Šodienas svētrunas tēma ir
„Veiksmīga cilvēka rakstura īpašības”, un arī – kā iegūt šīs īpašības. Katru reizi, kad man ir jānokļūst draudzē, es Siguldā sēžos automašīnā un braucu uz Rīgu. Es braucu pa Brīvības ielu, un tā ir bagāta ar krustojumiem un luksoforiem. Šajos luksoforos, kā zināms, deg zaļa, dzeltena vai sarkana gaisma. No tā, uz kādas gaismas luksoforā es trāpu, ir atkarīgs, cik ilgā laikā es nokļūšu centrā, konkrēti, līdz Zinātņu Akadēmijai. Reizēm neveicas, un katrā krustojumā iedegas sarkanā gaisma. Reizēm veicas, un gandrīz katrā krustojumā ir zaļā. Vai nu es to vēlos vai nē, tas ietekmē manu noskaņojumu. Īpaši tas notiek tad, kad es kavējos. Reizēm pie dzeltenās gaismas, pēdējā brīdī, nākas izbraukt vismaz pusē no visiem luksoforiem. Bet parasti tā ir sarkanā līnija vai zaļā līnija. Šodien, kad mēs ar ģimeni braucām, mums uz Brīvības ielas bija sarkanā līnija. Un tikai pēc tam, kad tikām līdz Ģertrūdes baznīcai, iedegās zaļā līnija. Caur šo situāciju Dievs mani uzrunāja, sakot, lūk, tā ir tavā dzīvē. Ir sarkanā līnija un pēkšņi – zaļā līnija. Reizēm sarkanā līnija velkas ļoti ilgi, un tad tikai to nomaina zaļā. Un tā tas ir, un tā tam būs būt līdz tam brīdim, kad es un tu, mēs dosimies pie sava Tēva debesīs. Un tur vairs nebūs nekāda sarkanā līnija, tur būs tikai zaļā līnija! Visa slava Dievam!

Tā tas arī ir ar cilvēkiem, kuri dodas uz mērķi, tā tas notiek veiksmīgiem cilvēkiem, tiem, kas gūst panākumus, kuri iet līdz galam. Viņu dzīvē ir sarkanās un zaļās līnijas. Draugs, ikvienam veiksmīgam cilvēkam dzīvē ir gan sarkanā, gan dzeltenā, gan zaļā līnija. Un, paldies Dievam, ka tajos brīžos, kad ir grūti, mēs varam dziedāt un slavēt Dievu! Un Dievs steidzas pie mums pāri kalniem, pāri jūrām, cauri ielejām un pāri tumsai. Dievs neatrisina problēmas mūsu vietā, Viņš palīdz mums risināt problēmas. Un tas mums ir jāsaprot. Veiksmīgs cilvēks ir tas, kurš pats iet un dara. Veiksmīgs cilvēks spēku smeļas tai Kungā. Tas izriet no cilvēka personīgajām attiecībām ar Viņu. No Bībeles mācības, no lūgšanām. Tātad, veiksmīgam cilvēkam, kurš gūst panākumus, pirmkārt, ir grūtības. Ir vieglāki un grūtāki posmi, bet grūtības ir viņa ceļā. Un zaļā līnija nāk pēc grūtībām. Tajos brīžos, kad ir sarkanā līnija, galva ir pilna ar miljons domām un ir neticība patiešām aiziet līdz galam un sasniegt mērķi, ir svarīgi turpināt iet. Es taču katru svētdienu esmu šeit! Neatkarīgi no tā, vai es trāpu uz zaļās vai sarkanās līnijas. Neatkarīgi no tā, kā es jūtos. Man nav sarežģīti nokļūt līdz dievkalpojumam, taču daudziem tas ir ļoti sarežģīti. Tā ir liela problēma. Tu piekrīti? Tā ir problēma tikai tāpēc, ka cilvēkam nav sakārtotas prioritātes. Šim cilvēkam Dievs nav pirmajā vietā.

Šodien es runāšu par veiksmīga cilvēka noslēpumiem. Žurnāls „Fortūna” 1986. gada 28. aprīļa numura rakstā izpētīja 500 veiksmīgus augstas klases līderus. Precīzāk – viņu kopējās rakstura īpašības. Un tika secināts, ka 91% šo līderu savas ētikas un morālās vērtības ir guvuši no Bībeles un no draudzes. Tie ir pasaulē zināmi veiksmīgi cilvēki. Viņu raksturu ir veidojusi Bībele, Dieva vārds. Vai tev ir sava Bībele? Šīs grāmatas lietošana ir pirmais nosacījums, lai kļūtu par veiksmīgu cilvēku. Ja tu to lasi un iedziļinies tajā katru dienu. Un svētdienas dienā tu neatstāj savu Bībeli mājās, bet gan ņem līdzi uz dievkalpojumu. Dieva vārds un draudze ir tavas veiksmes noslēpums. Katru svētdienu tu esi dievkalpojumā, atver savas ausis un atver savas acis, uzņem visu to, ko draudze māca un pielieto to savā dzīvē! Un uzturies savas draudzes teritorijā, esot draudzē arī ārpus dievkalpojuma. Esi savā mājas grupiņā un attiecībās ar Dievu. Cik gan laimīgi ir tie bērni, kas piedzimst patiesu kristiešu ģimenēs! Es nerunāju par reliģioziem cilvēkiem, farizejiem, bet par īsteniem Dieva bērniem un Kristus kalpiem. Es domāju cilvēkus, kuri tic Dieva vārdam. Šādiem bērniem veiksmīga cilvēka rakstura īpašības tiek ieaudzinātas jau agrā bērnībā. Pareizi audzināti bērni kļūst par veiksmīgiem cilvēkiem. Viņi savā dzīvē gūst panākumus, ja vien neatkāpjas no savu tēvu mantojuma, ģimenes vērtībām un dzīvā Dieva.

Vakar es uzzināju par kāda cilvēka nāvi. Viņš bija pēdējais no cilvēkiem, ar kuru es kopā sāku lietot narkotikas 1990. gadā. Tās bija smagās narkotikas. Es esmu palicis viens pats no saviem iepriekšējiem draugiem. Mans dēls pastāstīja, ka viņš ir miris jau divus gadus. Saprotams, šo cilvēku nevar nosaukt par veiksmīgu, taču tajā laikā es ar viņu biju vienā bedrē. Viņš pat bija dievkalpojumā, kurā es sludināju. Viņš ar kliedzienu ielauzās kultūras nama zālē, saucot: „Mārci, palīdzi man!” Kārtībniekiem nācās viņu savaldīt. Es viņam biju pastāstījis visu, ko zināju pats – ka Jēzus ir miris par viņa grēkiem un augšāmcēlies. Viņš zināja, ka, lai izietu no tās vietas, kurā viņš atrodas, ir nepieciešams būt draudzē. Ir nepieciešams iegūt kādas rakstura īpašības. Es esmu šeit – laimīgs, veiksmīgs, panākumiem bagāts, mana dzīve ir sakārtota, esmu vesels, bez atkarībām. Man pieder mūžīgā dzīvība. Taču tas cilvēks vairs nav starp mums un, visticamāk, viņš nav arī debesīs. Mums abiem bija vienādas iespējas, bet es esmu tās izmantojis, viņš nav. Un šis sprediķis ir tāpēc, lai tu ņemtu un izmantotu rakstura īpašības, kuras es saukšu. Šī mācība nav tikai tāpēc, lai tu to noklausītos, bet arī tāpēc, lai tu to pielietotu. Jo mums visiem ir vienādas iespējas būt veiksmīgiem.

Neveiksme jau ir tā, ka tu savas dzīves laikā neiepazīsti Kristu kā savu Glābēju. Tādā gadījumā visa dzīve ir veltīgi nodzīvota. Un nav svarīgi, cik labi tu esi izaudzinājis savus bērnus, kādu ieguldījumu tu esi devis Latvijas nākotnē, izglītībā, sportā, tas viss nav svarīgi, jo gals visiem ir viens. Visi, kas nepazīst Kristu kā savu Glābēju, nonāk ellē. Un Dievam nav patīkama šādu cilvēku dzīve. To saka grāmatu Grāmata – Bībele. Bet šodien es nerunāšu par glābšanu, ne par elli, ne par debesīm, bet es mācīšu tev, kā būt veiksmīgam. Kāpēc to ir nepieciešams zināt? Tāpēc, ja tu dzīsies pēc šīm īpašībām, veiksme atnāks pati no sevis. Nedzenies pēc veiksmes vai panākumiem, dzenies pēc šīm rakstura īpašībām! Un tās būs daudz.

Es tev pastāstīšu vienkāršu piemēru. Mana meitiņa pirms trim gadiem sāka spēlēt ģitāru. Es vēlējos, lai kādu dienu viņa ir daļa no draudzes slavēšanas grupas. Protams, viņas iemaņas un zināšanas tad vēl tam neatbilda. Taču viņa katru dienu mācījās, ņēma privātskolotāju un bija progress. Pirms dažām nedēļām cilvēks, kurš slavēšanā spēlē ģitāru, vienkārši neieradās uz dievkalpojumu. Meitiņai jau bija minimālas iemaņas un viņai vajadzēja stāties viņa vietā. Tā bija viņas iespēja. Šodien viņa ir pilntiesīga slavēšanas grupas ģitāriste. Viņa pati to vēlējās, sirdī viņa ir slavētāja. Viņa pat slavēšanas laikā tika atbrīvota, kad es mājās spēlēju ģitāru. Viņa gatavojās savai iespējai un izmantoja to, kad tā pienāca. Meitai bija labas rakstura īpašības, piemēram, liela centība, vēlēšanās, izglītība un citas, kā rezultātā viņas sapnis piepildījās.

Ja tu rūpējies par to, ka tev ir pareizas rakstura īpašības, tavi panākumi atnāks paši no sevis. Kā iegūt šīs īpašības? Šodien es tās vienkārši nosaukšu. Dažas no tām es paskaidrošu. Bet ko tas tev var dot? Kā tu tās vari dabūt?

„Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8)

Par ko mums domāt? Par alus krūzi? Vīriešiem – par sievietēm, vislabāk, kailām, un otrādi? Nē, domā par to, kas ir labs, šķīsts un svēts. Šīs rakstura īpašības faktiski ir gara augļi jeb rezultāts cilvēka ticībai Dievam. Tā ir līdzināšanās Kristum un to īpašību iegūšana, kas ir Viņam. Domā par tām. Domā par šīm īpašībām kā sev piemītošām. Visas īpašības, kuras es minēšu, tev jau piemīt. Jo tu esi radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Citam kādas šīs īpašības piemīt izteiktāk, citam mazāk izteikti. Katram no mums dziļi vai ne tik dziļi ir apslēpta katra no šīm rakstura īpašībām. Atliek to tikai izcelt ārā! Un tieši tāpēc ir šis sprediķis. Attīsti šīs īpašības, ka tev tās patiešām piemīt.

„Lai arī nespēcīgais par sevi saka: es esmu stiprs!” (Joēla 4:10)

Saki: „Es esmu stiprs!” Dieva vārds mums māca par sevi teikt tā, kā Dievs grib. Dievs grib, lai mēs līdzināmies Viņam, un ka šīs rakstura īpašības no Dieva vārda mums piemīt. Un viens no pirmajiem soļiem, ko varam spert šajā virzienā, ir teikt, ka mums jau piemīt šīs īpašības. Un teikt to savā lūgšanu kambarī. Tu zināji, ka ķēniņš Dāvids savos psalmos bieži pateicās Dievam par to, kas vēl nav? Viņš lūdza palīdzību pret ienaidniekiem, un psalma noslēgumā pateicās Dievam, ka Viņš ir satriecis viņa ienaidniekus. Realitāte ir tāda, ka ienaidnieki joprojām darbojas un Dāvids ir grūtībās, bet viņš saka paldies par uzvaru. Tāpēc mums savā lūgšanu kambarī nākas ņemt šīs rakstura īpašības un skaļi tās apliecināt, pasakoties par tām. Ja tu esi vājš, tad lūgšanā apliecini, ka esi stiprs. Paskaties spogulī un pasaki sev: „Es esmu spēcīgs.” Un kad velns nāk un melo, ka tu esi vājš, netici viņam un saki sevi spēcīgu esam. Un ja kādi cilvēki tevi cenšas izšaubīt vai apgalvo, ka esi vājš, stulbs vai nenormāls, saki viņiem: „Es esmu normāls, gudrs un stiprs!” Dievs ir labs.

Kas tev šodien ir jādara? Tev ir jāizraksta šīs rakstura īpašības. Kāpēc? Pirmkārt, tu tās neatcerēsies, ja tikai vienreiz izlasīsi. Ja tu tās nerakstīsi, tad tu nevēlies tās pieņemt un mainīties. Es jau iepriekš minēja tā cilvēka galu, kad izvēlējās palikt tur, kur viņš bija. Tu vari noskatīties sprediķi un pierakstīt. Labāk dari to uzreiz. Jo tagad tu lasi šo. Pieraksti visas šīs īpašības un pēc tam sagrupē tās. Augšdaļā uzraksti savas stiprās puses, bet apakšdaļā vājās puses. Katram no mums ir kādas izteiktas rakstura īpašības, un tās ir mūsu stiprās puses, kuras ir jālieto. Tāpēc tām ir jāpievērš īpaša uzmanība. Vairāk ir jālieto stiprās puses, nevis vājās. Tie ir tavi logi uz panākumiem. Attīsti tās, lūdz un lieto tās. Pie vājajām pusēs skaiti tās īpašības, kas tev gandrīz nepiemīt. Nevar gūt panākumus tikai ar stiprajām īpašībām, ignorējot tās īpašības, kas ir vājas vai vispār nepiemīt. Tādā veidā raksturā paliek caurumi jeb zemūdens akmeņi, kuri tevi attiecīgā brīdī nogremdēs. Ja tu atstāj savas vājās puses neattīstītas, tu ar savām stiprajām pusēm vari kāpt, cik augstu vien vēlies, – jo augstāk kāpsi, jo zemāk kritīsi. Jebkurā gadījumā kādā brīdī tu gāzīsies, un jo augstāk būsi bijis, jo troksnis krītot būs skaļāks. Tev ir vajadzīgas visas veiksmīga cilvēka īpašības, arī tās, kas šobrīd klibo. Pēc tam paņem savas trīs visstiprākās īpašības un trīs tās, kuras tev nepiemīt, ir noslēptas un ir jāceļ gaismā, un katru dienu tām velti laiku lūgšanu kambarī. Apliecini tās, ka tās tev piemīt. Dari to caur Jēzu Kristu. Protams, ja tu vēlies, vari ņemt vairāk, nekā trīs īpašības un lūgt par tām. Vari ņemt arī vienu augšdaļas un vienu apakšdaļas īpašību. Bet es domāju, ka mums katram būs vairākas īpašības – gan stiprās, gan vājās. Ja vēlies, vari lietot tās visas!

Veiksmīgs cilvēks ir tāds, kas iegūst rakstura īpašības, kas ved uz panākumiem. Pirms es ķeros klāt rakstura īpašībām, es tev pastāstīšu par Pāvila fenomenu no Bībeles. Vai esat lasījuši viņa vēstules? Ir kāda lieta par viņu, par ko esmu daudz domājis. Un jo vairāk par to domāju un iedziļinos, jo lielāka skaidrība manī rodas. Kādēļ Pāvils, ignorējot caur pravieti izteiktu Dieva brīdinājumu, gāja uz Jeruzālemi, kur viņu gaidīja cietums vai pat nāve? Un darīja to brīvprātīgi. Turklāt ejot uz Jeruzālemi, kur viņu visticamāk gaidīja nāve, apgalvoja, ka viņš pēc tam vēlas būt Romā! Kad es lasu Bībeli, es redzu, ka Pāvilam bija mērķis sludināt Romā. Taču Romas vietā viņš dodas uz Jeruzalēmi. Kur ir loģika?

„Dievs, kuram es kalpoju ar savu garu, sludinādams Viņa Dēla evaņģēliju, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu savās lūgšanās, vienumēr lūgdams, lai reiz pēc Dieva gribas man pašķirtos ceļš pie jums. Jo es ilgojos jūs redzēt, lai varētu nest kādu garīgu velti jums par stiprinājumu. Proti, ka es līdz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es jūsējā, jūs manējā. Es negribu jūs atstāt neziņā, brāļi, ka es jau daudzreiz biju apņēmies pie jums nākt, lai gūtu kādu augli arī starp jums, tāpat kā starp citām tautām, bet līdz šim tiku aizkavēts. Jo es esmu parādnieks grieķiem un barbariem, gudriem un nezinošiem. Tādēļ arī es esmu gatavs sludināt evaņģēliju jums Romā.” (Romiešiem 1:9-15)

Pāvils lūdz, lai Dievs pašķir viņam ceļu uz Romu, un tajā pašā laikā viņš iet uz Jeruzālemi. Pāvils bija apņēmies iet uz Romu misijas ceļojumā un tur sludinot veidot draudzi. Viens no šiem kavēkļiem bija tas, ko viņš bija saņēmis no Dieva, – iet uz Jeruzālemes draudzi, pie jūdiem, un nogādāt viņiem ziedojumus. Bija jūdu ticīgie un pagānu tautu ticīgie uz Kristu. Pāvils rūpējās par jūdu un pagānu draudžu vienotību. Viņš uzskatīja to par savu pienākumu. Viņam ir mērķis un vēlme būt Romā, un viņš izmisīgi lūdz: „Dievs, pašķir man ceļu uz Romu!”

„Pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: “Pēc tam kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.” (Apustuļu darbi 19:21)

Mums arī šodien ir nesasniedzami mērķi – ticības dzīvē, pie rakstura izmaiņām, mājas grupiņā, darbā, biznesā, laulības dzīvē, draudzes izaugsmē. Tie ir tādi mērķi, kas liekas nereāli, turklāt prioritātes, iespējams, tev neļauj uz tiem iet, bet viss, ko tu vari darīt, ir lūgt Dievu. Un Dievs pašķirs ceļu. Ja tu lūgsi regulāri un disciplinēti. Lai arī cik nereāli tev šķiet iegūt kādas rakstura īpašības, tu vari lūgt un katru dienu apliecināt, ka tev tās ir. Tu vari jau būt Romā! Vai esi redzējis filmu Gladiators? Galvenais varonis Maksimuss bija ģenerālis, kurš saviem karavīriem pirms kaujas norādīju virzienu uz sauli, kur viņiem bija jādodas, un teica: „Uzskatiet, ka esat jau miruši.” Karavīram ir jābūt gatavam mirt šodien. Uzskati, ka tev jau ir šīs rakstura īpašības. Kā Pāvils, kurš iet uz Jeruzālemi, bet ilgojas pēc Romas.

„Un, lūk, tagad es garā saistīts, eju uz Jeruzālemi, nezinādams, kas man tur notiks, tikai, ka Svētais Gars katrā pilsētā man liecina, sacīdams, ka mani gaida važas un bēdas. Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju.” (Apustuļu darbi 20:22-24)

Pāvils zina, uz kurieni viņš iet. Viņš ir gatavs mirt Jeruzālemē. Bet viņš izpildīs to uzdevumu, kuru ir saņēmis no Dieva. Draugs, tev ir uzdevums no Dieva iegūt visas šīs rakstura īpašības un lietot tās, lai kļūtu par veiksmīgu cilvēku, līdzīgu Kristum. Un lai arī cik neiespējami tev tas šķiet, ja tu lūgsi, manā Bībelē ir rakstīts:

„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja 7:7-11)

Ja es apliecinu šīs īpašības, es tās iegūstu. Man jau tās ir. Uzskati, ka esi jau miris – miris sev, miris pasaulei. Tu dzīvo Dievam, Viņa valstībai un Viņa mērķiem. Tu esi pareizā vietā un pareizā laikā. Šis sprediķis tevi iedvesmos. Pat draudze centās atrunāt Pāvilu neiet uz Jeruzālemi.

„Kad mēs vairāk dienu tur bijām palikuši, no Jūdejas atnāca kāds pravietis, vārdā Agabs, ieradās pie mums un, paņēmis Pāvila jostu, saistīja pats sev kājas un rokas, sacīdams: “Tā saka Svētais Gars: tāpat jūdi saistīs Jeruzālemē vīru, kam šī josta pieder, un nodos pagānu rokās.” Kad mēs to dzirdējām, mēs un šejienes iedzīvotāji lūdzām, lai viņš neiet uz Jeruzālemi. Bet Pāvils atbildēja: “Ko jūs darāt, kam jūs raudat un laužat manu sirdi? Es esmu gatavs par Kunga Jēzus Vārdu Jeruzālemē ne vien uzņemties saites, bet arī mirt.” (Apustuļu darbi 21:10)

Pāvils nonāca Jeruzālemē un, protams, viņu arestēja. Kā tas notika? Jūdu pūlis, uzzinājuši, ka Pāvils ir pilsētā, satvēra viņu un sāka sist. Bija tikai viens solis līdz nolinčošanai (tautas nelikumīgi izpildīts nāves sods), nomētājot ar akmeņiem. Pēkšņi piesteidzās romiešu virsnieks ar saviem karavīriem, izrāva Pāvilu no pūļa, iznesa ārā un arestēja, lai noskaidrotu, kas viņš ir. Būtībā Pāvils tika aizsargāts no jūdiem. Romieši, nevarot pierādīt nekādu vainu, viņu vēlāk attaisnoja. Tur bija četrdesmit jūdi, kas zvērēja neēst un nedzert, kamēr Pāvils nebūs miris. Viņi gribēja ar viltu panākt, ka Pāvilu pārvieto no tā cietuma, kur viņš bija, uz sinedriju, kur it kā gribēja viņu nopratināt, bet pa ceļam nonāvēt. Romiešiem tapa zināms šis nodoms, un Pāvilu pārsūtīja un citu cietumu Cēzarejā. Un ja jūdi patiešām turēja savu zvērestu, viņi nomira. Bez ūdens cilvēks var iztikt tikai trīs līdz četras dienas.

„Viņš pavēlēja virsniekam Pāvilu apsargāt, dot viņam atvieglojumus un neliegt, ka kāds no viņa piederīgiem viņam izdara kādu pakalpojumu.” (Apustuļu darbi 24:23)

Faktiski Pāvils bija drošības iestādē. Un kad jūdi viņu apsūdzēja, viņš piesauca ķeizaru. Viņš vēlējās stāties Romas imperatora priekšā, lai tas izlemj viņa lietu. Pāvils bija Romas pilsonis, tās bija viņa tiesības. Viņu ar kuģi pārsūtīja vairāku mēnešu ceļojumā uz Romu. Bezmaksas ceļojums romiešu aizsardzībā uz Romu, turklāt tur viņš dzīvoja īrētā mājoklī ar miesassargu. Ar to arī beidzas Apustuļu darbi.

„Kad mēs nonācām Romā, Pāvilam atļāva dzīvot savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja. Viņš palika pilnus divi gadus savā īrētajā mājoklī un pieņēma visus, kas pie viņa nāca, sludinādams Dieva valstību un, neviena nekavēts, ar lielu drosmi mācīdams par Kungu Jēzu Kristu. (Apustuļu darbi 28:16,30-31)

Pāvils nonāca Romā, turklāt ļoti interesantā veidā – ejot uz Jeruzālemi, lūdzot Dievu, tiekot arestēts un pārvests uz Romu. Tas vairs nav Bībelē, bet par to liecina vēsturiski avoti, ka Pāvils stājās Romas tiesas priekšā, viņu attaisnoja, un viņš devās tālāk misijas ceļojumā uz Spāniju. Ja tev šodien jābrauc uz Jeruzālemi un tev absolūti neiespējami šķiet nokļūt Romā, – ja tev šķiet nereāli izmainīt savas rakstura īpašības un būt veiksmīgam, bet tu ikdienas atvēli laiku lūgšanai par rakstura īpašībām gan no augšdaļas, gan no apakšdaļas un centies tās praktizēt savā dzīvē, tās tev sāks piemist un tu kļūsi veiksmīgs cilvēks. Tu jau esi Romā! Es uzskatu, ka Pāvils Romā nonāca pārdabiski, jo viņam bija mērķis, par kuru viņš lūdza. Viņš bija apņēmies un centās tur nokļūt, un beigu galā viņš pat tiek uz turieni nogādāts. Viņš nokļuva Romā caur sarkano līniju, grūtībām, bet neatkāpjoties no mērķa.

Ķeramies klāt pie veiksmīga cilvēka rakstura īpašībām!

1. Mīlošs.

Kas tas ir – mīlestība? Visas pārējās rakstura īpašības tev paskaidros, kas ir mīlestība. Vai, es domāju, ka tas ir tad, kad es kūstu un jūtos labi! Draugs, tā nav mīlestība. Tas ir kaut kas vairāk nekā sajūtas. Tās ir konkrētas rakstura īpašības, kas tev piemīt, tā ir spēja iegūt šīs īpašības un tad mīlēt. Seko tālāk rakstura īpašībām un uzzini, kā mīlēt! Protams, ka ne jau visu tu varēsi pielāgot pie mīlestības, taču šīs īpašības tiešām ir ļoti cieši saistītas.

2. Vīzija.

Veiksmīgam cilvēkam ir vīzija. Ja tev nav vīzijas, ej mājās un saki: „Dievs, man ir vīzija!” Neaizmirsti izlasīt „Mājas grupu vadītāja rokasgrāmatu”, kurā ir mūsu draudzes vīzija un arī tava vīzija – kādam ir jābūt katram kristietim. Tāpat tev ir jābūt vīzijai tavā darba vietā, biznesā, ģimenē, personīgajā izaugsmē un mērķos. Tev jābūt vīzijai par to, kādai jābūt Latvijai, kādai jābūt tavai dzīvei, mājas grupiņai, cilvēkiem tev apkārt, kādus sasniegumus tu vēlies sasniegt.

3. Mērķtiecīgs. 

Mērķtiecīgs cilvēks ir tas, kuram sliktākajā gadījumā vispār ir mērķi. Labākā gadījumā viņam ir konkrēti, precīzi nosprausti mērķi, viņš strādā un iet uz tiem. Ja viņam kaut kas liekas absolūti nereāls, viņš lūdz par to un sasniedz iecerēto. Jo Dievam nav nekā neiespējama!

4. Ticība.

Bez ticības Dievam nevar patikt. Bez ticības tu nevari sasniegt ne savus mērķus, ne gūt panākumus. Tev ir jātic panākumiem! Ja tu jau esi nolaidis rokas un tev šķiet, ka tu vairs nevari gūt panākumus, šī svētruna ir tev. Tici panākumiem, tici izmaiņām! Saki, ka tu tici, ka gūsi panākumus! Apliecini to katru dienu – apliecini, ka tu tici, ka tu izdarīsi visu, ko būsi iecerējis. Pirmkārt, mēs ticam Kristum. Tu saki – es esmu par vecu, lai ticētu. Mums draudzē nav vecu cilvēku. Mēs visi esam jauni, un tomēr, ja kādam šķiet, ka viņš ir par vecu vai otrādi – par jaunu, ja kādam šķiet, ka viņam jau ir bērni un ģimene, vai otrādi, ka nav ģimenes un bērnu, draugs, tam visam nav nozīmes! Ja tu tici, tu gūsi panākumus.

5. Uzticība.

Kas ir uzticība? Tā ir lieta, ko mēs draudzē mācām un kas ir ļoti būtiska. Bez uzticības tu tālu netiksi! Ko nozīmē būt uzticamam? Tas nozīmē, ka tajā vietā, kurā tu esi ielikts, tu arī paliec. Ar to cilvēku, ar kuru tu esi slēdzis vienošanos, tu paliec kopā. Es ar savu sievu 2002. gada 24. aprīlī slēdzām laulību līgumu – derību. Mēs apsolījām viens otram sevi līdz mūža beigām. Es esmu uzticams savai sievai, un mana sieva ir uzticama man gan domās, gan fiziski. Man nav citas sievietes ne prātā, ne kādos attēlos, ne kasetēs vai diskos, ne internetā. Esmu pilnīgi uzticams savai sievai un viņa man. Tā ir uzticība. Pirmkārt, uzticība Dievam, uzticība savai ģimenei, draudzei, mājas grupiņai, vadītājam un mācītājam, uzticība savam darba devējam. Esi uzticīgs kā suns! Nepieciešama arī uzticība Latvijai – savai tautai un savai zemei, savai valstij!

6. Kaisle.

Vēl to var nosaukt par degsmi. Tas ir tad, kad tu iededzies par kādu lietu, tad, kad tu dedz par to. Kad tu kaut ko dari, dari to kaislīgi! Es esmu vairākas reizes dzirdējis, ka cilvēki, kas pirmo reizi dzird, kā es runāju, nevar saprast, kāpēc es skraidu un bļaustos. Viņi to nevar pieņemt. Pēc tam, kad viņi sāk klausīties – izrādās, labais! Kāpēc tā ir? Kaisle! Es katru reizi šeit stāvu priekšā un sludinu ar kaisli. Man patīk to darīt, es esmu iemīlējis šo lietu! Es mīlu sludināt, es mīlu kalpot Dievam – es nokļūšu Romā!

7. Disciplīna.

Vai man ir jāstāsta, ko nozīmē disciplīna? Tas nozīmē, ja tu lūdz Dievu, tad tev priekš tā ir konkrēts laiks un konkrēta vieta, konkrētas vajadzības un konkrēts lūgšanu plāns. Disciplīna ir tad, kad tavs rakstāmgalds ir kārtībā – tu to pārzini.

8. Kompetence.

Kompetence ir tad, kad tu pārzini savu arodu, tu pārzini tās lietas, kuras tu strādā, kuras tu dari. Kā kļūt kompetentam? Vienkārši darot šīs lietas un mācoties par tām. Ja tev veikalā jāiegādājas kāda prece un tu nokļūsti pie nekompetenta pārdevēja, tas ir diezgan briesmīgi, un iespaids pēc tam paliek ļoti slikts – gan par veikalu, gan par preci.

9. Izglītība.

Cilvēkam ir jāmācās. Ja tev ir konkrēti mērķi, konkrētas lietas, uz kurām tu ej, tev ir nepieciešamas zināšanas, ir nepieciešams mācīties, iegūt nepieciešamās zināšanas konkrētā nozarē, konkrētās lietās. Man māja ir pilna ar grāmatām. Man rindā stāv kādas 70 grāmatas par man vajadzīgām tēmām, kuras visas ir saistītas ar draudzes celtniecības darbu. Tās visas ir par kalpošanu Dievam, par līderību un tā tālāk. Es skolā nemācījos, taču tur arī nemācīja tādas lietas, kuras bija vajadzīgas dzīvei. Bet šodien es mācos. Paldies skolai par to, ka bija ģeogrāfija, vēsture un ka skaitīt iemācīja. Un lasīt arī iemācījos! To man iemācīja mamma mājās 4 gadu vecumā. Mana pirmā grāmata bija „Kā zaķītis ciemā gāja.” Ar kādu interesi lasīju, kā man tā patika!

10. Devīgs, dāsns.

Tas nozīmē, ka tu neesi skops. Ej savā kambarī un saki – es esmu devīgs un dāsns, un es neesmu skops!

11. Neatlaidīgs.

Neatlaidīgs ir tāds, kas iesāk kādu lietu un neatlaižas tik ilgi, kamēr ir to izdarījis līdz galam. Es šodien dienas citātā ierakstīju: „Tev piedos, ja tu centies, bet nesanāca, taču nepiedos, ja necenties.” Neatlaidīgs ir tāds, kas iet līdz galam.

12. Upurējošs.

Ceļā uz saviem Dieva dotiem mērķiem jebkurā dzīves sfērā tev nākas kaut ko upurēt, atdot no sevis, atdot sevi pašu. Pāvils, kad gāja uz Jeruzālemi, teica – es esmu gatavs mirt par to, ko Dievs man ir uzticējis! Es iešu un izdarīšu! Pāvils bija upurējošs, Ābrahāms bija upurējošs – kad Dievs viņam prasīja upurēt viņa dēlu, viņš bija gatavs to darīt. Arī tev ir jāupurē savs laiks, no kaut kā jāatsakās – no komforta, no kādām lietām, kuras tev ir mīļas un tuvas, lai ietu uz tiem mērķiem, ko Dievs tev ir parādījis.

13. Nodevies.

Tā ir līdzīga īpašība iepriekšējai. Tu nododies, tu svētījies, tu pilnībā ieej šajā darbā.

14. Piedodošs.

Atceries, ja tu neiemācīsies piedot cilvēkiem, piedot sev un piedot Dievam, neredzēt tev Romu. Ja būsi kaut kur tuvu pie Romas, tu tomēr brauksi atpakaļ. Un tā mūžīgi – pat ne brauksi, bet kritīsi atpakaļ. Tāpēc ir jāiemācās piedot.

15. Laba sirdsapziņa.

Kad tu centies iegūt tādas īpašības kā Kristum, kad tu centies dzīvot pēc Viņa gribas, ar laiku tevī izstrādājās pareiza intuīcija un pareiza sajūta, ka tu jau intuitīvi izproti, kas ir pareizi un kas ne. Katram cilvēkam Dieva likumi ir ierakstīti sirdsapziņā, sirdī. Jebkuram cilvēkam, kas dara grēku, pat visnožēlojamākajam cilvēkam, viņam iekšā ir balss, kas pasaka – tas ir pareizi vai nepareizi. Ja cilvēks ir dzīvojis grēcīgā vidē, ja viņš ir audzis bezdievīgā ģimenē un nepareizi audzināts, šī balss ir notrulināta un nesaka vairs pareizi – tā melo. Bībele saka, ka sirds ir ļaunprātīga un viltīga. Runa ir par nepareizu sirdsapziņu, un mūsdienu sabiedrībā ir ļoti, ļoti izplatīts rīkoties tā, „kā sirds saka”, kā cilvēks jūtas, tā dara, no kuras puses vējš pūš, uz to iet. Ir jārīkojas pēc Dieva Vārda! Ir jāiegūst laba sirdsapziņa.

16. Pacietīgs.

17. Draudzīgs.

Šī ir īpašība, kura ir ļoti nepieciešama un bez kuras tālu nav iespējams tikt. Ir jāmācās uzturēt drauzīgas attiecības ar cilvēkiem. Gan ar saviem priekšniekiem, gan ar saviem padotajiem, gan ar tuvākajiem un ar visiem! Ir jāmācās pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem. Jābūt draudzīgam – tā lai cilvēki pie tevis tiecas, nevis bēg.

18. Patstāvīgs.

Patstāvība ir ļoti saistīta ar disciplīnu. Tu patstāvīgi, soli pa solim ej uz saviem nospraustajiem mērķiem un neatkāpies. Tev nevajag, lai tevi kāds baksta un vienmēr pasaka visu priekšā, jo tu esi patstāvīgs! Jāmācās būt patstāvīgam. Tev vienmēr nav vajadzīgs padoms. Pienāk laiks, kad tev jāēd cietā barība – laiks, kad tev pašam jāsaprot pareizie virzieni un mērķi, lēmumi, darbības. Tas nenozīmē, ka nevajag prasīt padomus, bet ir jākļūst patstāvīgākiem.

19. Ātrums.

Šī ir labā īpašība, taču tā var beigties arī slikti, ja ātri izdara kādas lietas, kuras nevajadzēja izdarīt, un ir jau par vēlu. Bet ātrums ir vajadzīgs! Tam gan ir divas puses. Lietas, kuras ir jāizdara, ir jāizdara ātri un tagad! Ir tādas lietas, kas tev ir jāizdara ātri – tagad un šodien.

20. Drosme.

Lai pareizi rīkotos, ir jāsaņem sevi rokās. Pasaki – es esmu drosmīgs un es to izdarīšu! Un izdari to.

21. Humors.

Tev ir jābūt jautram, ar humora izjūtu. Tev ir jābūt spējīgam saprast jokus un arī pašam pajokot, citādi būs ziepes. Iedomājies, visi smejas, bet tu ar tādu nopietnu seju, tik svēts palicis, ka ne par ko vairs nedrīkst pajokot – nedod Dievs par kādām kristīgām vērtībām vēl! Draugi, var pajokot, bet visam ir robežas.

22. Pielāgošanās.

To var saukt arī par adaptāciju. Tas ir tad, kad tu spēj pielāgoties dažādām apstākļu maiņām. Iedomājies, draudzē nomainās mācītājs. Es zinu, ka tu to negribi, bet kaut kad jau tomēr mainīsies. Pēc apmēram 57 gadiem mainīsies mācītājs, un jums nāksies adaptēties. Iedomājies, tu 61 gadu esi bijis pie viena mācītāja, mums visiem šeit jau ir sirmi mati un protēzes. Tu jau tā būsi pieradis, zināsi katru vārdu, ko es gribēšu pateikt. Te pēkšņi mani nomainīs mans dēls. Tu teiksi: „Šitais zaļais, viņš nerunā kā tētis, viņš mūs tā nesaprot!” Nāksies pielāgoties. Tā ir adaptācija. Taču runa nav tikai par draudzes lietām, bet par jebko, piemēram, darba maiņa.

23. Maigums.

Man šī īpašība bija apakšdaļā, un es ļoti par to lūdzu. Es esmu palicis ļoti maigs, un reizēm domāju, ka tikai nepalieku pārāk maigs, jo tas ir otrs grāvis.

24. Jūtīgs.

Tas nav par to jūtīgumu, kad tu ātri apvainojies. Tas ir par to, kad tu intuitīvi jūti pareizās darbības, ko veikt. Tev ir jāizstrādā iekšēja sajūta, ka tu jau intuitīvi jūti. Lai gan tu nevari paļauties tikai uz sajūtām, jo pirmkārt jāpaļaujas uz Dieva Vārdu un veselo saprātu, tomēr ir lietas, kuras ir jāizvēlas balstoties uz intuīciju – kurš no pareizajiem ceļiem ir vispareizākais.

25. Apņēmīgs.

Apņēmos un daru.

26. Atsaucīgs.

Vai kādam ir māja ar zemi? Vai jums nevajag palīdzību? Lūk, kurš varētu Raivim rīt vakarā palīdzēt iestādīt kartupeļus? Viens, divi, redzi, daži tomēr ir. To sauc par atsaucību!

27. Inovatīvs.

Tiekšanās pēc jauna. Tev ir kādi standarti, zināšanas, savs bizness, mājas grupa – tev jau daudz kas ir, taču tiecies vēl pēc jaunām zināšanām un jauniem sasniegumiem! Pēc kaut kā jauna. Meklējiet jaunas tehnoloģijas!

28. Nemeklē pašlabumu.

Tāds, kas nemeklē savu labumu, bet gan citu labumu. Protams, ka tu nevari mīlēt citus, ja nemīli sevi, taču tu neesi pašlabuma meklētājs – tā nav tava prioritāte un dzīves mērķis. Tu neesi egoistisks, bet domā par citiem. Tu darba vietā nedomā tikai par savu labumu, bet arī par citu.

29. Labsirdīgs.

30.Pievilcīgs.

Zini, ka visas šīs īpašības dara tevi pievilcīgu. Protams, der padomāt arī par savu izskatu.

31. Vēlmes.

Pāvilam bija vēlme – es gribu būt Romā! Tev ir jāvēlas kādas lietas. Ja nav vēlmes, nav mērķu un nav sasniegumu.

32. Pārliecība.

33. Briedums.

Briedums neatnāk pa vienu nakti. Briedums ir process, līdz tu kļūsti nobriedis cilvēks ar raksturu.

34. Tāds, kurš prot apbrīnot.

Vitālijs vienmēr pie manis pienāk, kad man ir kaut kas jauns mugurā, kas, viņaprāt, labi izskatās. Viņš burtiski ir modes dizaineris! Viņš pienāk un saka – vau, tev šis tik labi izskatās! Viņš vienmēr pateiks un nekad neaizmirsīs. Tad, kad viņš to saka, es redzu, ka viņš apbrīno. Viņš to dara nevis pieklājības pēc, bet gan tādēļ, ka tiešām patīk. Tā ir viņa īpašība, un tā ir laba īpašība, tā ir viņa stiprā puse. Uzslavē, apbrīno cilvēkus par viņu sasniegumiem, tad viņi pie tevis tieksies. Nevis tādēļ, ka tu kaut ko par apģērbu pateiksi, bet tādēļ, ka tu novērtēsi, apbrīnosi. Apbrīnojiet savas sievas, vīri, un sievas – apbrīnojiet savus vīrus!

35. Skaidrs prāts.

36. Elastīgums.

Elastīgums ir tad, kad tu neesi kā farizejs, burtā iekalts. Tu esi elastīgs – attiecīgā brīdī tu vari izmainīt plānus.

37. Labas manieres.

38. Daudzpusīgas intereses.

Tev ir jāzina ne tikai par savu lietu, ko tu dari, tev ir jāzina nedaudz no visa, kas notiek pasaulē un apkārt.

39. Tāds, kas uzticas.

Mani daudzi cilvēki ir nodevuši, bet tas nenozīmē, ka es tagad vairs nevienam neuzticēšos. Un mani noteikti vēl nodos, taču es tik un tā centīšos uzticēties.

40. Aktīvs.

41. Ambiciozs.

Ambīcijas – tas ir labi! Jēzus bija ambiciozs. Viņš absolūti noraidīja jebkādas citas mācības. Viņam bija savas ambīcijas. Nekautrējies, ka tev ir savi mērķi, sava dzīve un savas ambīcijas. Dievs ir ambiciozs – bez kompromisiem. Nav runa par personīgām, egoistiskām ambīcijām.

42. Autoritārs.

Nav runa par Hitleru. Autoritāte ir nepieciešama īpašība, lai pastāvētu.

43. Pieklājīgs.

44. Paklausīgs.

Draugs, iemācies paklausīt savam vadītājam, mācītājam, darba devējam. Bērni, visi kas vēl ir ģimenē, jaunieši – iemācieties paklausīt saviem vecākiem. Pirmkārt – iemācieties paklausīt Dievam pāri visam.

45. Centīgs.

46. Pieķēries jeb piederīgs.

Tu esi piederīgs ģimenei, draudzei, Dievam un tā tālāk.

47. Tāds, kas rūpējas.

Rūpējies par cilvēkiem, kalpo citiem un atceries – tu celsies tik augstu, cik augstu spēsi celt citus.

48. Organizēts.

Tu spēj organizēt savu dzīvi, savas lietas un arī citus.

49. Koncentrēšanās.

Piemēram, lūgšanu laikā ir jāiemācās koncentrēties uz lūgšanu. Tas nav viegli. Kad es kārtoju autovadītāja eksāmenu, lai iegūtu tiesības, es braukšanā pirmo reizi izkritu. Kāpēc? Es braucu pie stūres un lūdzu Dievu. Es tā ticēju Dievam, ka es domāju, ka Viņš visu atrisinās, līdz ar to šī lūgšana novirzīja visu manu koncentrēšanos uz lietām, kas man bija jāizdara. Instruktors teica, lai braucu pa kreisi, bet es pagriezu pa labi no kreisās joslas. Galvā viss pilnīgi sajuka, jo es nekoncentrējos uz to, uz ko vajadzēja koncentrēties. Visi tie cilvēki, kas saka, ka viņi visu laiku lūdz Dievu, viņi vispār nelūdz! Kā tu vari koncentrēties lūgšanai visu laiku? Lūk, vispirms vajag lūgt par eksāmenu un pēc tam nolikt to.

50. Spējīgs pieņemt lēmumus.

Tavā dzīvē būs jāpieņem daudz smagi lēmumi. Tev ir jābūt spējīgam pieņemt reizēm pat nepareizus, nedrošus lēmumus.

51. Punktuāls.

Ja tu kavē dievkalpojumus un grupiņas, tu neesi punktuāls un tu nekur tālu netiksi. Cilvēks, kurš kavējas, ir egoistisks cilvēks, kas uzskata, ka viņa laiks ir svarīgāks, nekā cita laiks. Tas ir egoisms – es nokavēju, lai viņš gaida. Nav runa par to, ja kādreiz gadās nokavēt, bet ja tu regulāri kavē. Izmaini to! Ar šādu īpašību nekur tālu neaizbrauksi.

52. Uzstājīgs.

Vajag un viss. Es dabūšu, ko man vajag!

53. Ir cerība.

Tu esi tāds, kurš cer, tāds, kuram vienmēr ir cerība. Cerība mirst pēdējā.

54. Spēja redzēt un izdalīt prioritātes.

Tu spēj visās lietās, kas tev ir jāpaveic, izdalīt prioritātes. Tu spēj ieraudzīt galveno un svarīgāko visās situācijās.

55. Enerģisks.

Naktī vajag normāli gulēt, vajag ēst un vajag arī sportot. Būs arī enerģija!

56. Vēlme gūt panākumus.

57. Gudrs.

58. Darbu mīlošs.

Mīli savu darbu un to, ko tu dari!

59. Komandas spēlētājs.

Iemācies spēlēt komandā. Ja tu vēlies sasniegt panākumus, tev nāksies iemācīties sastrādāties ar sev līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ar kuriem tev ir vieni mērķi. Iemācies būt komandā un ieņemt tajā savu vietu, un nelekt augstāk par savu dibenu.

60. Informēts.

Es zinu visu, kas notiek draudzē, pietiekami nedaudz to, kas notiek mūsu valstī un apmēram saprotu, kas notiek Eiropā un pasaulē – ne niansēs, bet pamatos. Es esmu informēts. Es lasu, runāju, lūdzu Dievam un Viņš atbild.

61. Atbildīgs.

Ja tev uzticēja pienākumu grupiņā, tu to izdarīji. Tev uztic pienākumu draudzē, un tu to izdari noteiktā laikā un apjomā. Esi atbildīgs.

62. Iniciatīvs.

Tu esi tas, kurš pats izrāda iniciatīvu. Es vienmēr esmu izrādījis iniciatīvu sludināt un liecināt, un nu es esmu mācītājs un sludinu.

63. Atturīgs.

Tev ir jāiemācās atturēties no kādām lietām.

64. Pozitīva nostādne.

Tas ir tad, kad tu savās problēmās neskaties uz pašu problēmu, bet redzi risinājumu. Tu meklē risinājumu, nevis problēmu. Esi pozitīvs un vienmēr domā pozitīvi! Izmanto savas kļūdas kā tramplīnu uzvarai. Tas nozīmē būt pozitīvam.

65. Māka klausīties.

Tu nevis tikai runā, bet apstājies un paklausies, ko citi saka. Vairāk klausies, nekā runā, jo svētīgāk ir klausīties, nekā runāt. Es vienreiz Valmierā sastapos ar kādu sievieti, kura bija atnākusi uz dievkalpojumu ar savu dēlu un vīru. Visa ģimene pienāca pie manis klāt, un šī sieviete kā sāka runāt, tā es nevarēju izsekot līdzi tam, ko viņa teica. Viņa runāja bez pauzēm, jo pauze ir tas brīdis, kuru tu vari izmantot un kaut ko pateikt. Kā es atkāpjos, tā viņa man līdzi un turpina runāt. Bet viņas dēls un vīrs tikai stāv… Es domāju – kā tie abi vīrieši tur dzīvo! Tas ir šausmīgi. Tātad – māka klausīties. Iedomājies, tu ar to vien, ka tu klusē un klausies, tu jau esi pareizā vietā un dari pareizu darbību. Visbiežāk sievietēm vispār nevajag padomu. Tad, kad viņas prasa, ko darīt, īstenībā viņas domā – man vienkārši vajag pateikt, man nevajag tavu padomu, man vajag izrunāties! Tad nu vīri, esiet pacietīgi un klausieties.

66. Redzēt lietu būtību.

Redzēt lietu patieso būtību, nevis kādu versiju, ko tev piedāvā. Vai zini, ka politiķi piedāvā mums dažādas versijas? Ieraugi, kas tur ir apakšā! Kāpēc mūsu valstī pieņem tik daudz dažādus un dīvainus likumus? Ieraugi, kāpēc tas notiek, skaties plašāk. Tur vajag plašākas zināšanas.

67. Līdzjūtīgs.

Vai, kā es jūtu līdzi visiem kaķīšiem un sunīšiem! Klausies uzmanīgi – pirmkārt, līdzjūtība nav sajūtas. Jā, tu vari just līdzjūtību, bet pirmkārt līdzjūtība būs tad, kad tu redzi vajadzību un piepildi to. Līdzībā par žēlsirdīgo samarieti priesteris pagāja garām aplaupītam un ievainotam cilvēkam, levīts pagāja garām, bet pagāns samarietis viņu piecēla, samaksāja par viņa ārstēšanu un palīdzēja viņam. Lūk, tā ir līdzjūtība. Reizēm tu nekādu līdzjūtību nejūti, bet tev ir zināšanas, ka jāpalīdz. Reizēm tu jūti, un reizēm var būt nepareiza līdzjūtība. Piemēram, tev ir žēl bezpajumtniekus. Ved viņus mājās! Nomazgā, atbluso, atuto un iemāci strādāt. Tas ir smieklīgi, jo viņi nestrādā, un tāpēc arī ir bomži. Bezpajumtnieks ir tikai pēc paša vēlēšanās. Atceries, ka tu viņam nevari palīdzēt tādā veidā, jo daudzi to ir mēģinājuši, bet tādā veidā viņiem palīdzēt nevar, izņemot kādus atsevišķus gadījumus. Cilvēkam, kas negrib, nevar palīdzēt. Tev sunīšus un kaķīšus ir žēl? Ņem mājās. Man ir žēl, bet man nav neviena dzīvnieka mājās, jo dzīvokļa saimniece neļauj turēt. Meitiņa man te jau divus gadus dīc: „Gribu čivaviņu, gribu čivaviņu.” Un zini, ko viņa man saka? Man būs čivaviņa! Ja tu lūgsi, tad būs.

Noslēgumā kāda anekdote:

Ir kāda kristiešu ģimene, un ciemos atnācis mācītājs, taču mazais puika ir ārā pagalmā un ir palaidis garām, ka mācītājs ir atnācis. Mazais puika satraukts ieskrien istabā un nepamana, ka kopā ar vecākiem sēž arī mācītājs. Viņš satraukts, enerģiski un kliedzot stāsta: „Es pagalmā ieraudzīju žurku! Es paņēmu dēli un situ, situ, situ! Tad bradāju, bradāju, bradāju, bradāju!” Tad mazais puika ierauga mācītāju un mierīgā, klusā balsī saka: „Un pēc tam Tas Kungs viņu pasauca mājās.”

Un tieši tāpat, ko jūs dzirdējāt šodien, tas nav priekš tam, lai tu liekulīgi šeit būtu viens, mājās cits un darbā cits cilvēks. Iegūsti šīs rakstura īpašības, dari kā Pāvils – lūdz, centies tās pielietot un esi tāds no iekšienes – veiksmīgs cilvēks. Cilvēkam ar veiksmīga cilvēka rakstura īpašībām veiksme un panākumi neizpaliek. Āmen! Aleluja!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova