Kāds ir otrais bauslis?
Tev nebūs pielūgt elkus! Šim bauslim ir paplašinājums – tev nebūs taisīt elka tēlu ne pēc tā, kas ir debesīs, ne pēc tā, kas ir virs zemes vai zem zemes. Tev nebūs pielūgt Dieva atveidu, vienalga, kāds tas arī būtu. Dieva ir griba ir tāda, ka tad, kad mēs vēršamies pie Viņa lūgšanā, mēs neiztēlojamies to, kāds ir Dievs. Nav svarīgi, kādas bildītes tu esi redzējis, nav svarīgi, kā ir attēlots Jēzus dažādās baznīcās. Mums nevajag iztēloties jeb savā prātā uzzīmēt Dievu. Kāpēc? Jo Dievs jau pašā sākumā ir pateicis: „Nedarini sev elku!” Kā Dievs var būt elks? Ja tu iedomājies, kāds ir Dievs, un Viņu pielūdz, tad tu pielūdz savu iedomu tēlu jeb priekšstatu. Dievs ir neredzams, un Viņam nav jābūt tēlam tavā galvā, jo tad tas nav Dievs. Tev nevajag Dievu izfantazēt, un tieši tāpēc otrais bauslis ir ļoti svarīgs bauslis. Tam visam ir vēl dziļāka jēga. Dievs ir radījis cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, taču Bībelē arī teikts, ka visas tautas ir kā puteklis Dieva priekšā. Visas tautas kopā ir kā mikrobs Viņa priekšā. Dievs ir nesamērojami lielāks un skaistāks par tavām iedomām. Man trūkst vārdu, lai spētu Viņu aprakstīt, jo Viņš ir neaprakstāms un vārdos neizsakāms. Lai arī cik labs dzejnieks būtu kāds cilvēks, nav iespējams to izteikt vārdos. Tas, ko mēs spējam uztvert savā prātā, ne tuvu nav tas, kāds ir Dievs. Lūk, kāpēc Dievs aizliedz veidot elkus. Cilvēcīgā saprašana nav spējīga attēlot to, kāds ir Dievs visā Savā pilnībā. Tikai tad, kad mēs pēc nāves dosimies uz savu mājokli debesīs, tikai tur mēs redzēsim Viņu vaigu vaigā. Tāpēc nedarini sev elka tēlu un nepielūdz to, jo tu nevari iedomāties, kāds ir Dievs! Cilvēka prāts ir pārāk mazs, lai to apjēgtu. Dievs ir citādāks, nekā mēs iztēlojamies. Dievs mums par Sevi atklāj to, kas ir rakstīts Bībelē – Dieva vārdā, un mūsu dzīvē Viņš atklājas caur pieredzi, kas ir balstīta Dieva vārdā. Pat Dieva vīri Mozus vai Pāvils nespēja aptvert un redzēt to, kāds ir Dievs. Parasti mēs slavējam Dievu, paceļam rokas, kaut ko piedzīvojam un mēģinām to izskaidrot, bet nekad tas pilnībā nav vārdos pasakāms. Dievs ir suverēns, Viņš ir Debesīs, Viņš ir šeit, un Bībele saka – Dievs smej par to, ko cilvēki dara. Dievs Savā tronī sēž un smejas par to, kādu Viņu iztēlojas cilvēki. Cilvēks var izdarīt to, ko viņš spēj, piemēram, sarīkot dziedināšanas dievkalpojumu, un tāda ir Dieva griba.
