Sandra draudzi „Kristus Pasaulei” Saldū sāka apmeklēt pirms pusotra gada, 
kad nolēma doties uz dievkalpojumu līdzi savai meitai. Kopš tā laika viņas domāšana par sevi un finansēm ir krasi izmainījusies, un Dievs viņu ir svētījis ar jaunu dzīves vietu.
„Sešpadsmit gadus esmu nodzīvojusi Saldus pašvaldības dzīvoklī kopā ar saviem sešiem bērniem. Dzīvoklis bija tikai 31 kvadrātmetru liels. Kad pašvaldības pārstāvji nodeva šo dzīvokli manā rīcībā, viņi teica, ka lielākas dzīvojamās platības, ko man piedāvāt, viņiem nav un visticamāk arī nebūs. Es varēju pati meklēt iespējas samainīt šo dzīvokli pret lielāku, taču tas šķita neiespējami. Kurš gan varētu man piedāvāt lielāku apmaiņā pret manu mazo dzīvoklīti?! Biju pārliecināta, ka man visu mūžu lemts mitināties mazajā dzīvoklī, jo neko labāku māte ar sešiem bērniem nevar atļauties. Īrēt citu baidījos, jo šķita, ka mani ienākumi tik tikko pietiek bērnu uzturēšanai. Tā biju paradusi domāt, ka esmu mazvērtīga un labāka dzīve manai ģimenei nebūs,” atceras Sandra.
„Kad sāku nākt uz draudzi, uzzināju, ka Dievs vēlas mūs svētīt arī finansiāli. Draudzē sludinātais vārds no Bībeles par to, ka desmitā tiesa no mūsu ienākumiem jau pieder Dievam, mani ļoti uzrunāja. Es sāku saprast, – ja paklausīšu Bībelē rakstītajam un sākšu ziedot desmito tiesu no saviem ienākumiem draudzē, tad Dievs būs mans apgādātājs un svētību avots. Pamazām, lasot Bībeli un pieņemot Dieva apsolījumu, ka man pietiks un pāri paliks labiem darbiem, es vairs nebaidījos, ka man pietrūks un sāku dot arī brīvprātīgos ziedojumus. Visvairāk mani uzrunāja mācītāja bieži vien atkārtotie vārdi no Bībeles – „Tu esi galva un nevis aste. Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā.” Tā mana mazvērtības sajūta palēnām mazinājās,” saka Sandra.
Pagājušā gada beigās nolēmu ziedot īpašu naudas summu Dievam. Es nolēmu, ka vairs nevēlos domāt, ka man nepietiek naudas, tāpēc pienesu Dievam tik lielu naudas summu, kādu nekad nebiju devusi. Es stipri ticēju, ka draudzes 2013.gada moto no Bībeles – „Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu” attiecas arī uz mani. Ticībā un paļāvībā uz Dievu beidzot nolēmu lūgt par plašāku dzīves vietu, jo mazajā dzīvoklīti man pat nebija savas vietas, kur pabūt vienai, lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Arī draudzes mājas grupiņā mēs regulāri lūdzām, lai manai ģimenei pavērtos iespēja pārvākties uz plašāku dzīves vietu. Aptuveni pēc pusgada man zvanīja no Saldus pilsētas Domes un uzaicināja apskatīt kādu dzīvokli. Tas izrādījās ļoti patīkams un skaists, ar divām istabām un atradās jaunā daudzstāvu mājā pašā pilsētas centrā. Ilgi nedomājot, es sniedzu atbildi, ka būtu ar mieru pārcelties uz piedāvāto dzīvokli, atdodot atpakaļ pašvaldībai savu vienistabas dzīvoklīti. Pēc tam arī Domes sēdē tika nolemts šo dzīvokli nodot manā īpašumā,” Sandra priecīgi stāsta.
Tagad Sandrai un viņas bērniem ir sava mājvieta, kas ir Sandras īpašums. Jaunajā dzīvoklī Sandrai ir iespēja pavadīt laiku divatā ar Dievu, lūdzot un lasot Bībeli. Sieviete ir neizsakāmi pateicīga Dievam par izmainītu domāšanu un jauku mājvietu. Viņa paklausīja Bībelē rakstītajam, nolēma uzticēties Dievam un darīt – ziedot no savām finansēm. Viņa ir piedzīvojusi, kā Dieva apsolījums par labklājību un svētību piepildās dzīvē.
„Dievs ir tik ļoti uzticams! Kad mēs lūdzam un paļaujamies uz Dievu arī ar savām finansēm, Viņš parāda, ka ir mūsu apgādātājs un Tēvs. Kad caur Dieva vārda iepazīšanu mainījās mana domāšana un es vairs neskatījos uz sevi kā uz bezpalīdzīgu sievieti, kurai nekam nepietiek naudas, manā dzīvē ienāca labklājība. Dievs mani ir ļoti svētījis. Beidzot ir piepildījies mans sapnis par savu dzīvokli, kur mums visiem pietiktu vietas! Varu droši teikt, ka arī ikdienā manai ģimenei nekā netrūkst, jo Dievs par mums rūpējas,” priecājas Sandra.
Sandras Petrovas liecību pierakstīja Laura Gruševa
