Es lūdzu Tevi, Svētais Gars,
lai katrs uzmanīgi klausās, lai vārdi, kurus es runāju, notur uzmanību, ka Tu caur šiem vārdiem dari izmaiņas, ka mēs katrs pielietojam savās dzīvēs to, ko mēs šeit dzirdam: ieturam Tavu virzienu, Tavu gribu, Tavus principus. Lai varētu nākt Tava Valstība, Tava svētība lai krīt, lai gaisma patiešām krīt ne tikai mūsu draudzes vidū, bet lai gaisma krīt mūsu pilsētās un mūsu valstī.
Šī būs motivējoša tēma, ko obligāti visiem varbūt nemaz nevajag, bet tomēr būs. Tie, kas spēj to saprast, šobrīd atrodas briljantu raktuvju vidū. Šeit ir dārgumu raktuve un ne visi to novērtē un saprot. Bībele saka, ka tu izdāļā cūkām pērles, un viņas pēc tam atgriežas un samin visu tavu darbu, un pēc tam vēl tev uzspļauj.
Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa. (Mateja evaņģēlijs 7:6)
Esmu novērojis, ka cilvēks, ienākot draudzē, pats nopelnījis pirmos 5 eiro, tikko sācis normāli nostabilizēties, bet viņš jau kļūst lepns. Es piekrītu kādam cilvēkam, kurš teica, ka šie cilvēki pirms tam jau ir bijuši lepni. Tieši tas, ka viņi kļuva turīgāki, tieši tas, ka viņi kļuva vērtīgāki, tieši tas, ka viņus paslavēja, tas, ka viņi ieguva kādus principus no manis, ka viņi redzēja mani priekšā, ka arī viņš kaut kas var būt un kaut kam var līdzināties, tieši tāpēc, ka viņš kaut kas kļuva, šī lepnība, kas viņā snauda, atvērās. Viņš atvērās dažādām nepareizām darbībām, kas šo cilvēku pašu pēc tam pazudina. Es sāku domāt, ka varbūt visiem cilvēkiem nevajag būt krutiem, varbūt patiešām visiem cilvēkiem nevajag būt tādiem, kas gūst panākumus, kas ir veiksmīgi, kas pelna, kas atver savus biznesus. Patiešām varbūt nevajag, jo es redzu, kad viņi nostabilizējas, gūst panākumus, tad kļūst lepni. Liela daļa kļūst lepni, bet daļa paliek uzticīgi. Jo īpaši, ja runa ir par naudas lietām, tad pietiek jau ar pirmajiem ienākumiem, jo cilvēks kļūst ļoti patstāvīgs un viņam vispār vairāk neko nevajag. Pastāvība ir laba, bet ne pastāvība bez Dieva. Dieva griba ir, ka Viņš ir galva un mēs esam Viņa miesa un locekļi katrs savā vietā savā draudzē. Es domāju, ka tu esi tas cilvēks, kas to prot novērtēt. Patiešām tās ir pērles, kas ir no Dieva sirds, kas ir patiešām no Dieva iedibināti principi, kurus ne tikai es esmu atklājis, bet arī citi cilvēki ir lietojuši, un kuri darbojas, un gribu to dot arī tev.
Un šodienas tēma ir “Uz panākumiem dzenoša enerģija”. Es runāšu par enerģiju un spēku. Tu zini, ka arī Svētais Gars jeb Dieva trešā persona, kas ir kā ūdens, ledus jeb tvaiks. Tāpat kā Dievs ir trīsvienīgs dažādās formās, tāpat arī Svētā Gara persona ir saistīta ar enerģiju jeb Svētā Gara spēku (no grieķu val. dinamis).
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. (Apustuļu darbi 2:3)
Tajā dienā, kad Pēteris sludināja Svētā Gara spēkā, tad atgriezās vairāki tūkstoši cilvēku. Tas bija spēks, kad notika dziedināšanas un brīnumi. Svētā Gara trešā persona – tas ir spēks un Viņš izpaužas ar spēku. Arī mana izmainītā dzīve ir, pateicoties Dieva spēkam. Kad es nācu pie Viņa, kad es lūdzu, kad es no visas sirds meklēju palīdzību tieši pie Viņa, Jēzus Vārdā, tieši tad Viņš atnāca ar Savu spēku, izmainīja mani un darīja brīvu. Tas bija iespējams tikai Dieva spēkā. Tas ir Dieva spēks.
Šodien es nerunāšu tikai par vienreizēju piedzīvojumu, bet es runāšu vispārīgi par uz panākumiem dzenošu enerģiju. Kas tas ir? Daudzi gadi ir aiz muguras, un, salīdzinot, ko raksta dažādi gudri cilvēki, kā citi rīkojas un kā savas lietas kārto, kā mācītājs es esmu sapratis un nonācis pie kāda secinājuma. Arī draudzē šeit sēž daudzi līderi, vadītāji, kas ieņem vadošu amatu kādā darba vietā, kas ir reti sastopama parādība, jo mums šeit ienāk attiecīgs kontingents, bet šim kontingentam, kas šeit ienāk, ir jākļūst par galvu, nevis asti, jo Dievs tevi tādu ir radījis.
Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti [..]. (5. Mozus 28:13)
Ne visiem jābūt nezin kādiem līderiem, bet tomēr tavas dzīves kvalitātei ir jāuzlabojas un tas ir neizbēgami. Dzīves kvalitāte uzlabojas, ja tu meklē Viņu, pielieto Viņa principus un klausies, ko mācītājs runā un dari to, nevis vienkārši pakurni, pabubini vai iesmej. Ļoti vienkāršs princips. Es pieminēju vadītājus, jo vadītāji varbūt vairāk izpratīs to, bet es esmu sapratis, ka cilvēks nekad nedarīs to, uz ko viņam nav enerģija. Viņš vienkārši nedarīs.
Mēs esam piedzīvojuši Staļina laikus. Konkrēti es esmu piedzimis Padomju savienības laikā un tajā laikā bija jādara tas, ko lika darīt. 1.maijā visiem bija jāiet demonstrācijās. Es negribēju iet, jo es kā puika zināju, ka tas viss man nav pieņemams. Man nebija patīkams viss šis okupācijas režīms. Bija daudz kas, kam es ticēju. Mums mācīja sagrozītu vēsturi. Bija jādodas 1.maija demonstrācijās. Tur bija oktobra svētki, revolūcijas gada diena, kur visiem bija jāiet ar baloniem un karodziņiem un, ja tu neej, tad pēc tam tev ir represijas. Ja es kā bērns neeju, tad manus vecākus pēc tam sauc uz “paneļa” un pēc tam viņiem ir represijas. Ar varu piespieda iet un priecāties. Es vienmēr biju tāds buntnieks. Es noskatījos filmu “Rembo”, “Rokijs”, kaut kādos pagrīdes video. Kad sākās tā saucamā perestroika, tad jūrnieki veda kasetes no ārzemēm un tad bija tie video un skatīšanās seansi pa kaktiem un pa mājām, pa dzīvokļiem. Mēs tur sametāmies pa 1 vai 3 rubļiem. Es aprakstīju savu apģērbu “Rembo”, “Rokijs” vai “ASV”. Es staigāju pa ielām un man bija tādi izbalināti mati. Tu domā, ka tikai tagad tādi balinātie staigā. Tajā laikā es atļāvos tāds staigāt, un, zini, tas bija mans iekšējais protests pret sistēmu. Jo es ļoti labi sapratu, ka mēs dzīvojam tādā piespiedu valstī, es sapratu, ka mums ir bijusi sava valsts un ka mēs esam okupēti. Es visu to ļoti labi sapratu. Es sapratu, ka tā visa ir netaisnība, lai cik labi tur viss izskatītos, lai kādas fabrikas tur strādātu. Tomēr pret mums ir netaisnība un man spiež ar varu darīt un domāt to, ko patiesībā es nevēlos. Viņi spiež ar varu un neatstāj man izvēli. Šeit nerunājam par izvēli – nogalināt cilvēku, zagt vai nezagt. Es runāju par tādām lietām, kas praktiski jebkādā valstī nav pieņemamas. Bet mēs runājam par pamatlietām – par vārda un domas brīvību, reliģijas brīvību. Es to visu izjutu uz savas ādas. Ja es kaut ko arī darīju, kaut kur piedalījos, es vienmēr centos nobastot. Piemēram, nekādos pionieros un komjauniešos es negribēju. Kad man uzstīvēja to pionieru kaklautu, viņš tur vēl bija pareizi jāsasien, tad pie pirmās izdevības, tiklīdz es varēju, es to nosēju nost. Es gāju uz skolu bez kaklauta krekliņā ar atpogātu podziņu. Ar skolas formu, kuru spieda vilkt, tomēr kaut kādā veidā izdarīju tā, ka es negāju skolas formā. Tur bija kaut kas līdzīgs, citā krāsā, tur pelēka žaketīte, bet ne tā forma, ka visiem bija vienāda. Protams, pirmajās klasēs tas nebija iespējams, bet vēlāk jau man tas buntošanās gars vairāk parādījās. To varēja visā redzēt, ka es gribu būt pats kā personība. Es gribu pats izpausties. Man nevajag šo šablonu, nevajag apspiest manu domāšanu un dvēseli, es arī gribu būt radošs. Tas kaut kā tā viss izpaudās un redzi, pie kā tas viss ir novedis. Ne jau tikai mana iekšējā vēlme vai enerģija gribēja dzīvot normālā demokrātiskā valstī, tā bija daudzu cilvēku vēlme, kas piepildījās. Protams, ka viss atkal tiek sabojāts un tā tālāk, tomēr, ja salīdzina padomju laikus un šos laikus, tomēr šodien ir demokrātija, lai kā mēs tur sakām. Demokrātija tiešām ir slikta, jo valdošā koalīcija diktē mums noteikumus, tomēr vairāk vai mazāk, ja salīdzina ar PSRS, tad šie ir labi laiki ar iespējām pelnīt un dzīvot. Tagad ir ļoti labas iespējas un ļoti labi laiki, lai domātu un izpaustos. Ideāli laiki ar ļoti daudzām iespējām. Vairākumā gadījumu cilvēki dara tad, kad viņus piespiež, bet no tā, kad viņus piespiež, reizēm viņi salūzt un izmainās viņu iekšējā pasaule. Bieži viņi to dara piespiesti, bet tā nedomā. Ja viņi kaut ko arī darīs, tad viņi to nedarīs no sirds. Nu viņi aizgāja tajā demonstrācijā 1.maijā, tur nozīmējās, bet viņš neiesaistīja citus. Viņš atrunāja kādu, vēl tur kaut ko sliktu pateica un nobubināja, bet tas nebija no sirds un nenesa nekādu īpašu augli. Mēs zinām, ka panākumus nes tas, ka darbs ir izdarīts uz 110%. Es esmu pamanījis, ka draudzē cilvēki dara tikai to, priekš kā viņam ir enerģija. Ko tas nozīmē? Lai jūs labāk saprastu, es nolasīšu Rakstu vietu.
Ja zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tos darītu sev paklausīgus, mēs valdām līdz arī visu viņu augumu. (Jēkaba vēstule 3:3)
Mēs zirgiem liekam iemauktus mutē, lai valdītu visu viņu miesu. Jēkabs to attiecina uz mūsu domāšanu un runāšanu.
Lūk, arī laivas, lai gan tās ir tik lielas, un skarbi vēji tās mētā, jo sīka stūre tās vada, kurp tiecas vadītājs. (Jēkaba vēstule 3:4)
Viss, ko mēs darām, ir kaut kā vadīts. Es neapgalvošu 100%, bet es teikšu tā, praktiski nav savaldāma. Tā ir nekontrolēta enerģija. Mūsos mājo nekontrolēta enerģija. Piemēram, es nevaru šeit nebūt un nesludināt, es nevaru nebraukt pa Latvijas pilsētām, lai cik tas būtu grūti, karsti vai auksti, es to nevaru nedarīt. Tā ir nekontrolējama enerģija, jo es to nevaru nedarīt. Tā ir atšķirība starp tiem, kas vienkārši pienākuma pēc kaut ko dara un starp tiem, kas to dara, jo tā iekšējā enerģiju viņu dzen uz to. Tas ir tevī un cilvēki dara tikai to, kas ir viņos. Un ja cilvēkā nav šī iekšējā enerģija jeb vēlme, nav pareiza sapratne, tad viņš iet nepareizā virzienā, jo šī vēlme viņu dzen, un tā ir enerģija. Tāpēc Jēkabs saka:
Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu! Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu savalda un ir savaldījusi cilvēka daba [..]. (Jēkaba vēstule 3:5-7)
Cilvēka daba savalda dzīvnieka dabu. Arī cilvēkam ir dzīvnieciskā, miesiskā puse, kura ir jāsavalda.
[..] bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt [..]. (Jēkaba vēstule 3:8)
Mēli nevar savaldīt. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš tālāk piemin:
No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt! Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu? Vai, mani brāļi, vīģes koks var nest eļļas koka augļus un vīnakoks vīģes? Tāpat arī sāļš avots nevar dot saldu ūdeni. (Jēkaba vēstule 3:10-12)
Kāpēc nevar savaldīt mēli?
Tāpēc, ka cilvēks nevar nokontrolēt savu mēli, savas darbības. Var tikai, pirms kaut ko runā vai dara, sakārtot savu domāšanu. Tas ir viss. Tas, ko tu vari kontrolēt, tas ir tas, ko tu domā un tas, ko tu ielaid savā sirdī. To tu vari kontrolēt. Pēc tam, kad tas ir ielaists tavā sirdī, tā ir nekontrolējama enerģija. Ja tā ir negatīva enerģija, tu aiziesi nepareizā virzienā jebkurā gadījumā. Ja tas jau ir tevī, tu iesi šajā virzienā. Viss, ko tu vari darīt, ir atgriezties sākuma punktā un mainīt domāšanas veidu, jo tas, kā tu domā, tas atraisa tevī enerģiju. Tas rada vēlmi, rada enerģiju un tā dzen tevi uz priekšu. Arī par grēku rakstīts, kad kārība ir ieņēmusies, tā dzemdē grēku un grēks dzemdē nāvi.
Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. (Jēkaba vēstule 1:15)
Tātad, mūsu darbības rodas no iekšējās vēlmes. Visbiežāk cilvēks var kaut ko automātiski izdarīt tikai tāpēc, ka tas ir pareizi, un tomēr, ja tevī ir radies šis enerģijas kamols un tas ir negatīvs, viņš ies negatīvajā virzienā. Ja tas ir pozitīvs, cilvēks ies pozitīvajā virzienā. Mēli un savas darbības praktiski tu arī nevari kontrolēt, taču es pieņemu, ka kaut kādos gadījumos cilvēks spēj sevi savākt un atgriezties, bet palielam, kad šī enerģija ir ieņēmusies vajadzīgajā daudzumā, saki, ko gribi šim cilvēkam, viņš vienalga darīs tā, kā viņš grib un nav vērts ar šo cilvēku pat runāt. Līderi kādreiz saka: “Nu es ar to cilvēku vēl reizi runāšu,” bet visbiežāk nav vērts runāt. Ir robeža, kad var, bet tas ir līdzīgi kā narkomāniem. Viņš vēl nav kļuvis par tādu narkomānu ar stāžu. Pamēģināja tur vienu reizi zālīti uzpīpēt un ar to pietika, lai kļūtu par narkomānu. Vienu reizi iedzēra alkoholu un ar to pietika, lai kļūtu par alkoholiķi, bet ne visi, kas vienu reizi pagaršo, kļūst par alkoholiķiem. Ne visi, kas vieglā formā ir lietojuši kaut kādas tabletītes, kļūst atkarīgi. Piemēram, man bija draugs, ar kuru es kopā lietoju narkotikas. Viņam patika dzert un visticamāk viņam arī tagad patīk to darīt, jo neesmu viņu saticis jau daudzus gadus. Viņš nekļuva par narkomānu bet viņš kopā ar mani rija tabletītes un diendienā pīpēja zālīti. Viņš tur bišķiņ nodzērās un saglabāja savu darbu, bet viņš nekļuva par narkomānu. Ir kaut kāda stadija, kad ir vērts runāt. Kad tu runā, šis cilvēks sāk domāt un pieņemt tās pareizās domas, ko tu runā. Tad šīs pareizās domas rada enerģiju un cilvēkā pārsit šo negatīvo enerģiju un tad tu aizej pareizā virzienā. Tad, kad tas ir ielaists, bieži vien praktiski nav vērts pat runāt, tu tikai sakasīsies. Cilvēks dara to, kāda viņam ir vēlme un enerģija. Tā parasti notiek. Jā, kaut kur kāds cilvēks pats mācās un klausās, bet pamats ir tajā, ko tu lasi un ko tu skaties, ko tu redzi un kādas domas tu domā un ko tu pieņem par pareizu. Tas, ko tu pieņem, tas pēc tam izaug tevī.
Katrā pasākumā, kad mēs braucam pa Latviju šobrīd, faktiski, tie cilvēki, kas vienmēr kāpj uz skatuves, tas arī ir mūsu kopdarbs jeb ideja, kas kopīgi ir radusies. Es vienmēr saku vienu lietu, kas man ir vissvarīgākā, tu vari pasekot līdzi, ko es tur runāju. Es vairs nepublicēju ko es tur runāju, jo visur ir līdzīgi, vienādi. Katrā pasākumā es saku: “Man ir sapnis par Dieva svētītu Latviju, uz kurieni cilvēki brauc, ne bēg. Par garīgi, sociāli un ekonomiski plaukstošu Latviju.” Tas ir saistīts ar dievbijību. Man ir sapnis un es ticu, ka tas var notikt. Es cilvēkiem saku: “Es ticu, ka tu esi šeit un arī tev ir šāds sapnis,” bet es zinu, ka patiesībā, daudziem nav šāds sapnis. Bet daudziem, tieši tāpēc, ka ir šis sapnis, viņi ir atnākuši uz šo pasākumu. Tur arī mani fani atnāk uz pasākumu. Tikko arī Ludzā sieviete teica: “Neatbrauca Mārcis Jencītis.” Viņa tā fano par mani, bet es, lūk, neatbraucu, man te vesels video ir. Es vienmēr gribu iedēstīt cilvēkos, lai viņš sapņo par šādu Latviju, jo nav jēga teikt: “Ej, paraksties!” Ja telefonā nesanāks parakstīties, tad viņš neies nekur, bet, ja tā ir vīzija cilvēkam, ja viņš par to domā, ja no pareizās puses ir pieiets, tad tas rada tādu vēlmi un vajadzīgo enerģiju, ka viņš izdarīs jebko, lai uzliktu savu parakstu. Viņš panāks, ka viņa ģimene parakstās, viņš panāks, ka viņa darba vietā parakstās, viņš to vienkārši izdarīs. Vienkārši pateikt, ka vajag parakstīties, nu tas tā – ai, nu sanāca, nesanāca, bet, kad tev ir vīzija, tad tu ej. Tāpēc es ķeros pie saknes. Tāpēc es vienmēr saku: “Sapņojiet! Sapņojiet par to, ko gribat sasniegt, saskaņā ar Bībeli, saskaņā ar Dieva gribu!” Ja jūsu sapņi un domas nebūs saskaņā ar Bībeli, tad tas radīs negatīvu enerģiju un vedīs citā virzienā. Zini, kā ir rakstīts par Pēteri? Jēzus pravietoja par Jāni:
“Šis māceklis nemirs.” (Jāņa evaņģēlijs 21:23)
Un Pēteris prasīja Viņam:
“Bet kas būs ar šo, Kungs?” (Jāņa evaņģēlijs 21:21)
Pēterim Jēzus teica:
“Patiesi, patiesi Es tev saku: [..] tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi.” (Jāņa evaņģēlijs 21:18)
Es šos vārdus iztulkoju arī tā, ka Pēteris labprātīgi aizgāja krusta nāvē nomirt ar galvu uz leju. Tā bija viņa izvēle tā nomirt, bet tas bija cilvēks, kurš nodeva Kristu, kurš 3 reizes aizliedza Kristu. Šī enerģija bija tā ienākusi Pēterī, ka viņš mierīgi varēja aiziet nomirt. Viņš varbūt negrib mirt, bet šī iekšējā enerģija ir tāda, kas viņu nes pie krusta. Viņš mierīgi iet un izdara to. Viņš negrib darīt, bet iet un izdara to. Cilvēki dažādi to nosauc: “Sirds tā liek,” un tamlīdzīgi. Visādu sviestu tur izdomā. Realitātē tā ir vēlme un tā ir uzbūvēts cilvēka organisms. Tā ir enerģija, kas dzen tevi uz priekšu vai atpakaļ, tāpēc vienīgais padoms: “Kontrolē savu prātu.” Vienīgais, ko es tev varu pateikt: “Klausies motivējošus sprediķus un ņem vērā to, ko es šeit saku, lasi Bībeli un netulko to pēc sava prāta, bet pēc draudzes mācības.” Neizdomā savas teorijas. Mums ir ļoti veselīga un laba mācība, kas faktiski saskan ar jebkuras draudzes mācību un tikai nianses atšķiras. Pamatlietās viss ir tas pats, kas visiem citiem, tikai atšķirība ir tā, ka mēs to lietojam, bet citur bieži vien to vienkārši nelieto. Stilam nav nozīmes, kādu mēs tur mūziku spēlējam un tamlīdzīgi.
Es biju uzfilmējis klipiņu un ieliku, kur mēs slavējam Dievu, un viena sieviete bija pierakstījusi: “Cerams, ka Dievs šito neredzēja.” Dievs redzēja un Viņam patika, bet skaidrs, ka cilvēkam nav pierasts tāds stils. Es šodien atkal uztaisīju mazu klipiņu, ka mēs te atkal dziedam un šis ir svarīgākais notikums priekš manis šajā nedēļā, un klāt pierakstīju: “Uzskatu, ka katram cilvēkam svētdienā ir jābūt draudzē, bet gaumes ir dažādas, citam patīk skaļi, citam patīk klusi, bet katram ir jābūt draudzē. Katram jāatrod pēc savas gaumes sava vietiņa.” Mēs esam atraduši savu draudzi, stiprāko un progresīvāko draudzi Latvijā. Tu gribi vai nē, bet mēs esam progresīvākā draudze Latvijā un tas ir fakts. Mēs esam uzmanības centrā un par mums raksta avīzēs un rāda televīzijā. Mēs esam kruta draudze. Tā nav lielīšanās, jo tā patiešām ir. Vārds – progresīvākā un visātrāk augošā – ir precīzi pateikts. Viennozīmīgi tā ir visātrāk augošā un progresīvākā, visnepatīkamākā esošajai valsts varai, visnepatīkamākā velnam Latvijas teritorijā. Nepatīk viņam, bet tā ir viņa problēma. Mums savas pietiek, kuras mēs risinām. Lai mēs kā draudze arī virzītos uz priekšu, arī mūs vada šī enerģija.
Un tagad tu jau sajuti, ka būs baigā tēma, jo tas bija tikai ievads.
Ir kāds princips, kad tu izmanto pretinieka enerģiju, kad viņš tev uzbrūk un lieto kaut kādus paņēmienus, bet tu lieto viņa sitienu vai kaut kādu darbību, lai pārvirzītu pret viņu pašu. Tu pats nenopūlies, bet lieto katru viņa darbību viņa paša virzienā atpakaļ, bet ar viņa spēku. Un tas ir līdzīgi. Enerģija ir visapkārt, tu vari iet un ņemt to, tu vari to lietot savā virzienā. Es tev pateikšu, kur ir vislielākā enerģija, bet ne vienmēr cilvēki to saprot un ne visi to var saprast: “Kāpēc svētdienā obligāti ir jābūt draudzē?” Tāpēc, ka daudzi no jums, kas regulāri nebūtu nākuši, jums pat nepietiktu enerģijas izdzīvot. Es domāju, fiziski nepietiktu enerģijas izdzīvot. Ja dažādi cilvēki ar dažādām nosliecēm nebūtu nākuši, viņi pat fiziski nebūtu spējuši izvilkt šo dzīvi. Faktiski, arī es esmu viens no tiem. Bez Dieva pieskāriena man tas nebūtu iespējams. Draudze ir enerģijas bumba, kur savu domāšanas veidu tu saskaņo ar Dieva vārdu un tu tiec motivēts. Man bija viens sprediķis arī par smadzeņu enerģiju, par smadzeņu vētru. Arī par tādu lietu es šeit runāju kādu reizi, kas ir svarīgi. Bet šeit ir dievišķā enerģija, tā vienkārši ir. Pat tad, kad tu atnāc: “Ai, es neko nejūtu, šeit nav Svētais Gars,” tas nav svarīgi, jo tu šeit biji un enerģija šeit ir. Arī tagad tu emocionāli neuzlādējies kādu reizi, bet jebkurā gadījumā tu te biji. Redzi, tu vari arī emocionāli kaut ko piedzīvot, bet svarīgāk tomēr, ka tava domāšana mainās, jo tieši šī domāšana arī izraisa pēc tam šo enerģiju.
[..] bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt [..]. (Jēkaba vēstule 3:8)
Tas nozīmē, ka mēs varam savaldīt tikai sākotnēji to, ko mēs domājam – kāds lēmumus pieņemsim, kam mēs sekosim, ko mēs lasīsim. Man ir kādas 10 anekdotes, kuras es zinu. Man dažas patīk. Viena ir par alni – populārākā. Un viena arī ir šāda: “Meitene iet pie ārsta un viņa saka ārstam: “Zini, mana mamma bērnībā patafonu aprija. Bet mani tas nekādi neietekmē, neietekmē, neietekmē.”” Cilvēki vienmēr saka, ka ne mamma, ne tētis, nedz kāds cits neietekmē, neietekmē. Patafons ir tas, kurš atkārto vienu un to pašu, kad tas ir bojāts. Kad plate ir bojāta, tā atkārto vienu un to pašu. Protams, jaunieši nezina, kas vispār ir plate, vinila plate. Mani tas nekādi neietekmē, neietekmē, neietekmē. Mūs ietekmē viss apkārtējais. Mūs ietekmē cilvēki. Tu gribi vai negribi, cilvēki tevi ietekmē. Tāpēc pašam ir jāizvēlas tos, kuriem tu ļausi sevi ietekmēt. Tos, kurus tu nogriezīsi un neklausīsi, tos, kurus tu klausīsies un paļausies, lūk, tik un tā tie būs cilvēki.
Un, pirmkārt, Dieva vārds jālasa. Un ne jau patvaļīgi pats tulkosi kaut kādus brīnumus tur, kamēr attaisnosi savas nejēdzīgās darbības. Bībelē visu ko var atrast. Mums ir veselīga mācība, kā Bībele tulkojas. Un katrā draudzē tas ir vienādi, atkarībā no mācītāja, kā viņš to pasniedz. Un, kā vispār to māca un kā paši to lieto. Vai tur vai netur šos principus. Piemēram, kad es sāku savu ceļu ar Dievu, man nebija pieejami sprediķi kā mūsu draudzē. Man nebija pieejamas tādas grāmatas. Kā tu vari te lasīt, man nekas no tā nebija. Man bija tikai Bībele. Un, zini, kas vēl? – “Luterāņu svētdienas rīts”. Piemēram, katoļu katehisms, luterāņu katehisms. Tās bija manas grāmatas, citas vienkārši nebija tajā vietā, kur es atrados. Es savu ticību uzcēlu uz katoļu, luterāņu un vēl kaut kādu citu grāmatu, kas bija citu konfesiju pamatmācība. Katehisms ir pamata mācība. Es uzcēlu uz viņu mācības savu ticību. Kas vainas manai ticībai? Tā ir luterāņu, katoļu, Bībeles ticība. Tur nav nekas citādāks, tur nav nekas nepareizs šajā pamatmācībā. Jautājums ir, pie kā tas viss aiziet un kā tas viss tiek iztulkots. Kā to draudzē traktē. Pamatmācība ir visa pareiza. Dievs ir brīnišķīgs. Āmen!
Tikai vēlāk es dzirdēju kaut kādus sakarīgus sprediķus. Un kaut kādas jaunās vēsmas. Un Svētā Gara kristības. Tas man bija skaidrs jau arī uzreiz no luterāņu avīzēm, ka tādas ir. Lūk, tur es to redzēju. Pat tur viņi mācīja par to. Nu nevar neiemācīt to, kas ir Bībelē. Tas vienkārši tur ir. Āmen!
Šajā brīdī, draugs, tu saņem no manis enerģiju. Tas ir viens. Otrs ir, ka tu šajā brīdī mācies domāt pareizi. Un caur visu to enerģiju, kā tas notiek, pie tevis notiek izmaiņas. Atliek tikai izlaist dievkalpojumus, atliek tikai atlikt šīs lietas. Vai arī, kad, piemēram, cilvēks ir sarūgtināts pret mācītāju. Nu, zini, velns tā pienāk klusām un saka: “Klausies, izdarām tā! Apvainojies uz mācītāju!” Un tu saki: “Klau, apvainošos es arī. Cik var ciest.” Un viss, tu sēdi dievkalpojumā un tu vairs neko nevari saņemt. Tev viss iet gar ausīm un tev ir tika viena doma, ka esmu apvainojies un es nevaru to visu pieņemt, es esmu apvainojies. Visbiežāk meitenēm tas būs – esmu apvainojusies! Pareizi. Bet nē, es esmu apvainojusies. Nevar būt normāli, ne? Paklausīt? Par spīti dari pretēji tam, kā mācītājs māca. Un tā veidojas tava domāšana. Un tava domāšana atraisa enerģiju. Āmen!
Tāpēc, vai piedot vai nepiedot, vispār nav variantu. Ai.. Un beigās velns saka tā – “Šeit, šajā draudzē vispār vairs nav vietas. Tu ej kaut kur citur, un tur būs risinājums. Tur būs labāks mācītājs, tur vispār viss būs labāk. Tu vari aizbēgt no šī murga!” Bet problēma ir kāda? Apvainošanās jau paliek. Tā problēma jau ir tajā rūgtumā. Pēc tam tev tas būs katrā vietā, lai vai kur tu ietu. Oi, nu, nebeidzamais aplis. Zini, kā Bībele par to saka?
“Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.” (Psalms 37:3)
Problēma ir jārisina tur, kur tu esi. Un tā problēma vienmēr ir tevī pašā. Āmen!
Fizikā ir enerģijas nezūdamības likums. Es jau to esmu kaut kad senāk mācījis. Atkārtosim to ar papildinājumiem. Skat, kas tas tāds ir. Tas ir universāls fizikas likums. Jo mēs par enerģiju runājam, kas nosaka to, ka kopējais, slēgtais, sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās. Kopējais enerģijas daudzums nemainās. Neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās. Tas nozīmē, ka enerģija nezūd un nerodas no jauna. Tā tikai pārvēršas no viena enerģijas veida citā. Krišnaīti vai hinduisti, es nezinu precīzi tās mācības, ir tie, kas tic reinkarnācijai. Tiem, kas pārdzimst puķītē vai vardītē, būs atbilstošs apgalvojums: “Iepriekšējā dzīvē es biju varde!” Skan smieklīgi un cilvēkam arī ar nepiedienīgu intelektu. Bet arī kaut kādā mērā tā ir taisnība. Tava miesa arī ir pilna enerģijas. Tev nepārtraukti notiek procesi organismā. Bet tad, kad cilvēks nomirst, Gars atstāj miesu, bet miesa satrūd. Bet cilvēks pārvēršas tārpiņos. Zemē, augos. Pēc tam to zāli ēd govs un tad tu pēc tam dzer atkal pienu. Enerģija nekur nezūd. Enerģija nepazūd. Saules sistēmu, Zemi precīzi nevar nosaukt par slēgtu sistēmu, jo Zemei ir papildus enerģijas avots, piemēram, saule. Bet faktiski uz Zemes ir šis princips, šī slēgtā vide. Jebkurā gadījumā šis princips šeit darbojas. Enerģija nekur nezūd. Tā pāriet no vienas formas otrā. Vai pāriet no viena ķermeņa uz otru. Iedomājies, pāriet. Tā atsperdamies sludinu, enerģijas bumbu izdodu ārā. Un visi sēž un brīnās. Bet arī tad, kad tu vienkārši tā sēdi, galvenokārt, cilvēki nepaliek vienaldzīgi. Citi lec virsū, vieni piekrīt. Faktiski, enerģija, ko es izdodu, pāriet uz tevi. Tā enerģija, ko tu izdod, kā tu runā, kā tu rīkojies, kā tu dzīvo, kā tu domā, tas viss ir enerģija. Domas arī ir enerģija. Gaisma arī faktiski ir enerģija. Siltums ir enerģija. Viss ir enerģija. Saules siltums, ja tu to sakoncentrē var pat aizdedzināt kādu priekšmetu. Pat nomests pudeles stikls var aizdedzināt mežu. Kad sakoncentrē šo enerģiju viena vietā, tā pāriet, enerģija nezūd. Skaties, piemēram, lai enerģijas nezūdamības likums būtu spēkā, ir būtiski, ka apskatāmā sistēma mijiedarbojas ar apkārtējo vidi vai citām ārpus tās esošajām sistēmām. Un šādas sistēmas sauc par slēgtām jeb izolētām.
Piemēram, automašīnai, vai kāds ir saskāries, ka vibrē bremžu diski? Es pastāvīgi. Es vienmēr braucu ar BMW modeļiem, bet viņiem vienmēr, es nezinu, kāpēc, bet es vienmēr saskaros, pat tad, ja es nopērku automašīnu un viss ir kārtībā, pēc laika sāk vibrēt. Kā tu domā, kāpēc man tā notiek? Es braucu tā, bremžu diski kļūst karsti, kad bremzē. Nozīmē, ka es daudz bremzēju, ātrs paātrinājums un ātra bremzēšana, tas nozīmē, ka diski uzkarst un, kad tie ir uzkarsuši, pietiek iebraukt vien peļķē un bremžu diski deformējas. Ir enerģija, ko dod dīzeļa motors, tas tiek pārnests uz riteņiem un mēs braucam. Tā ir enerģija, inerce, pēc tam bremžu uzlikas jeb kalotkas saucamās. Nospiežu pedāli, saspiežas ar disku. Kas notiek ar disku šajā brīdī? Kur paliek šī enerģija, kas ir ātrumā? Ir dīzeļmotora enerģija, tu to bremzē. Kur tā paliek? Kur pārgāja šī enerģija? Siltumā, izkūpēja gaisā, salocīja diskus vēl. Iedomājies, enerģija salocīja diskus un izkūpēja gaisā. Radās siltums.
Upes, piemēram. Tajās ir dažāds līmenis. Upe tek no augšas uz leju. Cilvēki pamanās uzcelt elektrostacijas, HES. Latvijā tādi ir trīs. Ko tas ražo? Tev telefons ir līdzi? HES ražo elektrību tavam telefonam. Tas ražo elektrību tam, ka šeit ir ventilācija, gaisma, aparatūra, un vispār šo ēku nevarētu uzcelt bez elektrības no upes, kas tur kaut kāda straume, tā ir enerģija. Šī straume ir enerģija, kas, pareizi lietojot, pārvēršas elektroenerģijā.
Enerģija nekur nezūd, bet pāriet no vienas formas otrā. Un viss, kas mums ir jādara, draugi, mums šī enerģija jākontrolē. Tā ir pieejama visapkārt. Tā ir pieejama tevī. Un tu vari kontrolēt savu dzīvi, tikai kontrolējot savu galvu. Ja tu nekontrolēsi savu prātu, tas izraisa negatīvu enerģiju, kas aizvedīs tevi ne tur, kur tu pats vēlies iet. Kad grēks satver, tad tas tevi aizved. Lūk, cik svarīgi jebkādos apstākļos palikt savā vietā, jebkādos apstākļos turpināt lasīt Dieva vārdu, slavēt un pielūgt, jebkādos apstākļos palikt savā draudzē, jebkādos apstākļos palikt savā grupiņā, jebkādos apstākļos palikt savā kalpošanā, tajā vietā, kur Dievs tevi ir iestādījis. Tikai tad tu vari tikt galā. Bet, zini, kad cilvēks sagrēko, parasti atnāk velns. Kā velnu vēl sauc? Par apsūdzētāju. Viņš nāk un apsūdz: ”Klausies, tagad tu esi sagrēkojies un esi zaudētājs.” Vispār es vairs neesmu cienīgs nākt pie Dieva. Zini, tie ir meli, jo pamats, kāpēc es varu nākt pie Dieva, ir Kristus asinis. Tas ir pamats. Un Bībele saka, ka mums ir jānovelk vecais cilvēks un jāuzvelk jaunais.
Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. (Kolosiešiem 3:9-10)
Šis jaunais cilvēks ir mūsu jaunais domāšanas veids, kas izraisa arī enerģiju un liek mums darboties tajā virzienā, kā Dievs zina, kas mums ir labāk un ko Dievs vēlas no mums. Jānovelk un jāuzvelk, tā ir domāšana. Un ja kāds krīt nepareizos virzienos, kādos grēkos vai grēciņos, vienalga, līderis vai draudzes apmeklētājs, vai kāds atnāca ar grēkiem. Mainīties es varu, tikai sēžot šeit un klausoties un neatstājot Bībeli, tikai tā, nevis sākt kasīties un vainot citus, ka te ir tas un te ir šis, te tagad ir politika utt. Te nebūs tikai politika, bet te būs zili brīnumi drīzumā. Ar mani jums nekad, draugi, nebūs garlaicīgi. Tu esi vienkārši uz kuģa, kas dodas kruīzā, aizraujošā pasaules ceļojumā. Āmen! Mūsu galamērķis ir debesis, tas ir viens, un otrs – Dieva svētīta Latvija. Un man ir tāda sajūta, ka tā arī būs.
Es dabūju Lampā tādu enerģijas lādiņu, patiešām tas ir no turienes un vispār es dabūju vēl šodien enerģiju. Paldies mūsu jauniešiem par klipiņu. Skaties, ko raksta Tvnet, Toms Lūsis, kurš ir populārs Tvnet žurnālists. Jāņos mūsu jaunieši uzveda tādu teātrīti un pēc tam es to publicēju, un tas aizgāja pa visām avīzēm. Lūk, ko raksta Toms Lūsis: “Vēlos runāt par kādu divas minūtes garu video.” To saka liberāls žurnālists, viņa mērķis noteikti ir mūs atkal nolikt. Es nelasīju tālāk tur visu, par to ir jāmaksā, man nevajag, bet viņš raksta sekojoši: “Vēlos runāt par kādu divas minūtes garu video. Lai arī apjoma ziņā šķiet necils, tomēr atļaušos apgalvot, ka šis video ir absolūts reklāmas, mārketinga, komunikācijas un dramaturģijas šedevrs. Varētu pat teikt, nākamās “Spēlmaņu nakts” uzvarētājs ir noskaidrots, bet Monty Python labākie skeči stūrī satraukti pīpē. Šo meistardarbu savā youtube kanāla publicējis evaņģēlisko kristiešu draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs Mārcis Jencītis. Viņš, protams, arī kaislīgs partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) biedrs.” Lūk, tā. Tālāk var nemaz nelasīt, jo cilvēki parasti lasa tikai sākumu. Lieliski. Tas bija tik smieklīgs, ka es kādas piecas reizes noskatījos. Kruts. Jāliek iekšā. Tas ir tas, kā mēs domājam. Klipā beigās jau ir skaidri norādīts, ka ar likumīgām vēlēšanām nomainīs šo varu, bet pēc tam nevar zināt, vai patiešām kāds nenonāks uz apsūdzēto sola. No kurienes tas viss? Tas nozīmē, ka šis mazais skečiņš saturēja enerģiju. No kurienes? Dievs un draudze, tā ir no šejienes. Redziet, ja kāds no jums būtu ielicis, viņš tā arī paliktu ar desmit skatījumiem, bet tā, kā es ieliku no sevis un uzrakstīju pareizu nosaukumu, skatījumi aizgāja desmitos tūkstošos. Visi mediji liek to klipu iekšā, viņiem pašiem patīk. Un vispār mūs nosauc par dramaturģijas un komunikācijas šedevru. Tas nozīmē, ka viņu uzrunāja. Tie ir vienkārši mūsu draudzes cilvēki. Dieva Lauvas. Tas ir iespējams enerģijas dēļ, kad katrs ieliek kaut ko no savas puses. Padomā, kādu enerģiju cilvēki saņem, to noskatoties: ”Jā, es gribu to visu, gribu lai tā notiek. Gribu, lai valdība tiek nomainīta.” Mūsu mērķis nav, kad viņus arestē, bet nomainīt viņus, lai nāk cilvēki ar kristīgām vērtībām. Un tāds mērķis, es domāju ir 70% Latvijas iedzīvotājiem. Kādi netic, ka vispār kaut kas ir iespējams.
Tad Israēla bērni piesauca To Kungu, un Tas Kungs lika celties no Israēla bērniem glābējam Otniēlam, Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēlam, kas tos izglāba. (Soģu grāmata 3:9)
Kad tu piesauc To Kungu? Kad viss bija labi vai kad slikti? Kad tu vairāk lūdz Dievu? Kad ir slikti. Nu redz, tādi mēs esam. Visi tādi ir. Un kad izraēliešiem viss bija slikti, viņi piesauca To Kungu un Dievs lika no pašu vidus celties glābējam. Glābējs, cilvēks, līderis ar Dieva Garu, kurš apvienoja tautu un izveda no grūtībām. Aizsargāja no okupācijas un tamlīdzīgi. Jautājums, kad Dievs lika celties glābējam? Kad? Tad, kad izraēlieši bija ielikuši savu enerģiju. Iedomājies, ko es tagad te vispār mācu, bet padomā, tad, kad viņi paši no sevis izdala enerģiju Dieva virzienā: ”Dievs, mums vajag palīdzību.” Tā ir enerģija. Izteikts vārds ir enerģija. Iekšēja vēlme: ”Man vajag palīdzību,” tā ir enerģija. Palīgā sauciens ir enerģija. Kad Dievs atbildēja? Es paskaidrošu citādāk. Jēzus pabaroja piecus tūkstošus ar piecām maizēm, divām zivīm. Un zini, kā Jēzus teica? Es nolasīšu precīzu Rakstu vietu no Marka evaņģēlija.
Bet Viņš uz tiem saka: “Cik maizes jums ir? Eita un raugait.” Un tie uzzinājuši saka: “Piecas un divi zivis.” (Marka evaņģēlijs 6:38)
Uz kādas bāzes ienāk dievišķā enerģija mūsu dzīvē? Uz kādas bāzes šī enerģija draudzē? Uz kādas bāzes visa Latvijā var krist enerģija? Uz tās enerģijas, ko mēs paši atraisām Dieva virzienā, pēc Viņa gribas. Arī tas, ka mēs esam “Latvija pirmajā vietā” daļa, ļoti nozīmīga daļa, pats virziens šajā politiskajā spēkā, kāds viņš ir uz kristīgajiem principiem – tā ir enerģija, kas tiek vērsta Dieva virzienā. Un, zini, lai arī nav lielas iespējas kaut ko mainīt cilvēcīgi, bet, zini, var krist tāda Dieva enerģijas bumba, ka notiek tādas izmaiņas Latvijā, ko tu pat esi apliecinājis. Dieva svētīta Latvija, bet tu pat tam nebūsi īpaši ticējis, bet tas notiks. Saproti? Uz kāda pamata? Uz tā, ka mēs vispirms dodam Dievam no savas enerģijas: ”Dievs, lūk, mana enerģija, lieto to.” Un tādi aprobežoti cilvēki to sapratīs tā: ”Es dodu enerģiju, ņem Dievs.” Ne tā to dod. To dod, domājot pareizi, kas izraisa vēlmi rīkoties pareizā virzienā.
Skaties, jau ir izbrauktas 28 pilsētas un vēl, var teikt, palikusi puse. Es uz katru no tām braucu, šķiet, kas tur, nu, atbraucu uz vienu pilsētu. Kas no tā mainījās? Bet tās ir 50 pilsētas. Tā ir mana enerģija, tā ir Aināra Šlesera enerģija, tā ir citu cilvēku enerģija, kuri brauc un rīko. Tā ir jūsu enerģija, ka jūs atbalstāt mani, ka es vispār varu tur būt. Ja man būtu jāstrādā piecos darbos, es jau nevarētu tur būt. Tātad šie mazie solīši, tā ir mūsu enerģija, kas parauj vaļā tādu milzīgu enerģijas plūdiņu un tad, kaut kādā brīdī pats Dievs ienāk tajā visā. Lūk, ir visa atmoda. Mēs uztaisīsim atmodu.
Tu zini, kā ceļ māju? Ieliek pamatus, tad pirmais stāvs. Vai var celt piekto stāvu, kamēr vēl nav pirmais? Nevar. Un tieši tāpat, kas ir mūsu prioritātes draudzē? Protams, ka evaņģēlijs, bet ir kaut kādi starpposmi. Tagad būs vēlēšanas. Kas mums ir prioritāte, lai mēs nākamos četrus gadus vispār kā draudze varam normāli darboties, lai mūsu bērni patiešām varētu iet normāli skolās? Kas ir prioritāte šodien, lai rudenī atkal nebūtu visiem šī ķīmijas terapija piespiedu kārtā jāiet? Kas ir jāizdara? Jānomaina vara. Tāpēc, ja mēs neuzcelsim šo pirmo stāvu, piektais jau nebūs pēc tam. Pareiza secība. Attiecīgos brīžos mums būs jākoncentrējas uz vēlēšanām. Es piedalos katru dienu, visas akcijās, konferencēs, es katru dienu kaut kur esmu.
Atceries, ka bija praids. Ko var darīt mācītājs praidā? Mācītājs aizgāja, pafilmēja un izteica savu viedokli un tur ir n-tie skatījumi. Vai es ikdienā varētu savākt tik daudz skatījumus? Nē, man bija jālieto tā enerģija, ko viņi paši uztaisīja, aikido princips. Ienaidnieks taisa šovu, es ņemu no viņa enerģijas un pagriežu to savā gultnē. Enerģija ir visapkārt, tā ir jālieto, tā ir jākontrolē. Enerģija nezūd, tā pāriet no vienas formas otrā. Lai tā nāk pie tevis! Lai dievišķā enerģija un pēc visiem Dieva principiem, lai šī enerģija nāk pie tevis, ka tu to spēj lietot. Un jāsāk, draugi, ir ar domāšanu. Jo, kad domāšana ir izsista, tad to pēc tam nevar kontrolēt. Tad patiešām ir vajadzīgs Dieva pieskāriens, brīnums, reizēm arī Dievs dod kaut kādu impulsu, lai tu beidz darīt to, ko tu darīji, arī tā reizēm gadās. Piemēram, Facebook, ja tu esi pamanījis, ko es publicēju, pie kā parasti visvairāk ir skatījumu, like un diskusiju? Jāņos par Ziemassvētkiem vai otrādāk. Šeit darbojas tas pats likums. Ir konkrētā tēma, uz kuras šodien ir enerģija jeb, precīzāk sakot, cilvēku uzmanība. Viņi savu uzmanību vērš uz konkrēto problēmu. Ja tu trāpi konkrētā problēmā, uzraksti savu viedokli, to labi skatīsies. Piemēram, Mairis Briedis, tas bija aktuāli šodien. Man nepatika, kad tikko sākās karš, Krievijas iebrukums Ukrainā, un viņš nav nevienā pusē. Tā ir man nesaprotama nostāja un man tas nepatīk, bet, lūk, tikai tāpēc, ka viņam ir tāds viedoklis, nevar pat translēt mūsu Latvijas faktiski Nr.1 sportistu, kuru es cienu kā sportistu. Un arī viņa izvēle man nav pieņemama, un tomēr, skatoties šodienas situāciju, kad Francija, Vācija joprojām pērk no Krievijas visus resursus un Krievija kļūst tikai bagātāka. Tas viss ir kaut kāds teātris.
Vai tu zini, kā NATO plāno mūs sargāt? Vai tu lasīji? Mūsu nodokļu nauda, kas iet aizsardzībai. Bordāns kliedz, ka aizsardzība, bet kāda ir šī aizsardzība? Atdot Latviju uz pus gadu un pēc tam atkarot. Latvija būs tukša, bez cilvēkiem, viss būs iznīcināts, šeit vairs nebūs infrastruktūras. To pateica Igaunijas premjerministre un faktiski pēc tam NATO priekšsēdētājs to atzina: ”Jā, mums ir tāds plāns.” Tikai viņiem ir arī “A”, “B”, “C”, “D” plāni, un šis ir viens no viņiem. Kā lai zinām, kādu plānu attiecīgā brīdī ieslēgs viņi? Kur tad ir tā drošība? Iedomājies, viņi nevar tā vienkārši atdot Latviju, Baltijas valstis, jo tur jau NATO ir pārstāvis. Tā ir gudrība, tas ir mūsu manevrs atdot un atkarot. Vai tad Donbasu atkaroja Ukraina? Vai Ukraiņiem nav jāaizstāvas? Ir jāaizstāvas. Par to pašu Mairi Briedi savu viedokli uzrakstīju. Kad uzrakstīju, kad nebija vai bija mačs. Ja viņam nebūtu nekāds mačs plānots, vai to kāds lasītu? Ļoti minimāli. Tā kā tas ir īstajā brīdī, tad tur ir komentāri, diskusijas uzreiz un tur ir kaut cik normāls skatījums. Arī mūsu draudzes cilvēki strādā pie grupas Dieva Lauvas, liek rakstiņus, kurus lasa, skatās un komentē. Kurus skatās vairāk? Tas, kas ir aktuāli.
Tātad mums ir jālieto tā enerģija, kas jau ir. Un jālieto tā, jāgriež, jākontrolē savā virzienā. Āmen!
Dotajā brīdi tev ir tā enerģija, kāda tev ir, pozitīva vai negatīva. Un tu iesi tajā virzienā, kā tev tur iekšā viss vārās. Es gribu, lai tu ej tajā virzienā. Tu teiksi: ”Jā, mācītāj, es iešu tajā virzienā,” bet īstenībā tu iesi citā virzienā. Vai man ir vērts tur kaut ko mainīt? Nē, nav vērts. Es varu lietot tikai to, kas tev ir un pagriezt vēlamā virzienā. Ja tu joprojām nāc uz draudzi, tev ir pietiekoši saprāts, tad es varu piemeklēt attiecīgi kaut kādu tēmu, lai tev būtu saprotams un nedaudz sprediķī ielikt kādus dažus teikumus priekš tevis tieši. Lūk, kā ir pareizi. Un tu paliksi, sēdēsi, klausīsies un varbūt tieši šis Dieva vārds mainīs tevī šo pozitīvās enerģijas balansu un tomēr iesi, lūk, pareizajā virzienā.
Bet pamatā tu šodien iesi tikai tur, kur tev velk enerģija. Rīt tu iesi tā, kā tu savas domas kārtosi. Ja gribi problēmu risināt, tad sāc laicīgi mainīt domāšanu. Ar varu tu sevi nepiespiedīsi vienkārši kaut ko mainīt. Arī tad, kad tu izmaini, kā ir pīpētājiem, viņš atmet pīpēt, bet paiet kaut kāds laiks un viņš atkal pīpē. Tas ir ieradums, viņa domāšanas veids.
Man ir ieradums arī telefonu visu laiku rokās turēt. Tev nav tāds? Tas nav kaitīgs ieradums, tikai bišķiņ kaitīgs. Tas ir vajadzīgs. Šodienas laikā tas ir vajadzīgs, jo telefonu vajag lietot, vajag lietot visas šīs tehnoloģijas. Es sastopos arī ar mācītājiem pasākumos un es saku: ”Vai tu esi facebookā, uzaicināšu tevi draudzēties?” Vairākas reizes man ir gadījies: “Nē, es neesmu facebookā.” Ir mācītāji, kuri pat nav facebookā. Tad jau nav brīnums, ka viņš nav nekur. Ir cits laikmets. Es kādreiz smējos par viņiem visiem, kas lika internetā – ēdu, dzeru. Tagad ir identiski – ēdu, dzeru, sauļojos. Un cilvēkiem patīk. Ja tikai politiku bliež iekšā, apnīk cilvēkiem. Viņiem vajag arī kaut ko no sevis. Ja kaut ko publicēju, tas ir tavs viedoklis, kas cilvēkiem patīk. Man arī patīk viedokļi, īpaši sabiedrībā zināmu cilvēku viedokļi. Man patīk arī Bordāna viedoklis, lai saprastu, kā viņš domā. Vajag cienīt arī savu oponentu.
Klausies, mūsu draudzes dotajai vīzijai ir milzīga enerģija. Dieva apsardzība un svētība ir milzīga.
Domāju, ka bija daudz izsmeļošas informācijas no visām pusēm. Divas pamata lietas var izvilkt no tā visa. Viena ir, ka tava iekšējā enerģija vedīs tevi attiecīgā virzienā, pat ja negribēsi, tu iesi. Rodas no kā? No tā, kā tu domā, saskaņā ar Dieva gribu vai ne, tajā virzienā arī tu domā un ej. Vīzija, redzējums faktiski izraisa šo enerģiju, vēlmi. Otrais veids ir enerģijas nezūdamības likums un tā saistība – enerģija ir pieejama visapkārt, kura ir jālieto. Arī ienaidnieka domu enerģija ir jāpārvērš tā, lai tu to varētu lietot sev.
Padomā, ko mēs varam radīt, pie katra lēmuma Saeimā – tā saka Tas Kungs. Tas ļoti ietekmē, tas ietekmēs visas Latvijas politikas un vispār valsts pastāvēšanu, un tālāko virzienu. Āmen! Es jau nevaru neiet, kur mani dzen. Kā teica Pāvilam Kristus: ”Tu nevari pret dzenuli spārdīt.”
[..] Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt. (Apustuļu darbi 26:14)
Bet Tas Kungs viņam sacīja: “Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā. Jo Es viņam rādīšu, cik daudz viņam Mana Vārda dēļ jācieš.” (Apustuļu darbi 9:15-16)
Ja tu esi gatavs izciest visādas grūtības, tad tu iesi uz priekšu. Mēs visi kopā ejam uz priekšu.
Un Elija tai sacīja: “Nebīsties, ej un gatavo, kā esi sacījusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk. (1.Ķēniņa grāmata 17:13)
Izraēlā bija bads. Pravietis Elija slavens Bībelē ar to, ka viņš darīja brīnumu darbus. Tad Dievs saka, lai iet uz konkrētu namu pie kādas atraitnes. Tā bija pagānu teritorija, un ka šī atraitne par viņu pagādās. Un viņš nonāca pie šiem vārtiem un tur bija šī sieva. Kad viņa lasīja žagarus, viņš to uzrunāja un teica: ”Atnes man mazliet ūdeni nodzerties.” Viņa aizgāja un atnesa ūdeni.
Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to uzrunāja un sacīja: “Atnes man mazliet ūdens kādā traukā, ko padzerties!” (1.Ķēniņa grāmata 17:10)
Bet vajag arī kaut ko ēst un Elija saka: ”Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes.” Tā bija atraitne, kurai nebija vīra, un tajā laikā bez vīra bija bada nāve.
Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: “Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes! “Bet viņa sacīja: “Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst.” (1.Ķēniņa grāmata 17:11-12)
Tas ir pēdējais, viņiem vairs nekā nav, viņi nomirs. Pēdējais plācenītis, pēdējā eļļa, milti. Ūdens tur vēl ir, bet viņi zina, ka nomirs. Un šeit atnāk Elija un saka: ”To pēdējo plācenīti atnes man.” Iedomājies, to pēdējo plācenīti, atnes man. Dieva pravietis. Šī sieviete saskatīja šajā cilvēkā Dieva roku, Dieva gribu un viņa izdarīja tā, kā teica Elija.
Jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.” (1.Ķēniņa grāmata 17:14)
Zilus brīnumus sola pravietis.
Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. (Mateja evaņģēlijs 6:33)
Un pravietis saka: ”Klausies, tev nepietrūks, tu dosi man to pēdējo, bet tev nepietrūks.” Viņa riskēja un atdeva pravietim. Un Bībelē ir rakstīts:
Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis. (1.Ķēniņa grāmata 17:15-16)
Notika tā, ka eļļa nepietrūka, kamēr beidzās bads un atkal varēja sēt un strādāt, pļaut un iegūt augļus no zemes. Dievs lieto mūsu enerģiju. Viņam vajadzēja to plācenīti. Redzi, nebija tik vienkārši. Neizsīkst eļļa, milti neizsīkst, bet ne, vispirms tev ir jāatdod, jāuzticas Dievam.
Es šad tad pārbaudu cilvēkus, bet es to daru ļoti pamatoti. Ir kaut kādas situācijas, kad es saku: ”Izdari tā.” Un es no savas puses zinu, ka es nedarīšu to ļaunāko variantu, ja cilvēks paklausīs. Es nesaku, ka viss būs labi. Izdari vienkārši tā. Un tas ir kaut kas tāds, kas no cilvēka kaut ko prasa, bet tas ir pareizi Dieva priekšā, lai saglabātu savu ticību. Dari tā, bet ir grūti tā izdarīt. Es saku: “Dari tā,” un nepaskaidroju. Tad es vēroju, ko cilvēks darīs. Zini, ja viņš man paklausa, tad es izdaru tā, kā viņš gribēja, bet, ja viņš nepaklausa, tad ir beigas faktiski tajā jautājumā. Es nenākšu pretī nevienu solīti vairs. Ko es varu palīdzēt cilvēkam, ja viņš pats tā, bet tas bija tikai pārbaudījums. Nebija sagatavots nekas tāds, lai tur būtu tas ļaunākais variants. Es tā daru un daru pareizi. Tas ir līdzīgi, jo vairāk tu pavadi laiku ar Dievu, tu Viņam kļūsti līdzīgs, es neesmu Dievs, bet raksturs ir līdzīgs.
Elija tā darīja, pa priekšu plācenīti un tad. Uz kāda pamata lai viņa ticētu, ka tiešām būs tāds brīnums? Tāds brīnums nenotiek katru dienu. Man nepietrūks eļļa un nepietrūks milti, bet tā notika. Paklausība ir labāka nekā upuris.
Sauls bija tas kurš nepaklausīja. Sauls bija pirmas Izraēla ķēniņš, viņa problēma bija tā, upurus viņš nesa, bet nepaklausīja Dieva ieceltam pravietim Samuēlam un pazaudēja savu ķēniņa varu. Izdarīja lielu postu visā valstī un gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Gan karos, gan slimībās, kamēr Dāvids ieņēma to vietu, kuru bija paredzējis pēc tam, kad Sauls atkrita. Paklausība.
Vienmēr visas lietas ir risināmas. Problēmas ir risināmas, bet tās ir jārisina ir jāatdod no sevis enerģija. Ir jānāk un jārunā. Kad sevi nevari savākt, tā jau ir izveidojusies problēma.
Mums bija tā pēdējā dziesma, “Celies” un tur bija tāds tekstiņš: “Velns grib, lai mēs nesavaldām savu mēli, savu miesu”, bet tā tam nebūs notikt. Ir jāpieiet no pareizās puses, lai enerģija pareizi plūst. Zini, ka arī organismā, lai būtu vesels cilvēks, arī tur visiem procesiem ir jābūt pareizā balansā. Tev pietiek iedzert kaut kādu ķimikāliju un tu esi gatavs, tev nestrādā vairs normāli organisms, ja tu iedzēri nepareizu ķimikāliju. Disbalanss. Tāpēc, lai šeit viss pareizi funkcionētu, ir jābūt domās visam pareizi sakārtotam, un tad šī enerģija pareizi arī plūst. Dievišķā enerģija. Āmen!
Svētais Gars, es pateicos Tev par vārdu, kas izskanēja šeit, šajā vietā. Svētais Gars, es Tevi lūdzu, pieskaries, dod papildus enerģijas impulsu tiem, kas šodien pārdomās, tiem kas šodien ir nostājušies uz slidena ceļa, tiem, kuriem negatīvā enerģija ņem pārsvaru, Jēzus Vārdā. Kungs, es lūdzu, dod Savu impulsu, Jēzus Vārdā, papildus enerģiju, tieši no debesīm, šajā brīdī. Un palīdzi šiem cilvēkiem, kas šobrīd saņem šo enerģijas lādiņu, ka viņi to lieto, kamēr šī enerģija ir dzīva, kamēr tā dod šo papildus stimulu, palīdzi sakārtot galvu, savu domāšanu, ievirzīt šo papildus enerģiju, savu iekšējo cilvēku ievirzīt pareizā virzienā. Un svētī katru vienu, kas iet pēc Tava vārda, pēc Tavas gribas, kas krīt un ceļas un iet vēl tālāk, pēc Tava redzējuma. Svētī ar visa veida garīgajām svētībām, ar emocionālām svētībām, ar materiālām svētībām. Svētīdams svētī un padari katra cilvēka dzīvi šajā draudzē tiešām par piedzīvojumu, par pozitīvu piedzīvojumu, patiešām par ceļojumu, par kruīza ceļojumu kopā ar Tevi, kopā mums vienam ar otru, Jēzus Vārdā. Svētī mūs katru, svētī mūsu zemi un svētī mūsu tautu, Jēzus Vārdā. Dievs, svētī Latviju un partiju “Latvija Pirmajā vietā.” Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Uz panākumiem dzenoša enerģija” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