„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)
Dievs darbojas. Viņš ir nesalīdzināmi lielāks par mums un par visiem apstākļiem. Viņš ir nesamērojami lielāks par tavu niecīgo kaiti un niecīgo problēmu. Dievs ir godības pilns. Viņš ir reāls, dzīvs un darbojas. Kad mēs lūdzam un darām no savas puses to, ko varam izdarīt, Viņš darbojas Pats. Viņš aizskar. Kad astotajā septembrī sāksies Bībeles skola, es jums no Dieva vārda mācīšu, kā pareizi dzīvot, lūgt Dievu, būt veiksmīgam un svētītam, bet izmaiņas tevī veiks Dievs. Izmaiņas tev nevar iedot ne mācītājs, ne grupas vadītājs, ne arī tu pats. Dievs vēlas, lai tu izdari to, ko tu kā cilvēks vari izdarīt, lai tuvotos Dievam un ietu Viņa gribā, bet iekšējas un ārējas izmaiņas tevī var veikt tikai pats Dievs! Ir lietas, kuras mēs paši savā dzīvē nespējam sakārtot.
Es ar sievu un diviem cilvēkiem no manas komandas vakar bijām Tallinā. Viņi abi Tallinā bija pirmo reizi un, šķiet, ka patika. Vakar no rīta mēs agri izbraucām, un nonācām Igaunijas galvaspilsētā tik laicīgi, lai tiktu iekšā muzejos un baznīcās. Lai arī es daudzas reizes esmu bijis Tallinā, šoreiz mēs bijām tādās vietās, kur nebijām bijuši. Es konkrētā vietā sajūtu garīgo atmosfēru, iespējams, ka tā ir Gara dāvana. Reizēm es esmu vienīgais, kas to jūt. Es protu atšķirt, vai kādā vietā darbojas Dieva Gars vai kāds cits gars. To veido garīga jūtība un pieredze mācītāja darbā. Mēs bijām iegājuši vienā baznīcā, kas atrodas kalnā, un šajā baznīcā ir pilns ar Dieva tēliem un dažādu svēto tēliem. Centrā, pie altāra ir attēlota kāda sieviete no Bībeles, un visi cilvēki viņu pielūdz. Tuvojoties šai vietai, es jutu ļoti spēcīgu dēmonisku klātbūtni. Ar prātu es saprotu, ka caur šo baznīcu, kurā pielūdz elkus, tiek kontrolēta visa pilsēta. Tās ir svešas, ļaunas varas, kas darbojās caur okultismu jeb elku – ļauno garu pielūgšanu. Diemžēl man ir jāsaka – ar Dievu tur nav nekā kopīga. Bija nepatīkami atrasties šajā baznīcā. Tas noteikti bija kontrolējošais dēmons, kas darbojas pār pilsētu. Kad biju Viļņā, līdzīgā baznīcā, tur arī man bija tāda pati sajūta, bet parējās Viļņas baznīcās nejutu ne labu, ne ļaunu, – tās vienkārši bija pasaulīgas ēkas, uz kurām cilvēki nāca tēlot ticīgos. Tajās vietās, kur nebija dzīvas kristīgas draudzes, nebija spēks. Arī Latvijā daudzās pilsētās mums ir saceltas daudz vācu arhibīskapu un bīskapu pilis un baznīcas, un tādā veidā, caur katoļu baznīcu, tika kontrolēta visa Latvija. Bīskapi ir sen miruši, bet baznīcas kļuvušas tukšas un pamestas, un paldies Dievam par to.
Tallinā bijām vēl kādā citā baznīcā, kas, pretēji iepriekš minētajām, ir ļoti dzīva un strādā. Šajā vietā darbojas Dieva Gars, reāls garīgs spēks, kas kontrolē pilsētas, valstis un pat tautas. Tā ir Olevistes baznīca. Baznīcas tornis sniedzas simtu divdesmit trīs metru augstumā. Es jau tur biju agrāk bijis, bet šoreiz tas bija citādāk. Ieeja baznīcā ir par brīvu. Tur ir zāle apmēram ar astoņsimts vietām, moderna tehnika un dzīvas draudzes liecības – bildes pie sienām. Man šajā vietā pieskārās Dievs, jo es zinu to, kas ir noticis šajā baznīcā agrāk. Padomju laikā Svētais Gars izlējās šajā vietā. Uz šo baznīcu brauca cilvēki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Krievijas, – pūļiem vien viņi steidzās uz Olevistes baznīcu piedzīvot Dievu. Mācītājs, kas piedalījās šajā atmodā, joprojām ir dzīvs un kalpo šajā baznīcā, un, kad viņš stāsta par šiem notikumiem, viņš nevar to darīt vienaldzīgi, ar asarām acīs. Kad Svētais Gars nonāca šajā vietā, apmetums bira no griestiem! Skaņa bija tāda, kādu izdod desmitiem lokomotīves. Cilvēki pēkšņi sāka tikt dziedināti.Tas bija apmēram tā – cilvēks gāja pa Tallinas ieliņu, viņam pretī skrēja cilvēks, trakām acīm. „Stop, uz kurieni tu skrien?” „Uz to torni!” „Kāpēc?” „Man grēki jāžēlo!” Un pēkšņi gājējam arī parādās grēku apziņa un vajadzība pēc Dieva. Tas notika spontāni, pat bez cilvēku tiešas iejaukšanās. Baznīca bija pilna un ap to bija pūlis. Pēc liecinieku teiktā, cilvēki Krievijā, Ukrainā un citās vietās redzēja sapņus no Dieva, un šajos sapņos bija pilsēta ar lielu torni. Viņi atrada kartē, kur tas atrodas, un brauca uz turieni. No baznīcas jumta gala ir redzama visa Tallina, mēs nopirkām biļeti un tikām tornī. Es pajautāju kasierei, kundzei gados, vai viņa zina, ka šajā baznīcā bija liela atmoda. Viņa atbildēja, ka zina. Izrādās, viņa pati bija tajā piedalījusies. Viņa teica, ka no visas Krievijas brauca cilvēki uz Olevistes baznīcu. Viņa mūs arī uzaicināja uz šī atmodas mācītāja Reina Ūemoisa dievkalpojumu svētdienas dienā, bet es atbildēju, ka mēs esam no Latvijas un mums jābrauc mājās, jo arī man rītā ir dievkalpojums… Pati baznīcas ēka ir kā luterāņu baznīca, bet iekšā ir baptistu draudze. Dievkalpojumā sanāk gandrīz astoņi simti cilvēku, zāle ir gandrīz pilna, tātad Tallinā tā ir diezgan liela draudze. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas, ka Tallinā šodien ir dzīva kristīga draudze, ir šīs atmodas dēļ, kas notika pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmitajos gados, īpaši 1977. gadā. Šajās sienās es jutu Dieva godības pēdas. Joprojām cilvēki kalpo šajā draudzē, pie sienām ir bildes ar cilvēkiem ar paceltām rokām, baptistu draudzē! Tā bija Dieva godība, kas izlējās vienā vieta, un sekas ir jūtamas vēl šodien. Tas ir pārdabiski. Dievs ir liels un varens. Es lūdzu, Dievs, lai tava godība ir šeit, mūsu vidū!
Tas ir jauks stāsts, vai ne? Šī atmoda sākās Igaunijā un pārgāja arī uz Latviju. Arī es kā mācītājs esmu šeit tieši šīs Tallinas atmodas dēļ. Vasarsvētku draudzes Latvijā ir tapušas, pieņemot šo Svētā Gara uguni no Tallinas. Kā mācītājs es esmu audzis Vasarsvētku draudzē. Es gribu Dieva godību šajā vietā. Mēs nevaram paši dziedināt vai tēlot. Vai nu Dievs dziedina, vai arī nedziedina. Vai nu Dievs maina tavu dzīvi, vai nemaina. To dara Dievs, un Viņš ir augstāks par tavu saprašanu. Augstāks par to, ko tu spēj iedomāties, saprast un iztēloties. Mani vārdi ir tikai cilvēka vārdi, bet tev ir jāsajūt gars, ar ko es runāju. Par mani ir kas lielāks, un Viņš ir manī un tevī. Es gribu, lai tu satver to, ka tev ir vajadzīgs Dievs. Mums ir vajadzīgs Svētais Gars. Viņš dziedina! Mēs varam paskatīties vēsturē, bet tā ir tikai pagātne, un mana sprediķa tēma ir „Ticība šodienai”. Tallinas atmoda bija vakardiena, un tās pozitīvās sekas daudzās valstīs ir jūtamas vēl šodien. Piemēram, Ukrainā šodien ir lielākās kristīgās draudzes, un, iespējams, ka tieši Tallinā tas viss sākās. Mums ir vajadzīgs tas pats Dievs, Kurš toreiz darbojās Olevistes baznīcā, jo mēs negribam par to tikai klausīsies, mēs gribam to piedzīvot savā draudzē! Un nevis kaut kad rīt, bet šodien! Bībele saka – Jēzus Kristus, vakar un šodien tas pats. Dieva atstātās pēdas paliek uz ilgu laiku.
1. Dievs ir visu apsolījumu un svētību avots.
Tu esi atnācis uz dziedināšanas dievkalpojumu ar savām vajadzībām, ar vēlmi pēc pārmaiņām. Un es nerunāšu tikai par tiem cilvēkiem, kuri šodien ir atnākuši ciemos. Es runāšu ar draudzi, uz tevi un īpaši uz tiem cilvēkiem, kuri sēž pirmajās rindās. Katrs saņems no Dieva to, kas viņam ir vajadzīgs.
Es tev pastāstīšu līdzību par bērniem. Ko vēlas bērni? Bērni grib konfekti. Ko bērns izvēlēsies, ja viņam pajautās, – mammu vai konfekti? „Mammai ir nauda, mamma ir liela, viņa veikalā par savu naudu var nopirkt „Čupa-čups”, pārdevējs viņai iedos, un mamma to iedos man. Man ļoti garšo „Čupa-čups”! Varbūt es padalīšos ar kaimiņu zēnu vai meiteni.” Ja bērnam būtu jāizvēlas starp mammu un konfekti, kuru viņš, iespējams, ir tikai divas reizes mūžā ēdis, ko viņš izvēlētos? Ir šī konfekte un ir mamma, kas vienmēr ir kopā ar bērnu. Saviem bērniem nevajag uzdot šādu jautājumu, tas nebūs pareizi. Bet tā ir līdzība par izvēli, un tu esi pieaudzis cilvēks, kurš ar prātu spēj saprast, ka būs mamma – būs „Čupa-čups”! Dievs mums ir apsolījis daudz un dažādas svētības, piemēram, finansiālu labklājību. Dievs grib, lai tev ir daudz naudas, tik daudz, ka tu nevari iztērēt! Bet Dievs grib, lai tu liec Viņu pirmajā vietā, augstāk par naudu. Dievs grib, ka tev ir automašīnas. Dievs tev ir paredzējis ideālu veselību. Visas mūsu slimības jau sen ir pie krusta piesistas! Dievs grib, ka tu esi pilnīgi brīvs un veiksmīgs cilvēks. Viņš grib, lai tu esi auglīgs savā kalpošanā un ved daudzus cilvēkus pie Kristus. Dievs grib tev dot svētības!
Šodien ir dziedināšanas dievkalpojums. Varbūt tu esi atnācis pēc vienas svētības no Dieva. Tu esi pieaudzis cilvēks un saproti, ko tev vajag – mammu vai „Čupa-čups”! Ko tev vajag – Dievu vai dziedināšanu? Ja tu gribi tikai dziedināšanu, bet Dievu tu negribi, tad tev nav skaidrs prāts. Bībele saka:
„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā.” (1. Pētera 5:8,9)
Tātad – skaidrs prāts un ticība. Tas, kas tev ir vajadzīgs, ir skaidrs prāts jeb veselīga Dieva vārda izpratne un ticība. Pirmkārt mums ir vajadzīgs Dievs, nevis tikai viena Viņa dziedināšana vai svētība. Ja mums būs Dievs, mums būs arī visas svētības. Jēzus saka: „Dzenieties vispirms pēc Dieva valstības, un pārējās lietas jums tiks pieliktas.”Šodien ir ļoti iedvesmojošs sprediķis!
