Kad pirms vairākiem gadiem ārsti Jānim atklāja nopietnu saslimšanu,
vienīgā izeja šķita ilgstošs terapijas kurss, taču medikamenti tā arī nespēja kardināli atrisināt šo problēmu. Jāņa dzīvē parādījās cerības stars par dziedināšanu, kad viņš sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei” Saldū. Novembra dievkalpojumā Rīgā Jānis piedzīvoja pārdabisku Dieva pieskārienu un tūlītēju dziedināšanu no prostatas adenomas, par ko stāsta viņš pats:
„Pirms trim gadiem man bija jāiziet profilaktiskā apskate. Kad bija veiktas visas nepieciešamās analīzes un izmeklējumi, ģimenes ārste brīdināja: „Tev kaut kas nav kārtībā ar prostatu”. Arī pats biju ievērojis, ka naktīs bija traucēts miegs, jo vairākas reizes nācās celties, lai ietu uz tualeti. Tiku nosūtīts uz Gaiļezera slimnīcu Rīgā. Man veica sīkāku izmeklēšanu, kurā bija redzama diezgan liela, ielaista prostatas adenoma jeb labdabīgs audzējs, apmēram centimetra lielumā. Ārsts izrakstīja trīs medikamentus, kas bija jālieto vairākus mēnešus. Šīs zāles iedarbojās ne tikai uz veidojumu prostatā, bet arī atstāja iespaidu uz manu nervu sistēmu, tādēļ kļuvu nervozs un nomākts. Ik pēc sešiem mēnešiem bija jāveic regulāri pārbaudes. Ārstēšanās laikā veidojums ne pieauga, ne samazinājās, bet, pārtraucot dzert zāles, adenoma kļuva arvien lielāka. Mani pārņēma bezcerība, jo medicīna nespēja palīdzēt. Vai tiešām tās būs beigas?
Pēc kāda laika no Ķeguma es pārcēlos dzīvot Skrundā. Mana meita Iveta Saldū vada mājas grupiņu un vietējo draudzi „Kristus Pasaulei”. Viņas aicināts, es sāku apmeklēt dievkalpojumus, pieņēmu Jēzu par savu Kungu un Glābēju, un ar laiku pievienojos draudzei. Tur par manu veselību daudz lūdza Dievu, kaut arī biju kautrīgs un nevienam nestāstīju, ka man ir problēmas pa “vīriešu līniju”.
Mana dziedināšana notika pēkšņi un negaidīti. Pirms trim nedēļām ģimenes ārsts izrakstīja nosūtījumu pie ķirurga uz Kuldīgu. Vizīte pie ārsta bija paredzēta pirmdien, taču svētdien draudzē „Kristus Pasaulei” Rīgā notika dziedināšanas dievkalpojums. Mēs no Saldus draudzes braucām uz Rīgu. Dievkalpojumā mācītājs aizlūdza par zālē esošajiem. Viņš teica, ka šajā brīdī Dievs dziedina tos, kuriem ir prostatas problēmas, un aicināja lūgt Dievu kopā ar viņu.
Izdarīju, kā mācītājs teica, un lūgšanas laikā sajutu siltumu ķermeņa lejas daļā. Pēc tam, kad dievkalpojuma beigās iznācu pie kalpotāja uz aizlūgšanu, pirmo reizi izstāstīju par savu problēmu. Kad man uzlika rokas, cauri kājām izgāja kā elektrība vai krampji. Nespēju aprakstīt visas tās sajūtas, ko piedzīvoju abu aizlūgšanu laikā, bet zinu, ka Dievs man pieskārās.
Pirmais, ko ievēroju, kad pārbraucu mājās, bija netraucēts miegs naktī. Jau vairākus gadus nebiju tā gulējis! Vairs nebija jāceļas vairākas reizes, lai ietu uz tualeti. Izgulējies jutos uzreiz par desmit gadiem jaunāks.
Kad ķirurgs man veica atkārtotu izmeklēšanu, viņš pārsteigts konstatēja, ka viss ir kārtībā. Adenoma bija tikpat kā izzudusi. Veidojums, kas agrāk bija apmēram centimetra diametrā, nu bija samazinājies līdz četriem milimetriem! Pats ārsts apliecināja, ka ar mani ir noticis brīnums un teica, ka zāles man vairs nav vajadzīgas!
Šobrīd vairs nelietoju nekādus medikamentus. Nespēju izteikt vārdos, cik labi tagad jūtos! Esmu tik pateicīgs Dievam par dziedināšanu! Viņš ir mans Ārsts! Mans novēlējums tiem, kuriem ir līdzīgas problēmas. Noteikti nāc pie Jēzus ar atvērtu sirdi un dvēseli! Nevaimanā, kad tev ir grūti, bet lūdz ticībā un tu saņemsi! Tev jau pieder dziedināšana!”
Jāņa Caunes liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
