Negatīva pieredze. Esi par tādu dzirdējis? Ja ir runa par ticību, tad mēs visas lietas saņemam ticībā. Ja runa ir par ticību Dievam un Dieva apsolījumiem, tad mēs tos saņemam ar ticības palīdzību. Tas, ko sasnieguši liela daļa Bībeles personāžu, ir bijis tikai pateicoties viņu ticībai. Dāvids pieveica Goliātu ticībā uz Dievu. Goliāts bija neizmērojami spēcīgāks par Dāvidu, viņš bija profesionāls kareivis, bet Dāvids vienkāršs ganu zēns, kurš pieveica viņu un pēc tam kļuva par ķēniņu.

“Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka evaņģēlijs 9:23)

Ticība ir aktīva darbība. Un ir lietas, kas traucē darboties un uzvarēt, un viena no tām ir negatīva pieredze. Piemēram, tu reiz esi mēģinājis iet konkrētā virzienā, bet tev tas nav izdevies, un tas veido negatīvu pieredzi. Var notikt arī tā, ka tu esi mēģinājis darīt pareizas lietas, bet tās nedarbojās un ļoti pamatoti nedarbojās, jo tajā brīdī tas nevarēja darboties. Piemēram, tu mēģināji veidot attiecības ar cilvēkiem, bet tas nesanāca. Mums ir mājas grupu draudze, mājas grupās ir cilvēki, ir līderi, ir attiecības. Un tu gribi mīlēt cilvēkus, jo Dievs ir teicis, ka mums jāmīl savu tuvāko kā sevi pašu, bet tas konkrētais cilvēks ir neciešams. Tev neizdevās izveidot attiecības, un tādēļ radās negatīva pieredze. Varbūt tev vispār nav izdevies izveidot normālas attiecības ar cilvēkiem. Arī laulībā cilvēki precas, pēc tam šķiras, meklē īsto un pareizo. Kāpēc pēc pirmās neveiksmes cilvēki vairāk neprecas, bet meklē vieglāko ceļu, pārguļ, maina partnerus kā zeķes un neveido nopietnas un noturīgas attiecības? Tāpēc, ka kāds ir pievīlis, un ir izveidojusies negatīva pieredze, cilvēkam vairāk nav izdevies izveidot normālas attiecības ar vīrieti vai harmoniskas attiecības ar sievieti.

Uzticēšanās cilvēkiem. Es uzticos cilvēkiem. Krievi saka: “Doverjaj, no proverjaj.” Tas nozīmē uzticēties, bet tajā pašā laikā sekot līdzi tam, vai viss ir normāli. Un tomēr es ticu līdz pēdējam, ka cilvēks var būt uzticams. Es pazīstu daudzus uzticamus cilvēkus. Taču manā dzīvē ir bijis arī daudz neuzticamības. Varbūt ne ļoti daudz, un tomēr daudz. Cilvēki pieviļ, arī tie cilvēki, kurus esmu ņēmis savā komandā un uzticējies viņiem. Mūsu draudzē ir daudz līderu, kuri vada savas mājas grupas. Ikviens vadītājs saskarsies ar neuzticamību. Piemēram, ja uz mājas grupiņu uzaicina desmit cilvēkus, no kuriem pieci pasaka, ka ieradīsies, tad zini, ka ieradīsies labi ja viens. Ja vēlies celt mājas grupiņu, tad tās celšanā ir jāiegulda liels darbs, tev ir jāuzaicina 100 cilvēki, no kuriem atnāks desmit, un tas arī tikai labākajā gadījumā. Lūk, tur veidojas negatīva pieredze – cilvēki apsolīja, bet neatnāca, tāpēc daži nolemj, ka nav vērts aicināt. Liela daļa cilvēku no draudzes “Kristus Pasaulei” ir redzējusi tikai mūsu draudzi, zina mūsu mācību, jo nav staigājuši pa citām draudzēm. Bet, ja tu pastaigātu apkārt, izstaigātu visas tās “kapsētas” – mirušās draudzes, tad tu redzētu, ka kādreiz tās ir bijušas dzīvas draudzes, tur ir bijuši cilvēki, tur ir bijusi slavēšana, tur ir bijuši brīnumi un dziedināšana. Tad kāpēc šodien baznīcās ir tāds tukšums? Jauniešu tur nav, cilvēku kļūst arvien mazāk, ik gadu draudzes locekļu skaits paliek nemainīgs vai arī kļūst mazāks. Viss ir tik neinteresanti un auksti. To sauc par reliģiju.

Negatīvas pieredzes rezultātā var atmest arī lūgšanas. Tu lūdzi par kādu lietu, un tas nenotika. Es atceros kādu mācītāju, tas bija Rīgā, Āgenskalna rajonā, kad mēs draudzes pirmsākumos meklējām telpas, lai vadītu dievkalpojumus. Telpas atradām, izskatījās mums ļoti piemērotas, bet mēs tās nedabūjām. Iemeslu neatceros, bet atceros, ka tam mācītājam cilvēku draudzē bija gaužām maz. Būtu mēs tur bijuši, mēs būtu piepildījuši tās telpas. Un es zinu, kāpēc tas tā bija, – negatīvas pieredzes dēļ. Mēs runājām ar šīs draudzes vadītājiem, stāstījām par savu draudzi, ka mums ir grupu draudze, un viņi tā ļoti gudri, pat ar tādu līdzjūtību teica, ka es varot izmēģināt, bet tas nedarbosies, jo viņi jau to ir darījuši. Ne viss, ko mēs mūsdienās mācāmies skolā, ir patiesība. Tāpat arī tās draudzes līderiem bija negatīva pieredze attiecībā pret draudzes augšanu, tāpēc tā bija izmirusi.

Es vēlos, lai Dieva Gars šodien pie tevis kaut ko izdara; varbūt tu esi tas, kurš ir centies vai vienmēr vēlējies uzsākt savu mājas grupiņu, tu centies, esi mēģinājis, bet ir bijuši kaut kādi apstākļi, kāpēc tas nav izdevies, un tev ir izveidojusies negatīva pieredze. Tas nenozīmē, ka tev, izgāžoties pirmajā reizē, būs jāizgāžas arī otrreiz. Nedomā, ka lietas, kuras nedarbojās vakar, nedarbosies arī šodien.

Patiešām tas varēja būt tā, ka tas vienkārši nevarēja tajā brīdī darboties. Jo attiecīgajā brīdī, kad tu mēģināji celt savu mājas grupiņu, tu vēl nemācēji komunicēt ar cilvēkiem. Varbūt tam par iemeslu bija tavs neciešamais raksturs. Tev nekad nebūs apkārt cilvēki, kamēr tu neizmainīsi savu raksturu. Bieži vien cilvēks maina darbu, jo nespēj sadzīvot ar darba kolektīvu vai atrast kopīgu valodu ar vadību. Cilvēki iet prom no līderiem, nevis no sava darba vai grupiņas.

Aizpagājušo reizi es sludināju par pacietību. Kā piemēru minēju to, ka nevajag pārmērīgi ātri likt vasaras riepas, jābūt pacietīgam. Zini, šodien manai automašīnai tās jau ir uzliktas, nav problēmu, jo, ja kas, mums ir otra mašīna ar ziemas riepām. Ir dažādu veidu riepas, run-flat ir riepas, ar kurām var braukt pat tad, kad tās ir pārdurtas, jo riepas konstrukcijas pamatā ir nesošo sānu princips, kas spējīgs nest ievērojamu smagumu pat spiediena zuduma apstākļos. Jaunās mašīnas faktiski visas ir ar run-flat riepām. Šādām mašīnām nav paredzēts rezerves ritenis, jo tas nav nepieciešams. Man pašam nācās meklēt rezerves riteni, jo manai mašīnai bija uzliktas parastās riepas. Pēc instrukcijas, ja šīs riepas ir cauras, tad ar tām vēl var nobraukt aptuveni 100 km, un, ja elektronika neuzrāda, ka riepa ir pārdurta (tas pat var vispār neuzrādīties), cilvēki to var pamanīt tikai pēc gada. Run-flat riepas ir izturīgākas, ar biezāku gumiju, tās ir smagākas un cietākas. Savai iepriekšējai mašīnai es biju uzlicis run-flat riepas. Tā uzliekot un izbraucot no servisa, es nevarēju pabraukt, jo tās staigāja pa risēm un bija ļoti cietas. Riepas bija nekomfortablas un briesmīgas. Es nodomāju, ka es nekad vairāk nelikšu šāda tipa riepas, parasti arī “opīši” neliek šāda tipa riepas. Kāpēc? Viņi mīl komfortu. Tā arī es sapratu, ka manai pašreizējai automašīnai ir jānomaina run-flat riepas pret parastajām riepām. Kāpēc “opīši” ienīst run-flat riepas? Jo šīs riepas nav bijušas pareizajam auto un nav bijušas no pareizās firmas. Man parasti patīk cietākas riepas, tāpēc es nodomāju, ka riskēšu un uzlikšu run-flat, un tagad man ir cita mašīna! Un nav nekas cietāks, bet tieši otrādi – mašīnas vadāmība ir daudz labāka, tā līkumos nesasveras, un man tagad gribās vairāk braukt. Tā citreiz ir, tu uzliec vecas run-flat riepas, kurām ir desmit gadi, kaut protektors izskatās jauns, bet šīs riepas tomēr nestrādā. Man bija negatīva pieredze. Pirms tam man bija vecas Continental riepas, ar kurām es braucu pa Polijas ceļiem. Tās bija vecas un lietotas riepas. Es izvēlējos riskēt un otrreiz uzliku run-flat riepas, un esmu apmierināts.

Ir lietas, kuras tu esi kādreiz mēģinājis, un šīs lietas tavā dzīvē nav darbojušās. Tas var būt jebkas: attiecības ar cilvēkiem, kalpošana, bizness. Tu esi mēģinājis uzsākt savu biznesiņu, esi nomainījis darbu, un tas nav strādājis. Tas nenozīmē, ka tas vispār nestrādā, tikai tāpēc, ka tas nav nostrādājis tev! Viss, ko tev vajag, ir turpināt neatlaidīgi izanalizēt rezultātu un mēģināt to darīt vēlreiz. Es piekrītu tam, ko sludināja mana sieva, ka Dievs ir uzticams. Ja tavai mašīnai ir paredzētas šāda tipa riepas, tu vari normāli ar tām braukt. Ja tev ir bijusi nepareiza pieredze, tas nenozīmē, ka tas nekam neder. Labi apmācīts pārdevējs nekad neteiks, kura prece ir labāka, kura sliktāka, bet gan izskaidros katras preces plusus un mīnusus. Ja vienreiz kaut kas nedarbojās, tad ir jāmēģina vēlreiz. Ja Dieva vārds saka, ka tas darbojas, tad tas darbosies. Neizdevās uzsākt mājas grupiņu? Tad dari to vēlreiz, bet citiem paņēmieniem. Ne ar minimālām pūlēm. Ja nesanāk izveidot attiecības ar kādu cilvēku, tad mēģini vēlreiz. Ja vaina ir tevī, tad tev noteikti ir jāatrisina savas rakstura problēmas, bet, ja tā nebija tava vaina, tad tev ir jāizvēlas pareizie cilvēki, ar kuriem veidot attiecības. Protams, ir arī tādi cilvēki, ar kuriem nemaz nevar izveidot normālas attiecības. Iesāki savu biznesu? Tas nedarbojās? Tad mēģini vēlreiz! Reliģiozās draudzēs parasti mācītājs sākumā iedrošina iet un darīt, bet cilvēki to negrib darīt, un mācītājam tas ar laiku apnīk un viņš beidz par to sludināt, bet es nepadošos. Ar Dievu viss ir iespējams, tu vari būt bagāts un vesels. Tu vari uzcelt mājas grupiņas, tu vari atvest cilvēkus pie Dieva, Latvijā var uzcelt megadraudzi un var izmainīt Latviju. Latvija var būt svētīta!

 

Ko ES varu darīt?

“Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Tādēļ lai saka Israēls: “Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Tā lai saka arī Ārona nams: “Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Tā lai saka visi, kas bīstas To Kungu: “Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Bailēs un nomāktības bēdās es piesaucu To Kungu, un Viņš paklausīja un mani atsvabināja. Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs? Tas Kungs ir ar mani, lai man palīdzētu; tādēļ es droši noskatīšos uz saviem ienaidniekiem, gavilēdams uzvaras priekā. Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz cilvēkiem! Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz dižciltīgajiem! Visas tautas bija aplenkušas mani, bet Tā Kunga Vārdā es viņus izdeldēju. Viņi bija apgājuši man visapkārt, bet Tā Kunga Vārdā es viņus iznīcināju. Viņi lidoja ap mani kā bišu spieti, bet viņi izdzisa kā uguns ērkšķos. Tā Kunga Vārdā es viņus uzveicu. Mani grūstin grūda, lai es kristu, bet Tas Kungs man palīdzēja. Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs. Gaviles un uzvaras prieks atskan taisno teltīs: “Tā Kunga labā roka dara varenus darbus, Tā Kunga labā roka ir augstu pacelta, Tā Kunga labā roka dara varenus darbus!” Es nemiršu, bet dzīvošu un sludināšu Tā Kunga darbus. Tas Kungs mani gan smagi pārmācīja, bet tomēr nenodeva nāvei. Atdariet man taisnības vārtus, es ieiešu pa tiem un pateikšos Tam Kungam! Šie ir taisnības vārti, taisnie pa tiem ieies. Es pateicos Tev, ka Tu mani paklausīji un esi mans glābējs. Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni. Tas ir tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs.” (Psalms 118:1-23)

Labāk ir paļauties uz Kungu, nekā cerēt uz cilvēkiem, dižciltīgajiem. Liekas tā brīnumaini, ka Dievs glābj, atbrīvo, un pašam neko nevajag darīt, nevajag neko organizēt, tikai jāpiesauc Dievu, un Dievs visu izdarīs. Kad es lūdzu, tad Dievs dara kaut ko tādu, ko es pats nevaru izdarīt. Tās ir lietas, ko es pats nekad neizdarīšu. Piemēram, es nevaru dziedināt cilvēkus, nevaru nevienu izglābt, bet ir apstākļi, kurus izmaina tikai Dievs. Piemēram, Israēls pārgāja ar sausām kājām pāri jūrai, jo Dievs pāršķēla jūru, Viņš pāršķēla arī Jordānas upi, Dievs karoja kopā ar Jozua un meta krusas graudus akmens lielumā, un iznīcināja daudz vairāk pretinieku, nekā pats Jozua ar savu karaspēku. Saule un mēness apstājās, kamēr tu iznīcini savus ienaidniekus. Tās ir pārdabiskas lietas, un to dara Dievs. Kad cilvēki nožēlo grēkus, arī tad mēs varam tikai lūgt Dievu, lai Dievs izdara brīnumu pie šiem cilvēkiem, lai šie cilvēki piedzimst no augšienes. Tikai Dievs caur Savu upuri un Savām asinīm mūs šķīsta. Dievs maina tavu domāšanu, dod pareizās vēlmes un pareizo virzienu. Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā uz cilvēkiem. Kā notiek šis Dieva darbs? Cilvēks iet Svētā Gara spēkā un uzvar. Tā ir sadarbība starp Dievu un cilvēku.

Mācītājam Jongi Čo ir grāmata par Svēto Garu, un mācītājs saka, ka Svētais Gars ir mūsu vecākais partneris, kurš vienmēr ir kopā ar mums. Svētais Gars nav tas, kas visu izdara tavā vietā, bet Svētais Gars izdara tikai to, ko tu pats nevari izdarīt. Dievs dod un dara, bet svarīgi ir atcerēties, ko tu pats vari darīt, lai tas notiktu.Dievs saka: “Es uzveicu, Es izdeldēju.” Dievs cīnās, Viņš strādā un uzveic. Bet ko tu vari darīt?

No paša sākuma es ļoti cīnījos, lai katram cilvēkam no manas komandas ir personīgs laiks ar Dievu, mēs taisījām grafikus, komanda man tos atrādīja, un tagad katram no manas komandas tās ir vismaz divas stundas dienā, cik ilgi viņš jāpavada laiku ar Dievu. Bet pašā sākumā man bija jautājums: “Dievs, ko ES varu darīt, lai cilvēki pavadītu laiku ar Tevi?” Es palūdzu Pārslai, lai uztaisa personīgos grafikus, visiem tos izsūta un lai cilvēki tos aizpilda. Tie, kas nevar izpildīt elementāras prasības, var mierīgi iet uz citu grupiņu. Parasti tas, par ko es runāju draudzes priekšā, notiek arī mājas grupiņās. Ja es runāšu, piemēram, par brīnumiem un zīmēm, mājas grupiņās sāks notikt brīnumi un zīmes, notiks atbrīvošanas. Ko mēs dzirdam, to mēs praktizējam, bet Dievs dara Savus darbus. Dievs dziedina! Vissvarīgākā tēma draudzē ir personīgas attiecības ar Dievu. “Dievs, ko es varu darīt? Dievs, dari tā, lai mēs neesam atkarīgi no cilvēkiem!” Es nepaļaujos uz cilvēkiem. Ir ļoti svarīgi, lai es pats gribētu regulāras attiecības ar Dievu, nevis lai tikai aizpildītu grafiku. “Dievs, ko es varu darīt, lai katrs pats gribētu to darīt?” Dievs man teica, lai es uzrakstu grāmatu, ko es arī izdarīju. Grāmata palīdz mums labāk lūgt Dievu. Ja tu gribi labākas telpas, ko tu vari darīt? Gribi finanses? Ko TU vari darīt, lai tev būtu nauda? Mēs lūdzām arī par valsti, lai Dievs svētī Latviju! Bet ko ES tur varu darīt? “Dievs, parādi man, palīdzi man saprast, dod man vairāk spēka, vairāk izdomas.” Ko TU vari darīt, lai Dievs varētu svētīt Latviju? Ir četri etapi;

1. Aizsniegt;

2. Nostiprināt;

3. Apmācīt;

4. Izsūtīt.  

Ej pa panākuma kāpnēm un turpini vest sev līdzi cilvēkus. Tas ir arī viss, kas mums ir jādara. Dievs, svētī Latviju! Ļoti vienkārša lūgšana. Dievs, svētī mūsu zemi, kaimiņus, mūsu tautu, bet ko es varu darīt? Daži cīnās, lai atnāktu uz draudzi, bet tev nav par to jācīnās, ir jācīnās par Latviju! Mēs esam par Latviju. Es varu lūgt ne tikai to, lai Dievs dara, bet man pašam arī ir kaut kas jādara un jālūdz, ko es vēl varu izdarīt Dievam un attiecīgi rīkoties. Es jūs ļoti mīlu, un, Dievs, svētī Latviju! Āmen!

 

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu rakstīja Daila Lielbārde un Dana Šaicāne un rediģēja Ieva Našeniece