Latvija ir brīva un suverēna valsts. Vai tu zini, ka mēs drīzāk līdzināmies federācijai (Eiropas Savienības ietvaros), nevis suverēnai valstij? Mums patiesībā vairs nav nekādas demokrātijas. Mēs vairs nenosakām savu likteni. Mums vairs nav savas ekonomikas. Mums nekā sava nav. Cilvēki staigā laimīgi, maina dzimumu un jūtas brīvi. Cilvēki dzīvo ilūzijā. Es aizdomājos par šo domu spēku. Vai tu cilvēkam tik vienkārši vari izstāstīt patiesību? Vai tu tik vienkārši spēj izmainīt cilvēka skatījumu uz lietām? Ja tu centies, cilvēks tev vienkārši pasaka, ka tu esi muļķis. Lūk, patiesība par realitāti. Cilvēks domā to, ko viņam pasaka televīzijā, skolā un ģimenē. Tu droši vien, stāstot cilvēkiem par Kristu, esi pieredzējis, ka gados vecākiem cilvēkiem prātā ir cietokšņi. Viņus ir ļoti grūti pārliecināt par kaut ko citu. Viņiem ir sava prāta nostāja, kuru nelaiž vaļā. Bet diez vai šie cilvēki ir laimīgi. Cik grūti ir izmainīt cilvēka domāšanu, lai gan domāšana nosaka visu!

Manā dzīvē bija kāds notikums, kas izmainīja manu domāšanu piecās minūtēs. Kā tas var būt? Tik viegli to nevar izdarīt. Bērnībā es bieži biju pie savas vecmammas Valmierā. Viņa mani ļoti mīlēja. Mana vecmamma bija īsta latviete, patriote. Viņa ļoti daudz lasīja grāmatas. Tas bija komunisma laiks. Kad es pie viņas braucu ciemos, es arī lasīju grāmatas. Viņai bija pilni plaukti ar grāmatām. Tajos atradās gan vecas grāmatas, gan tādas, kuras pēc likuma tur nemaz nedrīkstēja atrasties, piemēram, “Latvijas vēsture” (Ulmaņlaiku). Mums skolās mācīja padomju Latvijas vēsturi. Es zināju, kas ir atbrīvotāji, komunisms un to, kā visam jābūt. Es zināju, ka mēs esam laimīgajā tautu brālībā, mums ir internacionālisms utt. Es apzinājos, ka esam paši labākie, stiprākie un attīstītākie. Mēs tam ticējām. Es paņēmu “Latvijas vēsturi” un sāku to lasīt. Es izlasīju to, kas patiesībā ir okupanti un kas – atbrīvotāji. Izlasīju to, ka mums pašiem ir sava nācija, un uzzināju arī par Latvijas prezidentiem. Es biju ļoti pārsteigts par izlasīto un saucu vecmammu, lai viņa man paskaidrotu ko vairāk. Es teicu: “Vecmamm, šeit ir kaut kādas ačgārnības sarakstītas.” Vecmamma atbildēja: “Tev skolā māca ačgārnības.” Tas bija viens teikums, kuru dzirdot, es sāku domāt un salīdzināt dažādus faktus. Faktiski piecās minūtēs manī ienāca saprašana un izmainījās mana domāšana. Es sapratu, ka mēs šajā valstī esam vergi. Es sapratu, ka atbrīvotāji patiesībā bija okupanti. Sapratu to, ka kaut kas ir jādara lietas labā. Tolaik es gan neko lielu neizdarīju, jo dzēru. Atceros, ka savā skolas kladē biju uzzīmējis karavīru Latvijas armijas formā, kas toreiz nevienam pat sapņos nevarēja rādīties, jo visur bija PSRS.

Staigājot pa mežu, es domāju par mūsu senčiem. Manī ir sajūta un apziņa par to, ka Latvija ir mūsu zeme, un te nav tiesību būt kādam citam. Kāpēc viss ir tā, kā ir? Kāpēc arī tagad latvieši dzīvo ilūzijā par brīvību? Kas viņiem toreiz notika? Kāpēc Kaupo pieņēma kristietību un nodeva savu tautu? Kāpēc viņš novēlēja visu savu īpašumu krustnešiem? Kā veidojas cilvēka domāšana? Es par to visu domāju un nu saprotu – tā domāšana, ko tevī ieliek jau bērnībā, vēlāk vairs nav tik viegli izmaināma. Manī radās jautājums – kāpēc es tik viegli pieņēmu to tekstu no Latvijas vēstures grāmatas? Kā tas var būt? Man katru dienu skaloja smadzenes vēstures stundās par “gaišo komunismu gaišajā nākotnē”. Kāpēc tik ātri izmainījās mana domāšana? Es zinu atbildi – tāpēc, ka es sirdī esmu latvietis. Man par to nav jākaunas. Man nav jākaunas par to ka esmu vīrietis. Mūs var kaunināt, cik grib. Lūk, itāļi ir malači. Itāļi izcīnīja tiesības saukt mammu par mammu un tēti par tēti. Vēl nesen bija ieviests likums par to, ka vecāki tiek saukti par “vecāku nr. 1” un “vecāku nr. 2” tikai tāpēc, lai netiku aizskarti homoseksuāļu pāri. Runa ir ne vien par aizskaršanu, bet tam pāri vēl ir visas viņu tiesības un propaganda. Nu ir laiki, kad tu skaļi vairs nevari teikt, ka esi vīrietis vai sieviete, vai latvietis. Es bērnībā sapratu, ka esmu latvietis un radīts brīvībai. Katram cilvēkam ir sava tautība, savas robežas, kurās dzīvot, sava tauta un zeme. Tas ir cilvēkam sirdī. Vai esi redzējis filmu “Debesu valstība”? Kur bija debesu valstība Orlando Blūma atveidotajam galvenajam varonim? Prātā un sirdī. Kāpēc tik viegli varēja izmainīt manu domāšanu? Tāpēc, ka sirdī es esmu tas, kas es esmu! Man var skalot smadzenes, man var citādāk kaut ko mēģināt ieskaidrot, bet es zinu, kas es esmu – latvietis, radīts brīvībai! Dievs, svētī Latviju! Un katrs cilvēks, draugs, zina sirdī, ka ir labs. Varbūt tev pašam tā neliekas, pie tā būs jāpiedomā un jāpiestrādā vairāk, bet tu zini, ka esi radīts brīvībai. Katrā cilvēkā ir brīvības alkas, sirdī ieliktas. Tās ir ielicis Dievs, jo Dievs tādu tevi redz un Dievs tevi tādu ir radījis!

No 1988. līdz 1990. gadam es dienēju Padomju armijā. Kad man uz armiju atsūtīja avīzi, veselu gadu Latvija jau bija atguvusi neatkarību. Es gadu nodienēju jau kā brīvas valsts pilsonis, Tālajos austrumos, 10 000 km no šejienes. Ziemā maksimālā gaisa temperatūra bija – 40 grādi, vasarā + 40. Avīzē es izlasīju, ka nu jau vairs nav Padomju jaunatne, bet ir Latvijas jaunatne, Latvijas himna un ģerbonis, kas tūlīt tika realizēts uz kreisā pleca. Neatkarīga Latvija? Nevar būt! Vēlāk noskaidroju, ka, jā, Latvija ir atguvusi neatkarību! Ir brīvība, tu esi brīvs, taču joprojām prātā neesi brīvs, jo tu to nezini. Kristieši bieži vien nezina, ko darīt ar savu brīvību, nezina, ka viņš ir brīvs un radīts brīvībai. Latvietis, radīts brīvībai. Viņš to nezina, viņš to nesaprot, jo ziņas ir nokavētas. Draugs, kāpēc ir šis sprediķis šodien? Lai tev atklātu, lai tu prātā saprastu, ar sirdi pieņemtu visā savā dzīvē, ka tu esi labs, radīts brīvībai, ar savu tautību. Tā ir tāda, kāda tā ir, un tur neko nevar mainīt, lai arī kā kāds censtos. Ne velti daudzās filmās ir viens dzeltenais (āzietis), viens melnais(afrikānis) un viens baltais (eiropietis), jo tas ir uzspiests. Tu domā, ka nejauši katrā filmā ir kaut kas no gendera ideoloģijas, kāda lesbiete vai homoseksuālis? Tas ir uzspiests. Viņi veido mūsu domāšanu, pseidobrīvību. Viņi saprot to, ko nozīmē izglītot jeb ielikt tevī informāciju caur tēliem, caur mākslu, caur vārdiem. Es šodien gribu tevī ielikt to, ka tu esi brīvībai radīts, un tev tas ir jāsaprot! Tev ir izvēle būt brīvam vai nē.

Lūk, pie kā noveda manas pārdomas par lībiešiem; ir zeme, ir tauta, ir brīvība, un vienā brīdī tās vairs nav. Pēc tam atkal tā ir, bet mēs nepratām savu brīvību nosargāt. Vai latvieši māk sargāt savu brīvību? Ulmaņlaikos mēs dažus desmitus gadus bijām brīvi, bet pēc tam: ”Laipni lūgts, Padomju karaspēks.” Somi cīnījās, bet mūsu mentalitāte ir cita, mēs savu brīvību atdevām un nebrīvi pieņēmām. Draugs, ir tikai viena patiesa brīvība:

“Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa 8:36)

Kāpēc ir viss šis garais ievads? To tu tūlīt sapratīsi.

“Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.” (Romiešiem 3:10)

Pāvils saka, nav neviena taisna cilvēka.

“Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod – grēka atziņu.” (Romiešiem 3:20)

“(..) jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” (Romiešiem 3:23-24)

Runa ir par bauslību un žēlastību. Tūlīt tu sapratīsi, pagaidām tev ir tumša bilde, bet es tevi aizvedīšu pie atziņas. Debesu Tēvs, dod katram sirdī saprast, pieņemt, apzināties to, kas vedīs mūs uzvarā! Tas, ko tu šodien apzināsies, vedīs tevi uzvarā, jaunā pakāpē. Pāvils skaidri saka, ka VISI ir grēkojuši. Kas grēku dara, ir grēka vergs. Bībele saka, ka visi cilvēki nav brīvi, jo visi ir grēkojuši, nav neviena brīva cilvēka. Pāvils to saka: “Nav neviena taisna, visiem ir vajadzīga žēlastība jeb piedošana.” Tūlīt mēs izkliedēsim tumsas iedvesmotas domas. Vai tu esi lasījis šo Rakstu vietu? Lūk, ko Pāvils saka:

“Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas? Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.” (Romiešiem 7:21-25)

Es gribu izpildīt baušļus, es gribu izdarīt tā, kā Dievs grib, bet nevaru. Man tev ir labi jaunumi – Pāvils nerunāja par sevi! Ja kāds līdz šim brīdim šo Rakstu vietu ir iztulkojis, lai attaisnotu sevi, ka kaut ko nevar, atceries – tev vienmēr ir izvēle darīt vai nedarīt, klausīt bauslim vai neklausīt, evaņģelizēt vai neevaņģelizēt, būt turīgam vai nebūt turīgam, grēkot vai negrēkot. Tā vienmēr ir tava izvēle. Pāvils nerunā par sevi, Pāvils runā par neizglābtu cilvēku, kuram nav Dieva Gara. Mēs tuvojamies atziņai. Mēs tikko noskaidrojām, ka neglābts cilvēks, kurš nav pieņēmis Kristus upuri, kurš nav pieņēmis Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos, nespēj izpildīt bauslību. Kad mēs neizpildām Dieva bauslību jeb Dieva prasības, tas atnes ciešanas, elli, slimības, nabadzību, emocionālu sabrukumu. Lūk, ko padara grēks, jo ikviens, kas grēku dara, atņem brīvību sev, ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Mums tik ļoti patīk lasīt Dieva vārdu un redzēt, ka Pāvilam tā bija, bet mums taču ir Dieva žēlastība. Pastudē Vēstuli romiešiem, ja tev ir kādas problēmas ar grēkiem, un es tev saku – tev vienmēr ir izvēle.

Pirms es pazinu Dievu, es dzīvoju nožēlojamu dzīvi – alkohols, narkotikas, izlaidīga dzīve, nabadzība, slimības, pilns komplekts. Es ļoti labi atceros, kā es vēlējos savu dzīvi izmainīt. Dziļi sirdī es zināju, ka esmu radīts brīvībai, es tiecos pēc brīvības. Es savācu visas savas šprices, visus pričendālus, palīgvielas, visu, ar ko gatavo narkotikas, un lielā maisā nesu uz miskasti izmest ārā, nolemjot, ka tā ir pēdējā reize. Pagāja viena, divas dienas, un es gāju uz miskasti un vilku to visu ārā, lūdzot Dievu, lai miskastes nav izvestas. Sagaidot jauno gadu, es teicu: ”Viss, pēdējā reize,” bet pēc stundas es atkal pirku narkotikas. Es biju grēka vergs. Es gribēju labu darīt, kā Pāvils raksta, bet nevarēju! Ja Pāvils rakstītu par sevi, viņš teiktu: “Es gribu labu darīt un izdaru! Jo man ir izvēle.” Kāpēc? Runa ir par neglābtu cilvēku, kas neizprot Kristus augšāmcelšanās jēgu. Tu esi radīts brīvībai, bet jau Paradīzes dārzā cilvēks pats izvēlējās grēku, kā rezultātā pasaulē ienāca ļaunums un verdzība. Neviens cilvēks Vecās derības laikā nevarēja izpildīt Dieva baušļus. Baušļi kaut kā saturēja pasauli kopā, lai tā pilnībā nesabruktu, bet cilvēki tos pildīja, jo baidījās no nāves sodiem vai miesas sodiem. Neviens cilvēks bez Svētā Gara, bez Jēzus Kristus nespēj darīt Dieva gribu! Tāds cilvēks nespēj pilnībā darīt Dieva gribu. Mēs nedrīkstam meklēt attaisnojumu sev Pāvila vārdos. Tu varbūt domā: “Žēlastībā mēs esam izpirkti un izglābti.” Tas ir absurds, ja mums Bībele māca, ka, kas grēku dara, ir grēka vergs, nebrīvs, un tā nav patiesība, ka tu vari turpināt grēkot, jo Jēzus visu ir piedevis. Kur ir loģika? Kāpēc tad ir vajadzīgs Jēzus upuris? Labā ziņa ir tāda, ka tev ir pilnīga izvēle, tu esi brīvs no brīža, kad pieņēmi Jēzu par savu Glābēju.

Šī ir galvenā Rakstu vieta, pati svarīgākā. Pāvils paskaidro tekstu, ko viņš pirms tam bija teicis, sakot:

“Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā?” (Romiešiem 6:2)

Atceries, ka tieši grēks ir tas, kāpēc cilvēku dzīvē ir lāsti. Tieši grēks! Jo, kur mēs nepareizi rīkojamies attiecībā pret Dievu un cilvēkiem, tur atveras durvis velna darbībai, un nekāda žēlastība tur nepalīdz. Tā ir tava paša darbība, kurai būs attiecīgas sekas.

“Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? 
Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Romiešiem 6:3-4)

Tu esi nomiris, tu esi iegremdēts, un tu esi aprakts. Kur? Kristus nāvē. Svētais Gars, palīdzi mums saprast, palīdzi pieņemt ar garu un ar prātu. Tu esi aprakts, tu esi nomiris grēkam un dzīvo Dievam. Tev nav iespējams grēkot. Ja kristietis grēko, tā ir viņa IZVĒLE. Ja jaunpiedzimis kristietis grēko, tā ir viņa izvēle, jo viņš ir brīvs. Ikreiz, kad tev gribas grēkot, pasaki sev: “Man ir izvēle.” Ikreiz, kad tev negribas darīt Dieva gribu kalpošanā, pasaki sev: “Man ir izvēle.” Ādams un Ieva tika radīti ar brīvu izvēli. Kad viņi sagrēkoja, viņi izvēlējās sagrēkot. Ieva skatījās uz aizliegto augli un domāja, kāpēc gan ne. Kam viņa noticēja? Velnam. Velns izmainīja viņas domāšanu. Viņa pieņēma nevis Dieva domas, bet velna domas, sagrēkoja. Pēc grēkā krišanas līdz Kristus upurim brīvība tiek atņemta katram cilvēkam. Vecās derības laikā neviens cilvēks nebija brīvs līdz galam, ne Dāvids, ne Salamans, neviens. Bija tādi, kas tiešām dzīvoja Dieva gribā, bet visā pilnībā neviens, jo visi bija grēkojuši un visiem trūka dievišķās godības. Pāvils skaidri saka, ka neviens cilvēks nespēj izpildīt Dieva gribu. Mēs domājam par sevi, ka esam ar Dievu, pilnībā nevaram izpildīt visu, rezultātā grēkojam, un, pat ja mēs zinām labu darīt un nedarām, tas ir par grēku un nav svētības un labsajūta, taču atceries vienmēr – tu esi miris grēkam, aprakts grēkam, iegremdēts Kristus nāvē! Lūk, Lieldienas, Kristus augšāmcelšanās. Jēzus Kristus nāca virs zemes cilvēka miesā, nomira pie krusta miesā un garā tika darīts dzīvs. Bībele skaidri saka, ka tāpat lai arī mēs domājat par sevi, ka tu līdz ar Viņu esi aprakts, nomiris, un velnam vairs nav varas pār tevi, grēkam vairs nav varas pār tevi, un ikreiz, kad tu gribi grēkot, pasaki sev, Dievam un velnam: “MAN IR IZVĒLE!” Un, kad tu grēko, zini, ka tā ir tava izvēle, jo tu esi brīvs. Un brīvībai radīts! Tu esi atgriezies caur Kristus upuri tajā stāvoklī, kādā bija Ādams un Ieva. Grēka alga ir nāve, ja tu grēko, tev nav žēlastības. Izvēlies dzīvību! Svētība vai lāsts ir tavās rokās, draugs. Grēks ir slikts, un tu esi brīvs no tā! Tev pieder uzvara pirmām kārtām pār grēku!

Kas atņem tev brīvību? Komunisti, genderi? Tu pats, kad tu nodod velnam sevi, savus locekļus. Tā bija šī atziņa – nomiris, iegremdēts, aprakts līdz ar Kristu. Ikviens, kas tic Viņam, ir aprakts vecajai dzīvei. Varbūt tev ir kādas lietas, ar kurām tu centies tikt galā, bet, ja tās pārāk ilgi ievelkas, tu tiešām gribi tikt ar tām galā? Vai tā ir tava izvēle? Iet laiks un tu joprojām grēko, jo ir taču žēlastība, žēlastība, žēlastība? Cik ilga ir Dieva pacietība? Draugs, es nezinu, kā tas viss tur ir un cik ilgi Viņš cieš grēcinieku, taču uzdod sev jautājumu, vai tā nav tava izvēle – grēkot? Varbūt tu izvēlies necīnīties līdz galam. Ja tu neatnāc uz dievkalpojumu, neatnāc uz mājas grupiņu, jo tu nevari, tas pierāda to, ka tā ir tava izvēle necīnīties. Vai arī tu atnāc uz mājas grupiņu, meklē darbu, lūdz, dabū darbu, taču pēc tam vairs uz grupiņu nevari nākt, jo ir darbs. Tas parāda tavu izvēli, tavs darbs ir tava izvēle. Viss ir tava izvēle. Tu esi pilnīgi brīvs ar savu izvēli.

Tu esi nomiris grēkam, slimībām, nabadzībai, visam tam, kas nav no Dieva. Un viss, ko tu dari, tev labi izdodas, un nekas tev no rokām ārā nekrīt, un visu, ko tu pasāksi, tu izdarīsi. Tavā priekšā ir gaiša nākotne, ne komunismā, bet tiešām Jēzū Kristū, paldies Dievam par Viņa dēlu, Jēzu Kristu, tas ir brīnums.

“Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam.” (Romiešiem 6:6)

Kāpēc aprakti? Esmu augšāmcelts, miesai vairs nav varas pār mani, velnam nav varas pār mani, esmu augšāmcelts, lai vairs nekalpotu grēkam. Tā nav žēlastība, bet izvēle.

“Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm!” (Romiešiem 6:11-12)

“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)

Mums tikko bija liecība no Harija. Izrakstīju dažus teikumus: “Vēlme pēc alkohola un cigaretēm ir izzudusi. Ja agrāk es pat neticēju, ka varētu būt brīvs no alkohola, tad šobrīd man to vienkārši negribas. Un tas notika pateicoties tam, ka katru svētdienu draudzē dzirdēju pareizu mācību no Bībeles.” Viņš atklāja, ka Jēzū Kristū viņš ir brīvs. Ja tu neesi atpestīts, tad tā nav tava izvēle, jo tu esi vergs. Nevienu bausli neviens cilvēks nevar izpildīt. Ja viņš negrēkos reālajā dzīvē, tad to viņš darīs savās fantāzijās. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība, un tas ir Jēzus Kristus. Augšāmcēlies Dievs ir brīnums mūsu acīs. Tas ir stūra akmens, ko namdari ir atmetuši un reliģija ir atmetusi. Bet, kas to pieņem, tam ir Dieva spēks izvēlēties. Reiz kādā draudzē, kur izcēlās Svētā Gara kustība, kad sludinātājs iznāca pie kanceles, tā sabruka. Cilvēki sāka nožēlot grēkus, jo redzēja Dieva brīnumu.

“Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:11)

Tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu kā savu Glābēju, tevī iemājo Svētais Gars.

“Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas.” (Romiešiem 8:12)

Tev ir saistības ar Dievu un tu spēj dzīvot Dieva gribā. Vēstule romiešiem runā par spēku, kas dod spēju izpildīt bauslību.

“Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.” (Romiešiem 8:13)

Gara spēkā es varu izvēlēties un darīt Dieva prātu, saņemot visas svētības. Apliecini, pasakies, domā un spried par sevi –miris, iegremdēts, aprakts un augšāmcelts, un man ir brīva izvēle. Pagāniskie kristieši cepās par šīm tēmām, jo viņi nesaprot, ka cilvēks var būt brīvs un negrēkot. Reliģija ir tad, kad tev nav dzīvā Dieva Gars. Ir tikai viens ceļš uz debesīm, un tas ir Jēzus Kristus. Viņš ir augšāmcelts un tu esi iegremdēts Viņa nāvē, un līdz ar to esi brīvs no slimībām un neveiksmēm. Atceries šos vārdus – nomiris, iegremdēts, aprakts, augšāmcelts un ar izvēli. Slava Tev, Dievs, ka Tu esi darījis mūs brīvus un mums ir izvēle, ka Gara spēkā mēs darām galu grēkam. Gara spēkā mēs kalnus gāžam un izmainām valsts politiku. Tev nav nekas neiespējams!

“Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību.” (Romiešiem 5:2-3)

“Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu.” (Romiešiem 5:11)

“Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū.” (Romiešiem 15:17)

Jebkādas dusmas, rūgtums un ātrsirdība ir grēks. Jebkāds ģimenes konflikts ir grēks. Laulības pārkāpšana un zagšana ir grēks. Ja tu neapmeklē dievkalpojumu un mājas grupu, tas ir grēks. Ja tu zini labu darīt un nedari, tas ir grēks. Gara spēkā tu spēj piepildīt Dieva gribu. Meli arī ir grēks. Tev nebūs nepatiesu liecību sniegt. Man žēl to cilvēku, kas neapmeklē dievkalpojumus, jo viņi neapzinās, ka ir grēka vergi. Par mums televīzijā gribēja briesmīgu sižetu parādīt, bet beigās viss bija labi, jo mēs lūdzam Dievu un cīnāmies. Mums ir Gara spēks, un uzvara pieder mums.

“Pārkaliet savus lemešus zobenos un savus vīna dārznieka nažus par šķēpiem! Lai arī nespēcīgais par sevi saka: es esmu stiprs!” (Joēla grāmata 4:10)

Ja tev gribas grēkot, tad apliecini, ka esi spēcīgs un tev ir izvēle. Ja cīnies ar kādām lietām, nevelc tās garumā. Apliecini un izcīni uzvaru! Dievs redz tavu sirdi, bet vai tu pats redzi? Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība. Tagad ir pavasaris, kad daba mostas un viss ir pilns enerģijas. Evaņģēlistiem tagad ir paradīze, jo līdz ar silto laiku vairāk cilvēku ir parādījušies uz ielām. Caur reklāmu televīzijā par mums arī evaņģēlijs tika atspoguļots. Izejot dabā lūgt Dievu tev gribas pateikties par visu skaisto, ko Viņš ir radījis. Bieži vien pie visa labā mēs pierodam un pienāk brīdis, kad pārstājam lūgt Dievu. Nekad nepārstāj slavēt Dievu par to, kas tev ir, jo tas nav pats par sevi, bet gan Dieva žēlastība un Viņa dāvana! Vienmēr apliecini to, ka tev ir izvēle. Neatkarīgi no tā, kā tu jūties, apliecini, ka tev pieder uzvara!

Svētais Gars, paldies par Tavu dziedinošo pieskārienu šajā pašā brīdī. Es slavēju Tevi par to, ka man ir izvēle. Paldies, ka Tu mani esi radījis pilnvērtīgai dzīvei un brīvībai. Paldies, ka Tu ieliki manī brīvības alkas un brīvības apziņu. Paldies, Svētais Gars! Paldies, Tēvs, ka tu sūtīji Savu dēlu Jēzu Kristu, kura nāvē esmu iegremdēts, aprakts kapā, nomiris līdz ar Tevi, Kristu, un augšāmcēlies atjaunotai domāšanai un dzīvei. Man ir Tava Gara spēks un izvēle ik dienas izdarīt pareizas izvēles un izdarīt pareizas darbības. Viss, ko es darīšu, man izdosies, jo man ir Tava svētība. Paldies, ka Tu sūti eņģeļus manā ceļā, lai mana kāja nepieduras pie akmens. Paldies, Dievs, ka Tu redzi mūs kā labus un patiesi mēs tādi arī esam caur Tavu žēlastību un augšāmcelšanos. Kungs, es lūdzu, pieskaries katram vienam, kuram ir vajadzīga emocionāla vai prāta dziedināšana. Pieskaries, Kungs! Lai aiziet slimības, sērgas un kaites šajā pašā brīdī! Lai emocionālas problēmas, mazvērtība un šaubas aiziet šajā pašā brīdī. Jēzus Vārdā!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tev ir izvēle!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija