Mēs visi kādus mīlam.
Un kādi cilvēki arī mūs mīl. Citi to bagātīgi savā dzīvē piedzīvo un var izjust. Daži ir apdalītāki, taču pavisam noteikti kaut kādā mērā mēs pieķeramies un mēs mīlam. Jēzus Kristus saka,
„Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!” (Jāņa 15:9)
Jēzus, Dievs cilvēka miesā, esot virs zemes, nevarēja mīlēt, ja Viņš pats nebūtu mīlēts. Tajā pašā laikā, Jēzus saka: „Kas mani ir redzējis, tas Tēvu ir redzējis”. Uz zemes būdams, Viņš vienlaicīgi bija Dievs un cilvēks. Vienlaicīgi Dievs, cilvēks, mācītājs, rabuni, meistars. Mēs spējam mīlēt tikai tā, kā mēs paši esam mīlestību pieņēmuši. Kamēr esam vēl nenobriedušas personības, tas nozīmē, vēl bērniem esot, mēs paši neizvēlamies, kādi ir mūsu vecāki un kā viņi spēj mūs mīlēt. Tu nevari iedot to, kā tev nav. Tu nevari to nodot tālāk, jo tev tā nav. Kaut arī mīlestība nav mērāma naudas izteiksmē, un mīlestība nav aptaustāma, sataustāma, taču tā ir. Tāpat kā Dievs ir neredzams, taču Viņš ir. Un, ja mēs esam saņēmuši mīlestību, mēs spējam arī mīlēt. Jēzus nemīlēja kā cilvēks ar savu mīlestību, bet viņš mīlēja ar mīlestību, kādu viņam deva Dievs. Kāda ir šī mīlestība?
Mēs visi vēlamies būt pieņemti un mīlēti. Visi vēlās būt mīlēti. Pat ja kāds teiks, ka nē, tomēr tā tas ir. Visi vēlās būt pieņemti un mīlēti. Mums ir arī nepieciešamība mīlēt. Gan būt mīlētiem, gan arī kādus mīlēt. To mēs nevaram no sevis, ja mēs paši neesam mīlēti. Manu prātu vakardien mežā, lūgšanu laikā, ejot pa taku gar Gaujas malu, nodarbināja tādas domas – „vai Dievam ir jūtas pret mani?” Sievietei ir ļoti svarīgi, ja vīrs viņai saka, ka viņš viņu mīl, viņa grib izvilkt no vīra, vai viņam ir arī jūtas pret viņu. Sievietēm ir svarīgi, ka vīram ir jūtas pret viņām, ka vīrs dāvina dāvanas, ka sieviete tiek palutināta, iepriecināta. Tāpat arī vīriešiem ir svarīgi, ka sievas viņus mīl. Arī starp tuviem cilvēkiem, ģimenē, starp grupiņas cilvēkiem, draudzes cilvēkiem ir svarīgi būt sajūtamai mīlestībai. Cilvēkam ir svarīgi, ka tev pieķeras un atzīst tevi, tā lai tev ir sajūtama šī mīlestība.
Bībele saka, lai mēs mīlam ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu. Tas nozīmē arī ar emocijām. Prāta līmenī, gan arī sajūtu līmenī. Prioritāri ir prāta un gribas līmenī, taču sajūtas ir līdzi ejošas un ļoti svarīgas. Tās ir ļoti svarīgas, un sajūtas rodas no tā, ka tu esi pieņēmis ar savu gribu un prātu lēmumu un esi ar šo cilvēku kopā, un rīkojies pret viņu tā, kā grib Dievs, un pēc tam veidojas veselīga pieķeršanās, ko var saukt par mīlestību. Un otrais bauslis ir par to, ka mums būs arī citam citu mīlēt,
„Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.”” (Marka 12:31)
„To mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu – tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri.” (Marka 12:33)
Jānis saka, – kas nemīl, Dievu nav redzējis. Un Jāni dēvē arī par mīlestības apustuli. Tas bija cilvēks, Jēzus māceklis, ko Jēzus mīlēja. Savās vēstulēs, evaņģēlijos Jānis to bieži piemin. Jānis mīlēja, un viņš jutās mīlēts no Jēzus. Un arī viņš pats mīlēja cilvēkus, jo pats bija mīlēts. Mēs draudzē esam garīga ģimene, kas sastāv no personībām, individuālistiem un tajā pašā laikā esam vienoti Jēzū Kristū, brāļi un māsas. Draudze sastāv gan no indivīdiem, gan mājas grupiņām. Mēs nevaram mīlēt, ja paši neesam mīlēti. Mēs nevaram dot to, kas mums nav. Bībele saka, lai mēs mīlam cits citu. Runa ir ne tikai par to, lai mēs mīlam ar prātu un gribu, bet tuvākus cilvēkus mēs iepazīstam, mēs pieķeramies un mīlam gan ar prātu un gribu, gan arī ar sirdi jeb sajūtām. Un tā ir mīlestība. Pilnīga mīlestība. Ja tu apmeklē mājas grupiņu, vai tev ir svarīgi, ka mājas grupas vadītājs tev piezvana ne tikai tāpēc, ka mācītājs tā to ir nolicis? Vai tev ir svarīgi, ka līderis ir ieinteresēts tevī personīgi, ka viņš mīl tevi arī emocionāli? Vai tev ir svarīgi, ka tavs mācītājs tevi mīl?
Jautājums, ko uzdevu mežā: „Dievs, vai tev ir jūtas pret mani?” Jā, es zinu, es redzu, ka Dievs tiešām mani mīl, mani ceļ, lutina, es viņu varu sajust, piedzīvot. Man gribas vairāk Viņu. Tam ir arī iemesli, kādi varbūt jums nebūs. Man tāds ir pastiprināts iemesls – vairāk piedzīvot Dieva mīlestību.
“Tā saka Tas Kungs Cebaots: Man sirds kvēlo pret Ciānu dziļā mīlestībā, un Es esmu iededzies pret to arī bargās dusmās!” (Caharijas 8:2)
Dieva vārds saka, ka Dieva sirds pret tevi kvēlo dziļā mīlestībā. Un par Jēzu ir rakstīts:
„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8)
Kristus par mums nomira, kamēr mēs vēl bijām Dieva pretinieki un ienaidnieki. Dievs savu mīlestību pierāda ar to, ka Viņš mūs mīl. Dievs ir mīlestība, Viņš mīl un tā arī mūs ir iekārtojis, ka mēs mīlam ar prātu, gribu. Ka mēs arī emocionāli izpaužam savu gribu. Mums ir jāzina, ka Dievs mūs mīl ar prātu, gribu, Savu būtību, un emocionāli Viņa mīlestība kvēlo pret mums. Ja arī cilvēki tevi atstumj un cilvēki tevi nemīl, tad Dievs tevi mīl un Viņam ir jūtas pret tevi. Es vēlreiz esmu pārliecinājies, ka Dievam ir jūtas pret mani. Ja es saprotu to un piedzīvoju Viņa mīlestību, es spēju to dot arī citiem.
„Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu un sacīja: “Vienas lietas tev trūkst – ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man.”” (Marka 10:21)
Bībelē ir stāsts par Jēzu un kādu jaunekli, ko Jēzus iemīlēja. Vai tad Jēzus nemīlēja visus vienādi? Viņam nebija neveselīga pieķeršanās. Viņš emocionāli viņus iemīlēja, Viņa sirds iežēlojās par cilvēkiem, kuri ir atstāti bez gana. Jēzus sajuta emocionālu mīlestību un žēlumu. Dievam ir jūtas. Izrādās, ka Dievam ir jūtas un Viņš mīl tevi un mani un man neparko nav jāuztraucas, jo mani kāds mīl. Ja cilvēki mani nemīl, atstumj, man ir Jēzus, kas mani mīl. Mīlestība, kuru es varu piedzīvot, kuru es varu sajust. Nekas, kas notiek ar tevi, nespēs atraut tevi no Dieva. Tikai tāpēc, ka Dievs mani mīl, es spēju mīlēt cilvēkus. Dievs man ir pieķēries, Dievs ir mans mīļākais. Dievam ir jūtas. Dievam ir jūtas pret tevi.
„Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8)
Mīlestība nav tikai sajūtas. Pirmkārt, tas ir gribas lēmums. Starp kādiem cilvēkiem vairāk radīsies jūtas – pie tiem, kur viens ir Anglijā, otrs Latvijā vai starp tiem, kas abi ir Latvijā? Protams, starp tiem, kas ir Latvijā. Kāpēc? Jo mēs pieķeramies tiem cilvēkiem, kuri ir blakus. Arī draudzē mēs savstarpēji pieķeramies un mums veidojas siltas un tuvas attiecības.
Mēs nevaram dzīvot bez mīlestības. Pāvils skaidri saka, ka, ja viņam nav mīlestības, viņš ir kā skanošs zvārgulis. Ne pravietojumi, ne kas cits, tas ir nekas, ja nav mīlestības. Sludināšana, kalpošana, dziedāšana,- jebkas bez mīlestības ir bez vērtības. Mīlēt ir jāmācās. Jūtas ir jākontrolē. Cik daudz cilvēku apprec savu mājdzīvnieku! Vai bēres mājdzīvniekam uztaisa labākas, nekā savam tuviniekam. Apprec pat priekšmetus. Pieķeršanās sajūtas ir jākontrolē. Pats svarīgākais ir saprast, ka Jēzus tevi mīl ar kvēlu mīlestību. Mēs bieži dzirdam liecības, īpaši no meitenēm par to, ka viņām šķiet, ka viņas nav skaistas. Protams, līdzīgi ir puišiem, ka viņiem nav pietiekami apmēri, viņi nejūtas pievilcīgi. Varbūt to esi pamanījis sevī? To sauc par nepilnvērtības kompleksu. Man ir vārds tev!
„Klausies, meita, skaties un pavērs šurp savu ausi: aizmirsti savu tautu un sava tēva namu, tad ķēniņam patiks tavs skaistums, jo viņš jau ir tavs kungs, un tev jāpakļaujas viņam! Tīras pilsētas iedzīvotāju meitas tev tuvosies ar veltēm, un tavas tautas bagātākie iepriecinās tavu vaigu ar savām dāvanām, cenzdamies iegūt tavu labvēlību.” (Psalms 45:11-13)
Tavs skaistums nav atkarīgs no tava svara, izskata, sejas vaibstiem, vecuma, bet tas ir atkarīgs no pareizas mīlestības. Es minēšu piemēru – manā grupiņā visi ir skaistuļi. Es visus mīlu. Sajūtu līmenī man pret visiem ir vienādas sajūtas. Es mīlu visus. Kādam varbūt jāpieņem gribas lēmums, kādos īpašos gadījumos ir jāpiespiež sevi mīlēt. Esmu redzējis, ka grupiņā ir divas sievietes, kuras grupiņā kaut ko nevar sadalīt. Vai arī precēts pāris – kur sieva riebīgi palūr uz vīru. Pretīgi. Kāpēc pretīgi? – Tāpēc, ka nepareizi izturoties pret vīru sieviete nav skaista. Vismaz manās acīs noteikti. Ja vīrs nepieklājīgi rīkojas pret savu sievu, viņš zaudē pievilcību. Vismaz manās acīs noteikti. Nevis ar gribu un prātu, bet jau sajūtu līmenī man šis cilvēks nepatīk. Kad mazi bērni, dusmās ķērkdami paliek zili, lauž, skraida, izlutināti kaut ko prasa. Cik viņš ir „skaists”, kad viņš raud, brēc, ķērc, pazemo vecākus, pieprasa no vecākiem kaut ko, – cik viņš ir „skaists un patīkams”!
Tu esi redzējis kā sievietes kaujas? Viņas plēš viena otru aiz matiem vai, kad vīrieši kaujās, – ne jau sportā, kur ir noteikumi un savstarpēja cieņa. Sports – bokss, karatē, citi cīņas veidi, kur sportisti viens otru ciena, tas ir citādāk. Bet pat, ja kādam no sportistiem ir ambīcijas, nepatika pret savu pretinieku, viņš paliek nepievilcīgs. Kas ir skaistums? Cilvēkiem ir ārējs un iekšējs skaistums. Ārējais skaistums ir miesa, ķermenis. Kas ir izdomājis standartus, kādam ir jābūt skaistam cilvēkam? Pēc kā cilvēks spriež, kas ir un kas nav skaisti? Kad cilvēki iemīlas, viņiem ir absolūti vienalga ārējais izskats. Viņi mīl otru cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Dievs tevi mīl tādu, kāds tu esi. Dieva cilvēki tevi arī mīl tādu, kāds tu esi. Viņi redz tavu iekšējo skaistumu – tavu potenciālu. Vai Dievs tev var izrādīt mīlestību, ja tu to nepieņem? Ja tu esi kā ezis, kas nepieņem mīlestību, kad Dievs tev dod, bet aizslēdzies. Tev šķiet, ka Dievs tevi nemīl. Kā var iemīlēt, ja tev nav attiecību, ja tu nepavadi laiku kopā ar šo cilvēku? Tikai ar prātu un ar gribu. Kā tu vari izbaudīt Dieva mīlestību draudzē, caur cilvēkiem, kas tevi mīl, ja tu neej uz grupiņu? Ja vadītājs pieļauj, ka kāds grupiņā daudz runā un neļauj citiem izteikties, izsaka replikas, tad par kādu mīlestību ir runa? Ja cilvēki savā starpā strīdas, tad tur nav mīlestības. Vai Dievam ir jūtas pret tevi? Ir! Kā Dievs izrāda Savu mīlestību? Pirmkārt, pa tiešo, – kad tu pavadi laiku ar Viņu, jo attiecības tiek izveidotas tikai tad, kad tu pavadi laiku kopā. Ja tev nav regulārs laiks ar Dievu, aizmirsti, ka tu vari piedzīvot Dieva mīlestību pilnā mērā. Kop savas personīgās attiecības ar viņu. Meklē Viņu caur Dieva vārdu un lūgšanām. Meklē Viņu pašu. Tāpat arī ar cilvēkiem. Par kādu mīlestību var būt runa, ja viņi nav kopā? Tāpat, ja mācītājs saka, ka viņš mūs mīl, bet viņam nav attiecību ar cilvēkiem, cilvēki nevar sajust to un piedzīvot. Dievam ir jūtas un Savu cilvēku, ko Viņš mīl un radīja sadraudzībai ar Sevi, Viņš ir radījis ar spēju mīlēt un pieņemt mīlestību. Un tikai tie, kas ir pieņēmuši mīlestību, spēj mīlēt tālāk.
Mana sieva un meitiņa, pirms iziet no mājas, vienmēr atnāk pie manis un atrādās, prasot, vai viņām piestāv tas, ko uzvilkušas. Modes skate, kas man ir ļoti sarežģīti. Jo ir ļoti grūti pateikt kādas lietas, jo sievietes pašas reizēm nezina, ko viņas grib. Kāpēc viņas tā uztraucās par to? Jo viņas grib būt skaistas manās acīs, lai man būtu patīkami uz viņām skatīties. Viņām ir svarīgi, ka viņas ir pieņemtas un mīlētas. Tāda ir sievietes būtība – uzposties savam vīram. Arī mēs, vīrieši, izrādām zināmu cieņu, skaisti izskatoties. Tādējādi tu dod iespēju citiem tevi mīlēt.
Ja cilvēks slikti ģērbjas, slikti izskatās, nekopj sevi, ir grūti caur to netīruma kārtu ieraudzīt cilvēku, caur visu to humpalu kārtu, grūti saskatīt, kur tas cilvēks ir. Ja cilvēks ir iekšēji skaists, tas parādās viņā arī no ārpuses. Nevar visu laiku pa tiem „humpaļiem” staigāt, nopērc sev kaut ko jaunu! To, kas tieši tev piestāv! Dievs grib, lai tu labi izskaties! Precētiem cilvēkiem – tu domā, ka vīrs tevi ļoti gribēs, ja tu visu laiku staigāsi nopleķotā halātā? Pasaki, vai tas nav svarīgi? „Vīri, vai jums ir svarīgi, ka jūsu sievas ir sakoptas?” „Sievas, vai jums ir svarīgi, ka jūsu vīri ir labi saģērbušies, stalti, veselīgi un bagāti?” „Vai jums ir svarīgi, ka jūsu līderi, mana komanda, ka viņi ir smaidīgi, mīloši, labi izskatās, stipri, spēcīgi, veselīgi un skaisti?” Āmen! „Draudze, vai jums ir svarīgi, ka jūsu mācītājs ir skaists, stalts, drosmīgs un izskatīgs?” Un man ir svarīgi, ka jūs esat tieši tādi paši! Jo, kā es saņemu mīlestību no Dieva, tā es jūs mīlu! Un es vēlos, lai mēs esam sakopti, mīlēti, drosmīgi un bagāti! Mēs varētu vēl skaitīt – labi saģērbusies, lai jums nekā netrūktu, un lai jūs kāds mīl, lai jūs izbaudītu mīlestību, un lai jūs paši mīlētu! Ar to mīlestību, ar kādu Dievs jūs mīl! Ķeramies pie Psalma! Runa ir par sievieti, kura ir izdota Israēla Ķēniņam par sievu:
„Klausies meita, skaties un paver šurp savu ausi, aizmirsti savu tautu un sava tēva namu, tad Ķēniņam patiks tavs skaistums, jo viņš jau ir tavs kungs un tev jāpakļaujas viņam!” (Psalms 46:11-13)
Ne visi saprata šajā brīdi, un citiem radās pretestība. Tavs skaistums ir atkarīgs no pakļaušanās Viņam! Sievu skaistums ir atkarīgs no pakļaušanās vīram, un pirmkārt no pakļaušanās Debesu Tēvam, pēc tam vīram! Dievs, un pēc tam vīrs! Un tālāk ir rakstīts: „Tīras pilsētas iedzīvotāji un meitas tev tuvosies ar veltēm, ar dāvanām, un tavas tautas bagātākie iepriecinās tavu vaigu ar savām dāvanām, cenzdamies iegūt tavu labvēlību.” Šī sieviete, ja viņa pakļaujas savam ķēniņam, tad ķēniņam viņa patīk, bet, ja viņa nepakļaujas, tad ķēniņam liekas viņa neglīta. Lai kā viņa greznotos, un lai kā viņa gribētu iegūt autoritāti ar to, ka nepakļaujas – „Es taču nevaru pakļauties, man ar saviem spēkiem jāizcīna autoritāte un labvēlība!”, tikmēr viņa nevar būt patiesi skaista. Kad viņa pakļaujas, tieši tad, uz vīra ķēniņa autoritātes rēķina pie viņas nāk cilvēki un zemojas viņas priekšā. Kad ir svētība? Kad tu esi skaists? – Kad tu pakļaujies Viņam! Viss ir ļoti vienkārši!
Ja vīrs vai sieva neieņem savu vietu, ir grūti runāt par mīlestību abās nozīmēs, gan agape, gan filio mīlestība. Sajūtas izplienēs vienā mirklī, ja tu neieņem savu vietu Dieva plānā. Tieši tāpat arī grupiņās – ja tu neieņem savu vietu grupiņā, ja tu lecies uz vadītāju, kurni vai aprunā, vai ignorē noteikumus, tu kļūsti nepievilcīgs! Jā, Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam, tomēr, kā mēs zinām, Viņa mīlestību bauda ne katrs! Tā ir? Ne katrs bauda Viņa mīlestību. Tas ir atkarīgs no tavas pakļaušanās Viņam!
Dāvidam un Saula dēlam Jonatānam bija mīlestība, ne tāda, par ko šodien runā un popularizē, bet ir tā rakstīts: „Tu biji man ļoti mīļš, tava mīlestība man bija daudzkārt dārgāka nekā sievu mīlestība” (2.Samuēla grāmata 1:26). Mīlestība starp vīriešiem, draugi, agape mīlestība, un filio mīlestība. Eross mīlestība ir tikai starp laulātiem, un ne jau starp viendzimuma. Šīs divas mīlestības var būt starp jebkuriem diviem cilvēkiem. Un Dieva vārds saka: „Mīliet cits citu!”, mīlestība apklāj visu, tā panes visu, bez mīlestības mēs neesam nekas! Vai tu mīli kādu? Vai tevi mīl kāds? Vai tu sajūti mīlestību no kāda cilvēka? Es runāju par normālu, pareizu mīlestību. Jonatāns un Dāvids bija pieķērušies viens otram, un tās ir normālas attiecības, arī mēs pieķeramies viens otram, un, pirmkārt, mēs pieķeramies Dievam! Mīliet Dievu ar visu savu spēku, prātu, dvēseli, ar visu savu gribu! Mīliet cilvēkus.
Un, kas tagad sekos, būs kaut kas racionālāks, vienkāršāks. Varbūt ne tas, kas uzrunās uzreiz – O, Aleluja! – tavu sirdi, bet tas būs par pareizu mīlestību. Tikko mēs noskaidrojām, ka Dievs mūs kvēli mīl, un, ka tie, kas paši nejūtas mīlēti, kas nav saņēmuši mīlestību, nespēj citus cilvēkus mīlēt. Arī ar Dievu attiecībās viņi nejūt mīlestību, jo viņiem ir kāds bloks attiecībā pret cilvēkiem. Piemēram, Bībele saka: „Ja tu nepiedod, arī tev nepiedod”. Tu esi skaists, pirmkārt, no iekšpuses! Ja tu esi skaists no iekšpuses, nav svarīgs tavs ārējais izskats! Tevi mīlēs! Tu varēsi piedzīvot šo mīlestību! Gan draudzē, gan ģimenē, gan pasaulē ir pareiza secība, kā mīlēt, un pareiza kārtība. Un, lūk, par to es gribu tagad runāt.
Es tikko runāju par Dāvida un Jonatānu: „vairāk nekā sievu mīlestība”. Viņš vairāk nekā sievu mīlēja Jonatānu. Nu, protams, tur bija Mihala, Saula meita, kas viņu apmēdīja, piemēram. Sajūtas pret Jonatānu bija. Tātad ir pieķeršanās, ir mīlestība, pret primārā ir agape jeb prāta mīlestība. Šīs sajūtas ir jākontrolē. Es esmu pamanījis, ka inkaunterācilvēki sadraudzējas. Un par nožēlu, šīs attiecības, ne vienmēr, bet reizēm, nav pareizas. Šī draudzība, šis cilvēks, ar kuru tu iedraudzējies inkaunterā, trīs dienas kopā esat vienā istabā, pieķeršanās viens otram, reizēm tas izvēršas par lāstu. Tu ne tam cilvēkam pieķeries, tu ne to cilvēku uzklausīji, iemīlēji. Visam jābūt ir pareizā secībā. Un tā ir, kad tie cilvēki, ar kuriem esam kopā, tiem mēs vairāk pieķeramies, taču reizēm ir jāatceras par savu galvu, un jāpieņem lēmums: „tas nav pareizi, es nepieķeršos šim cilvēkam!” Minēšu tev dažus punktus. Pareiza secība:
1. „Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts. Kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts.” (Mateja 10:37)
Pirmais, kam mums ir jāpieķeras, kurš mums ir jāmīl, primāri pirmais ir Dievs! Pirmais, pret ko tev būtu ieteicams izjust mīlestību vairāk kā pret visiem citiem, ir Dievs! Pirmais, par ko tev ir jāsaprot, kurš mīl tevi viskvēlāk, ir Viņš, Jēzus Kristus! Tā kā mīl Viņš mīl tevi, tā nemīl cilvēki, bet Dievs mīl tevi arī caur cilvēkiem! Jo Dievs un cilvēki nav šķirams jēdziens. Pareiza pieķeršanās nosaka visu! Es pagaidām vēl neesmu redzējis, varbūt kaut kādā mērā jā, bet tā reāli es neesmu redzējis precētus pārus, kur viena puse ir uzticīga, vai ticīga, kurš būtu efektīvs kalpošanā. Es neesmu redzējis, ka viens pilnībā varētu realizēt savu potenciālu, ja viens ir karsts Dievam, bet otrs nav. Viņi dzīvo kopā, viņi ir pieķērušies viens otram, viens ir remdens, otrs ir karsts, viņš to karsto arī dara remdenu. Kāpēc tā? Vai visos gadījumos tā ir? Visos nē, bet lielākajā daļā. Nepareiza pieķeršanās, nepareizas laulības, nepareizie cilvēki. Viss ir ļoti vienkārši. Bet tavā gadījumā, ja tu esi apprecējies, tev būs dzīvot kopā ar viņu visu mūžu, punkts! Bet tā nebija pareiza izvēle. Tu izvēlējies, tad nu saņemies, kā ir, tā ir, atceries, Kurš mīl tevi vairāk! Ja tev nav ticīga otra puse, viņa terorizē tevi, bet Dievs tevi mīl vairāk! Nav svarīgi, kas tev mājās notiek, pieķeries Dievam vairāk nekā otrai pusei! Jēzus skaidri saka: „Kas tēvu, māti, vīri, bērnus jebko mīl vairāk nekā Mani, tas Manis nav vērts, punkts!” radikāli un skaidri. Lūk, pareiza mīlestība.
Jānim ir mācekļi, ko viņš mīl. Dievs mīl caur cilvēkiem. Tātad, Dievs un pēc tam tavs garīgais līderis. Tas nenozīmē, ka tu ar savu vadītāju pavadi vairāk laiku, kā ar savu ģimeni. Nē, tiem, kam ir ģimenes. Radinieki nav ģimene, ģimene ir, kad tev ir sieva vai vīrs. Radinieki nav vairs ģimene. Tev ir sava patstāvīgā dzīve. Tāpēc ar prātu atceries pareizo secību, un tavs vīrs, mamma vai kāds cits var teikt daudz ko, ietekmēt, bet ieklausies, ko tev saka garīgais vadītājs un mācītājs. Kā Dievs Savu mīlestību parāda draudzē? Dievs, mācītājs, komanda, pārējās līderu grupas utt. Tā Dievs parāda Savu mīlestību. Inkaunterā vai citur kur tev gribās ļoti draudzēties, tu atrodi cilvēku, bet tas, ko saka tavs draugs, traucē tavām attiecībām tavā grupiņā un ar tavu līderi. Kas tev jādara? Jāturpina pieķerties šim cilvēkam, kurš ir no citas grupiņas? Tev mīlestības attiecības ir jāveido savā grupiņā! Lai tu pareizā secībā varētu saņemt mīlestību! Velna stratēģija ir ļoti vienkārša – nošķirt tevi no mīlestības plūsmas! Pareizā viedā, pareizas attiecības! Mēs veidojam attiecības kā pagadās? Nē! Jebkurā gadījumā cilvēki tevi ietekmē!
Tas, kas tev ir blakus, tas tu būsi nākotnē. Tāpēc izvēlies tos cilvēkus, kas tevi ietekmē, mīl un kurus tu mīlēsi! Tu vari draudzēties ar jebko, bet jāievēro prioritātes! Vai var būt lielāka draudzība ar citas grupas cilvēkiem, nekā ar savas grupas cilvēkiem? Nē! Kaut kas neloģisks, nesakarīgs! Kādēļ tev tā grupiņa ir vajadzīga? Ko tu saņem no nepareizas pieķeršanās? Cilvēki pieķeras nepareiziem cilvēkiem, stāsta savus noslēpumus, sazvanās katru dienu. Bet mācītājs neko nezina, un mācītājs nevar palīdzēt, bet viņi zina viens otru, zina, kā viens otram palīdzēt! Vēl gultu atliek sadalīt, oficiāli nokārtotas šīs attiecības! Tā ir nepareiza pieķeršanās! Tā ir pieķeršanās cilvēkam vairāk nekā Dievam! Vīrs ģimenē var teikt: „Kur tu iesi? Skaties internetā savus dievkalpojumus!” „Nu, var jau,” atbild sieva. Sievai vīrs ir svarīgāks par Dievu. Un tu gribi teikt, ka tu mīli Dievu? Un saki, ka esi piedzīvojis Dievu? Neko tu neesi piedzīvojis ārpus draudzes! Pats to visu esi iedomājies. Virtuāli internetā tu tur dzīvo. Kad Jēzus nāks pakaļ Savējiem, Viņš varētu teikt tiem, kuri skatās dievkalpojumus tikai internetā: „Es tev atsūtīšu video ierakstu!”
Re, kur ir draudze, šī ir draudze. Šeit ir draudze, šeit ir cilvēki, dzīvi, īsti cilvēki, kurus tu reāli sajūti, redzi, ar kuriem kopā tu dzīvo. Lūk, tavi draugi. Jēzus saka: „Jūs esat mani draugi.” Tātad – Dievs, mācītājs, līderis un tikai tad citi mācītāji. Ja kādam patīk lasīt grāmatas, skatīties citu mācītāju sprediķus, ir jāievēro pareizā secība. Vispirms ir Dievs, pēc tam ir tavs mācītājs, viņa sprediķi, pēc tam ir līderis un tikai pēc tam ir citi mācītāji un grāmatas. To visu var. Esmu dzirdējis: „Kontrole, nevar.” Ko nevar? Var, bet pareizā secībā. Tev galva ir? Prāts ir? Griba ir? Tad nu pieņem pareizus lēmumus.
„Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1. Jāņa 4:11)
Mīli savu garīgo ģimeni un cilvēkus draudzē pareizā secībā un, kad veidojas pieķeršanās un mīlestības jūtas pret citiem cilvēkiem, ar prātu neaizmirsti, ar ko ir jāpārrunā svarīgas tēmas un kurš tev dos padomus. Jānāk ir pie mācītāja, nevis pie vīra, ar garīgiem jautājumiem. Nejauciet, jo Jaunajā Derībā, sākumā, kur ģimenes galva ir kristietis, tad automātiski visa ģimene kļuva kristieši, jo viņš bija galva, un, kā viņš teica, tā bija. Šodien ir citi laiki. Galva ir Kristus un pareiza secība. Saimniecības jautājumi, protams, jāpārrunā ar vīru, un tomēr galva ir Kristus un tava garīgā ģimene ir draudze. Prioritātes neaizmirsti. Citi saka, ka viņu ģimene viņiem ir viss. Tava ģimene nav tev viss. „Kas neienīst savu tēvu un māti, nevar būt Mans māceklis.”
„Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1. Mozus 2:24)
Vīrs pieķersies sievai, viņi abi pieķersies viens otram. Vīrs sievai, sieva vīram. Nevis mammai, tētim un tā tālāk. Pieķersies viens otram un būs viena miesa. Visam ir pareiza secība un kārtība. Kur tad palika Dieva jūtas pret mums? Dievam ir jūtas un Viņš grib, ka tu tās pieņem no Viņa, nevis kaut kur „pa kaktiem”. Ka tu no Viņa pieņem Viņa mīlestību, un to nevar sagrābt kaut kur, kur pagadās. Arī Ādamam bija savi noteikumi, lai viņš varētu baudīt Dieva mīlestību. Tiklīdz pārkāpa noteikumus, viņš slēpās no Dieva, viņam vainas apziņa parādījās. Prioritāte ir tava garīgā ģimene. Šīs nav tās prioritātes: Dievs, es, ģimene, kalpošana, darbs. Šī ir cita mācība un citas prioritātes. Pareizais veids, kā Jēzus mīl. Nu, nevar ģimenē tava sieva tevi mīlēt ar Dieva mīlestību, ja viņa nav ticīga vai ir remdena. Viņa nevar tev to dot, un tāpēc tava garīgā ģimene ir prioritāte. Nav tie divi tūkstoši gadu atpakaļ laiki, kad tēvs pieņēma lēmumu un tā visa ģimene automātiski, piespiedu kārtā ticēja Kristum, tāpēc viņiem bija pēc tam problēmas. Nevar piespiest ticēt. Tā ir viņu pašu izvēle. Pareizas attiecības.
Kad es redzu, kad cilvēks tāds jocīgs staigā, nerunā, nesaka neko īpaši, attiecības nav tādas tuvākas, es par savu komandu runāju, es zinu 100%, ka viņš savas problēmas stāsta citiem. Es nevaru palīdzēt. Ja tu neuzticies savam līderim, tad tu stāsti citiem un tu saņem padomus un mīlestību ne no Dieva, ne tajā kārtībā. Es nesaku, ka tev cilvēks nevar dod pareizu padomu, bet tomēr tā nav pareizā kārtība. Mums ir jādraudzējas, bet mums ir jāatceras pareizā secība. Kam vairāk ir jāuzticas? Pirmkārt Dievam. Arī tas, ko es runāju. Tu pats seko līdzi, vai es runāju no Dieva Vārda, paseko līdzi Bībelē. Dievs ir svarīgāks par mani. Viņa mīlestība tev ir svarīgāka, nekā mana mīlestība.
Mēs atbildējām uz jautājumu, vai Dievam ir jūtas? Atbilde ir jā, un, lai to saņemtu, ir jāievēro kaut elementāra pareiza secība. Jāmīl ir gan ar prātu un savu gribu, gan arī ar emocijām. Emocijas nevar pasūtīt, bet tās izveidojas ar laiku. Tāpēc nevajag stāstīt pasakas, ka tu pēkšņi mīli to vai šito, vakar nemīlēji, šodien pēkšņi mīli. Nevar tā vienā dienā pēkšņi mīlēt. Atnāk vienreiz cilvēks uz dievkalpojumu un saka: „Šī būs mana draudze.” Ko tu tur pļāpā? Tā nevar būt. Paskaties, pasēdi, paklausies un tikai tad tev veidosies sajūtas, nevis pirmā emocija. Es daudz tādu cilvēku esmu redzējis, viņš jau ir gatavs, pierakstījies visās kalpošanās, un tā ir pēdējā reize, kad es viņu redzu. Emocijas bija, bet nebija izdarīts lēmums ar galvu.
Vai kāds pazīst Mariju Magdalēnu? Esat dzirdējuši par tādu? Jums droši vien ir simts dažādas versijas par viņu. Viena lieta ir pavisam skaidra. Marija Magdalēna bija Jēzus mācekle. Viņam bija ne tikai vīrieši mācekļi, bet arī sievietes mācekļi, un viena no tām bija Marija Magdalēna, un vēl citas sievietes, kas sekoja Viņam tāpat kā vīrieši. Mariju Magdalēnu Jēzus Kristus atbrīvoja no ļaunajiem gariem.
„Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un Viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.” (Mateja 27:55-56)
Ko viņas skatījās? Kā Jēzu sita krustā. Marija Magdalēna bija Jēzus mācekle, kas bija kalpojusi Jēzum visu šo laiku, kamēr Jēzus staigāja virs zemes. Tas pats notikums:
„Kā arī dažas sievas, kuras Viņš bija dziedinājis no ļauniem gariem un vājībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļauni gari.” (Lūkas 8:2)
Un atceries, ka Jēzus bija ne tikai Dievs, bet arī cilvēks virs zemes. Viņa sekoja ne tikai Dievam, bet arī savam mācītājam. Viņa bija pieķērusies ne tikai Dievam, bet ari savam līderim, un tas nenotika pats no sevis. Tie bija apzināti lēmumi un pateicība par to, ka Jēzus viņu atbrīvoja. Viņa redzēja Viņā Dieva Dēlu, redzēja Viņā to, kas viņai bija vajadzīgs.
„Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna.” (Jāņa 19:25)
Visi mācekļi ir aizbēguši, viņi baidās. Marija Magdalēna, arī Jēzus mamma stāv pie krusta un arī vēl Jānis. Tikai viens pats Jānis, kuru Jēzus mīlēja. Pārējie Viņu ir nodevuši.
„Bet Marija Magdalēna un Marija, Jozēta māte, skatījās, kur Viņš tapa nolikts.” (Marka 15:47)
Kad Jēzu apglabāja, Marija Magdalēna skatījās, kur Viņu apglabā. Viņa visur bija klāt.
„Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: “Viņi To Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi To nolikuši.” Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem. Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās. Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Un, vēl raudādama, viņa ieliecās kapā un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas. Tie saka viņai: “Sieva, ko raudi?” Viņa tiem saka: “Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi To likuši.” To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezina, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai saka: “Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: “Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu!” Jēzus viņai saka: “Marija!” Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: “Rabuni” (tas ir: mācītājs)! Bet Jēzus viņai saka : “Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.” Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: “Es savu Kungu esmu redzējusi, un to Viņš man sacījis.”” (Jāņa 20:1-18)
Pirmā pie kapa nāk Marija Magdalēna, ne Pēteris, ne kāds cits, bet Marija Magdalēna. Viņa pirmā skrien pie mācekļiem un sludina – kaps ir tukšs. Viņi netic. Viņi atnāk, redz, ka kaps ir tukšs un aiziet. Ko dara Marija? Viņa paliek pie kapa. Marija stāvēja kapa priekšā un raudāja. Pēc tam viņu kāds uzrunā: „Ko tu raudi?” Viņai šķiet, ka tas ir dārznieks. Pēc tam viņa skatās, ka Tas ir Jēzus. Viņa pirmā satikās ar augšāmcēlušos Kristu. Pirmais cilvēks, kurš satikās personīgi ar augšāmcelto Dievu, ir Marija Magdalēna. Ne Pēteris, ne Jānis, bet Marija Magdalēna. „Sieva, ko tu raudi?” Un Jēzus saka: „Neaizskar Mani.” Tu esi domājis par šo rakstu vietu? Īpaši sievietes. Viņa gribēja apkampt kājas, sabučot savu mācītāju. Viņš saka: „Neaizskar Mani.” Kāpēc Viņš tā teica, kā tu domā? Nē, Viņš teica: „Ej, steidzies un izstāsti to mācekļiem, ka Es esmu dzīvs un augšāmcēlies.” Marija Magdalēna ir pirmais evaņģēlists. Nav laika apkampties, ir jāiet sludināt. Viss pirmais ir Marijai Magdalēnai. Viss gods Dievam un pēc tam viņai. Viņa ir pieminēta Bībelē vairākas reizes. Kāpēc tieši viņa? Draugs, viņa mīlēja savu Dievu, mīlēja savu mācītāju. Es nedomāju, ka viņas jūtas bija pilnīgi tīras, dežūrēt pie kapa stundām u.tt., jo viņa neticēja, ka Jēzus ir Dievs tajā brīdī, kad Viņš nomira. Viņai palika tikai pieķeršanās mācītājam un tas ir viss, tur ir maza kļūda, bet tomēr viņai bija cerība, tā bija viņas mīlestība. Marijas mīlestība. Lūk, tava mīlestība pret Dievu un pret cilvēkiem.
Izšķir visu, kāds esi tu pats un ko tu paveiksi šajā dzīvē. Mīlestība ir pilnības saite. Bez mīlestības nav nekas un nav izlaušanās. Mīlēsim Dievu un mīlēsim cilvēkus. Nebaidies mīlēt Dievu! Un nebaidies mīlēt cilvēkus. Nebaidies pieķerties pareizā veidā un paturi prātā – pirmais ir Dievs! Ja tu to paturēsi prātā, tad nebaidies neveselīgas pieķeršanās. Mīlestība spēj visu! Mīlestība pret Dievu un cilvēkiem. Arī pret tiem, kas pazūd pasaulē. Ir vēl kāda mīlestība. Vēl pret kādiem cilvēkiem, kas ir patiesībā pats svarīgākais, kāpēc mēs esam šeit virs zemes. Un tie ir cilvēki, kas nepazīst Dieva mīlestību. Mēs pazīstam, viņi nē.
Lūk, Daiga. Daiga dalīsies ar mums, ar Dieva Vārdu, kas ir saistīts ar mīlestību pret cilvēkiem pasaulē. Ir tikai viens iemesls, kāpēc mēs veidojam attiecības ar cilvēkiem pasaulē. Ir tikai viens iemesls – lai viņi iepazītu Viņa mīlestību.
Daiga
Es Tev pateicos, Jēzu, par Tavu mīlestību. Es Tev pateicos, ka Tu izlēji Savas asinis, lai mēs varētu mīlēt tā, kā Tu mīli. Es Tevi lūdzu, ka šis vārds krīt auglīgā augsnē, ka mēs varam mīlēt tā, kā Tu mīli. Es tev pateicos. Nav nekā lielāka, nav nekā labāka par Tevi. Es Tevi slavēju, Jēzu. Visa slava Tev!
Es runāšu par vīziju un vispār arī jau par mīlestību. Nav lielākas mīlestības kā pastāstīt kādam par Jēzu. Pols Čo ir teicis: „Nekādi apstākļi nespēj samulsināt cilvēku, kam ir vīzija no Dieva.” Vai tev ir vīzija no Dieva, dziļi sirdī? Ja tev ir vīzija no Dieva, tu iesi un nekad neapstāsies. Nekas tevi nevarēs apturēt. Varbūt tu kādreiz jau esi sācis celt grupiņu un tev nesanāca, bet, ja tev ir vīzija no Dieva, tad tu to darīsi atkal! Mums ir paraugs – mūsu mācītājs. Mācītājs vienmēr saka: „Atņem man visu, atņem man draudzi, bet es atkal celšu jaunu draudzi.” Viņš nekas neapstāsies. Jēzus atnāca uz zemes ar konkrētu vīziju – izglābt visu pasauli, izglābt arī Latviju. Mums ir vīzija: „Jēzus asinīs Latvija šķīstīta baltāka par sniegu.” Izpildīt Kristus lielo pavēli – iepazīstināt ar Dievu katru cilvēku Latvijā, Eiropā un pasaulē. Lietojot G12, Dieva vadību caur 12, stratēģiju, un izglābt tūkstošiem, tūkstošiem cilvēku, un ne tikai Latvijā. Bez vīzijas visam pārējam nav nekādas jēgas tavā dzīvē.
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)
Tāda ir Jēzus pēdējā pavēle, nevis lūgums, ieteikums, bet pavēle. Ir pagājuši divi tūkstoši gadu, un Jēzus plāns joprojām darbojas. Uz zemes ir miljoniem kristiešu. Vai tev ir šī vīzija dziļi sirdī? Ja tu šo tēmu nepielietosi, visam ko tu esi darījis, dzīvojot ar Jēzu, nav nekādas jēgas. Varbūt tu esi jau labu laiku draudzē, varbūt tu kalpo, varbūt tu jau esi grupiņu atvēris un pat esi mācītāja komandā, un kalpo inkaunterā un lūdz, lai cilvēkiem ir vīzija sirdī, bet vai tev pašam ir šī vīzija? Izmeklē savu sirdi. Mūsu draudzes stratēģija ir Dieva vadība caur 12, un tā ir Dieva mīlestības sistēma. Mācītājs viens pats nevar aprūpēt visu draudzi. Mācītājs aprūpē un mīl savu komandu, un katrs no mums komandā arī ceļ savu komandu un mīl savus cilvēkus. Tā mums katrs draudzē ir mīlēts, un mācītājs var no kanceles teikt: „Es tevi mīlu.” Jo viņš katram ir iedevis savu garīgo mammu un garīgo tēti. Viņš zina, ka par tevi kāds parūpēsies. Tas ir bībeliski, jo Jēzum arī bija savi mācekļi, kurus Viņš mīlēja un ar viņiem pavadīja laiku, un viņiem atkal bija savi mācekļi. Es esmu mācītāja komandā. Viņš man mīl, un es to tiešām varu sajust. Es zinu, ka neviens cilvēks manī nav tā ieinteresēts, kā mans mācītājs, kā mans garīgais vadītājs, kā mans čempions. Neviens nav tik ieinteresēts, lai es aizeju līdz galam, lai man ir mūžīgā dzīvība, lai es esmu finansiāli svētīta, lai es esmu vesela. Un tā es pati savus garīgos bērnus, savas grupiņas cilvēkus mīlu. Es esmu ieinteresēta, lai viņiem ir pārpilnība, lai viņi ir bagāti, lai viņi arī aiziet līdz galam, lai viņiem ir mūžīgā dzīvība, lai viņiem ir brīvība.
„Sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Dieva plāns ir konkrēts. Viņš to pasaka Ābrahamam, un Viņš to saka tev. „Caur tevi Es uzcelšu Savu valstību.” Dievs ceļ Savu valstību caur cilvēkiem. Jūs visi, kas šeit esat, jūs visus noteikti ir kāds aicinājis, par jums ir kāds lūdzis, jums ir kāds zvanījis un jūs esat šeit. Tā Dievs ceļ Savu valstību. Ļoti reti, ka cilvēks pats atnāk uz draudzi. Kā var kļūt par Dieva mīlulīti? Ir vienkārši jāglābj cilvēki. Jāveido mācekļi. Mums bija ļoti labs arī iepriekšējais sprediķis, un arī šodien. Meklē cilvēkus un meklē Dievu. Tajā sprediķī izliets viss. Tur arī vīzija. Skaties to katru dienu, lai tas ieiet tavā sirdī. Zini, kā var pacelt mācekļus, līderus? Tev vajag aizsniegt daudzus, tev vajag lielu grupiņu, tev vajag megagrupiņu un no tiem noteikti kāds atsauksies. Dievs jau aicina visus. Tie, kas atsaucas, tie kļūst par izredzētajiem. Kļūsti tu arī par izredzēto. Ir tāds pētījums -ja haizivi ieliek mazā akvārijā, tad viņa neaug liela, viņa paliek maziņa. Bet, kad viņu ieliek lielā okeānā, viņi aug tik liela, cik viņai jāizaug. Kāda ir tava vīzija? Tev vajag tādu vīziju kā okeāns. Cilvēkiem ir tendence palikt tajā vietā, kur viņš ir. Viņš kaut ko ir sasniedzis un tagad ir ļoti labi, un tagad es tā dzīvoju, bet Dievs grib, lai tu visu laiku ej uz augšu, ej uz priekšu. Ejot uz augšu, tev vienmēr būs problēmas, tu kļūdīsies, tev būs jātērē enerģija, bet lieta tāda, ka, ja tu sēdēsi uz vietas, tev tāpat būs tās problēmas un jātērē enerģija. Vai nav labāk tērēt enerģiju, kāpjot augšā?
Kad es atgriezos pie Dieva, es sākumā nebiju konkrētā draudzē, bet visur, jo es nezināju, ka jābūt vienā vietā. Es biju tik priecīga, es biju piedzimusi no augšas, man bija parādījusies cerība, un es visur stiepu līdzi cilvēkus, es pat nezināju, ka tā vispār ir jādara. Man laikam tā Svētais Gars bija ielicis. Es visur vedu cilvēkus, bet viņi neviens nepalika ar Dievu, jo nebija aprūpe, es nebiju nevienā vietā konkrēti. Es nevarēju nevienu cilvēku pievest Dievam, ja es nekur neesmu, ka es katrreiz kaut kur skrienu. Un tā es nonācu šajā draudzē, un es biju tik priecīga, ka šeit ir grupiņas, un, ka tagad var dzīvot pilnā Dieva gribā. Kad es jau biju divus gadus šeit, tad beidzot viens cilvēks palika no manējiem, par kuru es biju lūgusi, aicinājusi, gavējusi. Kad mana draudzenīte atnāca pie Dieva, es biju tik laimīga! Es tā priecājos! Es sapratu, ka es nekad mūžā neesmu bijusi tik laimīga. Man piedzima garīgais bērns. Man pašai ir trīs miesīgie bērni, un, protams, ka es biju laimīga, kad dzima bebīši. Bet tagad, kad man piedzima garīgais bērns, es sapratu, ka nekas tādu prieku neiedod. Ej un sludini. Tev būs daudz garīgo bērnu. Tu varēsi visu laiku dzemdēt bērnus. Tu visu laiku būsi priecīgs.
„Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.” (Mateja 6:13)
Vai tu esi kādreiz Dievam lūdzis, lai Viņš tev dod cilvēkus, kas jau ir gatavi, kurus vajag tikai nopļaut? Vai tu esi lūdzis, lai cilvēki paši tev līp klāt? Ko tu vispār lūdz Dievam? Varbūt tikai māju, mašīnu, darbu, naudu? Protams, mašīnu vajag, man arī vajag mašīnu. Lūdz Dievam, lai Viņš tev dod dvēseles. Ja tu darīsi Dieva lietas, visu ko tev vajadzēs, Viņš piemetīs. Viss, kas tev vajadzīgs, tev būs. Varbūt tu domā, kad atvērsi grupiņu, veidosi mācekļus, tev kaut ko atņems, nē, tieši otrādi, tev neko neatņems, tev iedos. Tev droši vien ir problēmas, kuras gadiem nevari atrisināt, jo jāsāk darīt Dieva lietas. Dievam ir tikai viena problēma – lai tu tās dvēseles glābtu, kas tev apkārt, tikai tu viņas vari aizsniegt. Tu domā, ka tagad tu esi slims, kad būsi vesels, tad darīsi un iesi. Man grupiņā ir viena meitenes, viņai pašlaik dzīves vietas ir slimnīcas. Viņa tik daudz stāsta par Dievu, evaņģelizē, viņa pat caur sāpēm raksta! Viņa bez pārtraukuma to dara. Visi ārsti, visi pacienti ir dzirdējuši par Jēzu. Es sev esmu uzlikusi par plānu vismaz dienā piecus jaunus cilvēkus uzrunāt. Viņa man zvana, vai man ir pieci cilvēki, viņai ir trīspadsmit, viņai ir piecpadsmit, es viņai netieku līdzi! Un, ja man kāds grupiņā saka, ka viņai jau tur viegli, tikai guļ un runā, nekas nav viegli. Tāpat viņa varētu gulēt un gaudot, bet viņa iet un dara.
Es lasīju ukraiņu mācītāja Muntjana grāmatu, un tur bija tāda liecība, kas mani uzrunāja. Pie Dieva bija atgriezies viens miljonārs, biznesmenis. Atgriezies viņš iet uz draudzi. Viņš saprot, ka glābiņš ir tikai Jēzus, jo viņam bija parādi, kreditori, viņam pat draudēja cietums. Viņš ilgu laiku sauca uz Dievu: ”Dievs, kāpēc Tu mani nedzirdi?” Viņš tikai sauc, sauc, un tad vienā reizē Dievs pateica: ”Kāpēc tu Mani nedzirdi?” Mācītājs viņam draudzē bija sludinājis – ej pie cilvēkiem, ved cilvēkus, ved dvēseles. Viņš nedzirdēja. Kā mūsu mācītājs visu laiku kurina, kurina, un mēs tik sēžam. Un tad viņš beidzot sadzirdēja un, kāds viņš bija, tāds viņš gāja pie cilvēkiem. Tāds bez naudas, tāds gāja pa mājām. Tu zini, ka visefektīgākais veids, kā izglābt cilvēku, ir tikt pie viņa mājās? Viņam bija septiņas tikšanās dienā. Viņš saveda pilnu draudzi ar cilvēkiem, un īsā laikā Dievs atrisināja viņa situāciju. Dievs tev liek iet tādam, kāds tu esi šodien.
Mani vienreiz uzrunāja mācītāja teiktais, kad viņš teica: ”Draudzi nevar uzcelt no skaistiem sprediķiem.” Draudzi var uzcelt, kad mēs ejam un darām. Man patīk cilvēkiem stāstīt par Jēzu, saviem klientiem. Viņi atnāk, es esmu savā teritorijā, un tur es varu izpausties. Vispirms sarunājam biznesa lietu, un tad es beigās viņam stāstu par Dievu. Un tā ir katastrofa, ka pa visiem šie gadiem nav bijis neviens cilvēks, kurš būtu zinājis par Jēzu vai dzirdējis evaņģēliju. Tad es nolēmu tikt sev pāri un sāku iet uz ielām. Tas man bija liels izaicinājums, sākt iet uz ielām, iet klāt svešiem cilvēkiem. Pie pazīstamiem man bija viegli iet. Paldies Dievam, ka man grupiņā ir meitene, kurai nav bremzes un kura iet klāt pie visiem, viņa pat iet klāt tādiem, kas barā sēž. Es eju pie viena cilvēka. Nav jau galvenais iet uz ielām. Ja tu vari tāpat pievest cilvēkus, pievest pilnu grupiņu, tad dari, kā tu māki. Ir visādi varianti, daudz iespējas.
Man vienreiz bija tāds gadījums, ka varu iedrošināt, ka nekad nav par velti pastāstīt evaņģēliju cilvēkiem. Liekas, ka viņš neko nav dzirdējis un aiziet. Man atnāca vienreiz viena kliente. Izrunājam biznesa lietas un viņa jau iet projām, un es viņai saku: „Ir tikai viens ceļš uz debesīm, tikai caur Jēzu Kristu. Tikai caur Viņu tu vari tikt glābts, un tev ir viena dzīve dota.” Viņa negribēja neko dzirdēt, un tā viņa ātri aizgāja. Pāris teikumi. Pagāja četras dienas un man zvana viena draudzene, kura ilgu laiku klausās mūsu sprediķus un seko mums līdzi. Viņa arī ir kādā austrumu ticībā un atzīst, ka visi ceļi der, un arī šis mūsējais der. Viņa skatās visus sprediķus, viņa visu zina. Viņa man zvana, viņa iet uz kaut kādu vingrošanu un tajā dienā viņai garderobē ienāca viena sieviete, kas visu laiku runāja. „Man četras dienas nav miera, murgi rādās. Es satiku vienu sievieti, kura saka, ka ir tikai viena dzīve un ja tu neesi ar Jēzu Kristu, tu aiziesi uz elli. Kā tu domā vai tas tā ir?” Mana draudzene saka: „Vai tu gadījumā neesi bijusi pie Daigas Lapsas?” Dievs ļoti iedrošināja, man likās, ka nebija jēgas viņai neko teikt. Es vēlreiz satikos ar to sievieti. Viņa vispār negribēja neko dzirdēt par Dievu, bet es zināju no savas draudzenes, ka viņa visu laiku par to domā.
Es zinu, ka visi, kam jūs esat pateikuši evaņģēlija vēsti, par to domā, viņi nekad to neaizmirsīs. Man arī iesēja, kad man bija astoņi gadi. Man bija klasesbiedrene – meitenīte, kurai vecāki bija baptisti, ko es tagad saprotu, toreiz es neko nesapratu. Viņas tētis man bieži par Jēzu stāstīja. Viņiem bija dzīva ticība, un tie bija komunisma laiki. Man likās jocīgi, ka viņi neļāva komjauniešos, pionieros stāties. Viņi bija tādi īsti ticīgie. Es strīdējos pretī un sašutusi sūdzējos mammai. Es vienmēr domāju, ko viņš man tur stāstīja. Kas tas Jēzus ir? Man astoņos gados iesēja, lai gan es strīdējos pretī. Tad, kad es sākumā atnācu pie Dieva, man negāja labi ar finansēm. Un es saucu uz Dievu, lūdzu Dievu, meklēju pašu Dievu. Brīžiem tā negāja uz priekšu, tā švakāk bija un tāda, kāda es biju, paņēmu pēdējās kapeikas, nopirku cienastiņu un braucu ciemos pie kāda. Braucu un tad Dievs vienmēr iedeva pasūtījumus. Nebaidies darīt trakas lietas Dievam. Tu esi vienīgā cerība tiem cilvēkiem, kas tev ir apkārt. Nevienu cilvēku nevar izglābt, ja viņš nebūs dzirdējis evaņģēliju.
„Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:14)
Labi darbi neglābj, glābj evaņģēlijs. Dievs tevi ir izglābis, lai tu glābtu citus. Kad es nācu pie Dieva, es ļoti daudz meklēju informāciju internetā. Man ļoti iespiedās atmiņā viena liecība. Tur runāja sieviete un ļoti raudāja. Dievs viņai bija parādījis tādu redzējumu. Dievs parādīja tādu platu ceļu, uz kura bija ļoti daudz cilvēku. Viņi bija tik daudz, viņi bija saspiesti. Viņi bija tik daudz, ka tur nevarēja pat neviens iespraukties šajā ceļā. Viņi visi kaut kur gāja. Viņi gāja un nezināja, kur viņi iet. Un tad Dievs viņai rādīja otru ceļu – šaura taciņa, saulaina taciņa, gaiša un uz tās bija ļoti maz cilvēku, un tie bija priecīgi, laimīgi. Jēzus raudāja par tiem cilvēkiem, kuri nezina, kur viņi iet. Jēzus viņai teica: „Atved tos cilvēkus no platā ceļa uz šauro ceļu.” Mēs zinām, ka mēs dzīvojam tādā pasaulē, kur valda velns. Tā Bībelē rakstīts, ka velns valda šajā pasaulē. Daudzi cilvēki mums apkārt nezina, kurp viņi iet, bet mēs varam iet un viņus izglābt, mēs varam darīt, mēs varam lūgt par viņiem. Visa pamatā ir lūgšana. Mēs varam viņiem liecināt. Es tagad lūgšu, lai jums šī vīzija ieiet dziļi sirdī – izglābt katru, kas jums apkārt.
Es Tev pateicos, Jēzu, ka Tu nāc un ieliec katra sirdī Tēva sirdi, lai mēs varam iet ar tādu sirdi kā Tev. Un, ka mēs ejam pie cilvēkiem nevis tāpēc, ka mācītājs liek, līderis liek, bet ka Tu, Dievs, to gribi. Ka mēs to darām Tev. Es pateicos, Jēzu, ka mēs iesim un darīsim, ka mēs katrs piepildīsim šo brīnišķīgo vīziju – izglābt daudzus, daudzus. Izglābt Latviju, Baltiju, Eiropu, tas ir dziļi mūsu sirdīs. Mēs darām to, tāpēc, ka Tu to gribi. Ka mēs slāpstam pēc tām dvēselēm , un ka mēs varam mīlēt katru cilvēku tā, kā Tu mīli. Es Tev pateicos, Jēzu, par visiem brīnumiem, ko Tu esi paredzējis. VISA SLAVA TEV!
Rakstīja Anna Brača, Valērija Ivanova un Inguna Kazāka.