Iedomājis automašīnu. Vai tu gribētu tikai mašīnas apsildāmo sēdekli? Varbūt tu vēlies tikai auto akumulatoru? Kardānu? Gultni? Radio? Ko tu vēlies – vienu spoguli vai visu automašīnu? Varbūt tev pietiek ar vienu sēdekli? Apsildāmo, ar masāžu! Šobrīd es nerunāju par cenu, bet par pašu izvēli. Ko tu izvēlies? Vai viss, ko tu vēlies, ir, lai tevi dievkalpojuma laikā dziedina no vienas sāpes? Vai tas ir viss, ko tu gribi? Mēs gribam visu mašīnu, vai ne? Mums vajag mammu, mašīnu! Vispirms mums vajag Dievu, un līdz ar Dievu mums būs visas lietas! Āmen.
2. Dievs ir ielicis principus, kurus ievērojot, mēs saņemam visas Dieva svētības.
Tev ir Bībele? Tas ir Dieva vārds tev. Dieva vārds ir pilns ar dievišķiem principiem, un, ja mēs sakām, ka mums vajag Dievu, tad mēs pildām šos principus un saņemam svētības. Mēs darām Dieva prātu, un tā ir dziedināšana. Tā nāk no Dieva.
3. Ticība Dieva principiem izpaužas darbībā.
Kā zināt, vai es ievēroju šos principus vai nē? Man pienākas svētība vai nē? Tas atkarīgs no tā, kādā mērā tu tici Dieva principiem. Tava ticība parādās darbībā. Tas, kādā mērā tu izpildi Dieva gribu, arī norāda uz to, kāda ir tava ticība. Tādā mērā arī Dievs tevi svētī. Bībele saka – dodiet, un tad jums taps dots. Tad, kad es no savas puses izdaru to, kas man ir jāizdara, daru to Dievam, tas parāda manu ticības mēru. Ticība ir darbība, un vārds „ticēt” ir darbības vārds. Ja es ticu Dievam, es daru Viņa gribu. Ja es neticu Dievam, es nedaru Viņa gribu. Ticēt – darīt Dieva principus.
Cik augsta ir Zinātņu akadēmija? Noteikti pāri simtam! Atceries, ka tā ir tikai līdzība, un to nevajag saprast nepareizi. Nedariet to nekad, tas ir tikai piemērs. Padomā, kas notiktu, ja tu uzkāptu uz šīs ēkas jumta un nolektu lejā. Tu būtu miris. Iemesls, kādēļ tā notiek, ir gravitācijas princips, Zemes pievilkšanas spēks. Dievs ir iedibinājis šo principu, ka mēs varam staigāt pa šo zemi, nevis bezformīgi lidināties. Tas ir princips, ka Zeme pievelk priekšmetus. Tā Dievs ir iekārtojis, taču, ja tu šo principu pārkāp, tu paliec beigts. Šis piemērs attēloja fizisku principu, taču pastāv arī garīgi principi, kurus ignorējot tu tiec salauzts. Ja tu lauzīsi Dieva principus, šie principi salauzīs tevi.
„Bet bez ticības Dievam nevar patikt.” (Ebrejiem 11:6)
Bez ticības Dievam nevar patikt. Lai ievērotu Dieva principus, ir nepieciešama ticība. Ticībai var droši likt vienādības zīmi ar darbību vai paklausību, jo, ja es kaut kam ticu, es to daru. Tas, ko es daru, ir tas, kam es ticu. Bez ticības jeb bez Dieva principu darīšanas nav iespējams patikt Dievam. Tev ir vajadzīgs skaidrs prāts, skaidra, veselīga Dieva Vārda izpratne un ticība, ar ko stāties pretim velnam, kurš kavē un nevēlas, lai tavā dzīvē atnāk Dieva paredzētās svētības. Turpinājumā aplūkosim dažus principus.
