Vija ar artrītu saslima aptuveni pirms sešiem gadiem. Ceļi sāka sāpēt aizvien biežāk un biežāk. 
Vēršoties pēc palīdzības pie ārsta un dzerot zāles, viņas veselība neuzlabojās, bet tikai pasliktinājās. Ārsts paziņoja, ka pēc dažiem gadiem Vijai būšot jāguļ uz gultas, jo kustēties palika aizvien grūtāk un neiespējamāk. Aizgāja līdz tam, ka Vija vairs nevarēja pietupties, viņas ceļi palika pavisam nekustīgi.
Tad Vija sāka apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un mājas grupiņu. „Un palika labāk”, stāsta Vija. Pavisam nesen 25. novembrī draudzē notika dziedināšanas dievkalpojums, kur Vija sagaidīja savu brīnumu. Viņa stāsta: „Kad mācītājs staigāja pa skatuvi un lūdza par zālē esošajiem cilvēkiem, es pēkšņi sajutu strāvu kā zibeni izšaujamies cauri maniem ceļiem un galvā tādu vieglu reiboni. Un kopš šī brīža es zināju, ka varēšu pietupties. Mācītājs aicināja mani uz skatuves un es jau pēc dažām minūtēm kad Dievs mani bija dziedinājis, varēju pietupties. Nebiju to darījusi aptuveni sešus gadus.”
Tagat Vijas ikdiena ir daudz kustīgāka un laimīgāka, jo pastāvīgās ceļu sāpes un kustību traucējumi nu jau ir pagātnē.
Vijas liecību pierakstīja Evita Luca
