Dace ir vienmēr bijusi ļoti aktīva un dzīvespriecīga sieviete ar lieliem sapņiem un iecerēm nākotnei.
Taču izdarot vairākus nepareizus lēmumus, šie plāni sabruka, un Dace piedzīvoja smagu depresiju, kas ilga pusotru gadu. Tikai pateicoties Dievam, sieviete ir spējusi atgūties un pamazām atjauno savu dzīvi.
Dace stāsta: “Vienā brīdī man viss pilnīgi sagruva. Pirms tam man bija neliela saimniecība, kurā audzēju kazas un vistas. Nākotnē plānoju uzsākt audzēt dārzeņus un pat biju jau uzcēlusi šim mērķim domātas siltumnīcas, kad pēkšņi mani piemeklēja nelaime. Diezgan bieži mājās, kur dzīvojām notika “tusiņi”, kur kopā ar savu draugu lietojām alkoholu un mūs apciemoja dažādi paziņas. Ne vienmēr es par šiem pasākumiem priecājos, bet pēc gadījuma, kad tiku apzagta, sapratu, ka vēlos visu to izbeigt un dzīvot viena. Nākotnes sapņi izplēnēja, un nekam vairs manā skatījumā nebija jēgas. Biju ļoti vīlusies un apvainojusies uz savu draugu par notikušo. Likvidēju savu saimniecību un devos apciemot draugus, lai būtu projām no mājām un izbēgtu no liekiem skandāliem. Nezinu, kā tas notika, bet es kļuvu par sava veida “bomzi”. Mājās es neatgriezos vairāk nekā gadu, visu laiku pavadot pie paziņām. Es biju kļuvusi vienaldzīga pret savu dzīvu, neko nevēlējos darīt un nesteidzos atgriezties savā realitātē. Katrā ģimenē es pavadīju apmēram desmit dienas, līdz brīdim, kad kopā kļuva neinteresanti vai arī sāku ļoti apgrūtināt ar savu klātbūtni. Šāds dzīvesveids nenoliedzami atstāja iespaidu arī uz manām emocijām. Es jutos ļoti vientuļa, nepieņemta un lieka. Ar visiem spēkiem centos smaidīt un neizrādīt savas skumjas un nomākumu. Smagākais brīdis pienāca, kad pavisam nejauši uzzināju, ka mājā, kurā dzīvoju, ir nonākusi tiesā un pastāvēja liela iespēja, ka banka to atņems. Tas bija milzīgs trieciens. Šī māja bija vienīgais, kas man vēl piederēja. Jutos pilnīgi izsista no līdzsvara, dienām ilgi es varēju nogulēt gultā, un aizmiegot es nevēlējos pamosties. Biju šokā par notikušo! Apātiski skatījos vienā punktā un centos nomierināt nervus, daudz smēķējot. Spēka man nebija nemaz, vienīgais kam vēl saņēmos bija dokumentu kārtošana, lai pavisam nepazaudētu māju.
Šajā grūtajā laikā meita mani uzaicināja uz dziedināšanas dievkalpojumu draudzē “Kristus Pasaulei”, kuru pati apmeklēja. Man ļoti patika gaisotne un dzīvība, kas šeit valda un tā bija pirmā reize, kad pēc ilga laika spēju domāt par kaut ko citu, nevis tikai par savām problēmām. Jau pēc šī pirmā dievkalpojuma apmeklējuma, es emocionāli jutos daudz labāk. Biju izkļuvusi no depresīvā stāvokļa. Esot tur, es piedzīvoju Dievu un tāpēc izlēmu arī turpmāk apmeklēt šo draudzi. Aizvien vairāk iepazīstot Dievu, mani vairs nemoka vienaldzība pret dzīvi un enerģijas trūkums, kā tas bija visu pēdējo gadu. Esmu spējusi aizmirst pagātnes notikumus un piedot savam bijušajam draugam. Jūtos atkal priecīga un stipra. Vairs dienām ilgi neguļu gultā un bezcerīgi neskatos vienā punktā. Nav arī drausmīgo domu, ka nevēlos no rītiem celties. Zinu, ka pamazām, esot kopā ar Dievu, spēšu atjaunot un sakārtot savu dzīvi. Manī vairs nav vientulības un atstumtības sajūtas. Lasot Bībeli un lūdzot, es saņemu vadību savai dzīvei, kas palīdz man pieņemt pareizus lēmumus. Savādāk dzīvot es nemaz nevēlos! Manī ir organiska nepieciešamība sarunāties ar Dievu, citādi diena šķiet neizdevusies. Uz savu nākotni raugos ar pārliecību, ka viss būs labi un atkal darbojos, lai īstenotu savu sapni par dārzeņu audzēšanu. Turklāt esmu ieguvusi arī jaunu vīziju, kas saistīta ar Dievu un kalpošanu cilvēkiem. Man sirdī ir karsta vēlēšanās ikvienam stāstīt par Jēzu, ko arī regulāri daru.
Savādāk dzīvot es nemaz nevēlos! Dzīve bez Jēzus Kristus, kāda man bija agrāk, tagad liekas tik bezjēdzīga. Ienākot draudzē un atdodot savu dzīvi Dievam, man ir kļuvis interesanti dzīvot. Ikvienu cilvēku, kurš piedzīvo smagus brīžus un cīnās ar depresiju, aicinu pieņemt Jēzu kā savu Glābēju. Varbūt situācija uz sitienu neizmainīsies, taču Viņš dos prieku un spēku, kas neļaus padoties. Kopā ar Dievu neviena situācija nav bezcerīga!”
Daces Vītolas liecību pierakstīja Līga Paņina
