Dievs ir labs,
un tu esi pareizajā vietā un pareizajā laikā. Paldies slavētājiem, ka viņi papūlējās, lai ievestu mūs Svētā Gara klātbūtnē. Viens ir tas, ka mēs esam Viņa klātbūtnē caur Jēzus Kristus upuri, un otrs ir tas, ka mēs to varam sajust un piedzīvot, īpaši dievkalpojuma laikā vai savā lūgšanu kambarī. Slavēšana palīdz. Dieva vārds saka: „Ieejiet tā Kunga pagalmos ar slavu un pateicību.” Mēs ieejam Dieva pagalmos ar slavu un pateicību Viņam. Kad Dāvids spēlēja savu mūzikas instrumentu, tad ļaunie gari tika sasaistīti. Kad Dieva pravieši spēlēja uz saviem mūzikas instrumentiem, viņiem nāca atklāsmes no Dieva, – Dievs runāja ar viņiem. Un, kad mūsu pašu levīti spēlē uz saviem instrumentiem, tad atnāk Dieva klātbūtne. Āmen! Un, kad ar skaņu un gaismu viss ir kārtībā, tad Dieva klātbūtne ir garantēta. Paldies mums visiem. Mēs esam šeit, un, kopā slavējot, esam tāpat vienoti, kā pieņemot Vakarēdienu. Mēs laužam maizi un baudām to kopā, mēs kļūstam par vienu miesu, un ir vairāk nekā pareizi būt dievkalpojumā, – ne tikai garā, bet arī miesā. Īpaši es vēršos pie tiem, kas pagaidām mūs tikai skatās vai lasa internetā.
Sprediķa tēma ir „Uzticīgie godīgie un nelietīgie kūtrie”. Vai tu nojaut, no kādas rakstu vietas tas ir ņemts? Tas ir Mateja evaņģēlijs, 25. nodaļa, 14. līdz 30. pants.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju, un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja 25:14-30)
Jēzus stāsta līdzību par to, kāda ir Dieva valstība. Pirms tam Viņš runā par 10 jaunavām, no kurām piecas bija gudras, bet piecas – ne tik gudras. Un tad Viņš turpina līdzību par talentiem. Runa nav par talantiem, bet par talentiem, un šajā gadījumā par konkrētām naudas vienībām. Caur šo līdzību Jēzus mums māca Dieva valstības principus, kāda ir Dieva griba attiecībā pret mums un kāds ir veids, kādā mēs patiešām varam ieiet Dieva klātbūtnē un baudīt Viņa svētības. Kā tu vari kļūt par to, par ko Dievs tevi grib redzēt? Kā tu vari paveikt neiespējamo? Kā tu vari atstāt mannā un ieiet apsolītajā zemē, kur piens un medus tek, kur ir brīvība, labklājība, dziedināšana, mūžīgā dzīvība un paša Dieva klātbūtne? Tas Kungs ir šeit arī sajūtamā veidā, un Viņa klātbūtne atnāk tur, kur Viņu meklē. Dieva klātbūtne draudzē atnāk tad, kad katrs ieņem savu vietu un izdara savu funkciju, jo mēs esam viena miesa. Dieva klātbūtne tavā lūgšanu kambarī atnāk tad, kad tu izdari visu, kas ir jāizdara tev. Tu ej Viņa klātbūtnē, slavē, pielūdz, dzīvo Viņa gribā, – lūk, tā ir Dieva klātbūtne.
Kāds kungs aizceļoja no sava nama. Bet, pirms viņš aizceļoja, viņš saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu. Šajā gadījumā Jēzus stāsta par naudu – talentiem. Un katram no kalpiem viņš nodeva savu mantu pēc spējām. Kungs redzēja katra sava kalpa spējas un attiecīgi deva uzdevumu. Jēzus līdzībā runā par Sevi kā par Kungu, Kurš aizceļoja. Vienam no kalpiem kungs deva piecus talentus, otram viņš deva divus talentus un trešam viņš atstāja vienu talentu. Kungs uzdeva kalpiem lietot viņa naudu – strādāt ar to, ieguldīt un nopelnīt vairāk, līdz tam brīdim, kad kungs atgriezīsies no sava ceļojuma un prasīs atpakaļ uzticēto mantu. Kungs sagaida, ka tas, kuram bija pieci talenti, nopelnīs desmit, divdesmit vai pat simts, tas, kuram bija divi talenti, būs nopelnījis piecus, desmit vai četrdesmit, un no tā, kam bija viens talents, vismaz divus, piecus vai desmit. Katram pēc spējām. Kungs sagaidīja, ka kalpi lietos viņa mantu. Kalpi paši varēja baudīt no saņemtās mantas, bet tajā pašā laikā viņiem bija uzdots pelnīt savam kungam.
Kad kungs atgriezās, viņš prasīja norēķinu no saviem kalpiem. Tas, kuram bija iedoti 5 talenti, nāca priecīgs pie sava kunga un teica: „Redzi, kungs, tu man iedevi piecus, un es vēl piecus nopelnīju!” Un kungs teica: „Malacis, tu, uzticīgais un godīgais kalps! Ieej tā Kunga priekā.” Kungs novērtēja viņa pateicību, uzslavēja un novērtēja par godīgu un uzticamu. Ieiet tā Kunga priekā nozīmē mantot visas tās privilēģijas, kādas kungs viņiem piešķīra. Ja runa ir par Dievu, tad tā ir mūžīgā dzīvība un visas tās svētības, kuras Dievs virs zemes ir paredzējis mums katram.
Pēc tam atnāca tas, kurš bija dabūjis 2 talentus. Arī viņš bija priecīgs, un viņš teica kungam: „Redzi, kungs, tu man iedevi divus, un es vēl divus piepelnīju klāt!” Un kungs teica: „Labi, tu, godīgais un uzticīgais kalps! Ieej tā Kunga priekā.” Abi kalpi bija strādājuši un sapelnījuši vēl.
Pēc tam atnāca trešais kalps, kuram kungs bija uzticējis 1 talentu. Viņš neatnāca priecīgs, viņam nebija, ar ko lepoties, viņš bija pārbijies. Viņam nebija pareizas attiecības ar savu kungu. Viņš teica: „Tu man iedevi vienu talentu, tas nekur nav pazudis. Bet es pazīstu tevi kā bargu kungu, man no tevis bail, tāpēc es tavu talentu ieraku zemē, drošības pēc, tagad es to izraku, še, ņem! Es tevi pazīstu kā bargu kungu, kurš pļauj tur, kur nav sējis, kurš ņem, kur nav ieguldījis.” Trešais kalps tā skatījās uz savu kungu. Kungs teica: „Ak, tu, nekrietnais, nelietīgais un kūtrais kalps! Ja tu zināji, ka esmu bargs kungs, kāpēc tu nedevi naudu naudas mainītājam, kāpēc tu nestrādāji un nepavairoji manu naudu? Kāpēc tu neizpildīji manu uzdevumu, ko es tev biju uzticējis? Atņemiet viņam to vienu talentu un atdodiet tam, kam ir desmit. Jo tam, kam ir, tiks dots vēl, bet tam, kam nav, atņems arī to, kas tam ir. Bet šo nelietīgo kalpu iemetiet galējā tumsībā, kur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” Runa ir par elli. Šim cilvēkam tika atņemtas svētības virs zemes un mūžīga dzīve debesīs. Turpretī pirmie divi, kuri izpildīja savu uzdevumu, iemantoja mūžīgo dzīvību debesīs kopā ar Kungu, kā arī visas tās svētības un apsolījumus, kurus Dievs viņiem ir paredzējis virs zemes. Lūk, līdzība par talentiem.
Uzticīgie un godīgie kalpi un nelietīgie un kūtrie kalpi. Kāds kalps esi tu? Es sludinu Dieva vārdu, Svētais Gars runā, un tu pats noskaidro, kas esi tu. Un, ja arī tu esi uzticīgais godīgais kalps, vai tev nav kādas pazīmes, ka tu drīz varētu pārcelties citā „līmenī”? Un arī otrādi, ja tu šodien esi neuzticams un negodīgs, varbūt tev ir doma pārcelties godīgo kārtā, uzticamo kārtā, un baudīt visu to, ko Dievs tev ir paredzējis? Kāpēc tavā dzīvē nav tas, ko Dievs ir apsolījis Bībelē? Kāpēc Dievs nedzird tavas lūgšanas? Kāpēc tu dari, kalpo, bet nav augļu un nav rezultātu? Uz šo jautājumu Jēzus tev atbild šodien, konkrēti caur šo rakstu vietu.
Tu esi uzticams vai neuzticams? Augļus šeit virs zemes un mūžībā baudīs abu tipi cilvēki. Vieni baudīs Dieva labvēlību, svētības un mūžīgo dzīvību. Otri baudīs lāsta sekas šeit virs zemes, viņi arī pelnīs naudu un, iespējams, būs bagāti, taču šī nauda viņiem laimi nenesīs. Neuzticami cilvēki centīsies veidot attiecības ar pretējo dzimumu, apprecēsies, veidos savu ģimeni, taču tā izjuks. Tas ir lāsts. Valsts mērogā viņi centīsies nosargāt savu valsti, taču to nespēs. Neuzticīgie cilvēki cīnīsies ar slimībām, un slimības tos uzveiks. Tas viss ir rakstīts Mozus grāmatā, – lāstu saraksts. Lāsts vai svētība ir atkarīga no tā, vai tu esi uzticams un godīgs pret Dievu, vai kūtrs un negodīgs. Ir tikai divi varianti. Dievs nerunā par vēl kādu cilvēku tipu. Divi kalpi bija tie, kuri savu uzdevumu izpildīja, viens bija tas, kurš to neizpildīja. Ir tikai divi ceļi un divu tipu cilvēki. Tu varbūt domā: „Bet kur tad paliek remdenie?” Draugs, remdens cilvēks ir miris cilvēks. Dieva vārds saka, ka remdenos Dievs izspļauj no savas mutes. Ir tikai karsts un auksts, melns un balts, debesis un elle, Dievs un sātans. Mēs paši izvēlamies, kurā pusē būsim. Mēs nekur nevaram būt vidū. Nav iespējams būt vidū.
Kas ir talenti – manta, ko Dievs tev nodod? Es zinu, ka tev gribās tos tulkot kā talantus. Tu domā, ka tās ir tavas stiprās puses, kuras tu vari lietot? Bet Jēzus visiem deva vienu un to pašu, Viņš visiem trim kalpiem deva vienu un to pašu, tikai atšķirīgā daudzumā. Vienam piecus, otram divus, trešam vienu. Tātad tās nav tev Dieva dotās dāvanas, stiprās puses vai spējas, tas, kas tev vislabāk sanāk, ar ko tu varētu kalpot Dievam, – runa nav par talantiem! Talenti ir nauda. Visiem kalpiem deva vienu un to pašu. Kas ir talenti? Tavas iespējas darīt ļaunu vai labu. To var skaidrot arī kā Dieva dotu uzdevumu. Mēs nākam pie Kristus, meklējam Dieva vaigu, un Dievs ar mums runā, tādējādi mēs uzzinām, ko Dievs no mums sagaida. Kad tu lasi Dieva vārdu un klausies sprediķus, lūdz Dievu Jēzus Vārdā, tad Dievs runā uz tevi. Vai tu ieraugi un sadzirdi to, ko Dievs no tevis vēlās? Vai vismaz minimāli tu saproti to, ka Dievs no tevis kaut ko vēlās? Viņš ne tikai tev grib dot, bet arī no tevis kaut ko vēlās. Kungs iedeva šiem kalpiem talentus – naudu, iespējas, uzdevumus, resursus, – iedeva gatavus jau rokās, lai viņi tos realizētu, nevis ieraktu zemē, paslēptu un nelietotu. Kas ir tas, kas mums jārealizē? Tēvreizē mēs sakām: „Lai nāk Dieva valstība!” Lai nāk Dieva valstība tavā dzīvē – miesā, dvēselē, emocijās, ģimenē, mājas grupiņā, kaimiņos, Latvijā. Lūk, kur mums ir jāstrādā! Mums katram ir atstāts uzdevums pilnveidot sevi Kristus līdzībā, gan arī citus vest pie Kristus un pilnveidot, veidot par mācekļiem. Es tev vēlreiz jautāju – vai tu sadzirdi no Dieva to, kas tev būtu jādara?
Saimnieks aizceļoja un katram atstāja vienu un to pašu, bet katram atšķirīgā daudzumā. Citam ir vairāk iespējas, citam – mazāk. Citam ir lielāki uzdevumi, citam ir mazāki uzdevumi. Kāpēc tā? Vai kādi cilvēki ir īpaši izredzēti un kādi ir mazāk izredzēti? Izmet šo domu no galvas. Ikviens no mums var būt tas, kas saņem vienu talentu, un ikviens no mums var būt tas, kas saņem piecus talentus. No mums daudzi ir līderi un vadītāji pasaulē. Kādiem cilvēkiem tu uzticētu vadošos amatus savā komandā, organizācijā, biznesā? Vai tu lielākos darbus uzticētu tiem, kuriem ir vismazākā pieredze? Vai otrādāk? Cilvēkiem ar mazākām iemaņām tu uzticētu mazākus darbus, vai ne? Tiem, kuriem ir lielākas iemaņas, tiem tu uzticētu vairāk. Tāpat arī dara Dievs. Bet mēs katrs varam būt tas cilvēks, kuram var daudz uzticēt. Jautājums ir par to, cik tālu mēs esam izauguši, – cik mēs redzam savas Dieva dotās iespējas un pieņemam tās. Tik, cik mēs augam un sevi pilnveidojam, tik lielus uzdevumus mēs spējam veikt. Tu vari būt tas, kas saņem tikai vienu uzdevumu un tikai vienu iespēju, un tu vari būt tas, kas saņem piecus uzdevumus un piecas iespējas. Jo lielāki uzdevumi, jo lielāks darbs, lielāki augļi un lielāka svētība. Cik tu ieguldi savā Dieva dotajā darbā? Tu nevari mainīt to, cik daudz talentus tev iedod Dievs. Cik tu esi izaudzis, tik tu arī dabūsi. Piemēram, Dainis nevar izdarīt to, ko izdarīs Luīze. Bet Luīze var paveikt to, ko dara Dainis. Bet, ja ies laiks un Luīze izdomās, ka viņa vairs negrib pieaugt un attīstīties, bet Dainis nolemj iet uz priekšu, to darīt un būt kā Luīze, viņš lūgs Dievu, attīstīs dažādas iemaņas, lai spētu paveikt to, ko Luīze, tad viņš to arī izdarīs. Es ceru, ka mēs visi pieaugsim! Var pienākt laiks, kad viena talenta vietā Dainim var dot piecus vai desmit. Vai arī, ja cilvēks ir kūtrs, viņam var dot tikai vienu talentu. Dievs tev uztic tik, cik tu esi izaudzis. Runa ir par Dieva dotā uzdevuma lielumu un atbildību, nevis konkrētām specifiskām iemaņām. Svarīgs ir atbildības līmenis, kuru tu šodien vari uzņemties.
Kungs nodeva kalpiem savu mantu. Un tagad iegaumē: tev ir iespējas kalpot Dievam, pilnveidot sevi, atvērt savu biznesu un nest vairāk augļus Dieva valstībā caur to, tev ir iespējas atvest dvēseles pie Kristus, tev ir iespējas izaugt caur panākumu kāpnēm „AIZSNIEGT – NOSTIPRINĀT – APMĀCĪT – IZSŪTĪT”, tev ir līderi, mācītājs, slavēšana, Bībele un lūgšana kā galvenais. Tev ir viss. Tev ir iespējas augt, un tev ir uzdevums no Dieva – augt. Tev ir uzdevums vest cilvēkus pie Dieva, veidot mācekļus. Tas, cik lielā mērā mēs to šodien varam izpildīt, ir atkarīgs no tā, cik katrs no mums ir izaudzis. Bet šīs iespējas nav tavas, tās nāk no Dieva un tās pieder Dievam. Tā ir Dieva „manta”. Ne tu pats sevi esi radījis, ne tu pats gādā par to, ka tu šobrīd esi drošībā. Visas šīs iespējas, uzdevumi pieder Dievam. Talenti nav tavi. Tas maina lietas būtību. Tad, kad tu dari kaut ko Dievam, tad tu to nedari sev, bet atbildība par to tev būs jādod Dievam. Dievs aprēķinās un izmaksās tev algu. Tava dzīve nepieder tev! Tava dzīve pieder Kungam. Dieva vārds saka, ka mēs esam svēti, Dieva īpašums. Mēs nepiederam paši sev. To saka Bībele. Tu pieder Kungam, tava dzīve ir Dieva rokās.
Dievs ir Radītājs. Viņš ir tas, kas saka pēdējo vārdu itin visā. Cilvēks iedomājas, ka viņam ir vara un zināšanas, tas ir smieklīgi. Dievs debesīs smej par šīm „blusām”, kas lēkā uz zemes. Dievam ir humora izjūta. Dievs smejas par cilvēkiem, kuri sevi iedomājas Dieva vietā. Mēs nepiederam sev. Arī tad, kad tu veido attiecības ar cilvēku, atceries, ka viņš ir Dieva īpašums. Ja tev gribās sagrēkot pirms laulības, atceries, ka šis otrs cilvēks ir Dieva īpašums. Kad tu atrauj Dievam desmito tiesu, gribot atmaksāt savus kredītus un apmierināt savas iekāres, atceries – tā nav tava nauda. Tā ir Dieva žēlastība, ka Viņš tev ļauj lietot 90% tavas naudas. Viņš prasa tikai desmito daļu. Desmitā tiesa nav tava nauda! Varbūt tu domā, kā tu pats esi strādājis, pelnījis, stādījis kartupeļus, bietes un gurķus, vedis uz tirgu, pārdevis un saņēmis lielo naudu? Kam pieder šī zeme? Kas dod spēku augt? Bez Dieva tev nebūtu, ko strādāt un ko pelnīt. Viss, ko mēs būvējam, pieder Dievam. Visa zeme, visums, saule, mēness un zvaigznes pieder Dievam. Āmen!
Cilvēki zīmē zvaigznēs zodiaka zīmes. Vēzis, jaunava, dvīņi… Viņi saka, ka šīs zvaigznes nosaka mūsu likteni. Zvaigznes pieder Dievam! Viss pieder tam Kungam, Viņam vienam pieder slava un pateicība, Viņam pieder viss, ko mēs redzam un neredzam. Dievs nosaka, kur katrai zvaigznei būt, un neviena zvaigzne nespēj noteikt mūsu likteni. Dievs nosaka mūsu likteni. Tev nav jāvēro zvaigznes, jāapmeklē zīlnieks, jo vienīgi Dievs nosaka tavu likteni. Ja tu gribi zināt savu likteni, ieskaties Dieva vārdā. Tur ir rakstīts, ka Dievs grib, lai tu esi galva, nevis aste. Ja tu gribi zināt savu rītdienu, tad paskaties Bībelē! „Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij.” Ja tu gribi zināt to, kādā stāvoklī tu esi šodien, tad paskaties Dieva vārdā. Viņš saka, ka tu esi Viņa acuraugs. Ja kāds celsies pret tevi, tas tevis dēļ kritīs. Ja tu gribi zināt, vai tu vari iesākt ko jaunu, ieskaties Dieva vārdā. Tev nav jāiet pie zīlnieka, tev nav pat jāprasa zinātniekiem, profesoriem, doktoriem vai citiem īpašiem cilvēkiem. Dieva vārdā teikts: „Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.”
„Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)
Ko spēj tas, kurš tic? Visu spēj! Lūk, tev Dieva „horoskops” šodienai un rītdienai.
Dievs uztic mums Savu mantu. Uzdevums nāk no Dieva, mūsu atbildība ir to lietot. Pavairot savus talentus un nest Dievam slavu. Mēs runājam par divu veidu kalpiem. Uzticamie kalpi lieto to, ko devis Dievs, un strādā, bet neuzticamie kalpi negrib strādāt. Ir svarīgi zināt to, ka kungs atstāj kalpam savu mantu un pats aizceļo. Dievs no manis un tevis sagaida patstāvību. Viņš uzdod uzdevumu, kas nav jāpārrauga. Dievs tev uzticās un „neskrien pakaļ” pārbaudīt katru sīkumu. Dievs tev iedod uzdevumu un brīvu darbības sfēru to izpildīt. Tas liek tev pašam iegūt zināšanas, meklēt, attīstīties, izdarīt. Kā tev tas patīk? Tā ir lietas, par ko tev ir jāpiedomā, varbūt savā dzīvē jāpamaina?
Kādā gadījumā tu izpildi kādu uzdevumu draudzē? Pats izrādi iniciatīvu, pēc brīvas gribas, pats atnāc, pats dabū un dari ar lielu prieku? Vai arī tev ir vajadzīgs kādam atskaitīties, jo bez tā tu to vienkārši neizdari vai atliec uz nenoteiktu laiku? Kā ir ar tevi? Kamēr tavs vadītājs nepaprasa, tikmēr tu arī pienācīgi neizdari? Ja līderis tev dod uzdevumu, tu to uzreiz izpildi? Vai arī tu gaidi, kad tev to pasaka vairākas reizes, sarāj tevi, un tad tu to izdari? Pēc pieredzes es zinu, ka mums vajag kādu cilvēku, kurš dod „pendeles”. Paldies Dievam par vadītājiem! Ja tu vēlies būt godīgais un uzticamais kalps, tad vērs fokusu uz patstāvību. Ja ir pateikts uzdevums, tad tu to pieņem un izpildi kā zvērestu. Negaidi, kad tev teiks otro un trešo reizi. Tu iekļaujies termiņos, nekavējies. Tā ir īpašība, kas patiešām ir nepieciešama, lai tu būtu uzticams un godīgs, un patiešām ieietu Dieva svētībās.
„Tad nu, kas zina labu darīt, bet to nedara, tam tas lai ir par grēku.” (Jēkaba 4:17)
Mūsu draudzē viss ir ļoti vienkārši. Ir konkrēta mācība, vīzija, mērķi, stratēģija un darbi, kas ir jāizdara. Ir ļoti grūti neko nedarīt. Plus personīgais laiks ar Dievu un evaņģelizācija, pilnveidošanās un darbs. Kas zina labu darīt, bet nedara, tam tas ir grēks. Šādi cilvēki var nonākt tajā pusē, kur ir neuzticamie un nekrietnie. Tādā gadījumā gala lēmums būs bargs – atņems to, kas tev ir, un atdos tam, kam jau ir, bet pašu iemetīs ellē. Uzticīgie un godīgie ieies Dieva priekā, – visas svētības un apsolītā zeme pieder viņiem. Katram kungs dod pēc viņa spējām. Kungs redz katra attīstības pakāpi.
Pēdējā līderu sapulcē tika uzdots mājas darbs – uzrakstīt savu kalpošanas plānu vienai nedēļai. Tas ietver evaņģelizāciju un mācekļu veidošanu. Kā aizsniegt cilvēkus, izglābt un veidot par mācekļiem. Tam bija jābūt konkrētam plānam ar lūgšanām un darbu. Visi cilvēki nevar vienā mērā evaņģelizēt. Visi nevar vienā mērā celt līderus, jo katrs ir savā līmenī. Bet katrs no mums var uztaisīt šādu plānu. Ja tu nevari tādu uztaisīt, tad man tev jāsaka, ka tu esi nekrietns un negodīgs kalps. Pat ja tu šodien nevari uzcelt lielu mājas grupiņu, tu vari uzrakstīt savu kalpošanas plānu! Katrs to var izdarīt pēc savām spējām. Bet nekad nebūs piedodams tas, ka tu nebūsi lietojis tās spējas, kas tev ir dotas. Dievs neprasa no tevis to, ko tu šodien nevari izdarīt, bet Viņš prasa tev augt un attīstīties. Vai nu tu uzņemies vienu, divus vai piecus uzdevumus, bet dari to. Cik Dievs ir labs! Aleluja!
Tas, kuram bija 5 talenti, tas, kuru Dievs redzēja kā uzticamu, uzreiz nogāja un darbojās ar saviem talentiem, un sapelnīja vēl 5 klāt. Šis kalps gāja un sapelnīja uzreiz, taču par to, kurš saņēma 2 talentus, nav teikts, ka viņš darbojās uzreiz. Viņi abi bija uzticami kalpi, taču viens saņēma 5, bet otrs 2 talentus. Tāpat arī alga, ko viņi saņēma no sava kunga, bija atšķirīga – viens saņēma 10, taču otrs tikai 4 talentus. Atšķirība starp šiem abiem cilvēkiem ir tāda, ka pirmais no kalpiem gāja un izpildīja savu uzdevumu nekavējoties, taču otrs gaidīja, kad līderis viņu īpaši paskubinās. Visvairāk no Dieva saņem un spēj izdarīt tie, kas paklausa Viņa balsij nekavējoties. Ja tu dievkalpojumā iznāc priekšā, lai pieņemtu Jēzu par savu Kungu, tu dzirdi, ka pēc šī lēmuma pieņemšanas tev ir nepieciešams lūgt, lasīt Bībeli, apmeklēt draudzi un mājas grupiņu regulāri. Ja tu to sāc darīt nekavējoties, tu esi godīgais un uzticamais kalps, kurš saņems ne tikai 5 talentus, bet vēl daudz vairāk. Ja tu neievēro šīs pamatlietas, tu nevari pastāvēt.
Otrais cilvēku tips, aplūkojot šo līdzību par talentiem, ir kontrolējamais, tāds, kuram vajag atskaitīties. Šādiem cilvēkiem ir jāspiež rakstīt plānus un atskaites, un viņus ir regulāri jāpārbauda. Lielākā daļa no mums esam tieši tādi – ja nav grafika vai atskaitīšanās, negribas lūgt Dievu, negribas evaņģelizēt. Ja nav atskaites, nav pietiekama darba un attiecīgi arī rezultāta. Šādiem cilvēkiem vienmēr vajag kādu, kas skubina. Maziem bērniem nav pašiem savas gribas un nostājas, uz dievkalpojumu viņus ved un viņiem lūgt māca tieši vecāki. Viņi tiek izglābti uz vecāku ticības pamata. Šie otrā tipa cilvēki realizējas caur savu vadītāju, kurš viņus pamāca un paskubina rīkoties. Tomēr Dievs arī šim cilvēkam, kuram bija 2 talenti, sacīja: „Ieej sava Kunga priekā, tu godīgais un uzticamais kalps!” Neatkarīgi no tā, ka tev bijis vajadzīgs skubinātājs, no tā, ka tu visu izdarīji vēlāk nekā pirmais, no tā, ka tev bija jāraksta atskaites, tu visu esi izdarījis, un Tas Kungs tevi atalgo. Viņš arī tevi sauc par godīgu un uzticamu kalpu, tomēr tev būs mazāk kā pirmajam. Tam, kurš tevi skubina darīt pareizas lietas, ir jābūt Dievam. Neviens cilvēks mani neskubina svētdienās sludināt, neviens mani neskubina atvērt jaunās draudzes. Tur ir jāiegulda liels darbs, taču mani neviens uz to neskubina. Man nav nepieciešamas atskaites, jo es visu izdaru nekavējoties. Kad es pats vēl gāju draudzē kā dalībnieks, mācītājs nemācīja, kā pareizi lūgt Dievu, jo viņam pašam nebija lūgšanu laiks. Tomēr es lūdzu Dievu, kaut neviens mani uz to nebija paskubinājis, kaut neviens nebija man licis atskaitīties. Jau no pirmās dienas, kad es atgriezos pie Dieva, es disciplinēti meklēju Viņa vaigu. Tieši momentāla paklausība un darbs ir iemesls, kādēļ es esmu mācītājs, taču tu draudzes apmeklētājs. Mēs visi Dieva priekšā esam vienādi, tomēr mums katram ir sava vieta draudzē un Debesu valstībā. Man ir 5 talenti, vismaz skatoties mūsu draudzes robežās. Ja es sevi salīdzinu ar tādu mācītāju kā Jongi Čo, tad man ir 1,5 talenti.
Man apkārt ir tādi cilvēki, kuri vienmēr izpilda sev uzticētos uzdevumus un nekad nežēlojas. Viņi nekad nesaka, ka nav izgulējušies, viņi nestaigā ar skābu seju, bet izpilda savus pienākumus uzreiz, kā tie viņiem tiek piešķirti. Mūsu draudzes kalpošanā ir tādas sfēras, par kurām man nemaz nav jāuztraucas. Tas nenozīmē, ka tur nav problēmu, taču man nav jādomā, vai lietas būs vai nebūs izdarītas. Piemēram, es esmu pārliecināts, ka aparatūra vienmēr būs uzkrauta. Man nevajag atskaites, jo es zinu, ka viss tiks izdarīts. To dara godīgie un uzticamie kalpi, kuriem nav jāatskaitās. Ja tev tiek uzticēta kāda lieta, tev pašam tā ir jāizdara. Tas, kurš pats visu izdara uzreiz, izdarīs vairāk nekā tas, kurš ir jāskubina. Tomēr abi ir uzticamie un godīgie kalpi.
Abi šie kalpi, saņemdami savus talentus, nogāja un darbojās ar tiem. Dievs tev ir uzticējis uzdevumus, kuros ir jāiegulda darbs. Protams, tev ir arī jāatpūšas, jo bez atpūtas nav normāla darba. Lai būtu uzticams un godīgs, nedrīkst aizmirst par tūlītēju darbu. Protams, var arī gaidīt līdera skubināšanu, taču daudz labāk ir, kad tu pats apņemies un paveic sev uzticētās lietas. Lai arī dotajā brīdī mēs katrs esam tāds, kāds esam, mums ir nepieciešams augt un sasniegt 5 talentu līmeni. Šajā Rakstu vietā ir teikts, ka šie kalpi darbojās un sapelnīja, tas nozīmē, ka, ja tu darbojies, tev būs rezultāts. Ja tu strādāsi, tev būs alga. Strādnieks ir savas algas cienīgs. Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Ar kādu mēru tu mērosi, ar tādu tev atmēros, ko tu sēsi, to arī pļausi. Viss ir ļoti vienkārši, Dieva Vārds saka, ka, ja tu strādāsi konkrētā virzienā, tev būs augļi. Ja tu strādāsi pie cilvēkiem, lai viņi nāktu pie Kristus, viņi nāks. Ja tu strādāsi, lai izaudzētu daudz grupiņas, tev būs daudz grupiņas. Ja tu strādāsi pie sava biznesa, tev būs bizness, un būs arī nauda. Ja tu strādāsi pie sava rakstura, tas mainīsies. Ir vienkārši jādara pareizas lietas. Ir nepieciešams plānot un disciplinēti, regulāri strādāt. Tad tev būs augļi. Tad tu baudīsi visas svētības, kuras Dievs tev ir paredzējis. Ja tu sēsi slinkumu, tu nenopļausi neko. Cilvēks ar 5 talentiem, kurš izdara un saņem visvairāk, ir cilvēks, kurš ir patstāvīgs.
Otrais cilvēks, kuram ir 2 talenti, ir cilvēks, kurš ir jādzenā. Tomēr abiem viņu kungs saka, ka viņi ir godīgi un uzticami. Tomēr pastāv vēl arī trešā tipa cilvēki, kuriem ir tikai 1 talents. Tas ir cilvēks, kurš nāca pie kunga un sacīja: „Ņem savu 1 talentu, tu esi bargs, es no tevis baidos, tu pļauj, kur neesi sējis, un man ar tevi nav pa ceļam.” Kungs nāca un katram kalpam piešķīra savu algu. Cena būs jāmaksā jebkurā gadījumā – tā būs jāmaksā arī par bezdarbību. Par darbību ir jāmaksā cena, taču tu par to baudi svētību. Par bezdarbību dotajā mirklī nav jāmaksā liela cena, taču padomā, kāda ir tava dzīve un tavs gals. Ir jāstrādā šodien! Bībele ir jāstudē tieši šodien. Ir jālūdz, jāmeklē Dieva vaigs, jāslavē Viņu katru dienu. Nevienu mājas grupiņu un dievkalpojumu nedrīkst izlaist. Dievkalpojumā drīkst neierasties tikai tad, ja tu esi miris. Bieži vien cilvēkiem ir nepieciešams paskubinājums, lai atnāktu uz dievkalpojumu. Bībele saka, lai mēs paskubinām viens otru, lai neatstājam savas sapulces. Lūk, šis kalps, kuram bija tikai 1 talents, atnāca pie sava kunga un sacīja: „Tu pļauj, kur neesi sējis, es baidījos. Ņem atpakaļ savu 1 talentu.” Kad pirmie divi kalpi nāca pie kunga, viņi gribēja atskaitīties. Viņi stāstīja, cik katrs bija nopelnījis. Tam, kuram bija tikai 1 talents, nebija prieks nākt pie sava kunga, viņš nāca ar bailēm un nicinājumu. Godīgie un uzticamie kalpi ar prieku atskaitās. Šādi cilvēki ar prieku nāk pie sava vadītāja, mācītāja un arī Dieva, jo viņi zina, ka viņi strādā, kā māk. Tiem, kuri pieder pie tās cilvēku grupas, kuriem ir 1 talents, ir grūti paskatīties acīs gan mācītājam, gan līderiem, jo viņi ir aprunājuši un bubinājuši, un nav izdarījuši sev uzticēto. Šādi cilvēki parasti pie visa vaino citus, jo uzskata, ka paši nekad nav vainīgi. Šie cilvēki sūdzās, ka draudzē ir kontrole, mīlestības trūkums, mūzika par skaļu vai kādas citas problēmas. Negodīgā un nekrietnā kalpa pazīme ir, ka viņš neuzskatīja sev uzticēto par Dieva īpašumu. Šādi kalpi domā: „Kāpēc man tas ir jādara? Es pats esmu piedzimis no savas mammas un tēta, es neredzu sevi kā Dieva radību, es neredzu jēgu vergot kaut kam Augstākam, kuru nemaz neesmu redzējis.” Protams, iepriekš minētais ir trakākais variants, taču šis negodīgais kalps sacīja, ka viņš baidījās, tāpēc apraka talentu zemē. Viņam bija bailes uzņemties atbildību.
Ja arī tev ir bailes uzņemties atbildību un sākt rīkoties, tad atceries, ka Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu, paškontroles garu. Baiļu nav mīlestībā. Negodīgais kalps sacīja: „Es baidījos un apraku tavu talentu, te tas ir, ņem savu mantu. ” Viņš baidījās no tā, kas būs, kad viņš sāks kalpot. Viņš baidījās mainīt darbu. Iespējams, arī tev ir darbs, kas traucē apmeklēt mājas grupu, taču Dievam tas neinteresē. Tā ir tava dzīve, tavs uzdevums. Nebaidies mainīt darbu, runāt ar priekšnieku. Iespējams, tev nākas nostāties pret radiniekiem, kuri ir pret to, ka tu apmeklē draudzi. Iespējams, ka tu nedari kādas lietas, jo baidies saņemt kritiku no līderiem. Iespējams, ka tu to patiešām dabūsi, taču tā tev nāks tikai par labu, tā tevi cels, ja tu to pareizi uztversi. Iespējams, tu baidies, ko cilvēki teiks par tevi. Varbūt tu baidies, ka tik par „dziļu” neiesaisties mūsu draudzē. Jēzus šim neuzticamajam kalpam sacīja: „Ak, tu, blēdīgais un kūtrais kalps, ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem, es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Ņemiet šī kalpa talentu un atdodiet to tam, kuram jau ir 5 talenti. Bet šo nelietīgo kalpu iemetiet galējā tumsībā. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” Dieva acīs tie cilvēki, kuri baidās un meklē atrunas, kāpēc viņi nevar pildīt savu Dieva doto uzdevumu, ir mahinatori un sliņķi. Padomā, kas esi tu un kas tu gribi būt. Šodien dievkalpojumā viss ir sakārtots un bez liekām problēmām, to var just. Ir normāla atmosfēra, slavēšanā viss ir sakārtots, un nav nekāda lieka trokšņa. Tas ir tādēļ, ka mēs katrs esam ieņēmuši savu vietu. Katrs kalpotājs ir savā vietā un ir uzdevuma augstumos. Tie ir godīgie un uzticamie kalpi. Tas ir tādēļ, ka pēdējās nedēļas es ļoti pievēršos disciplīnai draudzē. Bez disciplīnas un atskaitēm nav rezultātu. Ne visi var būt piectalentnieki, ir arī divtalentnieki un vientalentnieki.
Ņemot vērā, ka mums tuvojas valsts svētki, Latvijas valsts dibināšanas diena, es vēlos nedaudz runāt par to. Latvijā ir bijušas trīs atmodas, taču mēs gaidām ceturto. Ja mēs katrs lietosim savus talentus, ja turpināsim būt godīgie un uzticamie kalpi, Dievs sūtīs ceturto atmodu pār Latviju. Pirmā atmoda bija jaunlatviešu vadīta kustība no aptuveni 1850. līdz 1880. gadam. Tas vainagojās ar pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem. Jaunlatvieši bija cēlušies no hernhūtiešu kustības, no kuriem daudzi jau bija kļuvuši remdeni un atkāpušies. Iemesls brīvai Latvijai meklējams brāļu draudžu atmodā. Otrā atmoda bija kustība, kas noveda pie Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā, tie ir tie svētki, kurus mēs svinēsim. Tajā laikā latvieši paši ar savām asinīm izcīnīja brīvību gan no austrumu, gan no rietumu agresora. Trešā atmoda ir neatkarības atgūšana no Padomju okupācijas 1991. gadā. Vai kāds atceras barikādes, Baltijas ceļu un to, kā baznīcas bija piepildītas? Toreiz es neko no tā nepamanīju, jo biju narkomāns un dzērājs; biju patriots, taču neko nedarīju Latvijas labā. Atmošanās ir nepieciešama arī šodien. Mēs neesam tik lielā drošībā, lai tā mierīgi dzīvotu tālāk. Ir Dievs, ir Viņa Valstība un Viņa griba, ir Debesis un ir elle. Ja latviešu tauta nepienesīs grēknožēlu, nepieņems Jēzu par savu Kungu un Glābēju kopumā kā tauta, mēs zaudēsim savas robežas un ļoti iespējams, ka pat pati tauta zudīs no zemes virsas. Gan Austrumi, gan Rietumi jau gadu simtiem cenšas mūs iznīcināt. Lai Dieva slava varētu nākt pār Latviju, mums ir jāizdara uzticētais uzdevums. Mums tas ir jāpaveic, katram ieņemot savu vietu disciplinēti, tā, kā armijā. Pretējā gadījumā nekas nedarbosies un nestrādās. Ceturtā atmoda būs atgriešanās pie Latvijas valsts dzimšanas sākuma, Jēzus Kristus. Austrumu un Rietumu spiediena, negatīvas ietekmes pilnīga nokratīšana. Garīgs, ekonomisks, nacionāls un kulturāls uzplaukums ar stiprām, nepārraujamām Latvijas valsts robežām. Valsts, kuras produkciju pirks visā pasaulē. Valsts, no kuras mācīsies uzplaukuma iemeslus. Valsts, kas izsūtīs tūkstošiem un tūkstošiem misionāru. Tādu es redzu Latviju, tāds ir mūsu uzdevums. Es zinu, ka mūsu valsts sākums ir garīgā, kristīgā atmodā un es zinu, ka šai tradīcijai ir jāturpinās.
Es vakar skatījos TV3 ziņas. Tur bija runa par E. Rinkeviču, mūsu ārlietu ministru. Nesen bija vēlēšanas, un pirms tām mēs izjutām ļoti lielu Krievijas propagandu Latvijā. Jau vairāku gadu garumā šī propaganda te tika ieviesta. Rietumi klusēja, un tā īsti nebija skaidrs, kur mēs dosimies. Tad norisinājās NATO samits, un mums tika piešķirta zināma drošība. Pēcāk norisinājās vēlēšanas, un pēc tām pēkšņi mūsu ārlietu ministrs paziņoja, ka ir homoseksuāls. Daudzi par to ir sašutuši, citi viņu par to slavē. To sauc par „iziešanu no skapja”, tā tas tiek dēvēts pasaulē. Ir vērts padomāt, kādēļ šo lietu viņš paziņoja tieši pēc vēlēšanām, nevis pirms, kā arī, kurš ir tas, kas šīs lietas vada. Nedomāju, ka viens cilvēks tāpat vien bija ļoti nocieties visiem pateikt, ka ir gejs. Viņu kāds diriģē. Arī šie geju un lesbiešu gājieni Latvijā tiek virzīti no augšas, nevis paši šie cilvēki to dara no sava prāta. Homoseksuālisms saskaņā ar Bībeli ir novirze no dievišķas, pareizas seksuālās dzīves, kas atnes neauglību. Tas ir kā likums – kur ir viena seksuāla perversija, būs arī citas. Bieži šādas orientācijas cilvēki ir arī pedofīli. Es nesaku, ka mūsu ārlietu ministrs tāds ir, taču tā mēdz būt. Ar likumu nav aizliegts publiski paziņot savu seksuālo orientāciju. Lūk, ziņās vakar bija kāda ziņa: „Cilvēki izbrauc no valsts, mēs ievērojami samazināmies, jo homoseksuālistiem neatļauj laulāties, un viņi visi brauc prom.” Tādi aizbraucēji ir tikai kādi pieci, desmit, un ne šī iemesla dēļ sarūk mūsu valsts. Iemesls, kādēļ cilvēki brauc prom, ir nabadzība. Simtiem tūkstoši cilvēku izbrauc, pilsētas ir tukšas. Šīs iepriekšminētās ziņas par homoseksuālistu izbraukšanu no valsts ir propaganda. Latvijā valda gan Austrumu, gan Rietumu propaganda. Pēc tam šajās ziņās parādīja, cik procenti cilvēku katrā no Eiropas valstīm atzīst homoseksuālismu kā normu, un Latvija šajā diagrammā bija pēdējā vietā. No mūsu skatupunkta būtu teikt, ka Latvija ir pašā augšā tikumības ziņā, salīdzinot ar visu Eiropu. V.Vīķe-Freiberga nesen izteicās, ka mēs šobrīd esam tādā militāri politiskā drošībā, kā vēl nekad. E. Rinkevičs vēlas „izbīdīt cauri” likumu, ka vienkārši kopā dzīvotāji ir pielīdzināmi laulātajiem. Viņš popularizē netiklību, kas atnesīs bēdas un šausmas. Latvija ir tā vieta, kur šādas lietas iespējams izbīdīt vismazāk, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Draudzes lūgšanās mēs lūdzam pret imperiālisma un netiklības garu, un Dievs dzird mūsu lūgšanas. Pirms Latvija nonāca šajā drošajā stāvoklī, Dievs man skaidri parādīja un atklāja, ka Viņš mums dos laiku un drošību, pirms tā vispār bija. Pirms šī visa mēs gatavojāmies karam, mēs kā draudze jau sākām domāt un darīt vairākas lietas, un tas bija pareizi, jo bija reāli draudi. Šobrīd šie draudi uz politiskās skatuves ir mazinājušies. Dievs teica: „Izmantojiet laiku!” Mēs lūdzam, un Dievs dod. Ja ne Krievija, ne Rietumi nevar savu propagandu šeit līdz galam ieviest, tas nozīmē, ka vieta, kur sāksies atmoda, ir Latvija! Dievs sūtīs savu lietu un veldzēs mūsu zemi, jo mēs katrs ieņemsim savu vietu un izpildīsim savu uzdevumu. Kopā mēs to paveiksim! Būs ceturtā atmoda!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe
