Sintija jau kopš bērnības slimoja ar astmu, kas traucēja ikdienas dzīvi. Viņa bija apmeklējusi ārstus, kā arī vērsusies pēc palīdzības pie ekstrasensiem, taču nekas neuzlaboja jaunās meitenes veselību, tādēļ viņa sāka aizdomāties par Dievu, kurš varētu būt vienīgais risinājums šai problēmai. Pēc laika Sintija nokļuva draudzē „Kristus Pasaulei”, kurā, iepazīstot Dievu, saņēma pilnīgu dziedināšanu no astmas.

Sintija stāsta: „Astma man parādījās sešu gadu vecumā. Atceros, ka trūka elpa naktīs, sākās žņaudzoša sajūta kaklā, bija spēcīgs klepus un aizdusa slodzes laikā. Lietoju inhalatoru, lai mazinātu simptomus, taču reizēm tie bija tik izteikti, ka nācās saukt ātro palīdzību, jo inhalators nelīdzēja. Stresa vai slodzes apstākļos lēkmes saasinājās, visvairāk tas traucēja skolā. Paralēli tam uztraucos, ko domās vienaudži, redzot pēkšņos astmas simptomus. Tā kā slimības dēļ bieži nebiju skolā, skolotāji domāja, ka simulēju, tādēļ saņēmu nosodošu attieksmi no viņu puses. Nācās daudz laika pavadīt slimnīcās, kas īsti nedeva nekādas pozitīvas izmaiņas.

Visgrūtāk bija laikā, kad sāku draudzēties ar puisi, kuru uzskatīju par savu lielo mīlestību. Es negribēju, lai mans draugs uzzinātu par astmas lēkmēm, jo likās, ka tas varētu viņu izbiedēt un šī iemesla dēļ mūsu attiecības izjuktu. Es centos visu laiku uzmanīties, lai viņš nepamanītu simptomus. Tas lika man būt pastāvīgā stresā. Bailes slimības dēļ mani vajāja gan skolā, gan attiecībās, tādēļ iekšējo pārdzīvojumu un uztraukuma dēļ lēkmes parādījās arvien biežāk.

Ģimenē es nebiju vienīgā, kurai bija astma. Šķita, ka tas ir ģimenes lāsts, jo mana vectēva mammai bija astma, tad tā parādījās mammai un pēc laika izrādījās, ka arī man ir šī slimība. Protams, vecāki meklēja risinājumus arī ārpus mediķu piedāvātās palīdzības. Tā kā zāles šo slimību neārstēja, tikai palīdzēja daļēji novērst simptomus, devāmies ar ģimeni pie dažādām tantiņām un dziedniekiem. Taču tas nedeva gaidāmo rezultātu, bet vēl vairāk lika pasliktināties manam veselības stāvoklim. Sapratu, ka tas nav pareizi. Ja šiem cilvēkiem būtu spējas no Dieva, veselībai vajadzēja uzlaboties nevis pasliktināties. Tādēļ sāku aizdomāties par Dievu.

Taču reiz kāda meitene internetā uzrunāja mani un uzaicināja uz draudzi „Kristus Pasaulei”. Sākumā jutos nedroša un nepārliecināta, vai tā būs īstā draudze, kuru apmeklēšu turpmāk, taču, atnākot uz pirmo dievkalpojumu, piedzīvoju Dievu un pieņēmu lēmumu iet uz draudzi regulāri. Vēlāk devos uz trīs dienu semināru jeb inkaunteru, kura laikā notiek aizlūgšanas par cilvēkiem, daudzi tiek atbrīvoti no pagātnes lāstiem un iegūst dziedināšanu. Es zināju, ka šo lūgšanu laikā esmu atbrīvota no paaudžu lāsta un dziedināta no astmas. Lai gan simptomi uzreiz nepazuda, es nepadevos un turpināju cīnīties, apliecinot Rakstu vietas no Bībeles. Ar laiku ievēroju, ka lēkmes sāka kļūt retākas, līdz izzuda pavisam. Vairāk nesajutu nekādus simptomus – nebija žņaudzošas sajūtas kaklā, elpas trūkuma. Pakāpeniski sāku atteikties no zālēm, jo sapratu, ka Dievs mani ir dziedinājis un tās vairs nebūs nepieciešamas!  Arī ārsts atzina, ka man vairs nav problēmu ar elpošanu. Viņš teica, ka varu zāles nelietot, ja lēkmes ir pazudušas. Esmu pateicīga Dievam par savu dziedināšanu!

Ja kādreiz no katra satraukuma trūka elpa un sākās stiprs klepus, līdz bija nepieciešams inhalators, tad tagad varu pat skriet uz trenažiera bez aizdusas. Sajūta tāda, ka betona gabals būtu izņemts no plaušām! Arī uztraukuma brīžos nav nekādu iepriekšējo simptomu un medikamentus vairs nelietoju!

Citiem iesaku nākt uz dzīvu draudzi un iepazīt Dievu! Dzīve ir pārāk īsa, lai palaistu garām kaut ko tik labu – iespēju satikties ar Dievu, kurš dziedinās un izmainīs tavu dzīvi!”

Sintijas Audžes liecību pierakstīja Kristīne Krapāne