Šis princips, ko es minēšu, daudziem no jums ir pats svarīgākais. Tas ir roku uzlikšana un svaidīšana ar eļļu. Bībele saka: „Neveseliem tie rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Mēs ticam tam un to darām, mūsu darbība parāda mūsu ticību – mēs uzliekam rokas, un Dievs šo cilvēku dziedina. Par šo principu es nerunāšu, lai gan tas ir princips, ko tu labprāt gribētu izmantot. Daudzi cilvēki domā: „Es atnākšu uz aizlūgšanu, man uzliks rokas, visas manas problēmas būs atrisinātas. Es sēdēšu, baudīšu atmosfēru, un viss manā dzīvē būs kārtībā.” Tu būsi dabūjis „Čupa-čups”, taču, aizejot mājās, tavas problēmas turpināsies. Šāds „Čupa-čups” kļūs rūgts, tāpēc ķersimies pie nopietniem Dieva principiem.
1. Kristus upuris.
„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera 2:24)
Jēzus asinīs ir spēks. Mēs nevaram sevi izpirkt, mēs nevaram būt Dieva klātbūtnē, Viņa tuvumā bez Kristus upura. Mums ikvienam ir jāpieņem Jēzus par savu personīgo Glābēju. Ikvienam ir jāpieņem lēmums ticēt, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kurš nāca virs zemes cilvēka miesā, nomira pie krusta un izlēja Savas asinis, samaksāja par taviem grēkiem, tādā veidā izpirkdams tevi no elles, pazušanas, slimībām un nabadzības. Tici, ka Jēzus trīs dienas bija kapā, trešajā dienā augšāmcēlās un ir dzīvs, un sēž pie Tēva labās rokas, caur Svēto Garu esot šeit, virs Zemes. Ikvienam, kas tam tic, pieder mūžīgā dzīvība. Ticība parādās darbībā. Ja tu tici, tad pildi visus Viņa principus.
2. Bībele.
Ja tu ignorēsi šo principu, tu dabūsi tikai „Čupa-čups”, un šis „Čupa-čups” vēlāk kļūs rūgts. Bībele ir jālasa katru dienu. Tev ir jālasa Bībele, jāstudē un jāiedziļinās tajā, jāizmanto arī Bībeles skola, ko piedāvā draudze, lai iepazītu Dieva gribu. Mēs tikko mācījāmies, ka mums nepieciešams skaidrs prāts un ticība. Bībele saka: „Esiet skaidrā prātā!” Skaidrs prāts bez Dieva Vārda nav iespējams. Dievs ir pāri mūsu saprašanai. Tajā brīdī, kad tu lasi Dieva Vārdu, tu ne tikai to saproti, bet Dievs pārdabiski darbojas pie tevis un dara skaidru tavu prātu, ka tu spēj izvēlēties pareizi domāt un pieņemt pareizus lēmumus, ticēt un uzvarēt. Arī šajā brīdī, kad tu lasi šo sprediķi, Dievs pārdabiski darbojas. Ja tu atnāci pēc sava „Čupa-čups”, bet vēlāk neturpināji lasīt Bībeli ikdienas, tu patiesībā neesi saņēmis neko – tev nav Dieva un izmainītas dzīves, nav miera sirdī, bet gan briesmīgas priekšnojautas par to, kur tu pavadīsi savu mūžību. Bībele saka, ka pagāni kā neprātīgi dzīvnieki dodas pretim savam galam kā uz kaušanu.
3. Lūgšana.
„(..) lūdziet bez mitēšanās Dievu.” (1. Tesaloniķiešiem 5:17)
Lūgšanām ir jābūt katru dienu. Ja tu šos principus ignorēsi, tie salauzīs tevi. Visu dzīves jomu dziedināšana – to dara Dievs caur Saviem principiem, kad mēs tiem ticam un darām tos. Tas, kādā mērā mēs pildām šos principus, nosaka to, kādā mērā Dievs mūs svētī. Lūgšana ir saruna ar Dievu. Padomā, vai tev ir ieplānots laiks ar Dievu, ko pavadi lūgšanā, katru dienu. Tev ir nepieciešana saruna ar Dievu – lūgšana un Bībeles lasīšana. Šis laiks katram ir individuāls, taču sāc ar 15 minūtēm.
