Mārtiņš draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē aptuveni gadu. 
Pirmoreiz uz šīs draudzes dziedināšanas dievkalpojumu viņu pierunāja atnākt sieva. Tagad Mārtiņš ir brīvs un laimīgs cilvēks, kas regulāri apmeklē draudzi un mājas grupiņu, kā arī kalpo darbā pie skaņas aparatūras. Taču vēl pirms nepilna gada situācija bija pavisam savādāka.
Bērnībā Mārtiņš dzīvoja Talsos. Lielu daļu sava brīvā laika viņš pavadīja, spēlējoties ar vienaudžiem māju pagalmos. Pieaugot, jaunieši ziņkārības dzīti sāka izmēģināt apreibinošās vielas – smēķējot un iedzerot. Viss kļuva daudz nopietnāk, kad vakaros pēc mācībām arodskolā bija iespēja strādāt un nopelnīt personīgo naudu. Tas deva Mārtiņam iespēju kopā ar draugiem nedēļas nogalē doties uz vietējiem klubiem izklaidēties. Naktsklubos tika lietoti dažādi alkoholiskie dzērieni jau daudz lielākos apmēros.
Pabeidzot arodskolu un uzsākot darba gaitas, alkohols tika lietots arī ikdienā. Alus tika dzerts praktiski katru dienu. Tā tas turpinājās vairākus gadus. Situācijai bija jāmainās, kad Mārtiņš satika savu nākamo sievu un nodibināja ģimeni, taču tas tā nenotika. Alkohola atkarība nekur nepazuda. Tā sāka bojāt attiecības starp laulātajiem, jo dzeršanas posmi ilga 2 vai 3 dienas, dažreiz pat 7 dienas. Tusiņos tika nodzertas lielas naudas summas, telefons, autovadītāja tiesības un pat automašīna. Katra lielāka dzeršanas reize izmaksāja ap 100-200Ls. Šis smagais posms ilga apmēram 4 gadus. Dažreiz tika dzerts ne tikai kompānijā, bet arī vienatnē. Mārtiņš solīja sievai mainīties un vairāk nedzert, bet viss vienmēr palika pa vecam.
Kad ģimenē piedzima meitiņa, Mārtiņš centās meklēt atrisinājumu savai problēmai medicīnā. Tas palīdzēja uz 9 mēnešiem, bet pēc tam atkal viss turpinājās ar vēl lielāku sparu. Īstas pārmaiņas Mārtiņš saņēma, kad sāka regulāri apmeklēt dievkalpojumus un mājas grupiņas. Tur viņš tika piepildīts ar Dieva vārdu, kas deva spēku un jaunu dzīves piepildījumu. Vēlme lietot alkoholu vienkārši pazuda. Ja iepriekš dzeršanas posmos Mārtiņam viņa darbs bija vienaldzīgs, tad tagad viņš ir labs darbinieks uzņēmumā. Attiecības ģimenē ir ievērojami uzlabojušās, nav vairs strīdu par katru sīkumu. Finansiālā situācija ir sakārtojusies. Mārtiņš jūtas patiesi brīvs un laimīgs, no pleciem ir nokritusi smaga nasta, kas īpaši pēdējos gados bija kļuvusi nepanesama.
Mārtiņš atzīst: „Tagad man ir daudz vieglāk dzīvot. Īstais prieks un piepildījums ir tikai Dievā, stiprā draudzē un sadraudzībā ar citiem ticīgiem cilvēkiem! Paldies sievai, kas mani atveda uz šo draudzi, paldies Dievam un draudzei par atbalstu!”
Mārtiņa liecību pierakstīja Lāsma Skudra
