Vai Dievs var izmainīt cilvēka domāšanu? Ja cilvēks ir atvērts Dievam un pats to vēlas, tad var. Evita mūsu draudzi regulāri apmeklē tikai trīs mēnešus, bet šajā laikā jau ir piedzīvojusi lielas izmaiņas savā domāšanā. No noslēgta cilvēka, kurš visur saskatīja galvenokārt tikai slikto un ar visu bija mūžīgi neapmierināts, viņa ir kļuvusi par dzīvespriecīgu un atvērtu sievieti, atradusi jaunus draugus un tagad palīdz citiem iepazīt Dievu un mainīties. Nelielā sarunā Evita stāsta par pārmaiņām savā dzīvē.

Kā tu sevi raksturotu pirms iepazini Dievu?

“Jau bērnībā sajutu lielu atstumtību ģimenē. Tēvs un mamma daudz strādāja, un viņiem nebija laika veltīt mums, bērniem, pietiekami uzmanības. Mēs dzīvojām kopā kā svešinieki, kuriem bija iedalīti savi pienākumi un arī sava teritorija. No vecākiem nekad nedzirdēju sakām: “Es tevi mīlu!”, vai “Kā tev iet?” Nespēju saprast, kāpēc mūsu ģimene ir tik “auksta”, pārdzīvoju to, ka starp mums nav īstas mīlestības, paļaušanās un cieņas kā daudziem citiem bērniem manā klasē. Es daudz pārdomāju mūsu attiecības un noslēdzos sevī. Neatceros nevienu dienu, kurā man nebūtu dusmas, sakaitinājuma vai agresivitātes, ko man nācās apslāpēt. Es sāku negatīvi domāt, redzēju apkārt visu tikai sliktās krāsās, jo uzskatīju, ka daudzas lietas redzu un izprotu dziļāk nekā citi. Arī pati rīkojos citādāk nekā pārējie bērni manā vecumā. Mani neinteresēja viņu nebeidzamās sarunas par iedzeršanām, puišiem un “tusiņiem”, tas viss likās sekli un pliekani. Vienaudžu ballītēs nepiedalījos, skolā biju pati par sevi, ne ar vienu īpaši nedraudzējos un pārāk daudz nerunāju.

Pēc skolas strādāju par viesmīli, taču mans darbs pašai riebās. Savas dusmas un neapmierinātību izlādēju uz klientiem, kolēģiem un apkārtējiem cilvēkiem sabiedrībā. Varēju apmeklētājus kafejnīcā, kur strādāju, nolamāt rupjiem vārdiem. Es vēl tagad brīnos, kāpēc mani neatlaida par tik sliktu izturēšanos pret klientiem. Tas viss negatīvi ietekmēja manas attiecības ar cilvēkiem. Mana māsa teica, ka nespēja ilgi uzturēties kopā ar mani, jo manā runā un negatīvajos izteikumos, kā arī kritikā pret citiem viņai bija smagi klausīties. Brālis un tētis arī pamanīja, ka manī ir daudz negatīvisma. Speciālista palīdzību nemeklēju, taču, lai darbā nebūtu tik agresīva, lietoju kādu laiku baldriānus. Tomēr arī tas nepalīdzēja. Biju dusmīga un neapmierināta pati ar sevi. Kaut arī esmu jauna, man dzīvē nebija pilnīgi nekādu mērķu. Dienas pagāja apātijā, skatoties seriālus un filmas. Ienāca mazvērtība, neticēju sev un uzskatīju, ka pati neko nevaru.”

Kas tevi pamudināja meklēt Dievu?

“Mani interesē visu izprast un izdibināt, saskatīt cēloņus un kopsakarības. Gāju pie astrologa, lasīju arī dažādas grāmatas un publikācijas, taču tur atrodamie skaidrojumi manu zinātkāri neapmierināja. Dievam es ticēju daļēji. Pamatskolā kādu laiku gāju vienā draudzē, taču to darīju, lai draudzētos ar citiem cilvēkiem, nevis meklētu Dievu. Šī gada jūlija vidū, kad devos ar draudzeni uz Jūrmalu, vilcienā satikām vienu meiteni no draudzes “Kristus Pasaulei”, kura pastāstīja, ka viņas meita tikusi dziedināta no acu slimības. Šīs sievietes liecība bija spēcīgs pamudinājums atnākt uz dievkalpojumu. Ienākot draudzē, mani pārsteidza cilvēku atvērtība un viesmīlība. Patika arī slavēšanas dziesmas, bet es nevarēju padziedāt līdzi, pacelt rokas. Pati svētruna bija ļoti interesanta, mani uzrunāja.

Nākamajā dievkalpojumā es pieņēmu Jēzu par savu Glābēju un sapratu, ka man pašai jātuvojas Dievam. Darot to, ko māca draudzē, arī mana ticība auga, līdz es spēju patiesi noticēt Dievam un paļauties uz Viņu. Pieņēmu stingru lēmumu lūgt Dievu, jo tieši tas man pietrūka līdz šim!”

Kas tavā dzīvē mainījās, kopš ienāci draudzē?

“Pēc ilgiem gadiem es beidzot jūtos laimīga! Sāku iemīlēt arī sevi, ko agrāk es nespēju, ir pieaudzis mans pašnovērtējums. Pagājis tik īss laiks, taču es jūtos kā cits cilvēks. Pilnīgi mainījies tas, kā runāju ar apkārtējiem cilvēkiem – esmu kļuvusi daudz pārliecinātāka un drošāka par sevi, man ir parādījies savs viedoklis, protu to pamatot, aizstāvēt un argumentēt. Personiskās attiecības ar Dievu un Bībeles skola ir palīdzējušas sakārtot man domas un arī mainījušas raksturu.

Nu jau ir pagājuši vairāki mēneši, kopš man vairs nav negatīvo domu. Attiecības ar cilvēkiem ir pilnīgi izmainījušās, tās ir ļoti labas un draudzīgas attiecības, vairs neizgāžu savas dusmas uz kolēģiem un klientiem. Esmu kļuvusi daudz pozitīvāka, vairs nelietoju rupjus vārdus. Cilvēki uz ielas un darbā mani vairs nekaitina. Strādāt un saprasties ar visiem man kļuvis daudz vieglāk. Arī atrasties sabiedrībā man vairs nesagādā nekādas negatīvas izjūtas. Es varu mierīgi un brīvi pieņemt cilvēkus man apkārt. Ja man pirms ienākšanas draudzē nebija dzīves mērķa, tad tagad man ir mērķis – kļūt par stipru personību, spēcīgu līderi un kalpot Dievam.

Citiem es novēlētu veidot personīgas attiecības ar Dievu caur lūgšanu un regulāru Bībeles lasīšanu! Dievam ir svarīgs katrs cilvēks, arī tu! Ļauj, lai Viņš darbojas tavā dzīvē un tu piedzīvosi fantastiskas izmaiņas!”

Evitas Astičas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija