Viņš ir Glābējs!

Tā lai saka visi, kas bīstas To Kungu: “Tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” (Psalms 118:4)

„Šis vārds, kuru tu šodien dzirdēsi, būs ļoti radikāls. Daudziem, arī tiem, kuri klausīsies internetā, mani vārdi nepatiks. Un tomēr Dievs man liek uz jums to runāt!” – tā jau pašā svētrunas sākumā klātesošos brīdina draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis 27. februāra dievkalpojumā Rīgā, Zinātņu akadēmijā. „Tiem, kuri aizvēruši savas acis un ausis, Dievs šodien saka, ka Viņš ir Glābējs!”

Dievs grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. (1. Timotejam 2:4)

„Jēzus atnāca, lai uzmeklētu un glābtu pazudušo. Viņa būtība ir – Glābējs!” – saka mācītājs.

Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā. (1. Timotejam 1:15)

„Jēzus ir Pestītājs, un Viņš zina, kā glābt”, – saka Mārcis. „Jēzum ir glābšanas plāns. Vīzija G12”. Tālāk mācītājs stāsta par savu dzīvi tanī laikā, kad bija vēl narkomāns un nepazina Jēzu Kristu. „Dzīvoju Limbažos parastā dzīvoklī ceturtajā stāvā. Reizēm es dzirdēju balsis, kuras man teica, lai es izeju uz balkona un lecu zemē. Vairākas reizes pavisam nopietni biju apņēmies padarīt sev galu. Gribēju izņemt asmeni no bārdas dzenamā, lai profesionāli pārgrieztu sev vēnas. Tā, lai ārsti nevar sašūt ciet, nevar mani glābt”, – stāsta mācītājs. „Taču tad, kad es jau biju pilnīgi nobriedis to darīt, pēkšņi piezvanīja mans brālis un izjauca manu nodomu. Kad es pēc tam jautāju, kā viņam ienācis prātā man piezvanīt tajā vakarā tādā brīdī, viņš izbrīnīts teica, ka neesot man nemaz zvanījis! Bija vēl arī citas reizes, kad biju nolēmis izdarīt pašnāvību visā nopietnībā. Bet vienmēr bija Kāds, Kurš man neļāva to darīt! Jēzus bija mans Glābējs jau tad, kad es vēl Viņu nemeklēju, nepazinu un dzīvoju grēkā. Mana mamma atgriezās pie Kristus un sāka lūgt Dievu par mani, lai arī es topu glābts. Virs manis, piektajā stāvā, dzīvoja kāds dīdžejs, foršs čalis. Arī viņu reiz balsis pasauca, lai viņš lec zemē no balkona. Viņš nolēca un nomira. Par viņu neviens nelūdza, neviens neiestājās Dieva priekšā. Dievs vēlas, lai visi top glābti, bet Dievs neko nedara bez mūsu lūgšanām, mūsu piepūles un līdzdalības!”

Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja. Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: “Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.” (Marka 2:4-5)

Dzīvoja paralizēts cilvēks, kurš pats nespēja aiziet uz dziedināšanas dievkalpojumu. Bet viņam bija četri labi draugi, kuri ticēja par viņu, iestājās par viņu un arī palīdzēja viņam nokļūt tur, kur Jēzus mācīja un dziedināja. Un ko tik viņi nebija spējīgi sava slimā drauga dēļ! Pat izlauzt jumtā caurumu, bojāt svešu īpašumu un iekulties tiesu darbos! Jēzus novērtēja tieši šo četru draugu ticību. Viņu ticību. „Šie viņi esi tu!” – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Mums apkārt ir neskaitāmi cilvēki, mūsu draugi, tuvinieki, kolēģi un kaimiņi, kuri bez mūsu ticības, mūsu lūgšanas un bez mūsu palīdzības vieni paši nekad neatnāks uz dievkalpojumu un nepiedzīvos glābšanu. Viņiem ir nepieciešama tava un mana iestāšanās. Mēs esam aicināti glābt cilvēkus šī vārda pilnā nozīmē. Ne tikai pastāstīt par Jēzu uz ielas stūra un pēc tam pamest likteņa varā. Mūsu Kungs Jēzus Kristus tā nedarīja nekad. Viņš nav abortu meistars. Un Viņš aicina arī mūs iestāties un rūpēties par cilvēkiem. Glābšana ir ilgstošs un nepārtraukts process, nevis tikai vienreizējs akts. „Ejiet un dariet par mācekļiem!”

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. (Mateja 5:14)

„Tad, kad tu esi disciplinētās attiecībās ar Dievu lūgšanu kalnā, savā lūgšanu kambarī, tad tu esi kā pilsēta kalnā, kas nevar palikt apslēpta. Tad tu pievienojies Jēzus glābējkomandai! Jo Jēzus ne tikai dziedināja un sludināja, bet Viņš bija reāls Glābējs. Viņš aprūpēja savus cilvēkus. Vai tavā mājas grupā ir saraksts ar cilvēkiem, par kuriem jūs lūdzat un par kuriem iestājaties Dieva priekšā?”- jautā mācītājs. „Šādam sarakstam ir jābūt. Un ja jūs no sirds lūdzat par saviem neatpestītajiem draugiem un tuviniekiem, tad viņu dzīvēs sāk notikt dīvainas lietas, un viņi sāk apzināties pēc Glābēja nepieciešamības. Jēzus vēlas viņus izglābt, jo Viņš ir Glābējs!”

Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! – bet nedarāt, ko Es saku? (Lūkas 6:46)

Bet ko saka Jēzus? „Ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis!” (Mateja 28:19)

„Es nesen kādam mācītājam centos paskaidrot inkaunteru lomu un nozīmi”, – stāsta mācītājs. „Mēs kādreiz bijām ļoti labi draugi. Taču tad, kad es viņam pavaicāju par to, kādas ir viņa personīgās attiecības ar dievu un to, vai viņa kalpošanā ir augļi, telefona saruna pārtrūka. Mēs Latvijas draudzēs daudz lūdzam pēc atmodas. „Dievs, sūti uguni!” Taču šajā dievkalpojumā es gribu kliedēt šo harizmātiski – reliģisko miglu par atmodu, kāda valda daudzās draudzēs un kristiešos. Kur ir tavi augļi?” – jautā mācītājs. „Tu teiksi: „es skraidu pa ielām kā mežonis, dalīdams bukletus!” Taču kur ir tavi cilvēki, kas caur tevi ir atgriezušies? Vai viņi ir tavā plānā, tavās lūgšanās? Vai viņu dzīves ir pārmainītas? Kur ir tavi augļi? Mēs skraidām pa ielām un baidām cilvēkus. Kā Jehovas liecinieki. Pastāstījām par Jēzu 100 cilvēkiem, noskaitījām uz ielas stūra īsu lūgšanu un tad ierakstījām mājas lapā: „100 dvēseles piedzimušas no Augšienes!” Taču Jēzus dara par mācekļiem, ne tikai sludina un dziedina. Viņš neatnāca un nekalpoja, kā tukšu gaisu sizdams. Bez tā, ka mēs par šiem cilvēkiem regulāri lūdzam un garīgi aprūpējam viņus, viņi nevar pieaugt Kristū, iesakņoties un nest augļus. Bez mīlestības mēs esam tikai skanošs varš un šķindošs zvārgulis! Draugs! Ja tavā draudzē ir daudz un dažādas darbošanās, bet tur nav augļi, ja cilvēki netop reāli glābti un draudze neaug skaitliski, tad ej projām no šādas draudzes. Izejat no Bābeles Mana tauta! Izejat no neauglīgām draudzēm!” – tik radikāli savā svētrunā saka mācītājs Mārcis Jencītis.

Un Jēzus aizgāja no turienes; Viņš nāca pie Galilejas jūras, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos, tā, ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. (Mateja 15:29-30)

Kad tie bija aizgājuši, redzi, pie Viņa atnesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku. Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: “Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas.” (Mateja 9:30-33)

„Kurus Jēzus glāba un dziedināja?” – jautā mācītājs. „Tos, kurus cilvēki atveda pie Kristus. Vest pie Kristus nav viegli, un tieši tāpēc to gandrīz neviens negrib darīt. Taču tad, kad pats esmu piedzīvojis Dieva mīlestību, mani neviens neapturēs!”

Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? (Jēkaba 2:14)

Dievs gan ir žēlastības Dievs, taču Viņš no mums, kristiešiem, gaida ticību darbībā. Augļus jeb rezultātu visām mūsu kristīgajām aktivitātēm. Un augļi – tie vispirms ir cilvēki, kuri pievesti pie Jēzus un kuru dzīves ir izmainītas uz visiem laikiem līdz nepazīšanai. Dievkalpojuma beigās mācītājs pravieto par stāvokli kristiešu draudzēs Latvijā. Šis pravietojums drīz būs lasāms un redzams arī mūsu draudzes mājas lapā.

Kur ir tavi augļi?