4. Draudze.
„(..) neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:25)
Tālāk ir rakstīts, ka, ja mēs tīši grēkojam, vairs neatliek upuris par grēkiem. Ticīgie sēž draudzē. Kad es svētdienas rītā braucu uz Rīgu, gar šosejas Sigulda-Rīga malu stāvēja vairāk mašīnas nekā parasti. Šie cilvēki ir sēņotāji. Dievkalpojuma laikā šie cilvēki meklē sēnes. Iedomājies situāciju – cilvēks stāv Dieva priekšā, Dievs viņam vaicā: „Kāpēc tu nebiji dievkalpojumā?” „Es lasīju sēnes! Es mīlēju sēņot, man patika bekas un baravikas.” Ja tu draudzē saņēmi savu svētību, taču pēc tam reti parādies dievkalpojumā, var notikt, ka tu savu dziedināšanu pazaudēsi. Ja tu saņem kādu dziedināšanu vai svētību un pēc tam ignorē šos principus, svētības anulējas. Ticīgie katru svētdienu ir savā draudzē. Draudzē var neierasties tikai tad, kad tu esi miris. Tas ir vienīgais attaisnojums.
5. Svēta dzīve.
„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu.” (Ebrejiem 12:14)
Ja tu redzi, ka tavā dzīvē ir aizkavētas svētības, paskaties uz savu dzīvi. Salīdzini savu dzīvi ar Bībeli, izpēti, kas ir tavā galvā, pēc kā tu dzīvo. Dzīvo pēc desmit baušļiem!Izvērtē, kas ir tavas prioritātes. Tici par svētu dzīvi. Cik lielā mērā tu spēj tuvoties Dievam, ievērojot šos principus, tik lielā mērā Dievs var tevi svētīt. Viņš ir svētību avots, bet Viņam ir Savi principi.
6. Paklausība.
Pirmkārt, iemācies paklausīt Dievam, kā arī garīgiem līderiem un valsts ieceltai likumu sistēmai. Iemācies paklausīt savam darba devējam. Bērni, iemācieties paklausīt saviem vecākiem. Tikai tie cilvēki, kuri ir paklausīgi, savā dzīvē spēj kaut ko sasniegt.
7. Kalpošana.
8. Evaņģelizācija.
Otrais bauslis pēc Jaunās Derības ir „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Mateja evaņģēlijā ir skaidri rakstīts, ka mums jāiet un jādara par mācekļiem visas tautas. Tā ir lielā pavēle mums, kristiešiem. Tev ir jāiet pie pagāniem un jāglābj viņi no elles. Princips ir, ka brīdī, kad tu celsi Dieva namu, Dievs cels tavu namu. Nesēdi kā piepe, sāc evaņģelizēt, neskatoties uz savām problēmām. Sāc kalpot cilvēkiem. Daudzi no jums domā: „Es jau kalpoju! Es jau stāstu par Dievu!” Tavs ticības mērs parādās pie tā, kādā mērā tu pildi šos principus. Varbūt, ka tu tikai domā, ka tu evaņģelizē un mīli cilvēkus. Mums draudzē ir ap 50 mājas grupām, katrā šajā grupā ir līderis, taču kādiem no šiem līderiem grupiņā ir nulle cilvēku. Ja tu tikko esi iesācis grupiņu, pirmajā vai otrajā nedēļā var nebūt neviens cilvēks, bet ne ilgāk. Tad vajag padomāt, vai tu tiešām tici. Lai uzceltu mājas grupiņu, ja tu tiešām tici, ka to izdarīsi, evaņģelizācijai ir jābūt katru dienu. Ja tava mājas grupiņa nav uzcelta, tas norāda uz to, ka tu neko neesi izdarījis. Tu neesi parādījis savu ticību darbībā, tu nemīli savu tuvāko. Dieva darbība tavā grupā ir tik lielā mērā, cik tu pats darbojies. Dievs lieto tevi tādā mērā, kādā tu pats lūdz un uzrunā cilvēkus. Bez evaņģelizācijas, bez mīlestības uz cilvēkiem nevar uzcelt grupiņu. Mēs grupiņas neceļam sev – cilvēku skaits grupiņā norāda uz to, cik cilvēki ir izglābti, šie cilvēki parāda mūsu panākumus, cik daudz mēs darām Dieva gribu. Ja tu katru dienu neuzrunā cilvēkus, tu necel un nemaz netici, ka vari uzcelt grupiņu. Ne visi, kas saka „Kungs, Kungs!” ieies Debesu valstībā, bet tikai tie, kas dara Debesu Tēva prātu. Es neticu, kad cilvēks saka: „Es katru dienu kaut ko daru, bet man nav nekādu rezultātu.” Tā nevar būt. Dieva principi ir perfekti. Ja es evaņģelizēju, man ir rezultāti. Ja es daru, ko Dievs grib, tam ir rezultāti. Ja tu no sākuma dzīsies pēc Dieva Valstības, visas pārējās lietas tev tiks piemestas. Sāc kalpot citiem, un tur būs tava dziedināšana. Ja tu savu svētību draudzē esi saņēmis, taču pats nesāc kalpot un dziedināt citus, gaidi problēmas, gaidi atpakaļ visu, kas tev jau bija. Ir laiks kalpot Dievam. Ja tev nav rezultātu, tad tu tici tikai kādai ilūzijai, paša izdomātam tēlam. Padomā, ko tu dari, un cik daudz esi izdarījis. Ikvienā dzīves jomā dari Dieva principus, citādi šie principi tevi salauzīs.
„Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.” (Mateja 6:11)
Tur nav rakstīts „mūsu dienišķo maizi dod mums rīt” vai „paldies, ka dienišķo maizi devi mums vakar”. Ne vakardienas Tallinas atmoda, ne kaut kas, kas būs rīt, bet svarīgi ir tas, ko es daru šodien. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un tagad! Ir tik daudzi cilvēki, kas saka: „Vecie, labie Ulmaņlaiki!” „Kad mēs augām, tad tā nebija!” Šie vecie Ulmaņlaiki nevienam šodien neko vairs nevar dot. Tev ir nepieciešami labie laiki šodien. Ir ļoti viegli ticēt par to, kas ir bijis, taču ir jādomā par šodienu. Vēl vairāk mani fascinē tie, kas saka: „Vecie, labie padomju laiki!” Es nesaprotu šos bezprāšus, kuri sakarina savās mašīnās oranži-melnās lentītes un zīmējās ar tām, atbalstot fašismu un terorismu Ukrainā. Tie, kas Krimā gribēja tos vecos, labos laikus atpakaļ, nemaz nesaprot, kur paši ir nonākuši. Šajās Ukrainas pilsētās cilvēki mirst nepārtraukti – karavīri, mierīgie iedzīvotāji un arī tie, kas bļaustījās, atbalstot Krieviju.
Nav svarīgi, kas bija vakar, mēs gribam šodien! Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi. Tev savu dziedināšanu vajag šodien, bet vispirms tev vajag Dievu un ievērot Viņa principus. Man vajag mammu, un mammai ir „Čupa-čups”. Mums patīk ticēt tam, kas ir bijis kādreiz, un dzīvot atmiņās par to, kas ir bijis. Mums nevajag to, kas kādreiz ir bijis, mums vajag šodien! Mēs gribam mācīties no tā, kas bija kādreiz, taču mēs gribam šodien. Mēs gribam dzīvu Dievu šodien savās dzīvēs. Cilvēki saka, ka Jēzus dziedināja tikai pirms 2000 gadiem, un šodien tas vairs nenotiek, taču manā Bībelē nav rakstīts, ka tas bija tikai pirms 2000 gadiem. Tas ir dzīvs Vārds šodienai. Jēzus Kristus vakar, šodien un rīt tas pats, šodien, rīt un mūžīgi!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe
