Linda, kā sākās Tavs stāsts?
Kad mācījos skolā, jau no pirmajām klasītēm man bija labākā draudzene, ar kuru kopā pavadījām gandrīz katru dienu. Mēs bijām kā māsas – nešķiramas un it visā uzticējāmies viena otrai. Vidusskolas laikā sāku tikties ar kādu puisi un pēc neilga laika uzzināju, ka esmu stāvoklī. Lai arī mums nebija labas attiecības, mēs uzņēmāmies atbildību un apprecējāmies. Tajā laikā man bija vien 18 gadi.
Tomēr pats grūtākais posms Tavā dzīvē sekoja pēc tam. Kas notika?
Man piedzima dvīņi ar ļoti lielām veselības problēmām, katrs svēra vien pusotru kilogramu. Bērniem bija vajadzīga nopietna ārstēšana un rehabilitācija, tādēļ ilgu laiku pavadījām slimnīcā. Man bija ātri jākļūst pieaugušai, jāuzņemas rūpes par mazuļiem un viņu veselību. Meklējot atbalstu, pārvācos dzīvot pie mammas. Tam sekoja nākamais trieciens – uzzināju, ka mans vīrs un labākā draudzene uzsākuši veidot attiecības. Kontakts ar viņiem pazuda kā uz „burvju mājiena”, mēs vairs nesarunājāmies un netikāmies. Draudzene un vīrs pārcēlās dzīvot uz ārzemēm un nodibināja ģimeni, neilgi pēc tam pasaulē nāca viņu kopīgās atvases. Tikmēr es biju palikusi viena ar diviem smagi slimiem bērniem, un tas prasīja tik daudz spēka, ka domāt par notikušo man vienkārši nebija laika.
Kā Tu izturēji šo dzīves posmu?
Aptverot grūto situāciju un ikdienu, kas tika pavadīta cīņā par savu bērnu veselību, nozvērējos, ka nekad dzīvē neraudāšu. Es savu sirdi nocietināju kā akmeni, lai nebūtu jāizjūt sāpes un ciešanas. Biju kļuvusi nejūtīga, ignorēju notiekošo un dzīvoju „automātiski”. Kad ar bērniem devāmies pie ārstiem, neizrādīju nekādas emocijas. Dažkārt saskāros ar sajūtu uzplūdiem, taču ne reizi neatļāvos raudāt vai atzīt to, kā patiesībā jūtos. Biju kļuvusi par dzīvu robotu.
Bijušais vīrs par bērniem nelikās ne zinis un neatbalstīja arī finansiāli, kas man tolaik bija ļoti nepieciešams. Tāpat manī krājās aizvainojums un neizpratne par to, kādēļ mana draudzene, būdama sieviete un arī māte, nemudināja vīru palīdzēt šajā situācijā. Tolaik es atrados grūtā finansiālā situācijā, jo man nebija pastāvīgs darbs. Vairāk par vilšanos draudzībā un attiecībās mani sāpināja fakts, ka esmu palikusi viena un bez palīdzības.
Ar tādu pārdzīvojumu nastu, ko glabāji sevī, Tu dzīvoji vairākus gadus, taču tad viss mainījās. Kas notika?
Daudzus gadus atpakaļ, redzot sava brāļa brīnumaino sastapšanos ar Dievu un izmaiņas, ko tās nesa viņa dzīvē, sākās arī mans ticības ceļš. Bērnībā biju apmeklējusi kristīgo jauniešu grupiņu un dziedāju draudzes korī, taču tikai tagad manī radās izpratne par to, cik ļoti Dievs ir vajadzīgs arī man. Soli pa solītim sāku virzīties uz priekšu – nolēmu apmeklēt dievkalpojumus, regulāri lūdzu Dievu un lasīju Bībeli, kā arī kristīgās grāmatas. Klausoties mācītāja svētrunas un pavadot laiku ar Dievu, sapratu, ka visus šos gadus aiz manas nocietinātās sirds ir slēpusies liela nepiedošana, rūgtums, aizvainojums un sāpes. Es beidzot atzinu pati sev, ka patiesībā biju ļoti sāpināta. Lai arī cik grūti tas būtu, pieņēmu lēmumu tikt galā ar šīm negatīvajām emocijām, tādēļ devos uz draudzes „Kristus Pasaulei” semināru jeb inkaunteru. Jau iepriekš, pavadot laiku ar Dievu, biju izjutusi Viņa mīlestību un tuvumu, taču tieši inkaunters deva startu vislielākajām pārmaiņām.
Inkaunters ir vieta, kur daudzi cilvēki piedzīvo dažādus brīnumus, tostarp iegūst brīvību un iekšēju mieru. Kas šajā seminārā notika ar Tevi?
Šajās trīs dienās, ko pavadīju inkaunterā, sapratu, cik dziļi manā sirdī bija iesakņojusies nepiedošana bijušajam vīram un labākajai draudzenei par nodarīto. Lai arī vairāk nekā 10 gadus biju šīs emocijas noliegusi, aizlūgšanu laikā atzinu savas sāpes un ļāvu, lai Dievs tās paņem prom. Sajutu, ka manī notiek kas pārdabisks, un pirmo reizi tik ilgu gadu laikā es ļāvu vaļu asarām! Pēc aizlūgšanas es sajutos tik viegli kā nekad. Atgriežoties mājās no inkauntera, visas nepatīkamās sajūtas uzreiz nebija prom, taču es pieņēmu lēmumu neatkarīgi no tā, kā jutos, piedot savam bijušajam vīram un draudzenei. Aptuveni gadu katru dienu lūdzu par šo situāciju, uzklausīju mācītāja padomus, apliecināju Rakstu vietas un cīnījos pret negatīvajām emocijām un domām. Manī radās vēlme lūgt par to, lai Dievs svētī viņu ģimeni. Nereti šī lūgšana man nāca caur asarām, tomēr pēc tās jutu īpašu mieru. Pēc kāda laika pamanīju, ka nepiedošanas un rūgtuma vietā manī ir ienācis pilnīgs miers un brīvības sajūta! Taču ar piedošanu man bija par maz. Es vēlējos ko vairāk.
Lēmums piedot mainīja ne tikai Tavu dzīvi. Pastāsti, kas notika tālāk?
Papildus es lūdzu arī par iespēju viņus satikt un nokārtot attiecības, lai gan man nebija ne jausmas, kā tas iespējams. Nereti iztēlojos to, kā viņus satieku, un pateicos Dievam par salabšanu, kas vēl tikai būs. Šādi rīkojos aptuveni divus gadus, līdz notika brīnums – bijušais vīrs ar draudzeni atgriezās dzīvot Latvijā, un kādu dienu es viņus nejauši satiku uz ielas. Toreiz sadūšojos, piegāju viņiem klāt un sacīju, ka vēlos izlīdzināt attiecības. Pēc neilga laika mēs visi satikāmies, izrunājāmies un kopā ļoti labi pavadījām laiku!
Dievs pārsteidzošā veidā ir sakārtojis Tavu dzīvi. Kā Tu jūties tagad?
Kopš šīs tikšanās ir pagājuši jau vairāki gadi, un nu mūsu savstarpējās attiecības ir kļuvušas ļoti draudzīgas. Mūsu bērni satiekas, bijušais vīrs palīdz, kad tas ir nepieciešams, un ar draudzeni esam satuvinājušās vairāk nekā bērnībā, pie tam viņa apmeklē draudzi un manu mājas grupiņu, kurā palīdzu arī viņai iepazīt Dievu un dzīvot patiesi laimīgu dzīvi.
Es esmu ļoti laimīga! Man vairs nav „akmens sirds”, es spēju mīlēt, priecāties un izbaudīt dzīvi. No nepiedošanas, sarūgtinājuma un aizvainojuma manā sirdī vairs nav ne vēsts – to piepilda miers un prieks. Tagad, sastopoties ar negatīvām emocijām, es tās nekrāju sevī, bet atbrīvojos no tām lūgšanu laikā. Attiecības, kuras bija pilnībā izpostītas, Dievs ir uzcēlis no jauna un daudz skaistākas kā iepriekš! Tagad es vadu arī savu mājas grupiņu, kurā palīdzu citiem iepazīt Dievu un piedzīvot brīnišķīgas pārmaiņas. Reizēm, kad atceros notikušo, ir grūti noticēt, ka tas patiešām ir bijis, jo Dievs manu dzīvi ir pilnībā izmainījis!
Tavs stāsts iedvesmo. Ko Tu vēlētos novēlēt tiem, kuriem ir salauztas attiecības?
Vienalga, cik ļoti tev ir nodarīts pāri, nāc pie Dieva un izvēlies piedot! Viņš var dziedināt salauztu sirdi un izmainīt tavu dzīvi! Lai kāda būtu tava situācija, atceries, ka Dievs to spēj atrisināt! Ja vien tu Viņam uzticēsies, arī tavā dzīvē notiks milzīgas un brīnumainas pārmaiņas!
