Veiksmīga cilvēka raksturojums

Svētrunas tēma šodien ir
„Veiksmīga cilvēka raksturojums”. Tā būs „Urrā!” tēma. Es varētu dot arī citu nosaukumu šim sprediķim, kā man tas bieži gadās, un tas būtu – „Pret straumi”. Bet, lai tas būtu intriģējošāk, lasot virsrakstu, tad tēmas nosaukums šodien būs „Veiksmīga cilvēka raksturojums”. Jo, kad neveiksminieks, kurš grib būt vēl veiksmīgāks, ieraudzīs šo virsrakstu, viņš gribēs to noklausīties un izlasīt. Šodien nebūs īpaši garš saraksts ar dažādiem praktiskiem padomiem, kas mums būtu jādara, lai mēs būtu veiksmīgi, bet būs dažas pamata lietas. Aleluja!

Jo Tas Kungs caur Svēto Garu mūs augšupceļ. Viņam ir svētības pilnas domas par mums. Lūk, tādus Dievs mūs ir radījis! Caur Jēzus Kristus upuri mēs esam atgriezušies Ēdenē, esam atgriezušies tajā vietā, kur ir pilnība, kur tu valdi, nevis pār tevi valda. Dievs radīja cilvēku, ielika Ēdenes dārzā un teica: „Valdiet! Vairojieties, augļojieties un valdiet!” Velns caur cilvēka grēku nozaga šo privilēģiju, bet caur Jēzu Kristu mēs to esam atguvuši. Tu valdi pār savu dvēseli, emocijām, miesu. Galu galā tu nevari pilnībā valdīt pār apstākļiem, lai tas un vēl kas cits nenotiktu, bet tu vari šajos apstākļos uzvarēt, palikt tu pats, iziet cauri un uzvarēt. Āmen!

Veiksmīga cilvēka raksturojums ir ļoti vienkāršs. Ir divi galvenie punkti, kas liecina par to, kas tad ir veiksmīgs cilvēks, kas ir panākumi.

Veiksmes atslēgas:

1. Bez Jēzus Kristus cilvēku par veiksmīgu nevar nosaukt. Precīzāk, cilvēku bez Jēzus Kristus, kurš nepazīst Jēzu Kristu personīgi un kuram nav personīgas attiecības ar Viņu, nevar pilnā mērā nosaukt par veiksmīgu cilvēku.

2. Iešana pret straumi. Veiksmīgs cilvēks ir tas cilvēks, kurš iet pret straumi. Jēzus saka: „ ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un šaurs ir ceļš, kas ved uz dzīvību.” Un tieši šaurais ceļš dotajā brīdī ir šķietami grūtāks. Patiesība ir cita – šis ceļš ir vieglāks. Pret straumi iet ir vieglāk.

Veiksmīgi cilvēki ir tie, kas iet pret straumi, nevis pa straumei. Tie ir cilvēki, kas iet pa šauro ceļu, neizdabā savai miesai, savām iegribām, cilvēkiem, pasaulei, bet iet uz to mērķi, kas Dieva vārdā viņam atklāts. Viņš iet uz tiem apsolījumiem, ko Dievs atklājis caurs Savu vārdu un tiem pozitīviem mērķiem, ko pats ir nospraudis.

„Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.”(1. Korintiešiem 10:31)

Visu, ko dariet, dariet Dievam par godu! Lūk, tas ir dzīves pamats! Bībelē Jēzus atklāj mums kādu līdzību, kas aprakstīta Lūkas evaņģēlija 12. nodaļā.

„Un Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: “Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu. Un viņš sāka pie sevis spriest: ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt.” (Lūkas 12:16,17)

Viņš ir veiksmīgs cilvēks pēc pasaules mērogiem, vispārējiem uzskatiem. Viņš ir bagāts un veiksmīgs uzņēmējs, jo augļu bija tik daudz, ka tos nebija kur likt. Šī cilvēka loģistikas centri nespēja uzņemt preču daudzumu, noliktavas bija pārpildītas ar precēm, ienākumi bija milzīgi.

Parastā mēraukla, pēc kuras pasaule mēra cilvēka veiksmi vai neveiksmi, ir viņa nauda, uzņēmumi un bizness. Lūk, veiksmīgs cilvēks un, lūk, neveiksmīgs cilvēks. Nauda patiešām izsaka daudz ko, taču Jēzus māca mums kaut ko. Vai tiešām šis cilvēks bija veiksmīgs?

„Un viņš turpināja: to es darīšu – es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu, un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies.” (Lūkas 12:18-19)

Viņš nebija vienkārši veiksmīgs – viņš bija veiksmīgs uzņēmējs. Šis cilvēks izlēma likvidēt, nojaukt savas vecās noliktavas un uzcelt vēl lielākas. Viņam bija plaukstošs bizness.

Turklāt viņš bija nopelnījis tik daudz, ka nebija kur visu to likt. Tas ir tad, kad cilvēks ir nopelnījis daudz naudas, ēd, dzer, bauda dzīvi, jo tikai vienreiz dzīvojam. Vai esi dzirdējis, ka cilvēki tā dara? Bet Bībelē ir teikts, ka mēs nedzīvojam tikai vienu reizi, jo arī pēc nāves ir dzīvība. Jēzus saka: „Kas dzīvo un tic Man, tam ir mūžīgā dzīvība, bet kas netic – tas savu algu jau ir dabūjis.” Ir divas vietas, kur cilvēki pavada mūžību – debesīs vai ellē, un mēs paši izvēlamies, kur būt. Tas, kā būs debesīs, lai kā tu lasītu par to, vai kā tu dzirdētu kādas liecības, ko cilvēki liecina, ko Dievs viņiem ir parādījis, vari būt drošs, ka to, kā tur būs, tu pat nevari daļēji saprast. Tas pats ir arī par elli, ko cilvēki ir liecinājuši un kas Bībelē ir aprakstīts, tu nevari to iedomāties. Bet viens ir skaidrs, debesīs būs neizsakāmi labi. Tas, ko mēs šeit uzskatām par baudām – ēst, dzert, līksmoties un citas lietas, kad būsi tur, liksies niecība. Tieši tas pats ir runājot par ciešanām. Ir cilvēki, kuri saka, ka elle jau ir virs zemes. Es tam piekrītu. Jau šeit cilvēki to bauda savā dvēselē, garā, ir kari, bads, slimības un tā tālāk. Taču tas, ko tu šeit vari baudīt – šo daļu elles, salīdzinot ar to, kā būs mūžībā, ir tā, ka tu to pilnībā nevari izprast. Tev liksies, ka šeit virs zemes vēl bija labi, tā vēl bija niecība.

Kad atceros, ka gribēju sev izdarīt galu, es baidījos no elles. Es sēdēju ar nazi rokās pie plīts, gatavs sev griezt vēnas, bet man bija iekšējas bailes, ka nekas nebeigsies, bet viss tikai sāksies kā caur pastiprinātāju. Es iekšēji skaidri to dzirdēju. Dievu gan es nepazinu un par Viņu neko nezināju, bet iekšēji dzirdēju, ka viss būs kā caur pastiprinātāju. Ja tev liekas, ka elle ir tagad un tu nevari vairs izturēt, un dzīve ir jāizbeidz pašnāvībā, tad, lūk, tur – ellē, nevarēs izturēt, bet tur būs jābūt, jo atpakaļceļa no turienes nav.

Cilvēki skatās uz estrādes zvaigznēm, dažādiem uzņēmējiem, aktieriem un citiem, vērtējot tos, kā viņi ģērbjas, cik daudz naudas nopelna, kā viņi dzīvo, kur var braukt un kādas mājas var sev iegādāties, cik labi izskatīties – sev kaut ko piešūt vai noņemt, nogriezt, pārtaisīties, un tagad var arī tapt no sievietes par vīrieti un otrādi, – viss ko tik vien vēlies.

„Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” (Lūkas 12:20)

Dieva acīs šādi veiksmīgi cilvēki ir vienkārši bezprātīgi. Viņš savās un citu cilvēku acīs ir veiksmīgs. Es nesaku, ka tā nav veiksme būt bagātam, bet tas nav viss, lai apzīmētu cilvēku par patiesi veiksmīgu.

„Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.” (Lūkas 12:31)

Vispirms jādzenas pēc Dieva valstības, jo ko tev dod tas, ka tev ir tik daudz visa kā? Kam tas viss paliks un kas to lietos? Ēd, dzer, atpūties, krājumi lieliem gadiem, veiksme, bet mūža ilgums ir īss. Ja tev šķiet, ka tas ir garš, tad, kad tu būsi mūžībā, tev šķitīs, ka tas bija īss laika sprīdis, kas bija šeit virs zemes. Bībelē ir teikts, ka cilvēka mūžs ir septiņdesmit vai astoņdesmit gadi tam, kas ir ļoti stiprs. Ja tu dzīvo ar domu, ka tev viss vēl tālu un priekšā, un tu dienu no dienas atliec svarīgus lēmumus, tad tu ļoti maldies. Dzīve nav tik gara. Ja arī es esmu nolēmis dzīvot simts gadus, tas nemaz nav tik daudz. Domā, ka tā ir ļoti liela atšķirība – piecdesmit, astoņdesmit vai simts gadi? Nē, tā nav liela atšķirība. Mēs esam tikai piemājotāji un svešinieki šeit virs zemes. Mūsu piederība ir debesīs. Aleluja!

Pilnībā veiksmīgu cilvēku raksturo tikai tas, ja viņam ir personīgas attiecības caur Jēzu Kristu, ka viņš ir atzinis Jēzu par savu Glābēju. Pretējā gadījumā, lai cik veiksmīga nebūtu viņa dzīve šeit virs zemes, iekšējs apmierinājums par to, ko viņš dara, pilnība viņam nav. Nav iekšēja harmonija, un viņš jau ir apzagts šeit virs zemes, un mūžību nepavadīs debesīs. Tāpēc šādu dzīvi, kas nodzīvota sev jeb arī tikai cilvēkiem, izņemot pašu Dievu, nevar apzīmēt, kā veiksmīgu.

Pirmais nosacījums patiesai veiksmei ir pieņemt Jēzu kā savu Glābēju un veidot personīgas attiecības ar Viņu, un tad visas parējās lietas tev tiks pieliktas. Ne pašas no sevis tās taps pieliktas, bet tu dari pareizas lietas un tev ir svētība visās lietās – veselībā, finansiāla svētība, rakstura izmaiņas, iekšēja harmonija, miers, prieks un tā tālāk. Tas ir tas, ko cilvēki meklē par naudu un nevar nopirkt. Mums tas ir par brīvu.

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:21-23)

Tātad ir cilvēki, kuri lūdz Dievu un uzskata, ka viņi pēc nāves nonāks debesīs, ka viņi ir kristieši, bet patiesībā tā nav. Jēzus saka: „Pēc augļiem jums būs pazīt.”

„Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.” (Mateja 7:24)

Jēzus stāsta līdzību par namu uz klints un namu uz smiltīm. Esi par tādu lasījis Bībelē? Jēzus stāsta par gudro cilvēku un negudro cilvēku. Gudrais cilvēks savu namu, tās pamatu lika uz klints. Klints šajā gadījumā ir ne tikai dzirdēt Dieva vārdu, bet to arī darīt. Darīt Dieva vārdu nozīmē iet pa šauro ceļu. Nevis iet pa plato ceļu, ne pēc emocijām, ne pēc tā, kā cilvēki saka vai kā nes straume, bet pret straumi. Veiksmīgs cilvēks iet pret straumi. Arī šis cilvēks, kas teica par sevi, ka ir tik daudz bagātības, ka ir jātaisa jaunas noliktavas, savā jomā simts procenti ir gājis pret straumi. Citādi nevar uzcelt bagātību, jo par to ir jāmaksā, bet tikai vienas lietas viņam trūka.

Reiz pie Jēzus atnāca kāds jauneklis un teica: „Ko man darīt, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?” Un Jēzus noskaitīja baušļus, kas ir jātur, un bagātais jauneklis teica: „Visus šos baušļus esmu turējis jau no bērnības, no jaunības dienām.” Jēzus uz viņu paskatījās, Viņam kļuva viņa žēl, Viņš viņu iemīlēja un teica: „Tev trūkst vēl tikai vienas lietas. Pārdod visu, kas tev pieder, un atdod visu nabagiem.” Es nedomāju, ka viņam burtiski viss bija jāizdara, bet Jēzus parādīja šim jauneklim, ka viņa bagātība stāv augstāk nekā Dieva vārds, un ka viņš bagātību vērtē augstāk nekā Dieva valstības lietas. Viņa prioritātes bija sagrieztas ar kājām gaisā. Pa priekšu dzenies pēc Dieva valstības un tad pārējās lietas tev taps pieliktas. Pretējā gadījumā nevar pilnībā apzīmēt šādu cilvēku par veiksmīgu.

Tātad Jēzus stāsta par diviem cilvēkiem – gudro un negudro. Pirmais cēla savu namu uz klints, uz Dieva vārda pamata – cilvēks, kurš dzirdēja Dieva vārdu un darīja to. Tu zini, ka šodien esi šeit un vari būt gudrs un negudrs. Es sludinu no Bībeles Dieva vārdu, un ja tu dzirdi manus vārdus un dari tos, tad tevi var pielīdzināt cilvēkam, kas ceļ savu namu uz klints, uz stipra pamata. Bet, ja tu klausies un tikai domā, ka bija labs sprediķis, mācītājs labi runāja, bet pēc tam to nepielieto savā dzīvē, tad tevi var saukt par negudru, jo otrs cilvēks cēla savu namu uz smiltīm, un viņš ir pielīdzināms muļķim.

„Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja 7:25-27)

Ja tavs nams šodien – tava šķietamā veiksme, nav celta uz Dieva vārda pamata, ja tava dzīve nav veltīta Kristum, tad viss, ko tu dari, ir velti, un Dieva acīs tam nav nozīmes. Nav nozīmes, cik tu esi nopelnījis, cik ziedojis cilvēkiem, cik daudz zāles tu esi izgudrojis, cik daudz vakcīnas piegādājis Āfrikas slimajiem iedzīvotājiem, cik tu dzīvniekus esi aizstāvējis un cik daudz kažoku nav uzšūti tevis dēļ, jo esi iestājies dzīvnieku aizsardzības biedrībā un skaļi kliedzis, ka tas ir ļauni un tā tālāk. Man gan patīk ādas jakas, un nav nekādu problēmu. Dievs pats nokāva pirmo dzīvnieku un upurēja par cilvēkiem. Āmen! Aleluja!

Tu šodien būsi pacelts. Dievs mani ir ielicis par mācītāju šajā draudzē, lai celtu draudzi, nevis otrādi, lai pazudinātu, gremdētu, pazemotu. Bet, lai celtu, ir vajadzīga arī kritika – ļoti minimāli kritika un daudz „Urrā!”.

Pilnīga veiksme var būt tikai tad, ja mans nams ir celts uz klints, uz Dieva vārda pamata. „Kas Manus vārdus dzird un dara,” Jēzus saka.

Pagājušo piektdien mēs bijām savā kārtējā evaņģelizācijas izbraukumā. Mēs bijām Kuldīgā – ļoti skaista pilsēta un vide. Tur ir Ventas rumba un pirms Kuldīgas ir arī Abavas rumba. Mēs bijām piebraukuši pie Abavas rumbas. Šobrīd, kamēr pavasaris, tur viss bija atvērts, varēja iebraukt ar automašīnu bez maksas. Es pirmo reizi redzēji to, ko nekad nebiju redzējis dzīvajā, bet tikai kādos raidījumos, video – kā zivis cenšas pārvarēt straumi, ne vienkārši straumi, bet precīzāk, lec pret ūdenskritumu un cenšas tikt augšā pa upi. Es necerēju, ka tur kaut kas tāds būs. Mēs atbraucām un es skatos, ka tur stāv daži cilvēki un visu laiku skatās uz to ūdenskritumu un fotogrāfē. Es vēl nodomāju, ko viņi tik ilgi tur skatās. Kad paskatījos uzmanīgāk, pamanīju, ka ik pa laikam kāda zivs cenšas pārvarēt šo ūdenskritumu. Arī internetā bija ielikta informācija un pat nofilmēta šī „zivju augšāmcelšanās” Ventas rumbā un raksts bija nosaukts „Lidojošās zivis Kuldīgā”. Nu, tiešām tā arī ir! Tās zivis lec un arī netrāpa iekšā straumē, atsitas pret akmeņiem un krīt atpakaļ, un atkal mēģina no jauna. Es domāju, ka stiprākās tiek straumē, bet vājākās nē. Bet visām viņām ir jātiek, jo tas ir dzīvībai svarīgi – tikt augšā. Ir dažādas zivis, kas nodarbojas ar šādām lietām – laši, foreles, vimbas. Laši nāk no jūras – pa upi uz augšu. Saldūdens tām ir pats labākais, lai izlaistu ikrus. Un viņām ir jātiek, jo, ja viņas netiek, tās izskalo atpakaļ jūrā. Draugi, zivīm tas ir būtiski svarīgi dzīvības turpināšanai un izdzīvošanai. Zivis peld pret straumi un nepeld pa straumi. Ja tu redzi zivi, kas peld pa straumi, tad tā ir mirusi vai ne pilnībā mirusi, jo nespēj pretoties, regulēt, valdīt sevi, tā visticamāk ir slima, uz miršanas robežas. Un interesanti, ka zivs, peldot pret straumi, patērē mazāk enerģijas, nekā peldot pa straumi. Kad zivis peld pret straumi, tās saņem vairāk skābekli un barību šādā veidā. Zivis peldot pret straumi patērē mazāk enerģijas, saņem vairāk barības un skābekļa.

Ko Jēzus saka par namu uz klints?

Uz smiltīm ir vieglāk kaut ko uztaisīt. Kuru ceļu iet ir grūtāk – plato vai šauro? Protams, ka šauro, un tomēr Jēzus saka: „Mana nasta ir viegla un jūgs patīkams.” Un tagad iegaumē vienu dzīves gudrību. Iegaumē to. Atceries vienmēr. Ieraksti savā galvā. Kad tu ej pa šauro ceļu, dotajā brīdī tev šis ceļš liekas grūtāks. Bet kopumā tas ir vieglāks un prasa mazāk enerģijas, un tev ir vairāk svētības, vairāk veselības, vairāk naudas, vairāk miers, vairāk prieks, vairāk izaugsmes. Viss ir vairāk, ejot pa šauro ceļu. Dotajā brīdī tev liekas šis ceļš grūtāks, bet, kad tu ej, tas patiesībā ir vieglāks.

Lūk, vienkāršs, uzskatāms piemērs – kredīts. Tad, kad cilvēki ņem kredītu, viņi parasti grib kādu lietu. Jaunieši grib automašīnas. Kad es dzirdu, ka jaunie pāri pērk automašīnu un labu dzīvokli, es pie sevis vienkārši nodomāju – man ir prieks par viņu muļķību. Īpaši, ja cilvēki nāk draudzē, ja viņi zina mācītāja mācību, kristīgo mācību. Ja viņi visu to zina, bet tik un tā apprecoties tā rīkojas. Ja viņi tā rīkojās, es saprotu, es priecājos par to, jo, ja man neklausa, es jau nevaru piespiest ar varu, bet es zinu, ka Dievs viņus izmācīs. Viņiem būs jāizvācas no turienes un mašīna būs jāpārdod, bet kredīti būs jāmaksā. Un šajā brīdī viņi domā – mēs gribam to, mēs gribam papagailīti, kaķīti, mēs gribam šito, mēs gribam sunīti, mēs gribam mašīnu, dārgu dzīvokli, dārzu gribam, jūru, sauli. Ko tikai mēs negribam!? Labu aparatūru, kāzu ceļojumu uz Indiju. Galu galā vienreiz mūžā tikai precamies. Un tādas ļoti grandiozas kāzas mēs gribam. Tādas, kā vienā latviešu filmā, ļoti smieklīgā komēdijā „Es mīlu jūsu meitu.” Valters Krauze un Baiba Sipeniece vada kāzas. Viņu kantoris saucas „Svētie mirkļi”. Gan kāzām, gan bērēm. Ja nāk cilvēks bēru lietās, tad viņi nospiež pogu, viss sagriežas, parādās sveces, krusts un visas tādas lietas. Ja nāk cilvēks precēties, nospiež pogu un viss sagriežas svētiem mirkļiem, viss kāzām. Tad viņiem bija kāzu piedāvājums – kāzu viesi. Gribat šikas kāzas? Tik un tik naudiņas un būs arī kāzu viesi. Tātad viņi arī sarūpēja viesus. Tā lai būtu šikas kāzas. Un filma tieši par to ir. Puika ieberzās. Viņš gribēja šikas kāzās, bet ļoti izgāzās. Starp citu, daļa filmas filmēta arī Kuldīgā.

Pēc tam par nepareizām izvēlēm ir jāmaksā. Dotajā brīdī liekas – tagad un uzreiz es gribu, man vajag. Tas ir vieglāk. Tev aizdod, tu paņem, šobrīd tu baudi. Pēc tam ir jāmaksā. Bieži vien tev jāmaksā par to, kas tev vairs nav, banka tev visu atņem. Draugi, nekādus kredītus! Nekad un ne mūžam. Es nesaku, ka nav īpašas reizes, kad tiešām ir vajadzīgs izdarīt, bet pamatā, 99%, nekādus kredītus! Cilvēki dzīvo uz tava rēķina, neko nedarot, vienkārši aizdodot tev naudu. Bībele vispār aizliedz dot kredītus brāļiem. Draudzē nevar dot brālim kredītus. Ja, piemēram, Sandija būtu baņķiere, viņa draudzē nevarētu sniegt savu pakalpojumu. Bībele māca neaizdod uz augļiem savam brālim. Tas savā ziņā ļaunums ir. Viņi tevi iejūdz. Lielās vispasaules finanšu kompānijas iejūdz valstis, ne tikai cilvēkus vai cilvēku grupas, bet veselas valstis.

Tu zini, kura ir bagātākā valsts pasaulē? Amerika. Bet vai tu zini, ka Amerikai ir parāds? Paradokss, kāds parāds, kāpēc? Tas ir tas, kāpēc Bībele aizliedz aizdot uz procentiem. Es nesaku, ka to nevar. Draudze var taisīt savu banku biznesu un pasaulei aizdot. Par to nebūtu problēmas, bet cits citam nē. Tur ļoti svarīgas ir nianses. Aizdevēji cilvēkus padara par vergiem. Un Bībele saka arī, ka tika šādas lietas darītas Izraēlā, tad bija 50. gads, kurā visi vergi bija jāatlaiž, ja arī kāds bija nonācis verdzībā savu kredītu dēļ, pēc noteikta laika posma, arī viņam tika dota brīvība. Bet ne par to ir tēma. Tas bija piemērs par to, ka enerģija vairāk iztērējas, tieši pa plato ceļu ejot. Pa straumei peldot, tev ir vajadzīgs vairāk enerģijas un līdz ar to tev vairāk enerģijas jāpatērē, un tev ir mazāk skābeklis un mazāk barības. Kas ir labāk? Iet pa straumi? Vai pret straumi? Pret straumei ir vairāk skābeklis un vairāk barības, un mazāk enerģija jāpatērē. Tātad tu mazāk strādā un vairāk pelni. Tu mazāk rūpējies par savu veselību un veselāks esi. Nav jau īsti loģiski, bet uz to pusi. No otras puses tu gribi vieglāko ceļu tagad un uzreiz. Un tajā pašā laikā tev pēc tam jāmaksā, tev vairāk enerģijas paiet un būs mazāk svētības.

Veiksmīgi cilvēki iet pret straumi. Viņi iet pa šauro ceļu. Arī tie cilvēki, kas dzīvo bez Kristus. Šie paši principi – viņi tos lieto. Kad tu redzi bagātu cilvēku, estrādes zvaigzni, aktrisi blondīni ar muļķīgu smaidiņu, un tev liekas, ka viņa ir tikai tāda smuka blondīne, un tāpēc viņai tā ir paveicies, ka viņu ir ievērojuši un viņa kļuvusi populāra, tad zini, ka viņi tikai izskatās pēc muļķīšiem, bet patiesībā viņi ir strādājuši un gājuši pret straumi savā jomā. Tu, piemēram, paskaties uz modelēm. Viņas knapi dzīvas staigā, izģindušas, pēc miroņiem izskatās. Viņas maksā ļoti augstu cenu. Visi maksā augstu cenu. Visur pasaulē, jebkur. Ja tu redzi lielu draudzi, mācītājs ir ļoti augstu cenu maksājis. Jo lielāka draudze, jo lielāka cena. Ja tu redzi augošu grupiņu, grupas vadītājs ir ļoti augstu cenu maksājis. Viņš strādā pareizā virzienā, un viņš bauda arī augļus. Viņš iet pret straumi. Lūk, ko mēs varam mācīties no zivīm.

Tāpēc, ko ēdiet vai dzeriet, visu dariet Dievam par godu. Un pārējās lietas jums tiks pieliktas. Bagātība nav slikti, veselība nav slikti. Arī atpūta, izpriecas, Indijas ceļojums nav slikti, bet vispirms Dieva valstība, un pēc tam ceļojums uz Indiju. Kad, Indra ienāca draudzē, viņa iepazina Jēzu par savu Glābēju, viņas tētis piedāvāja viņai ceļojumu pa pasauli uz kruīza kuģa. Viņa tikko bija ienākusi draudzē, viņa negribēja izlaist nevienu grupiņu, viņa bija pat sākusi vadīt grupu. Viņa pieņēma lēmumu nebraukt ceļojumā, jo viņai ir jāvada grupiņa. Šodien viņa ir pietiekoši pacēlusies, pārējas lietas tiek pieliktas, vispirms debesu valstība. Viņai nevajag, ka tētis sponsorē ceļojumu, viņa ar savu vīru var paši aizbraukt ceļojumā.

Mums ar sievu, kad mēs precējāmies, nebija kāzu ceļojums, tā kā to pasaule saprot. Ja tas būtu bijis, tas nozīmētu, ka mēs būtu paņēmuši lielu kredītu. Mēs to neizdarījām. Bet tagad mēs katru gadu, arī šovasar, braucam uz ārzemēm, arvien tālāk. Katru vasaru mēs braucam ar ģimeni ceļojumā ar automašīnu. Šovasar, es domāju, ka mēs brauksim uz Austriju, uz kalniem. Pagājušo vasaru bijām Slovākijā, pirms tam bijām Čehijā, pirms tam bija Polija, Lietuva, Igaunija, bet iesākumā bija tikai Latvija. Taču laulības sākumā mēs to nevarējām atļauties. Šobrīd tas mums nesagādā nekādas problēmas. Dzenies pa priekšu pēc Dieva valstības. Lūk, veiksmīga cilvēka raksturojums – iet pret straumi. Nevis izvēlēties tūlīt īsākos, ātrākos ceļus.

Veiksmīga cilvēka raksturojums – iet pret straumi visas dzīves garumā. Visas dzīves garumā, jo panākumi jeb veiksme, labklājība, veiksmīgs cilvēks, es nerunāju par to, ka kaut kas ir paveicies, paveicās. Tā nav paveikšanās, tas ir cilvēks, kurš ir kaut ko sasniedzis, un kurš sasniedz kaut ko, kurš dzīvo panākumiem pilnu dzīvi. Un svarīgi ir saprast, ka ne pats rezultāts ir veiksme un panākumi, bet pats ceļš uz panākumiem. Iegaumē to! Ieraksti savā galvā – pats ceļš uz panākumiem ir veiksmīga dzīve. Ne gala rezultāts, bet pats ceļš. Ja tu to nesapratīsi, tev būs problēmas. Ceļā pret straumi uz panākumiem. Tev būs problēmas, ja tu neizpratīsi šo mācību. Pats ceļš uz panākumiem, pats darbs, ko tu dari šodien, lūk, tā ir veiksme, lūk, tas ir veiksmīgs cilvēks. Visas dzīves garumā tu strādā, tu ej uz panākumiem. Tev ir mērķis. Tev ir vīzija. Tev ir stratēģija. Gan Dieva lietās, gan lietās, kas ir saistītas ar līdzekļiem un arī ar citām lietām pasaulē. Pirmkārt, Dieva valstības, kalpošanas lietas. Tev ir konkrēti mērķi, konkrēta vīzija, konkrēta stratēģija, konkrēts darbs šajā virzienā. Tev ir kaisle to darīt, tev ir lēmums to darīt. Tu ievēro pareizas prioritātes, un tu ej šajā virzienā. Lūk, šis cilvēks ir veiksmīgs cilvēks. Lūk, kas ir veiksmīgs cilvēks. Ne tas, kas ir redzami bagāts, redzami veiksmīgs. Ne redzami, piemēram, lielas draudzes mācītājs, kuram šobrīd varbūt ir maza draudze, bet viņš domā, viņš strādā, viņš iet uz lielu draudzi, viņš ir ceļā. Viņam ir panākumi. Viņš ir veiksmīgs cilvēks. Tu esi veiksmīgs cilvēks. Neatkarīgi, kādi ir šodien rezultāti. Nav svarīgi, ko tu redzi, ir svarīgi, kur tu ej. Nav svarīgi, kas notiek ar tevi šodien, svarīgi, kur tu ej. Vai tu peldi pret straumi, jo pa straumei tikai mirušie peld, ja runa ir pa zivīm. Un šis princips attiecas uz veiksmi kā tādu, uz izdzīvošanu. Tikai pret straumi. Un ne pats rezultāts galā, bet pats ceļš pret straumi. Tā ir veiksme. Tas ir veiksmīgs cilvēks. Es raksturoju veiksmīgu cilvēku.

„Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: „Redzi, Tempļa noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās, palīdzies pats Sev un kāp no krusta zemē.”” (Marka 15:29-30)

Parunāsim par Jēzu Kristu. Viņš staigāja virs zemes. Viņš trīs gadus kalpoja virs zemes. Viņš veidoja savu mājas grupiņu, savus mācekļus, Pēteris, Jānis, Jēkabs utt., Viņš dziedināja slimos. Cilvēku masas Viņam sekoja. Viņš bija populārs cilvēks Izraēlā un aiz Izraēlas robežām. Viņš bija viens no populārākajiem vai pats populārākais cilvēks. Ķēniņi gribēja Viņu redzēt. Zvaigzne, panākumi. Viņš pabaroja 5000 ar piecām zvaigznēm un divām zivīm. Dziedināja slimos. Mācīja mācību ar spēku, par ko visi brīnījās, un cilvēku pūļi sekoja. Jēzus izskatījās veiksmīgs cilvēks, un šie Izraēliešu cilvēki uz Viņu tā arī skatījās, lūk, veiksmīgs cilvēks. Taču pienāca brīdis, kad Viņš tika piesists krustā. Viņš labprātīgi gāja pie krusta, lai nomirtu par mūsu grēkiem un augšāmceltos, un tajā brīdī, kad Viņu arestēja, sita krustā, kad Viņš nomira, Viņa mācekļi Viņu atstāja. Un neviens no viņiem neticēja, ka Viņš augšāmcelsies. Jēzus to viņiem bija runājis, taču viņi visu to pēkšņi bija aizmirsuši. Pēteris, kurš teica, ka ies kopā ar Jēzu cietumā un nāvē. Pēteris trīs reizes aizliedza Viņu. Pirms gailis bija dziedājis, kā Jēzus teica. Viņš aizliedza savu Kungu. Pēc tam raudāja, nožēloja. Pēteris, Jānis, viņi atgriezās savā biznesā, savā zvejošanas biznesā, viņi aizgāja. „Es iešu zvejot,” Pēteris teica. Viņi faktiski atstāja savu kalpošanu. Un kad Jēzus pie krusta karājās, tad farizeji, cilvēki, kas Viņam staigāja garām, teica:

„Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: „Redzi, Tempļa noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās, palīdzies pats Sev un kāp no krusta zemē.”” (Marka 15:29-30)

„Palīdzi tagad pats Sev un kāp no krusta lejā. Ja tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta lejā.” Visi šie cilvēki, ieskaitot mācekļus, skatījās uz Jēzu kā uz izgāzušos kalpošanu. Kārtējā izgāšanās, kārtējā neveiksme, kārtējais neveiksminieks, kurš teica, ka ir Dieva Dēls. Viņš ir Dievs, un pats nevar no krusta nokāpt?! Viņš bija neapskaužamā situācijā tajā brīdī, bet Viņš to darīja labprātīgi. Cilvēki viennozīmīgi skatījās uz Viņu kā uz kārtējo neveiksminieku, uz kārtējo neveiksmīgo dzīvi, kas slikti beidzās. Citiem Viņš palīdzēja, lai Sev tagad palīdz! Viņiem visiem pēkšņi aizmirsās Viņa vārdi. Tie paši cilvēki, ko Viņš dziedināja, meta akmeņus uz Viņu. Tie paši cilvēki, kam Viņš kalpoja, kas Viņu apbrīnoja. Tie paši cilvēki sauca: „Sit Viņu krustā.” Šausmas. Šajā brīdī, viennozīmīgi, visi skatījās uz Viņu kā uz neveiksminieku. Man ir jautājums. Vai Viņš tajā brīdī bija neveiksminieks? Vai tajā brīdī Jēzus bija neveiksmīgs? Ne rezultāts, bet pats ceļš uz panākumiem ir veiksmīgs cilvēks! Īslaicīga parādība – Viņš bija neveiksmē, bet pēc trīs dienām augšāmcēlās, un šodien Viņa sekotāji ir mērāmi miljonos, miljonos, miljonos un daudz reižu miljonos. Lūk, Jēzus kalpošana. Veiksmīgs kalpotājs.

Un, nav svarīgi, kāda ir tava situācija šodien un kas ar tevi notiek, un kādi ir apstākļi tev apkārt, un kā tu jūties, tas nav svarīgi. Ja tu ej pret straumi. Kā māki, tā peldi. Ja tu dari to, tu esi veiksmīgs cilvēks. Es varu tevi raksturot kā veiksmīgu cilvēku. Un, ja tu šodien neredzi ne galu, ne malas, kur tie panākumi varētu būt, tavi panākumi ir priekšā. Tu jau esi veiksmīgs, ka tu ej uz panākumiem.

Es esmu veiksmīgs cilvēks. Es būšu veiksmīgs cilvēks. Es netaisos atkāpties. Es iešu pret straumi. Tu esi veiksmīgs cilvēks! Tu esi ļoti veiksmīgs cilvēks. Mēs esam veiksmīgi cilvēki.

Johans Sebastians Bahs. Viņu uzskata par kristīgo komponistu. Viņš ir evaņģēliju un dažādus Bībeles  notikumus ietērpis mūzikā. Protams, viņš nav šeit starp mums, bet viņa mūzika mūs priecē. Mani gan nē, jo es klausos cita stila mūziku. Mēs klausāmies cita stila mūziku, bet arī šajā cita stilā mūzikā parādās arī kaut kas no viņa, tikai jaunās notīs. Par Bahu parunāsim, un tas tevi pacels, kārtējo reizi. Tāpat kā par zivīm tevi pacēla. Svētais Gars augšup ceļ. Tāpat kā par šauro un plato ceļu. Tāpat par to, ka tu esi veiksmīgs cilvēks. Par to, ka Jēzus šķietami visu acīs bija neveiksminieks, kaut patiesībā viņš bija veiksminieks. Nav svarīgi, ko cilvēki par tevi domā, nav svarīgi, ko viņi saka par tevi, ir svarīgi, ko tu domā par sevi. Ko Dievs par tevi domā un ko tu domā. Tu nekad negūsi panākumus, tādus reālus panākumus, ja tu domāsi to, ko par tevi citi domā, ko viņi par tevi saka. Svarīgi, kam tu tici. „Tu nevarēsi, tev nesanāks, tu traks esi vai, kur tu esi iekūlies!” Nav svarīgi, ko citi par tevi saka, ir svarīgi, kam tu tici. Tas nozīmē iet pret straumi. Visi veiksmīgi cilvēki iet pret straumi. Un izcieš vajāšanas un nesaprašanu no cilvēkiem.

Bahs 1723. gadā bija koncertmeistars Leipcigā, Vācijā. Svētā Toma baznīcā viņš bija koncertmeistars, te nebija runa par komponistu pilnīgi nemaz. Viņš bija mūzikas ģēnijs, viņam bija lielas darba spējas, tas bija viņa aicinājums. Viņam ir bijuši dažādi ieņemamie amati, viens no tiem bija koncertmeistars, nekas īpašs, bet viņam patstāvīgi bija problēmas ar pilsētas varām. Viņam nebija nekāda saldā dzīve. Vietējie Leipcigas iedzīvotāji viņa mūziku uzskatīja par novecojušu, garlaicīgu un vecmodīgu. Par viņa darbu viņam maksāja niecīgu samaksu, viņš nepelnīja daudz naudas. Viņa talantu viennozīmīgi nenovērtēja.

Šajā laikā viņš katru nedēļu uzrakstīja vienu kantāti, taču šodien par veiksmīgu komponistu uzskata cilvēku, kurš vienu kantāti uzraksta gada laikā. Pēc Baha nāves Leipcigas iedzīvotāji juta atvieglojumu, jo par viņa nāvi neviens īpaši neskuma, viņu acīs viņš nebija nekas īpašs. Un ja viņu pieminēja, tad nevis kā dižu komponistu, bet pieminēja kā ērģelnieku. Bet pēc Baha nāves viņa darbus vienkārši izpārdeva un daļu lietoja kā ietinamo papīru. 80 gadus par viņa darbiem aizmirsa, līdz brīdim, kad kāds komponists izmantoja viņa darbu. Un tikai sākot ar 1829. gadu sāka novērtēt viņa mūziku. Šodien viņš ir viens no lielākajiem un pazīstamākajiem komponistiem, ģēnijs. 100 gadus nenovērtēja viņa darbus, tos sāka novērtēt pēc tikai pēc viņa nāves.

Jautājums ir ļoti vienkāršs: Vai Baham bija panākumi vai viņam nebija panākumi, viņš bija veiksmīgs cilvēks vai nebija veiksmīgs cilvēks, vai viņš darīja tādu darbu, kāds cilvēkiem bija vajadzīgs, vai viņu vienkārši šajā brīdī nenovērtēja? Viņi neredzēja to pērli, kas viņiem visu laiku bija blakus. Arī Jēzus, starp citu, saka: „Pravietis savā zemē, savās mājās ir vismazāk cienīts.” Un tas nav tikai ar Bahu, ar daudziem komponistiem un populārām personībām ir līdzīgi stāsti. Krieviem ir pēcnāves apbalvojums, kad varoņu nāvē esi kritis un pēc nāves tevi apbalvo. Un atbilde uz jautājumu, vai viņš bija veiksmīgs, ir „Jā!”, jo viņš gāja pa pareizo ceļu. Viņš taisīja ģeniālu mūziku, ko citi nespēja un kas bija vajadzīga cilvēkiem.

Varbūt tevi šodien nenovērtē, nenovērtē to, ko tu dari. Tavi radinieki vai draugi redz, kur tu ej un ko tu dari, ko tu esi iesācis, un nenovērtē tevi. Vienalga, ko saka vai domā tavi radi, kaimiņi un draugi, ir svarīgi, ko Dievs par tevi domā un ko tu pats par sevi domā, kas tu esi – veiksmīgs cilvēks.

Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury) ar visu savu nepareizo orientāciju bija veiksmīgs cilvēks, un, ja būtu pazinis Jēzu personīgi, būtu visveiksmīgākais cilvēks, bet, tā kā nepazina, viņš neiet mūsu kategorijā. Bet viņa mūzika ir laba, es neklausos to, bet tā ir laba, es to novērtēju. Daudz sātaniska mūzika, kas mums nav pieņemama satura dēļ, ir laba mūzika, tas ir talants, un cilvēki, kuri strādā, – darbs, darbs, darbs, ceļš pret straumi.

Nekad neņem vērā, ko cilvēki tev saka par tevi vai domā, jo svarīgi ir, ko Dievs saka par tevi, tu esi personība. Saki par sevi: „Es esmu personība, es esmu brīvs, stiprs un man nav nekas neiespējams, jo es eju pret straumi, esmu veiksmīgs, visa slava, viss gods un visa pateicība par visu, kas man ir un kas es esmu un kas es būšu, visa pateicība ir un būs Jēzum Kristum.”Aleluja!

Gatavojot šo sprediķi, es domāju par Bahu, man viņš tā iepatikās. Nedēļā viena kantāte, es nezinu, cik liels darbs tas ir, bet acīmredzot liels darbs. Vai Bahs to pats apzinājās, ka tas ir viņam ļoti liels darbs? Vai viņš darīja to, kam viņš dega? Viņš dega to darīt. Tas bija viņa aicinājums. Cilvēki viņu nenovērtēja, bet viņš darīja to, kas ir pareizs. Un es iedomājos, ka pats īsti neesmu to novērtējis. Katru svētdienu viens sprediķis, katru nedēļu viena līderu skolas nodarbība, tikko bija katru nedēļu viena Bībeles skolas nodarbība, kur tiešām darbs tiek ieguldīts, daudz darba, lai to visu sagatavotu. Tas viss tiek filmēts, fiksēts, tiek rakstītas grāmatas par to, tas viss paliek, tas ir paliekošs. Un nav svarīgi, cik daudzi lasa šīs grāmatas šodien, nav svarīgi, cik daudz mācās šādās skolās šodien, nav svarīgi cik liela draudze mums ir šodien, es esmu veiksmīgs cilvēks, es strādāju, es eju pret straumi, daru pareizas lietas, es daru to Dieva godam un Dieva slavai, man nevajag, lai cilvēki novērtē, man vajag, lai cilvēki paceļas, un viņi arī ceļas.

Tāpat arī tavā dzīvē, tu ej pret straumi, viena kantāte nedēļā, tu ej pret straumi, vēl viena kantāte, tevi neatzīst, tevi nesaprot, tev nav rezultāti, tu esi veiksmīgs cilvēks. Jo veiksme ir pats ceļš uz panākumiem. Varu tev atklāt noslēpumu – ne visi ieraudzīs lielos rezultātus, ne visi ieraudzīs lielos sapņu piepildījumus dzīves laikā. Domāju, ka lielākā daļa ieraudzīs visu savu sapņu piepildījumu, taču, ikviens var būt veiksmīgs, ejot uz savu mērķi.

„Bet no Antiohijas un Ikonijas atnāca jūdi un, pierunājuši ļaudis un apmētājuši Pāvilu akmeņiem, vilka to ārā no pilsētas, domādami, ka viņš ir miris. Kad mācekļi ap viņu bija sapulcējušies, viņš uzcēlās un iegāja pilsētā. Nākamajā dienā viņš ar Barnabu devās ceļā uz Derbi. Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju.” (Apustuļu darbi 14:19-21)

Apustuļu darbos, 14. nodaļā un 19. pantā ir rakstīts, ka Pāvilu Listrā nomētāja ar akmeņiem un izvilka no pilsētas ārā, tātad – neveiksminieks. Taču tālāk ir rakstīts, ka viņš uzcēlās, iegāja pilsētā, sludināja evaņģēliju un ieguvuši labu pulku mācekļu. Viņš atkal iegūst mācekļus! Pāvils ir viens no tiem cilvēkiem, kurš šodien visvairāk ietekmē pasauli. Pāvils ar savu mācību šodien ietekmē pasauli, tevi, mani. Nomētāts ar akmeņiem, novājināts, badā. Neveiksminieks? Pāvils ir viens no veiksmīgākajiem cilvēkiem pasaulē.

Veiksme nenozīmē loterijas biļeti, kad viss no debesīm nokrīt. Bet daudz kas krīt no debesīm tiem, kuri peld pret straumi. Sāc tik peldēt un redzēsi, kā sāks svētību lietus līt. Un dažas praktiskas lietas, kuras es jau minēju. Ir vajadzīga skaidra vīzija gan kalpošanā, gan arī citās lietās, paralēli tam, ka viss ir Dieva slavai un godam. Ja tas ir bizness, tad ir jābūt skaidrai vīzijai, ko tu gribi sasniegt. Otrs, kam jābūt, ir kaislei, vēlmei sasniegt šo vīziju, pati no sevis vēlme nerodas, ir jābūt pareizā vietā, jālasa pareiza literatūra, dievkalpojumi, grupas. Darot šīs lietas, rodas vēlme. Trešais, kam jābūt, ir stratēģijai, kā šos mērķus sasniegt. Ir jābūt vīzijai, mērķim un stratēģijai, kā sasniegt šos mērķus. Un ļoti silts padoms jums. Ir jābūt maziem sasniedzamiem mērķiem. Tu nevari tā uzreiz – lielā vīzija, lielais mērķis, baigā kaisle un tikai darīt. Vajag mazākus mērķus, kuri summā noved pie lielā mērķa.

Lai uzkāptu Everestā, vispirms alpīnistiem ir jāmācās rāpties augšā, pārvarot mazus pakalnus un paugurus. Lai uzkāptu augstās augstienēs, vispirms ir jāpārvar mazākās, tikai tā var iegūt iemaņas pārvarēt lielākās. No daudziem maziem mērķiem tu pats audz un spēj sasniegt lielos mērķus. Daudzi cieš neveiksmi, jo ātri un ar kaisli iet uz priekšu un gaida ātrus rezultātus. Pirms lielā Everesta ir daudzi mazi pauguri. Cik daudzi aplaužas: „Es atvēršu savu mājas grupiņu.” Paiet divas nedēļas un viss, grupiņas nav. Cits saka: „Es evaņģelizēšu, es vedīšu cilvēkus pie Kristus.” Un nekā, pats vēl nav atvests kārtīgi. „Es iesākšu savu biznesu”, paiet trīs dienas un noplok. Ātri un uzreiz. Negaidi ātrus un tūlītējus rezultātus. Nu, tas nav platais ceļš, ir šaurais ceļš uz panākumiem. Sāc peldēt pret straumi. Peldot mērķa virzienā, panākumi neizpaliks. Un, kad tu aplauzies, tava vēlme pāriet un tev vairs negribas neko darīt, ne grupiņas atvērt, ne biznesu taisīt, ne evaņģelizēt. Vēlme bija, bet prātā nekas nav, ir nepieciešamas zināšanas un informācija. Daudzi domā, ka mācītājs svētdienās vienkārši atnāk un kaut ko papļāpā, un pēc tam saņem algu par to vēl. Šī „papļāpāšana” ir tikai viena maza daļa no tā, kas mācītājam ir jādara. Visvairāk mācītājam ir pašam jāaug, jāpavada daudz laika ar Dievu un pašam ar sevi. Jebkur, biznesā, itin visur ir pašam jāizaug. Ir jāsēž stundām pie datora un grāmatām. Ir jāmēģina darīt vēl un vēl. Krīti, celies un atkal ej uz priekšu, un dari to pašu, viss sanāks. Jo izgāšanās iemesls ir vienkāršs – lielais mērķis ir, bet tu nezini, kā to mērķi sasniegt, tu sāc un tu nepareizi dari, un nekas nesanāk. Bet, ja tev ir šī vēlme, tu darīsi to vēl, vēl un vēl, līdz izdosies. Dzīvas zivis peld pret straumi.

Nākamais, kas ir jādara bez mazajiem mērķiem, – simtprocentīgs nepārtraukts darbs šajā virzienā, nepārtraukta mācīšanās un pilnveidošanās. Visu laiku bagātākais ķēniņš bija Salamans. Tu zini, ko viņš Dievam lūdza? Viņš nelūdza bagātību, viņš lūdza gudrību, lai varētu vadīt tautu. Un Dievs saka: „Tāpēc, ka tu esi lūdzis gudrību vadīt Manu tautu, Es tev došu arī bagātību un visu pārējo.”

Vispirms tev vajag līdera īpašības. Ja tu patiesi gribi izdarīt kaut ko nozīmīgu, tev vajag būt līderim. Un par līderiem nepiedzimst, par tiem kļūst mācību ceļā. Un tiem, kuri mācās līderu skolā, tā ir ļoti liela privilēģija, jūs esat uz pareizā ceļa. Nepārtraukta pilnveidošanās, sevis pilnveidošana. Un pareizas prioritātes: Dievs, es pats, ģimene, kalpošana, darbs. Simtprocentīgs ceļš uz neveiksmi ir neko nedarīt. Tu dzirdi sprediķi, draugs, ir laiks sākt rīkoties. Esmu pārliecināts, ka daudziem no jums idejas kaut kādas ir, bet tu vienkārši baidies un tu neuzdrošinies spert šo soli. Tad zini, ka tas ir drošs ceļš uz neveiksmi. Sāc darīt tagad un nebaidies no tā, ka neizdosies. Daudzi nepadotos, ja zinātu, ka viņu rezultāti stāv pāris soļu attālumā. Ļoti bieži tā notiek, ja tu būtu zinājis, ka tikai nedaudz pietrūkst.

Kādam pasaules līmeņa peldētājam, es neatceros to vietu, kam viņi peldēja pāri, tas bija ļoti liels attālums. Bija migla, miglas dēļ peldētāji neredzēja, cik ir palicis līdz punktam, līdz kuram bija jānokļūst. Maršruts bija ļoti smags un ilgs, viņi Ginesa rekordus stādīja. Un viena peldētāja padevās, viņa vairs nespēja peldēt. Izrādījās, ka viņa bija palikuši tikai pārdesmit metri. Un šī sportiste pati atzina, ja nebūtu bijusi migla un viņa būtu redzējusi to attālumu, kuru atlika pārvarēt, viņa noteikti būtu aizpeldējusi.

Ja tu esi uz ceļa un peldi pret straumi un tev gribas padoties, tad padomā, varbūt pēc pāris soļiem tevi tur gaida balva. Skaties uz savu vīziju uz savu mērķi un turpini peldēt.

Mēs ar savu sievu nesen atzīmējām 13 gadu kāzu jubileju, 24. aprīlis, 13 gadi kopā. Tas, protams, nav daudz un tomēr tā salīdzinoši diezgan pietiekoši. Laulību var salīdzināt ar peldēšanu pret straumi, kas tevi apbalvo. Iemesls, kāpēc cilvēki šķirās, viennozīmīgi skaidrs, ka cilvēks peld pa straumi. Kaut kas nav pieņemams otrajā cilvēkā, vieglākais risinājums ir aiziet prom. Pirmajās mūsu laulības dienās, kad apprecējāmies, mums uzreiz bija nelieli konfliktiņi. Ja es nebūtu peldētājs pret straumi, tad nebūtu šī lieliskā ģimene šodien. Un nebūtu šīs draudzes.

Veiksmīga cilvēka rakstura īpašības ir cilvēkam, kurš pazīst Jēzu Kristu un peld pret straumi. Āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Ingūna Kazāka un Daila Lielbārde