Mēs pateicamies Dievam par Viņa klātbūtni, par Viņa tuvumu.
Pateicamies Dievam par šo labo dienu, kurā varam būt kopā ar Viņu un cits ar citu. Paldies par Tavu tuvumu, dzīvais Dievs! Mēs vēlamies Tev tuvoties caur Tavu vārdu, caur paklausību Tev. Mēs vēlamies celt Tavu valstību paši no sevis un no cilvēkiem sev apkārt. Lai nāk Tava valstība, Dievs! Mēs atveram savas sirdis, lai dzirdētu Tavu vārdu, mēs uzņemam Tavu dienišķo barību, mēs augam Tevī. Lai nāk Tava valstība, Tēvs, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Svētrunas tēma ir ”Tici Dievam un tici sev!” Vai esi domājis par ticību sev? Esi to lasījis grāmatās vai dzirdējis no kāda cilvēka, ka viņš tic sev? Kad tu stāsti cilvēkiem par Kristu, un viņi saka: „Es neticu Dievam, es ticu sev,” prātā var rasties tādas domas, ka ticēt sev ir slikti. „Es neticu sev, es ticu Dievam.” Un tomēr, vai ir nepareizi ticēt Dievam un ticēt arī sev? Cik svarīgi ir ticēt sev? Vai vajag ticēt sev? Mēs centīsimies to noskaidrot Dieva vārdā.

“Redzi, Es esmu Tas Kungs Dievs pār visu miesu! Vai tad Man būtu kas neiespējams?” (Jeremijas grāmata 32:27)

Tas ir Dieva vārds no Vecās derības. Dievs pats apgalvo, ka Viņam nav nekā neiespējama. Pat cilvēki, kas Dievam netic, zina, ka Dievam viss ir iespējams. Mums kristiešiem tas ir īpaši skaidrs, ka Dievam viss ir iespējams. Bet kad mēs skatāmies uz savu dzīvi, savu ģimeni, savu valsti, savu pilsētu, nereti mums gribas uzdot tādus jautājumus, kāpēc Āfrikā bērni mirst badā, kāpēc ir tik daudz ciešanu, kāpēc Dievs, ja Viņš ir tik liels un varens, ir visu to pieļāvis? Mums kristiešiem veidojas tāda nostādne, ka Dievam viss ir iespējams, bet mums nē. “Es ticu Dievam, bet ko tad es pats… Es esmu kā Pāvils: to, ko es labu gribu, es nedaru, un to, ko es negribu, es daru. Ak, es nožēlojamais cilvēks!” Taču jau pagājušajā sprediķī mēs noskaidrojām, ka runa ir par neglābtu cilvēku, kuram nav Dieva spēka. Mēs noskaidrojām, ka mums katram pašam ir sava izvēle, un mēs varam izvēlēties pareizus ceļus Dieva gribā. Šis ir līdzīgs jautājums. Mums, īpaši baznīcas solu berzētājiem, nav izdevīgi ticēt, ka mēs varam. Mums ir izdevīgi ticēt, ka Dievs var. Tā arī ir izveidojusies vesela atmodas gaidītāju paaudze, „Dievs, svētī Latviju” gaidītāju paaudze. Paaudze, kas tic, ka Dievs kādreiz darīs. Taču Dievs sagaida no mums pretējo, un es to pierādīšu ar Dieva vārdu. Tā ir Viņa doma, ko es šodien vēlos tev nodot.

“Jēzus, tos uzlūkodams, saka: „Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas.”” (Marka evaņģēlijs 10:27)

Iepriekšējā Rakstu vieta bija no Vecās derības, šī ir no Jaunās derības, tie ir Jēzus vārdi. Dievam nekas nav neiespējams, Viņam visas lietas ir iespējamas.

“Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja Viņam, brēkdami un sacīdami: “Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” Un, Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: “Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?” Tie Viņam atbild: “Ticam, Kungs!” Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.”” (Mateja evaņģēlijs 9:27-29)

Šie aklie cilvēki sekoja Viņam un lūdza pēc dziedināšanas. Jēzus viņiem uzdeva jautājumu, kurš arī mums šodien ļaus izprast Dieva prātu un gribu. Vai mums ir sev jātic, vai tikai Dievam ir jātic? Vai mums jātic Dievam un arī sev? Vai mums jātic tikai sev? Kas ir svarīgi, lai tu piedzīvotu Dieva iejaukšanos un Dieva svētību savā dzīvē? Kas Dievam ir svarīgi, lai tu izdari no savas puses? Tev jātic, ka Dievam nekas nav neiespējams. Ir svarīgi ticēt, ka Dievam nav nekas neiespējams. Šie aklie cilvēki teica, ka viņi tam tic. Dievs var akliem atvērt acis, iznīdēt vēža šūnas tavā organismā, pacelt tevi finansiāli, lietot tevi kalpošanā, palīdzēt tev uzcelt mājas grupiņu un grupiņas, uzcelt no nulles draudzi, izglābt simtiem cilvēku. Dievs prasa: „Vai tu tici, ka Es to varu?” Un tad Viņš saka: „Lai notiek pēc tavas ticības.” Tātad Dievs, pirmkārt, sagaida, lai mēs ticētu un pieņemtu, ka Viņš var visu.

Amerika ir valsts, kas sastāv no imigrantiem. Tā sastāv gan no Eiropas, gan visas pasaules nācijām. Statistika rāda, ka Amerikas imigranti četras reizes biežāk kļūst par miljonāriem nekā tie, kas dzimuši Amerikā. Vietējie iedzīvotāji, kuriem it kā ir pareizās mācības, motivatori, zināšanas, skolas un finanses, to nesasniedz. Atbrauc kāds indietis vai ķīnietis un kļūst četras reizes bagātāks par vietējo iedzīvotāju. Vai zini, kāpēc tas tā ir? Kā tu skaties uz Ameriku? Ko par Ameriku domā cilvēks, kurš savā paša valstī cenšas savilkt galus kopā? Ko viņš domā, kad ierauga Brīvības statuju? Ko cilvēki par Ameriku domāja īpaši padomju laikos, kad vēl bija dzelzs priekškars? Ko domāju es un jaunieši man apkārt? Mēs nēsājām t-kreklus no Amerikas un košļājām košļenes. Kas mums bija Amerika? Sapņu zeme! Neierobežoto iespēju zeme. Zeme, kur piens un medus tek. Bet patiesība ir tāda, ka Amerika ne ar ko neatšķiras no Latvijas, arī šeit ir iespēju zeme, jo katra vieta, kurā atrodas cilvēks, ir iespēju zeme. Lūk, kāpēc emigrējis cilvēks tic tam, ka sakrās naudu, iegūs izglītību un kļūs par miljonāru. Viņam ir ticība Amerikai, ka tur viņš var. Patiesībā viņš varēja arī savā dzimtenē, ja vien tā nav valsts, kurā ir diktatūra un komunisms, kā Ziemeļkorejā, Krievijā vai Ķīnā, kur jau čipo cilvēkus un izskauž skaidru naudu. Iedomājies, kas notiks, kad vairs nebūs skaidras naudas! Tā būs totāla kontrole. Dievs, svētī Latviju! Mēs ticam, ka Dievs var svētīt Latviju. Mēs ticam, ka Dievam nav nekas neiespējams. Lūk, ticība. Jēzus prasa, vai tu tam tici?

Svētais Augustīns teica: „Cilvēks ir gatavs iet simtiem kilometru, lai ieraudzītu okeāna plašumus un varenību, viņš vēro debesu plašumus, viņš ar sajūsmu vēro upes, līdzenumus, ūdenskrātuves, kalnus, bet sevi pašu – visbrīnumaināko radījumu – viņš neievēro.” Precīzi vārdi, kas atbilst šim sprediķim. Visbrīnumainākais radījums nav ne okeānu plašumi, ne kāds Lamborghini, ne kādas piramīdas, flora, fauna vai mūsu pavasaris, bet gan cilvēks. Mēs skatāmies, jā, tas ir vareni un tas ir vareni, bet visskaistākais esi TU! Un atbildi uz jautājumu, vai ticēt sev, mēs jau sākam apjaust.

Vai tu tici, ka Dievs var? Ticība, ka Dievs var, meklējama Dieva vārdā:

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Divas reizes Jēzus saka: ”Patiesi, patiesi.” Dievam visas lietas ir iespējamas. Kas Viņam tic, tas arī tos darbus darīs un vēl lielākus. Jēzus nomira un augšāmcēlās, Viņa nāvē mēs esam miruši grēkam un nespēkam, augšāmcēlušies spēkā, un mēs visu varam ticībā Dievam un ticībā sev. Smits Viglsforts ir piecēlis vismaz astoņus mirušus cilvēkus, ieskaitot savu sievu, kura pamodās, bet negribēja vairāk dzīvot, un Smits atlaida viņu pie Tēva. Palasiet par viņu – Dieva vīrs ar brīnumiem un zīmēm, kurš tic, ka Dievam nav nekā neiespējama, un kurš tic arī sev. Bībelē es neredzu, ka Jēzus būtu piecēlis astoņus cilvēkus. Jēzus pabaroja tūkstošiem cilvēku ar piecām zivīm un divām maizēm. Šodien dažādas kristīgās misijas pabaro daudz vairāk cilvēku. Ja Jēzus laikā vairāki tūkstoši varēja sapulcēties uz dievkalpojumu, tad Reinhards Bonke vienā dievkalpojumā pulcina vairākus miljonus cilvēku. Un ne tikai Reinhards Bonke, tādu ir daudz. Ja Jeruzalemē pirmā draudze bija dažus tūkstošus liela, tad Jongi Čo vienā draudzē ir miljons cilvēku. Jēzus saka: Patiesi, patiesi Es tev saku, kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem. Ja Jēzus glāba cilvēkus, arī tu vari izglābt cilvēkus, un vēl vairāk nekā Viņš. Ja Viņš dziedināja slimos, arī tu vari dziedināt, un vēl vairāk. Arī tu vari piecelt mirušos un darīt vēl lielākas lietas. Bet mums ir izdevīgi, ka Dievam visas lietas ir iespējamas, un ne mums. Tas ir aktuāli daudziem šodien. Tāpēc daudzi nevar izlauzties, jo tic Dievam un netic sev. Ja tu ticētu, ka tu vari, tu jau to būtu paveicis. Dievs grib, ka tu tici ne tikai tam, ka Viņš var, bet arī tu vari kopā ar Viņu un Viņa spēkā darīt tos pašus darbus, ko Viņš darīja.

Vai Jēzus varēja atnākt uz dievkalpojumu regulāri? Ja cilvēks nevar izdarīt pat tik vien, kā regulāri atnākt uz dievkalpojumu, tad viņš netic nedz Dievam, nedz arī sev. Pat ja šis cilvēks tic sev, tad tikai sev, ne Dievam. Ja cilvēks nevar regulāri būt mājas grupiņā, tad vispār nevar būt runa par kaut ko, ko viņš varētu darīt Dieva spēkā un vēl vairāk nekā Jēzus. Tad ir runa tikai par elementāru izdzīvošanu un eksistēšanu. Draugs, tu gribi eksistēt vai dzīvot? Uzlabo savas dzīves kvalitāti, un Dievs pacels tavu dzīves līmeni! Tev nav jāraizējas par naudu. Pacel kvalitāti! Ceļot kvalitāti, celsies arī tavas dzīves līmenis. Tuvojies Dievam, ievēro Viņa baušļus, dari Viņa gribu, strādā pie sava rakstura, audz, un tad uzlabosies tavas dzīves līmenis. Bībelē teikts: “Stājieties pretī velnam, un velns bēgs no jums.” Kā mēs varam stāties pretī velnam? Augot un uzlabojot kvalitāti savā raksturā un attiecībās ar Dievu. Atbilde uz jautājumu jau ir redzama svētrunas nosaukumā – “Tici Dievam un tici sev!”

Pie Jēzus mācekļiem atveda mēnessērdzīgu zēnu. Mācekļi nespēja viņam palīdzēt, lai gan dzina ārā velnu no šī zēna Jēzus Kristus Vārdā un svaidīja viņu ar eļļu. Cilvēku bars jau sanāca apkārt, un zēna tēvs lūdza palīdzību Jēzum. Jēzus izdzina ļauno garu, un zēns kļuva vesels. Pēc tam mācekļi sarunājās ar Jēzu.

“Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Vediet Man to šurp!” Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?” Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.”” (Mateja evaņģēlijs 17:17-20)

Šos vārdus Jēzus sacīja mācekļiem. Pasaki tos arī sev: “Man nekas nav neiespējams!” Tie ir Jēzus vārdi. Tev nekas nebūs neiespējams, ja tev būs kaut neliela ticība, paklausība un mazi solīši pretī mērķim. Tu noraksi kalnus! Tu pavēlēsi kalniem pārcelties, un tie pārcelsies. Ja tik viegli nepārcelsies, tad tu tos noraksi un palīgā vēl pasauksi kolēģus. Mēs noraksim kalnus! Mēs tos pārcelsim! Mēs mainīsim upju gultnes! Mēs mainīsim vēsturi! Tici Dievam, draugs, un tici sev! Ko nozīmē Jēzus vārdi: “Cik ilgi Es vēl būšu pie jums, jūs mazticīgie?” Tie nozīmē to, ka Dievs zina, ka Viņš nomirs pie krusta, augšāmcelsies un apveltīs mūs ar spēku. Un ko tālāk? Viņš mums blakus nestāvēs un nekoriģēs katru mūsu soli. Dievs gaida, ka mēs paši darīsim un ticēsim par sevi. Jēzus gaida, ka mēs paši ticēsim ne tikai tam, ka Viņš var, bet arī, ka arī mēs varam Viņa spēkā.

Lūk, vēl kāds pierādījums no Bībeles. Mācekļi sēdēja laivā, un pēkšņi rīta pusē sacēlās vētra un viļņi. Mācekļi redzēja cilvēku staigājam pa ūdens virsu un tuvojamies viņu laivai. Dažs labs jau bailēs brēca, bet Jēzus, mierinādams, teica: “Nebīstieties! Es tas esmu.” Jēzus stāvēja uz ūdens, noskatījās uz mācekļiem, un pēkšņi impulsīvais Pēteris, kuram patika izcelties starp pārējiem, pielēca kājās un emocionālā ticībā sāka runāt.

“Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu.” Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus. Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Un, tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?”” (Mateja evaņģēlijs 14:28-31)

Jēzus sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies par to, ka tu vari?” Tici Dievam un sev, un apliecini, ka tu vari! Atceros cilvēkus, kuri ir teikuši, ka viņi tic Dievam un mācītājam. Tāpat viņi arī izsaka pateicību gan Dievam, gan mācītājam. Bet es tev saku – tici Dievam un tici sev! Mums ir ļoti, ļoti švaki ar ticību sev. Draugs, tieši tāpēc ir šis sprediķis! Mums galvā ir dažādi maldi, miesā ir slinkums, un mēs negribam neko darīt, lai cīnītos. Mēs gribam tikai baudīt silto un saulaino laiku ārā. Jā, visam ir savs laiks un vieta, bet, draugs, ja tu sev neticēsi, tad neko nepaveiksi.

Vai zini, ko nozīmē status quo? Tas ir tāds statuss, kurā nekas nemainās. Tas ir ērts, labs un komfortabls statuss. Tas ir tavs dzīvesveids, kā tu dzīvo šodien, tavs domāšanas veids, kā tu domā šodien, tavas darbības, kuras tu izdari šodien, un tava vīzija un stratēģija dzīvei, kāda tev ir šodien. Tas ir tas, kas tev ir šodien. Atceries – šajā nemainīgajā statusā nav iespējams rīt iemantot kaut ko vairāk, nekā tev ir šodien. Tev var būt tikai tas, kas tev ir šodien, – tāda pati domāšana, darbības un tādi paši mērķi. Ārā no šī statusa! Ārā no status quo! Mums patīk sēdēt rutīnā, negribās pastrādāt, padomāt plašāk un iesākt kaut ko jaunu kalpošanā vai biznesā. Mums nepārtraukti ir jāattīstās! Ņem piemēru no ķīniešiem, krieviem un amerikāņiem! Mācies!

Rīt 5:00 no rīta es lidošu uz Ukrainas pilsētu Dņepropetrovsku. Tur es došos uz stadionu “Meteors”, kur sanāks vairāk nekā 20 000 ticīgo, ar kuriem kopā es lūgšu Dievu. Es slavēšu Dievu kopā ar Vitāliju Jefremočkinu. Es redzēšu un piedzīvošu to, kā viņi to dara. Es gribu mācīties, lai arī mēs kaut ko tādu varētu darīt 19. oktobrī Latvijā, Tautas lūgšanu sapulcē. Es gribu mācīties, nevis tikai kaut ko piedzīvot. Mani pat tik ļoti neinteresē emocionāla piedzīvošana, kā iespēja mācīties. Es gribu kaut ko uzzināt un redzēt. Otrdien un trešdien notiks semināri visas dienas garumā. Tēmas būs dažādas: “Draudzes izaugsmes formula”, “Kā no nulles trīs gadu laikā uzcelt 200 cilvēku lielu draudzi”, “Kā atvērt rehabilitācijas centrus”, “Kā uzsākt bērnu kalpošanu”. To visu mācīs cilvēks, kurš šo jau ir izdarījis un kura draudzē jau ir vairāk nekā 20 000 cilvēku. Es gribu mācīties. Nost ar status quo! Gribi izmaiņas rīt? Iegūsti jaunas zināšanas šodien un sāc jaunas darbības šodien pretī mērķiem un vīzijai! Tici, ka Dievs var, un tu vari kopā ar Viņu! Pāvils saka: “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Pāvils zināja šī noslēpuma formulu. Tu visu spēj Viņa spēkā! Šeit nav runa par emocionālu ticību. Mācītājs Dāvids Jongi Čo savā grāmatā raksta par kādiem jauniešiem, kuri pēc kādas konferences noklausīšanās bija tik pilni emocionālas ticības, ka burtiski ticēja savām spējām staigāt tāpat kā Jēzus pa ūdens virsu. Kad jaunieši nolēma iet pāri straujai upei, viņus atrada tikai pēc ilgāka laika, izskalotus jūrā… Viena lieta ir emocionāla ticība, bet cita – darīt pareizas lietas mērķa virzienā. Tu spēj! Tavā priekšā pat kalni atkāpsies un pārcelsies! Kristieši pārsvarā putrojas un jauc ticību ar emocijām. Ticība, pirmkārt, nav emocijas, ticība ir reāla darbība. Ticība ir darbības vārds. Es daru to, ko esmu pieņēmis no Dieva vārda.

Apskatīsim vēl kādu Rakstu vietu. Mācekļi ar Jēzu atrodas laivā, un jūrā plosās vētra. Jēzus stūres galā mierīgi guļ, laiva šūpojas, ūdens smeļas iekšā un mācekļi ir panikā. Viņi modina Jēzu un saka: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka mēs ejam bojā? Mēs grimstam!” Jēzus piecēlās bez jebkāda emocionāla stresa, nostājās laivas galā un jūrai pavēlēja palikt mierā un vējam apklust. Jūra nomierinājās, vējš apklusa un laivas buras nolaidās. Mācekļiem bija šoks no redzētā.

“Bet Viņš tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās, savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl un tie Viņam paklausa?”” (Lūkas evaņģēlijs 8:25)

Jēzus jautā: “Kur ir jūsu ticība?” Jēzus sagaidīja, ka Pēteris vai kāds cits nostāsies un apklusinās vēju, vai arī ar kādām labām zināšanām pareizi izkļūs no vētras. Lūk, pietiekoši daudz pierādījumu Dieva vārdā tam, ka Jēzus sagaida, lai tu tici ne tikai Viņam, bet arī sev!

“[…] jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13)

Šo Rakstu vietu der izlasīt skaļi. Dievs darbojas ar Savu spēku tajā cilvēkā, kurš tic, ka Dievs spēj visu un ka viņš Dieva spēkā arī spēj visu.

“Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Psalms 91:7)

Lai kādi negatīvi apstākļi būtu valstī vai ģimenē, zini, ka tevi un mani tie neskars. Lai arī kādi nebūtu šķēršļi kalpošanā, karjerā vai kādā augšupejā, apzinies, ka tevi tas neskar un tu visu vienmēr vērsīsi sev par labu. Velns var nemaz necensties, jo katru reizi, ja viņš mēģinās pret tevi darīt ko sliktu, tu to visu vērsīsi par labu. Saki: “Es izmantošu tevi, velns, kā tramplīnu jaunām uzvarām.” Velns ir zem tavām kājām. Viss piepildīts!

“Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)

Varbūt tu esi piedzimis ar kādām kroplībām. Personīgi es, acīmredzot, biju kroplīgs, ja jau dzīvoju tādu dzīvesveidu kā agrāk. Tas norāda uz to, ka tolaik manī bija kaut kādas kroplības, jo, kas cilvēkā ir iekšā, tas parādās ārā, viņa dzīvesveidā. Tomass Edisons ir visā pasaulē zināms cilvēks. Viņš ir viens no visu laiku slavenākajiem, nopietnākajiem izgudrotājiem. Viens no viņa izgudrojumiem bija elektriskā spuldzīte. Viņš skolā neuzvedās labi, skolotājiem uzdeva stulbus jautājumus un nespēja tur noturēties, tāpēc mammai nācās viņu mācīt mājās. Interesanti, ka tieši viņš kļuva par vienu no cilvēkiem, kurš visvairāk ir ietekmējis ASV.

Cilvēki domā mazvērtīgas domas par sevi. Tāpat arī uzdod sev jautājumu: “Kāpēc es piedzimu tieši šajā ģimenē?” Vai “Kāpēc es piedzimu tieši Latvijā?” Tu piedzimi Latvijā tāpēc, ka Dievs tā gribēja. Ja tu domā braukt uz ārzemēm, tad zini, ka tu to darīsi pret Dieva gribu. Tu esi piedzimis Latvijā. Dieva vārds saka, ka Viņš ir nolicis katrai tautai savas robežas un vietu, kur dzīvot. Nav ko blandīties apkārt! Ir teiciens: cūka arī Āfrikā ir cūka. Pārstāj domāt, ka Latvijā neko nevar sasniegt. Draugs, Latvija ir neierobežoto iespēju zeme, jo šī zeme ir tavā prātā un sirdī. No Latvijas mūs neviens pat ar koku nedabūs ārā. Šī ir mūsu zeme, mūsu tauta un mūsu valsts, neatkarīgi no tā, ko valdība lemj. Šī ir mūsu valsts, un mēs šeit arī paliksim! Ja nu vienīgi ar ieročiem kāds sāktu mūs dzīt ārā. Ja kāds šeit sāks taisīt kara lauciņu, tad tas būs vienīgais iemesls iet pāri savām robežām, bet arī tikai uz kādu laiku. Pēc tam mēs atgrieztos un atkal ieviestu kārtību. Protams, es ceru, ka nekas tāds nenotiks. Ja Dievs liks palikt šeit, tad tā arī būs jādara un jāņem ierocis rokās. Es ticu Dievam un arī sev. Es zinu, ka Dievs pats ar automātu nestāvēs un nesargās šo zemi, mūsu tautu un mūsu ģimenes. Es neticu bauslim “Tev nebūs nokaut” tiešā nozīmē. Es ticu tādai nozīmei, kādā tas ir pasniegts un domāts Vecajā derībā. Skaidrojums ir: tev nebūs nokaut miera laikā, bet savu valsti tev būs aizstāvēt. Tas gan ir jautājums katra paša ziņā – iet vai neiet karot. Tas pat nevar īsti būt draudzes mācības jautājums. Tā ir katra cilvēka paša sapratne un izvēle. Situācijas ir dažādas. Tici Dievam un tici sev.

Izlasīju interesantu faktu. Rūpnīcās strādā inspektori, kuri sīki pārbauda paveikto darbu. Šajā gadījumā es domāju par lielu mašīnrūpniecību, bet tas attiecās arī uz jebkuru citu darbu. Darbs var nebūt īpaši kvalitatīvi izdarīts, inspektori paši var kļūdīties, darbinieks var kļūdīties, un darbiniekam nav savas atbildības, jo viņš atstrādā savas stundas un izdara tikai tik, cik vajadzīgs, lai inspektors pieņemtu darbu, tātad kopumā tas ir maz efektīvs darbs. Bet, ja fabrikas sistēma ir izveidota tā, ka katram darbiniekam ir pašam sava atbildība par paveikto darbu, darbs kļūst kvalitatīvāks. Piemēram, ja tu savā uzņēmumā pieņem darbinieku un nedod viņam procentus no saviem ienākumiem, viņš būs bezatbildīgs. Bet, ja tu dosi procentus no saviem ienākumiem, viņš būs pats atbildīgs un motivēts labi padarīt savu darbu, un arī tev būs lielāki ienākumi no tā. Tik ilgi, kamēr tev nav atbildības pašam pār savu dzīvi, tu nedzīvosi kvalitatīvi. Kamēr tev nav atbildība par savu kalpošanu, savu mājas grupiņu, cilvēku glābšanu, galu galā par savām finansēm, tas nebūs efektīvi, ir laiks uzņemties atbildību pašam par sevi. Cilvēki, kas tic tikai Dievam, aizmirst ticēt arī savai atbildībai Dieva priekšā, ticēt, ka to izdarīs. Tev ir jātic, ka tu izdarīsi to, kas tev no savas puses ir jāizdara. Es nevaru izdarīt visu, ko Dievs var izdarīt, bet arī manā vietā Viņš nedarīs. Dievs prasa, kur ir tava ticība, kur ir tavas darbības? Viss, kas tev ir šodien, ir tavas ticības rezultāts. Tici Dievam un tici sev.

“Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Dievs atnāca virs zemes Jēzū Kristū ar lielu vīziju un strādāja, lai sagatavotu mācekļus. Liela vīzija bija sadalīta pa mazākiem mērķiem.

1. Tici, ka Dievs spēj visu.

2. Tici, ka tu spēj visu.

3. Liela vīzija.

4. Pacietība jeb pacietīgs darbs.

Kādā sakarā bez diviem skaistajiem punktiem par ticību ir vēl punkts par lielu vīziju? Tāpēc, ka tu nevari sev ticēt, ja tev nav lielas vīzijas. Par tādām lietām, kas šodien ir sasniedzamas, nav jātic. Ja tev ir liela vīzija, liels mērķis, tur jau ir vajadzīga ticība Dievam un ticība sev. Tu tici, ka Latvija var būt izglābta? Tu tici, ka Dievs var svētīt Latviju? Lūk, tā ir liela vīzija. Ja tev ir liela vīzija, tu neko nezaudē, jo ar lielu vīziju, jebkurā gadījumā, tu izdarīsi vairāk nekā ar mazu vīziju. Plāno lielus plānus, sapņo lielus sapņus. Stratēģiski plāno, kā šos lielos sapņus sasniegt, un tu sasniegsi vairāk nekā ar mazu mērķi un mazu vīziju. Jebkurā gadījumā tu neko nezaudēsi. Dievs pats paceļ cilvēkus un ieliek katru savā vietā. Ir lielie apustuļi, tādi kā Benijs Hins, Jongi Čo, – tie ir cilvēki, kas rūpējas par globālu, visas pasaules glābšanu, mēs pagaidām tikai par Latviju, bet tas ir tas, cik es šobrīd esmu izaudzis, tik, cik es redzu un spēju ticēt, ka es varu. Ne tikai Dievs var, bet es arī varu. Kāpēc mēs taisījām Tautas lūgšanu sapulci? Jo tā ir daļa no šīs vīzijas. Ja nebūtu liela vīzija, nebūtu šāda sapulce un nebūtu visas tās svētības, kas caur to nāk. Ja nebūtu liela vīzija, tad mums arī nebūtu tāds draudzes nams, kāds mums ir tagad. Mēs būtu tikai viena, sektantiska grupiņa. Sapņo lielus sapņus! Tu varbūt domā, lai tikai tavs mazais biznesiņš varētu noturēties, lai tikai tava mazā mājas grupiņa varētu izdzīvot. Skaties tālāk un plašāk! Jo plašāks tev būs skatījums, jo plašākas būs tavas darbības. Vai zini, kāpēc es kā traks skraidīju pa Latviju un katrā pilsētā vairākkārtīgi taisīju dziedināšanas dievkalpojumus? Jo lielāka vīzija rada lielākas un plašākas darbības, kas rada lielākus rezultātus. Izdevīgāk ir ticēt plašāk; skatīties, domāt un redzēt plašāk. Liela vīzija formē tevi par lielu personību. Ak, Debesu Tēvs, dod mums redzēt plašāk, dod katram vadītājam redzēt plašāk, katram, kurš vispār kustās vai kaut ko dara, palīdzi redzēt plašāk, tālāk. Lai nāk sapņi no Tevis, dzīvais Dievs, palīdzi ticēt Tev un arī sev, ka mēs to spējam izdarīt Tavā spēkā, Dievs!

Kāds rakstnieks vai nu bija izgudrojis, vai paņēmis no kāda reāla dzīves notikuma šo stāstu. Slimnīcā gulēja divi smagi slimi slimnieki. Viens gulēja pie loga, otrs tālāk pie sienas. Tas, kurš gulēja pie sienas, bija tāds, kurš nespēj ne piecelties, ne pakustēties. Tas, kurš gulēja pie loga, tikai ar grūtībām spēja mazliet pacelties, apgriezties uz sāniem un skatīties pa logu. Viņš vienmēr stāstīja, kā jaunie pārīši pastaigājas pa ielu, rokās sadevušies, kā vecāki sēž uz soliņiem un pieskata savus bērnus, kā dīķī gulbīši peld, kā zied ievas, kas galu galā arī šobrīd notiek. Tas, kurš gulēja pie sienas, vienmēr klausījās, līdz vienā dienā cilvēks, kurš gulēja pie loga, nomira. Un cilvēks pie sienas lūdza medmāsiņai, vai varētu viņu pārvietot gulēšanai pie loga. Redzi, viņš jau sāka ticēt, kustēties, dzīvot, atveseļoties. Tad, kad viņu pārvietoja pie loga, viņš saņēmās un paskatījās pa logu un ieraudzīja tur tikai mājas sienu. Izrādījās, ka tas cilvēks, kurš stāstīja šos stāstus, bija akls un to visu bija izdomājis, un stāstījis to sev un otram, lai iedrošinātu un iedotu redzējumu, lai iedotu vīziju dzīvot. Un tas otrs arī izdzīvoja.

Vīzija un redzējums tur pie dzīvības. Tieši vīzija rosina tevi ticēt Dievam un arī sev, ka tu spēj to paveikt. Tā rosina tevi izdarīt visus mazos rutīnas darbus ceļā uz vīziju. Tieši vīzija ir tā, kas rada panākumus tavā dzīvē, draudzes dzīvē, grupiņas dzīvē, kalpošanās, it visā, arī valsts dzīvē. Kāda ir mūsu valsts vīzija? Ja mūsu valsts vadītāji būtu vairāk piedomājuši par savu valsti, nevis tikai par sevi, viņiem būtu vīzija nevis par federāciju, viņiem būtu vīzija par suverēnu Latvijas valsti, par brīvu tautu, par bagātu tautu ar savām robežām, par tautu Eiropā, uz brīvprātības principiem balstītu sadarbību un tirdzniecību. Varētu būt tāda vīzija par Latviju, bet, kā redzams, viņiem ir tikai sava vīzija. Un visas šīs savas vīzijas ved mūs postā. Tiek ievēlēti jauni vadītāji, kuriem jāizstrebj veco vadītāju kļūdas, kuras faktiski vairs nav iespējams izstrēbt, palīgā var nākt tikai Dievs un mēs.

“Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.” (Salamana pamācības 14:29)

Pacietība jeb pacietīgs darbs. Neaizmirsti par pacietību, jo pacietīgais ir gudrs. 90% panākumu ir saistīti ar pacietību un 90% neveiksmju ir saistīti ar nepacietību, kad cilvēks grib uzreiz un visu. Varbūt kāds mācītājs tev pateica, ka tu vari visu, tu pamēģināji, izrādījās grūtāk, nekā domāji, un rezultāta nebija. Vai arī tu iesāki mājas grupiņu un tūlīt pat tā arī izjuka, tu mēģināji vienu reizi, otru, trešo, nekas nesanāca. Pacietība ir vajadzīga. Lūk, kas bija rakstīts uz kāda veiksmīga, ļoti bagāta un ietekmīga cilvēka kapakmens: “Es centos, bet man nesanāca. Tad es mēģināju vēl un guvu panākumus.” Ja viņš šādus vārdus ir uzrakstījis sev uz kapakmens, tad tas noteikti ir bijis viņa dzīves moto. Tas viņam ir bijis pats svarīgākais. Es centos vēl, es mēģināju vēl, – tā ir pacietība. Dievs spēj visu, tu spēj visu. Liela vīzija, darbs, pacietība, un tā ir virzība uz priekšu.

Mozus 80 gadu vecumā izveda no Ēģiptes zemes 3,5 miljonus cilvēku. Pashā svētki ir šie paši svētki, kad Mozus izveda no Ēģiptes zemes ebrejus, kuri 400 gadus tur atradās verdzībā. 80 gadu vecumā! Mozus bija ļoti pacietīgs ceļā uz savu zvaigžņu stundu. Tev vēl nav 80, tev vēl nav pat 70 vai 60 gadi, tev viss vēl priekšā! Tev viss labākais vēl tikai priekšā!Ieklausies mācītājā, Dieva vārdā, skaties vēl, pārdomā, plāno, strādā un esi pacietīgs.

Kālebs 85 gadu vecumā teica Dāvidam, lai dod viņam nocietināto pilsētas kalnu. Bet viņš sāka to gribēt jau 45 gadu vecumā, bet nevarēja dabūt, un pagāja daudzi gadi, līdz Kālebs atkal varēja teikt, lai dod viņam to, ka viņš ir tikpat stiprs kā toreiz, un tā arī bija. Viņš aizgāja un paņēma šo pilsētu, valsti, kurā valdīja milži, Anaka bērni. Viņš izvēlējās pašu grūtāko. Jo vecāks tu esi, jo grūtākas lietas spēj paveikt, jo jaunāks tu esi, jo ātrākas lietas spēj paveikt. Tev viss vēl tikai priekšā. Es nesaku tev to, lai tu kaut ko gaidītu. Tu vari domāt, ka Dievs var visu izdarīt un kaut ko mainīs tavā dzīvē, bet labāk tici arī sev, ka tu vari kaut ko izdarīt, un kamēr tu pats neko nedarīsi, tikmēr arī Dievs neko nedarīs.

Tev noteikti garšo KFC (Kentucky Fried Chicken) pulkveža Sandersa vistiņas. Viņš 80 gadu vecumā izdomāja savas slavenās vistiņas. Viņš apmēram 1000 reizes gāja un piedāvāja savu vistiņu recepti restorāniem, kamēr viens piekrita. Šodien KFC restorāni ar viņa seju ir ļoti daudzās valstīs, lai gan Latvijā tāds ir tikai viens. Mēs varam arī iztikt, mums ir “Lido”. Pikaso vēl 88 gadu vecumā gleznoja savus šedevrus, kurus es uzskatu par murgu, un cilvēki cits citam plūc ārā matus, lai dabūtu viņa gleznas. Esi redzējis filmu “1+1”? Cilvēki skatās uz abstrakto mākslu un cenšas tur kaut ko ieraudzīt, manuprāt, tā ir cilvēku muļķošana. Tu kā muļķis skaties, un vēl tās gleznas maksā vairākus desmitus tūkstošus. Kāpēc nevar kaut ko normālu, skaistu uzzīmēt? Kāpēc cilvēkiem nepatīk skaistais, kāpēc kroplīgais patīk? Tāpēc, ka viņos pašos iekšā valda tumsa un kroplība, un tas pievelk vienu pie otra. Lai vieglas smiltis Pikaso, jebkurā gadījumā sanāk, ka viņš ir ģēnijs, un viņš strādāja savu darbu 88 gadu vecumā. Edisons izdomāja mimeogrāfu 85 gadu vecumā un Džons Veslijs, ievērojamais sludinātājs, jāja uz sava zirga un sludināja apmēram 88 gadu vecumā. Tie ir cilvēki ar lielu vīziju, pacietīgi cilvēki, kas sagaida savas iespējas. Kad tu aplaisti savus augus, tie agri vai vēlu nes savus augļus.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tici Dievam un tici sev!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija