Vairogdziedzeris ir mazs, bet svarīgs orgāns, kas nosaka daudzus organisma vielmaiņas procesus. Šī orgāna veselības stāvoklis lielā mērā var noteikt cilvēka dzīves kvalitāti. Ja savlaicīgi netiek pamanītas problēmas saistībā ar tā darbību, tas var izraisīt nopietnas sekas.

Pirms trīsdesmit gadiem Agrai nācās pārdzīvot sarežģītu situāciju savā dzīvē, kuras dēļ viņa daudz uztraucās un pārdzīvoja. Tā rezultātā sāka pasliktināties sievietes veselības stāvoklis. It īpaši uztraukuma brīžos bija apgrūtināta elpošana, un bija sajūta, ka kaklā ir kunkulis. Aizejot pie ārsta, mediķis Agrai atklāja vairogdziedzera mezglus.

Agra stāsta: „Uzzinot diagnozi, biju nepatīkami pārsteigta, jo sapratu, ka tas varētu būt nopietni. Zināju, ka vairogdziedzeris ietekmē visa organisma darbību, un uz to brīdi ārsts izrakstīja medikamentus, kas varētu novērst šo mezglu tālāku veidošanos. Pēc pāris mēnešiem analīzes bija uzlabojušās, tādēļ pārtraucu to lietošanu. Turpmākos trīsdesmit gadus devos ik pa laikam uz analīzēm, lai pārbaudītu vairogdziedzera darbību. Mezgli joprojām tajā atradās, taču analīžu rezultāti, kas liecinātu par hormonu disbalansu, neuzrādījās.

Taču pirms diviem gadiem, veicot kārtējās analīzes, rezultātos atklājās, ka vairogdziedzera darbība nav apmierinoša. Lai gan lielu fizisku diskomfortu vai veselības pasliktināšanos nemanīju, reizēm kaklā izjutu sausumu un, kā agrāk, likās, ka tur ir kunkulis, ko nevar norīt. Pēc izmeklējumiem labajā vairogdziedzera daivā man konstatēja lielu mezglu un man tika veiktas biopsijas, lai noteiktu, vai šie mezgli ir ļaundabīgi. Tajā laikā es ļoti lūdzu Dievu, lai tas tā nebūtu. Taču, paldies Dievam, tie bija labdabīgi. Speciālisti apgalvoja, ka visdrīzāk būs jātaisa operācija, jo manā gadījumā to varēja atrisināt tikai ar ķirurģisku iejaukšanos. Es baidījos no operācijas, jo mana attieksme pret ārstiem un to sniegto palīdzību bija skeptiska. Es neuzticējos tiem negatīvās pieredzes dēļ, jo gan manai mammai, gan tētim un vēl dažiem pazīstamiem cilvēkiem tie nebija spējuši palīdzēt. Nevēlējos arī, lai uz kakla paliktu rēta. Beigās man piedāvāja iziet joda terapiju, bet, aizejot uz konsultāciju pie cita endokrinologa, mediķis apstiprināja, ka šī metode man palīdzēt nespēs.

Pretēji ārstu teiktajam par to, ka vienīgais risinājums ir operācijas, es ieliku šo problēmu Dieva rokās, jo biju jau vairākus gadus apmeklējusi draudzi „Kristus Pasaulei” un zināju, ka Dievs ir dziedinājis daudzus cilvēkus. Kāpēc lai Viņš nepalīdzētu arī man?

Atrodoties slimnīcā, es saucu uz Dievu – lūdzu, lai Viņš mani dziedina. Par šo vajadzību lūdzām arī mājas grupiņā. Es ticēju, ka Dievam visas lietas ir iespējamas un ka operāciju man nevajadzēs. Arī cilvēki mājas grupiņā tam ticēja, un tas mani iedrošināja.

Pēc pusgada aizgāju uz ultrasonoskopiju, kur izrādījās, ka mezglu vairogdziedzerī man vairs nebija! Endokrinologs, apskatot izmeklējuma atbildes, bija tiešām izbrīnīts par pārsteidzošo rezultātu. Pirmais, ko es pateicu pēc šīs dzirdētās ziņas bija: „Pateicība Dievam!” Neskatoties uz to, ka ārsti apgalvoja, ka vienīgais reālais līdzeklis, lai atbrīvotos no mezgliem, būs operācija, Dievs mani dziedināja bez jebkādas ķirurģiskas iejaukšanās! Esmu pilnīgi dziedināta, jo asinsanalīžu rezultāti ir ideāli un man nav elpošanas problēmas. Ir pazudusi sajūta, ka kaklā būtu kunkulis. Šobrīd jūtos vesela un laimīga, jo zinu, ka Dievs var mainīt jebkuru situāciju dzīvē, arī pretēji tam, ko saka ārsti. Es zinu, ka lūgšanai ir ļoti liels spēks, it īpaši, ja to dara kopā mājas grupiņā. Tu esi drošībā, ja tev ir personīgas attiecības ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot. Tāpēc citiem es iesaku – uzticieties Dievam, mūsu Ārstam! Iesaku ikvienam apmeklēt draudzi un mājas grupiņu, jo vienotībā ir spēks. Lūdzot un dzīvojot pēc Dieva prāta, Viņš grib un var dziedināt jebkuru cilvēku!”

Agras Pētersones liecību pierakstīja Kristīne Krapāne