Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā

Vēstulē Kolosiešiem 1. nodaļā teikts:

„Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.” (Kolosiešiem 1:13)

Šī arī būs svētrunas tēma. Tu esi izrauts no tumsības varas un esi pārcelts Jēzus Kristus valstībā.

Dieva vārds ir dzīvs. Viens šis pants spēj tevi dziedināt. Šie daži vārdi nav parasti vārdi. Tie ir dzīvā Dieva dzīvi vārdi. Šiem vārdiem ir segums, Svētā Gara zīmogs. Kad mēs šos vārdus dzirdam un pieņemam, tie mūs dziedina!

„Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” (Salamana pamācības 4:20-22)

Dieva vārds saka pats par sevi, ka tas ir dziedinošs un dzīvs. Tas Kungs tev šodien saka: „Mans dēls! Ievēro Manus vārdus. Jo tie ir dzīvība tev, ja tu to pieņem un tās ir zāles, antibiotikas, kas dziedina visu tavu dvēseli, garu un miesu.”

Dziedināšana dvēselei un miesai neatnāk viena pati. Dziedināšana no fiziskām kaitēm un arī dziedināšana dvēselei atnāk kopā ar dziedināšanu finansēm. Man nevajag dziedināšanu tikai manai miesai. Man vajag dziedināšanu absolūti visai manai būtībai. Dziedināšana no Dieva ir visai manai būtībai!

Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas! Šis vārds ir dzīvs un es gribu, lai tu šos vārdus pēc šīs svētrunas pārdomātu, iemācītos no galvas. Es vēlos, lai tu tos paturētu savā redzes lokā, glabātu savā sirdī un atkārtotu pie sevis, lai tu domātu par tiem un pielietotu savā dzīvē. Lai tu atcerētos šos vārdus vienmēr, lai kādā situācijā tu arī būtu. Tas Kungs ir mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīlā Dēla valstībā!

Kamēr es sludināšu, dzīvais Dieva vārds, segts ar Svēto Garu, dziedinās tevi! Daži no jums, tikai atgriezušies mājās, apjautīs to, ko Dievs jums izdarīja šodien šeit. Daži no jums pēc mēnešiem un pat gadiem pieminēsiet šo dienu un sapratīsiet, ka izmaiņas jūsu dzīvē sākās tieši no šīs svētrunas.

Marka evaņģēlija 5. nodaļā ir patiess stāsts par kādu cilvēku, kurš bija sinagogas priekšnieks, vārdā Jairs. Otra cilvēka vārds ir Jēzus. Viņi abi bija iesaistīti vienā notikumā.

Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams, tas krīt pie Viņa kājām un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: “Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.” (Marka 5:22-23)

Cilvēkiem pārsvarā garīgās lietas ir aizklātas. Bet es pasludinu tev noslēpumu – Tas Kungs tevi ir izrāvis no depresijas, izrāvis no nabadzības, no cilvēku neveselīgas kontroles. Viņš ir izvilcis tevi no tumsības varas. Tas ir noticis fakts. Tas notika tajā brīdī, kad tu atzini Jēzu par savu Kungu. Šie abi cilvēki, Jēzus Kristus un Jairs, zināja šo noslēpumu. Jairs nāca pie Jēzus, krita Viņa priekšā zemē un lūdza pazemībā: „Mana meita ir slima. Nāc, uzliec viņai Savas rokas un dziedini!” Un Jēzus kopā ar Jairu devās uz viņa namu dziedināt viņa meitiņu. Ceļā esot, viņiem pretim nāk sinagogas priekšnieka nama cilvēki un paziņo: „Neapgrūtini mācītāju Jēzu, jo tava meita ir nomirusi”. Taču Jēzus atbild Jairam: „Nebīsties! Tikai tici.” Es domāju, Viņš to pateica mierīgi. „Nebīsties!” Un Jairs ticēja tam, ko saka Dieva vārds, nevis tam, ko teica šie cilvēki.

Lūk, divas atšķirīgas cilvēku grupas. Viena cilvēku grupa, kas dzīvo tumsībā. Miris viņiem ir miris. Slims ir slims, nabags ir nabags, nolemts ir nolemts un nolādēts ir nolādēts. Taču Jēzus skatījās uz Jaira meitiņas nāvi kā uz īslaicīgu parādību. Jēzus Kristus un Jairs dzīvoja citā pasaulē! Kaut arī viņu kājas staigāja un mina šo zemi, garīgi viņi dzīvoja citur. Cilvēks nav tikai miesa, kas staigā pa zemi. Mēs sastāvam no trim daļām – gara, dvēseles un miesas. Jairs Jēzus vārdus pieņēma garīgi. Viņa meitiņa ir dzīva. Jā, reāli viņa bija mirusi, taču viņš dzīvoja citur. Valstībā, kur viņa ir dzīva! Tur, kur problēmas ir tikai īslaicīga parādība!

Tad viņi ienāk sinagogas priekšnieka namā. Tur ir raudas un gaudas. Cilvēki apraud šo meiteni, bet Jēzus saka: „Nomierinieties! Šī meitenīte nav mirusi, bet guļ.” Ja tu esi lasījis šo Rakstu vietu, tu noteikti esi domājis, ko gan Jēzus domāja ar to, ka Viņš teica, ka viņa guļ. Šī meitene taču bija mirusi! Bet Jēzus dzīvoja citā dimensijā, nekā šie cilvēki. Viņš dzīvo citur, un Viņam ir cits redzējums uz lietām. Jēzus dzīvo Dieva valstībā. Ir pasaules jeb sātana valstība un ir Dieva valstība. Dieva valstībā nav nāves, nav nabadzības, nav slimību un depresijas. Un savā garā es varu būt dziedināts arī tad, ja virs zemes vēl ciešu no kādām kaitēm. Es zinu, tā ir īslaicīga parādība!

Lūk, tādi ir Debesu valstības noteikumi. Tāda ir dzīve Debesu valstībā. Tur visi ir dziedināti. Jēzus ar Jairu patiesībā garā jau dzīvoja tur.

Cilvēki, kuriem Jēzus teica, ka meitenīte guļ, izsmēja Viņu. Viņi atklāti ņirgājās par Jēzu. Taču Viņš neņēma vērā šo izsmieklu. Viņš gāja šajā namā, paņēma līdzi dažus Savus mācekļus, ņēma meitiņu aiz rokas un teica: „Celies, meitiņ.” Dzīvības gars atgriezās viņā un meitene piecēlās. Tad Jēzus, tā, it kā nekas īpašs nebūtu noticis, saka: „Dodiet viņai ēst!” Viņš jau Garā bija piedzīvojis un zināja, ka Jaira meita būs dzīva!

Notika brīnums, un tur bija divu veidu cilvēki. Vieni cilvēki dzīvoja tumsā un neredzēja dievišķo, otri dzīvoja Garā. Divi cilvēku tipi. Jairs krita pie zemes Jēzus priekšā. Ko nozīmē – krist Dieva priekšā? Tas nozīmē atzīt visā pilnībā Viņa autoritāti. Jēzus ir Kungs! Kad es pieņemu Jēzu, es nepieņemu Viņu tikai kā savu Glābēju. Es pieņemu Viņu arī kā savu Kungu. Lūk, absolūta pazemība Dieva priekšā. Lūk, ko nozīmē krist uz ceļiem. Un ne tikai darīt to ārēji, bet savā garā pieņemt visu, ko Dievs saka Savā vārdā. „Es pieņemu visu, ko Tu man māci, es atzīstu – Tu esi mans Kungs! Tu esi mans Dievs. Es krītu Tavā priekšā zemē!” Jairs tā darīja. Būt Dieva valstībā, dzīvot pārdabiskajā dimensijā un skatīt brīnumus iespējams tikai, krītot Jēzus priekšā, kā to darīja Jairs. Ticot un dzīvojot Dieva valstībā.

Ir privilēģijas tiem, kuri atrodas Dieva valstībā. Man ir apsolījumi un privilēģijas! Es tūlīt nodemonstrēšu, ko nozīmē dzīvot Dieva valstībā. Kā dzīvoja Jairs un kā dzīvoja Kristus šeit, virs Zemes. Es tev parādīšu, kāpēc caur viņiem varēja notikt šādi brīnumi. Ja arī miesā bija kādas īslaicīgas problēmas un parādības, tad garā viņi domāja par šīm lietām pilnīgi citādi. Debesu valstībā, draugi, es dzīvoju pozīcijā, kurā mani Tas Kungs nolicis par galvu, nevis par asti. Lai kādi nebūtu apstākļi šeit virs Zemes, es savā prātā paturu vārdus: „Tas Kungs mani ir nolicis par galvu un nevis par asti. Tā, ka es arvien būšu augšā un nekad lejā!” Jo tad, kad es Jēzus priekšā esmu uz ceļiem, kad es Viņa priekšā krītu un izklājos visā pilnībā, lūk, tad Viņš pasniedz roku kā Jaira meitiņai un saka: „Celies!” Un Viņš paceļ tevi pāri slimībām, pāri velna valstībai, pāri pasaulei, paceļ augšā. Tā, ka tu arvien esi augšā un nekad lejā. Un ja pienāk smags brīdis, kad velns tev ir uzbrucis, līdzīgi kā Ījabam, atceries – tā ir īslaicīga parādība. Jo tiem, kas dzīvo Debesu valstībā, tiem katra problēma ir īslaicīga parādība. Jo patiesībā viņiem nav problēmu.

Es esmu tikai cilvēks un nespēju visu pasniegt tik ideāli, lai visiem būtu skaidrs. Bet es cenšos tev nodot to garā, lai tu saprastu, ka tā ir realitāte, ko Marija, kurai ir tikai 17 gadu, šeit nupat teica: „Es esmu bagāta!” Bērna ticība. Savā garā un ticībā es varu pirkt, ko vēlos! Ja arī šodien man kaut kas trūkst, tā ir īslaicīga parādība. Lūk, tā ir Dieva valstība. Ja es dzīvoju Dieva valstībā, tad katra problēma man ir īslaicīga.

„Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.” (Psalms 18:30)

Es dzīvoju tajā vietā, kur es par katru situāciju un problēmu domāju tieši tā! Ar Tavu spēku, Dievs, es sagrauju mūrus. Nav radīts tāds cilvēks un nav radīti tādi apstākļi, kuros tu nevarētu uzvarēt. Es ticēšu, ka esmu dziedināts arī tad, ja nomiršu ar slimību. Jo ar Jēzus brūcēm es esmu dziedināts. Man ir pilnīgi vienalga, ko par mani domā un ko par mani saka. Garā mans iekšējais cilvēks ir vesels un dziedināts. Un ja manā dzīvē nepietiek laika, lai ticībā izcīnītu, ka šī garīgā sfēra savienojas ar fizisko un lai šī dziedināšana izpaustos šeit, virs Zemes, tad jebkurā gadījumā es esmu dziedināts garā. Un tā es par sevi domāju. Jo Tas Kungs mani ir pārcēlis no tumsības varas Sava mīļā Dēla valstībā.

Es dzīvoju tur, par ko raksta 34. psalms:

„Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas (..).” (Psalms 34:8)

Es dzīvoju tur, kur Tā Kunga eņģelis ir apmeties ap mani. Jo es bīstos Dieva. Un es vienmēr zinu – lai kur es atrastos, ap mani ir Tā Kunga eņģeļi un sargā mani. Esmu drošībā.

Es dzīvoju tur, kur, kā rakstīts Marka evaņģēlija 16. nodaļā:

„Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka 16:17-18)

Es dzīvoju tur, kur Jēzus vārdā man ir vara pavēlēt ļaunajiem gariem iziet. Un, ja arī es neredzu nekādas izpausmes, nekas ārēji nenotiek, es zinu – ļaunais gars ir aizgājis no šī cilvēka. Man ir vara!

„Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās.” (2. Korintiešiem 2:14)

Es dzīvoju tajā vietā, tajā dimensijā, kur Dievs mani visur vada uzvaras gājienā! Mani nevar salauzt. Mani nevar apturēt. Tas nav iespējams! Jo Viņš mani ir izrāvis no tumsības varas. Tumsai nav varas pār mani! Es dzīvoju citur! Esmu citur, es neesmu šeit. Es esmu svešinieks virs Zemes, esmu citas Valstības pilsonis! Tur ir cita Satversme un cita likumdošana. Cita tauta un cits Kungs. Tur nav slimību, tur nav asaru, tur nav nepietiekamības, tur nav baiļu. Tur nav depresijas, tur nav onkoloģijas slimības, tur nav atkarīgo, tur nav alkoholiķu. Tur nav narkomānu un smēķētāju.

Es smēķēju vēl vairākus mēnešus pēc tam, kad biju kļuvis par Debesu valstības pilsoni. Taču tā bija īslaicīga parādība, jo es par sevi jau domāju kā par cilvēku, kas ir brīvs no smēķēšanas. Es katru dienu lūdzu: „Dievs, es esmu pārcelts Tavā valstībā. Es ticu Tavam vārdam. Dari mani brīvu, Kungs!” Pēc dažiem mēnešiem es kļuvu brīvs. Tā bija īslaicīga parādība. Savā garā es biju brīvs jau tad, kad es pieņēmu lēmumu būt brīvs, kad pieņēmu lēmumu būt Debesu valstības pilsonis. Pēc tā, ko saka Dieva vārds, es sapratu, ka esmu brīvs. Jo Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Paškontroles garu. Tur, Dieva valstībā, es sevi kontrolēju. Tur nav nedisciplinētības. Tur nav neplānotas lietas. Jo Viņš mani ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā. Vēstulē Filipiešiem Pāvils saka:

„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”  (Filipiešiem 4:13)

Es dzīvoju tur, kur es visu spēju Tā spēkā, Kas mani dara stipru! Es vairs neesmu šīs pasaules valstībā, kur skan vārdi: „Es nevaru. Es negribu.” Es dzīvoju tur, kur es gribu un es varu! Un man nav nekā neiespējama, jo manam Dievam visas lietas ir iespējamas. Aleluja! Es spēju visu!

„(..) Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9-10)

Iegaumē – Tava Valstība lai nāk kā debesīs, tā arī virs zemes. Dievs grib, lai Viņa Debesu valstība savienojas ar tavu miesu. Iesākumā tu savu dziedināšanu, savu atbrīvošanu, savu atbildi no Dieva saņem garā. Tu saki: „Paldies, Dievs, es šodien pieņemu Tavu dziedināšanu!” Tu esi vesels un dziedināts garā. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, manā garā, tā arī virs zemes. Es gribu redzēt Tavu dziedināšanu arī savā miesā. Taču, ja arī es neredzēšu savu dziedināšanu miesā, savā garā es tik un tā esmu dziedināts! Jo mans gars nevar būt nedziedināts. Jo nekas, kas nesvēts, nestāsies Dieva priekšā. Nekas, kas nesvēts, neieies Debesu valstībā. Nekas, kas ir kroplīgs un grēcīgs, nemantos Dieva valstību. Tieši tāpēc Jēzus asinis šķīsta mūs no katra grēka un no katras netaisnības, nepilnības un kroplības. Un tajā brīdī, kad es saku: „Dievs, piedod, lūdzu, manus grēkus. Nāc manā dzīvē un esi mans Kungs”, tajā brīdī Jēzus ienāk tavā dzīvē. Tad, kad tu krīti Viņa priekšā zemē un saki: „Es atzīstu Tevi kā absolūtu autoritāti. Es staigāšu pilnīgā paklausībā Tev”, tajā brīdī Jēzus asinis mazgā tavu garu. Tavā miesā vēl paliek dažādi velni. Lāstu darbības sekas joprojām vēl ir. Tas viss tev vēl ir jāizcīna. Bet garā tu jau visu esi saņēmis. Tu esi Dieva priekšā svēts un Viņš pieņem tevi. Mēs neviens neesam pilnīgi un arī šeit nebūsim tādi. Taču Dieva priekšā caur Jēzus asinīm es esmu pilnīgs un tā es par sevi domāšu! Es cenšos pēc pilnības. Man ir Ideāls, un Viņa Vārds ir Jēzus! Jo Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā!

„Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs.”  (Psalms 27:2)

Vai tev ir bijušas situācijas, kad tavi ļaundari un pretinieki, un visbiežāk tie nāk mūsu radinieku un tuvāko cilvēku izskatā, laužas uz tevi? Varbūt tie ir kreditori un parādu piedzinēji? Tad Dieva valstībā ir šāds princips – viņi klups un kritīs! Dieva valstībā es dzīvoju tur, kur saskaņā ar 27. psalmu, mani pretinieki klups un kritīs! Es apliecinu – neviens ierocis, kas tiks vērsts pret mani, nebūs pietiekami spēcīgs. Jo viņi klups un kritīs, un ja man arī būs grūtības un ciešanas, tās ir īslaicīgas. Jo es dzīvoju tur, kur ir Jēzus. Es dzīvoju tur, kur ir Jairs. Kur ir Elija, kur ir Elīza, kur ir Mozus, Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs! Es dzīvoju Viņa valstībā un sekoju Viņam.

„Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?”  (Psalms 118:6)

Jo Tas Kungs ir ar mani! Es dzīvoju tur, kur Tas Kungs ir ar mani. Un tā, draugi, nav pasaka. Es dzīvoju tur, kur Tas Kungs reāli ir ar mani. Tas Kungs reāli ir ar tevi! Ja tu esi nokritis uz ceļiem un izklājies Viņa priekšā, Viņš ir ar tevi. Un lai pamēģina kāds aizskart Tā Kunga svaidītos!

Nesen man bija saruna pa telefonu ar kādu cilvēku. Es teicu: „Čau, svētā!” „Ko, svētā?” – viņa teica, „Es nezināju. Laba doma.” Dieva vārds saka: „Jūs esat svēti!” Tu esi nomazgāts Jēzus asinīs, svēts, tīrs, perfekts un absolūts. Bet tava miesa nav perfekta. Perfekts ir tavs gars. Lai nāk Tava valstība, Dievs! Lai nāk viss tas, ko saņemam garā, un parādās arī šeit virs zemes. Debesu Tēvs, es lūdzu, lai mūsu sapņi, mūsu apliecinājumi un mūsu ticība materializējas, kā Jairam un kā Jēzum. Lai tas atnāk šeit un šodien. Lai materializējas tas, ko esam lūguši, tas, pēc kā tiecamies!

Es esmu mācītājs. Dievs mani ir aicinājis pulcēt draudzi, mācīt un celt mācekļus. Tāds ir mans aicinājums. Es nemūžam no tā neatkāpšos! Un savā garā es esmu nevis 150 cilvēku draudzes mācītājs, bet es dzīvoju tur, kur es esmu megadraudzes mācītājs! Tā es par sevi domāju, tam es ticu, uz to es eju un tam es strādāju! Par to es lūdzu un to es daru. Tam es dzīvoju. Man ir sapnis un es esmu tas, kas es esmu Dievā. Nevis tas, kas esmu te, uz zemes, bet gan šeit, garā. Jo Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas, no neauglības un mazām draudzēm! Un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kur svētie tūkstošiem un miljoniem pielūdz un slavē To Kungu!

„Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!”  (Psalms 121:3)

Es dzīvoju tur, kur Tas, kas mani sargā, nesnauž! Dievs ir dzīvs. Viņa vārds saka – ievēro vārdus, kurus tu dzirdi. Paturi tos sirdī, pārdomā un pieņem tos. Jo tie ir dzīvība. Tās ir zāles visai tavai miesai, kas dziedina. Dieva vārds dziedina. Ir dažādi veidi, kā Dievs dziedina. Viens veids ir, kad neveseliem uzliek rokas un tie tiek dziedināti. Cits veids, un Bībelē šādu piemēru ir pietiekami, ir tad, kad tu runā vārdu, kāds to dzird un saņem dziedināšanu. Tu klausies svētrunu, dzirdi vārdu un turpat, sprediķa laikā Dievs pieskaras. Un, esmu pārliecināts, ka daudzi pat sajūt šo pieskārienu. Viņš ir izrāvis tevi no tumsības varas.

„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.”  (Lūkas 10:19)

Draugs, tie nav tukši vārdi uz papīra. Tas ir tas, kur es dzīvoju. Tā ir mana Tēva valstība. Esmu Debesu valstības pilsonis. Es varu staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un tas man nekā nekaitēs.

„(..) Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts.” (2. Mozus 15:26)

Es dzīvoju tur, kur mans ārsts ir Tas Kungs, ne cilvēki. Tas Kungs mani ārstē. Jā, es apmeklēju ārstu, ja tas nepieciešams. Pēdējā gada laikā gan esmu bijis tikai pie zobu higiēnista. Un ja arī es slikti justos un ārsti man būtu uzstādījuši diagnozi, es tik un tā savā sirdī dzīvotu tur, kur Tas Kungs ir mans ārsts. Tur, kur ar Viņa brūcēm esmu pilnībā dziedināts. Es ar Viņa brūcēm esmu absolūti dziedināts! Saņem to garā! Tu esi izrauts no tumsības varas un esi dziedināts Viņa brūcēs. Un tā tev būs ticēt, tā tev būs domāt un tā tev būs staigāt līdz dzīves beigām, līdz tu pārcelsies pilnībā Debesu valstībā un kopā ar Mozu, Pēteri un Pāvilu slavēsi Dievu.

„Un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.” (Psalms 105:37)

Viņš izved Izraēlu no Ēģiptes zemes ar sudrabu un zeltu un viņu vidū nav neviena slima! Kad Dievs izved no tumsības varas, tu nonāc finansiālā pārpilnībā! Punkts. Kad Dievs izved no tumsības varas, tu nonāc absolūtā dziedināšanā. Esmu bagāts! Un neviens man neiestāstīs kaut ko citu. Es esmu bagāts, jo Viņš mani ir izrāvis no tumsības, no nabadzības varas. Varu to pierādīt no Jaunās Derības.

„Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Pie krusta Jēzu aplaupīja, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. Āmen! Pie krusta notika ne tikai dziedināšana un grēku piedošana mums, bet arī atbrīvošana no katra trūkuma. Viņš atbrīvoja saistītos un pasludināja Tā Kunga žēlastības gadu. Žēlastības gads Izraēlā bija tad, kad katrs dabūja atpakaļ to, ko bija pazaudējis vai ieķīlājis. Labklājība!

Bet šai svētrunai ir arī otra daļa.

„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)

Ko es citēju? Vai es pats to izdomāju? Kas to saka? Dievs, kas nemelo. Cilvēki, atgriezieties vienreiz realitātē! Realitāte nav tas, ko mēs redzam šeit virs zemes. Garīgā pasaule ir daudz reālāka, nekā šī, materiālā. Jo viss, kas ir virs Zemes, reiz zudīs, bet kas Dieva prātu dara, dzīvos mūžīgi. Zāle nokalst, puķes novīst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi! Aleluja! Debesu Tēvs! Pieskaries un dziedini tagad!

Tas Kungs dziedina. Saņem tagad savu dziedināšanu! Pārāk augsts vai zems asinsspiediens, cukura diabēts, audzēji – saņem dziedināšanu no savām problēmām. Saņem savu dziedināšanu!

Vārdi, kurus tu dzirdi, ir dzīvība tavam garam, dvēselei un miesai. Ja tevi māc nabadzības žņaugi, esi dziedināts! Kungs, pieskaries! Es slavēju Tevi, debesu Tēvs, ka Tu aizskar un dziedē.

Tiem, kas dzīvo Debesu valstībā, ir ne tikai privilēģijas, bet arī pienākumi.

Vispirms – es nevaru tikt iekšā Dieva valstībā, kamēr neesmu pilnībā izklājies Viņa priekšā, kamēr es neesmu pieņēmis Viņa autoritāti visās dzīves jomās. Draugs, tie, kas dzīvo Debesu valstībā, tie ik rītus pieceļas un pavada laiku ar savu Debesu Tēvu divvientulībā savos lūgšanu kambaros. Disciplinēti katru dienu. Stundu, divas vai trīs. Cik Dievs katram atvēlējis un cik katrs spēj. Lai atrastos Dieva valstībā, man vispirms ir jāatrodas lūgšanu kambarī. Un ja tavs lūgšanu laiks nav efektīvs, ja tavs lūgšanu laiks nav stabils, ja tu vakarā esi skatījies filmas un televīzijas pārraides līdz vēlam vakaram vai pat naktī, tad tu nevari otrā rītā satikties ar Dievu! Vakaros skatoties pasaulīgus mēslus, operas vai baletu tevī ienāk pasaules gars. Kāda starpība! Es nerunāju tikai par pornogrāfiju. Es nerunāju tikai par vardarbīgām filmām. Es runāju par pasaules garu vispār. Es dzīvoju citā Valstībā un tur ir cita māksla un cita kultūra. Tu nevari piedzīvot Dievu un nevari būt Viņa priekšā izklājies, ja tu pastāvīgi baudi pasaulīgu mākslu un pasaulīgu kultūru. Redzēju fotoattēlus no Lady Gaga koncerta, kuros bija redzami jaunieši. Viņi izskatījās pēc ķēmiem! Vai iespējams vakar būt šādā koncertā un šodien nākt pie Kristus? Tā tu neko nevari piedzīvot!

Atceries, pasaulīgas mūzikas klausīšanās un pasaulīgu filmu skatīšanās, vienalga, cik skaistas tās arī būtu, ja tas kļūst par tavu dzīvesveidu, tad nav iespējams pēc tam normāli satikties ar Dievu. Pasaules gars ievelk. Viņš paņem tevi un tas traucē debesu notikumiem tavā garā savienoties ar zemi un tavu miesu. Tas traucē notikt brīnumam un Dieva gribai. Pilnībā ir jāizklājas Dieva priekšā! Kā Jairs, kurš nāca un krita Jēzus priekšā zemē.

Labi, es pateikšu vienkāršāk. Debesu valstībā nezog, Debesu valstībā nepielūdz elkus, Debesu valstībā strādā godīgu darbu, Debesu valstībā glābj cilvēkus un evaņģelizē, uzņemas kalpošanu draudzē. Debesu valstībā nestaigā no vienas draudzes uz otru, bet uzņemas konkrētus pienākumus vienā draudzē un paliek tur. Debesu valstībā plāno un disciplinē savu dzīvi. Debesu valstībā lasa Bībeli un lūdz katru dienu. Debesu valstībā ciena savus garīgos vadītājus, Debesu valstībā godā arī savus zemes vecākus. Debesu valstībā mīl savu tuvāko. Debesu valstībā neiekāro pretējo dzimumu un neiztēlojas perversas ainas savā prātā. Lūk, Debesu valstība. Lūk, mūsu ideāls.

Es aicinu – krīti šodien Dieva priekšā kā Jairs. Es pats nesen biju atvaļinājumā uz veselu mēnesi. Es domāju, ka tā bija pēdējā reize, kad es gāju atvaļinājumā. Man nevajag atvaļinājumus! Es nejūtos labi, esot atvaļinājumā. Es domāju: „Atpūtīšos no visa Dieva darba, nelūgšu tā, kā visu laiku esmu lūdzis, paskatīšos kādu filmu.” Es jau pēc dažām dienām sajutu tādu kā mākoni, viss kļuva neinteresants un pelēks. Mēs braucām ekskursijā un skatījāmies pilis. Bija jau interesanti un jauki. Bet man daudz labāk patīk, kad es esmu savā lūgšanu kambarī un piedzīvoju Dievu. Man tā valstība patīk labāk, kā šī. Es negribu atvaļinājumus. Vismaz tik garus vairs ne. Ar divām nedēļām varbūt pilnīgi pietiktu. Es no sava datora izdzēsu ārā visas filmas. Un man bija tikai labas filmas. Visu izdzēsu ārā, atstāju tikai dažas. Es vairs nevēlos dzirdēt ne pasaulīgu mūziku, ne filmas, neko. Es gribu tikai Viņu. Es nevaru būt svētīts un Dievs nevar mani lietot, ja es neesmu Viņa priekšā pilnībā nokritis zemē. Jo Viņš mani paceļ augšā tikai tad, kad esmu Viņa priekšā zemē. Lūk, tad pasaule ir zem manām kājām.

Marka evaņģēlija 5. nodaļā no 4. līdz 20. pantam ir rakstīts, kā Jēzus atbrīvo cilvēku, kuru bija apsēdis vesels leģions ļaunu garu. Viņa mītne bija kapos Geraziešu zemē. Dienām un naktīm viņš skraidīja apkārt pliks, viņā bija vairāki tūkstoši dēmonu, vesels leģions. Viņš sita sevi ar akmeņiem. Dažādas iestādes, pašvaldības policija centās viņu savaldīt, bet tas nebija iespējams. Viņš sarāva ķēdes un izkļuva brīvībā. Cilvēki baidījās staigāt gar to vietu, kur viņš mājoja. Lūk, šāds cilvēks. Un kad Jēzus izkāpa krastā, kur mājoja šis apsēstais, viņš skrēja pie Jēzus un metās Viņa priekšā zemē. Un Jēzus atbrīvoja viņu. Te tā ir rakstīts:

„(..) Tas skrēja un metās Viņa priekšā zemē.” (Marka 5:6)

Viņš kļuva brīvs! Un kad apsēstais dabūja savu brīvību, Jēzus teica viņam: „Ej un pastāsti savējiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev ir darījis”. Un viņš aizgāja un sāka sludināt un liecināt. Debesu valstībā, draugs, kad tu krīti Jēzus priekšā un iegūsti savu brīvību, tu sludini! Draugs! Vai tu vari apgalvot, ka tu piederi Debesu valstībai, ja tu neliecini un nestāsti par Dieva brīnumiem citiem? Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu!

Jēzus Kristus, pirms devās krusta nāvē, Garā to bija nolēmis jau tad, kad bija pie Tēva.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Dievs nolēma, ieplānoja, nomira pie krusta un paņēma prom mūsu grēkus, sagādādams izpirkšanas ceļu. Ceļu uz debesīm. Brīvību no tumsas varas. Viņš to ieplānoja, atnāca virs zemes, taču izdarīt to bija grūti. Ģetzemanes dārzā Viņš lūdza Dievu. Un Mateja evaņģēlijā 26. nodaļā ir rakstīts:

„Un nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes.” (Mateja 26:39)

Lai izpirktu un dziedinātu tevi! Lai nomirtu pie krusta un paņemtu visus pasaules grēkus un slimības. Jēzus krita uz vaiga Tēva priekšā. Viņš teica: „Ja šis kauss varētu iet Man garām, bet – Tavs prāts lai notiek!” Mēs daudz ko negribam darīt. Bet ir Dieva griba un plāns manai dzīvei. Es pakļaujos Viņam, Dieva plānam un Dieva gribai. Draugs, tev ir Dieva griba un Viņam ir plāns tavai dzīvei! Tavai dzīvei ir plāns. Iekļaujies tajā. Krīti uz vaiga! Tu esi aicināts. Tu zini kādas lietas, kas tev bija jāmaina un tu to nedarīji. Dievs runā uz tevi šodien. Varbūt tās ir attiecības, kuras ir jāizmaina un jānokārto ar kādiem cilvēkiem, attiecības, kas ir jāpārtrauc ar kādu cilvēku, parāds, kas ir jāatdod, cilvēks, kam ir jāpiedod un ar kuru ir jāizlīgst. Elki, kas ir jāizmēž no mājas. Kalpošana, uz kuru Dievs tevi ir aicinājis un kuru ir jāsāk darīt. Meties Viņa priekšā pie zemes!

Jēzus bija Tas, Kurš dzīvoja Dieva valstībā jau šeit virs zemes. Viņš Garā jau bija nomiris pie krusta. Garā Viņš jau bija uzņēmis mūsu grēkus uz Sevis. Taču miesā Viņam vēl visu to nācās izdarīt. Savā Garā Viņš jau to bija izdarījis. Jo Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.

Mūsu draudzē ir pāris, Linda un Arvis. Viņi atļāva man pastāstīt par sevi. Viņi ienāca mūsu draudzē pirms četriem gadiem. Viņi bija no paša sākuma. Un viņu ģimenē bija kaut kas no pasaules valstības. Dieva valstībā vīrs ir ģimenes galva. Taču viņu ģimenē ģimenes galva bija sieva. Nebija tā, ka viņa bija sevišķs terorists, kas manipulēja ar Arvi, lai kontrolētu viņa dzīvi. Nē, Arvim tas patika! Viņš izvēlējās sev sievu, kura ir stiprāka par viņu un uz kuru viņš varētu balstīties. Un tā tas bija iegājies gadiem. Tad Arvis atgriezās pie Dieva, nožēloja savus grēkus un ienāca Debesu valstībā. Viņš ienāca mūsu draudzē un tad viņš saprata, ka Dieva valstībā viss ir otrādi. Ka viņam ir jākļūst par vīrieti un sievai – par sievieti. Iedomājies ģimeni, kurā nevis vīrs ir iniciators lietām, bet sieva. Viss otrādi! Un tad Arvis sāka ģimenē ieņemt savu vietu. Viņš sāka mēģināt to darīt, bet Linda, protams, bija nesaprašanā. Kāpēc viņi visu laiku varēja dzīvot kā normāli cilvēki? Bet tagad? Sekoja vesela problēmu virkne. Visu neatstāstīšu, bet cīņa bija briesmīga. Uz dzīvību un nāvi. Linda cīnījās par savu vietu, un arī Arvis cīnījās par savu vietu. Kad reiz Arvis aizgāja uz dažām dienām projām no mājām un gulēja savā darbavietā, tad sieva tajā laikā zaudēja svaru par vairākiem kilogramiem. Bet cīņa jau nebija pret cilvēku, cīņa bija pret Dievu. Ir Dieva griba un Viņa prāts. Sieviete ir sieviete un vīrietis ir vīrietis. Vīrietis nevar būt sieviete un sieviete nevar būt vīrietis. Tā mūs Dievs ir iekārtojis. Atceros kādu reizi, kad Linda man zvanīja. Parasti viņa man tāpat vien nekad nezvanīja. Tagad viņa man zvana un raud. Es zināju, ka Linda ir cīnītājs. Es zināju, ka man arī nāksies viņai teikt, kā pareizi ir jābūt ģimenē, ko Dievs no viņas grib un kāpēc viņai ir depresija. Es rēķinājos, ka Linda karos pret mani. Bet tajā reizē viņa man saka: „Es vairs tā nevaru!” Un tad es nolēmu pārbaudīt. Vai tiešām viņa vairs nevar? Es teicu: „Linda, tu taču zini, kur ir tavas problēmas sakne. Ieņem savu vietu ģimenē!” „Jā, es paklausīšu!” viņa teica. Un tad es sapratu, ka Dievs Lindu ir novedis līdz robežai. Viņa salūza Dieva priekšā, nokrita un izklājās Viņa priekšā. „Dievs, Tu esi mana visaugstākā Autoritāte!” Un kopš tās dienas viņu ģimenē viss ir mainījies. Tas bija lūzuma punkts. Protams, arī pirms tam jau bija daudzas lietas izmainītas, taču bija viena svarīga lieta, kas nebija izmainīta. Nebija noticis šis lūzums.

Vai tu esi redzējis filmu „Kristus ciešanas”? Tur ir aina, kad Mariju Magdalēnu grib nomētāt ar akmeņiem par to, ka viņa ir pārkāpusi laulību. Jēzus saka: „Kas ir bez grēka, lai met akmeni pirmais!” Visi farizeji aiziet un tad šī sieviete, pie zemes nokritusi, pielien pie Jēzus kājām, pieskaras un Jēzus izstiepj Savu roku un pieceļ viņu. Tad, kad tu izklājies Viņa priekšā pilnībā, tad Viņš izstiepj Savu roku un pieceļ tevi. Un tad tas, kas ir bijis tikai tavos sapņos, kļūst realitāte. Lūk, tad Dieva spēks reāli ienāk tavā dzīvē. Draugi! Ir Svētais Gars un ir Svētā Gara spēks. Ir Dieva vārds, ko es sludinu, un ir Viņa spēks. Dieva vārdam ir spēks. Ir parastais Mārcis Jencītis, cilvēks, un ir neparastais, ar spēku un svaidījumu apveltītais. Uz manis ir svaidījums! Gribi vai ne! Es varu pieskarties un tu vari saņemt dziedināšanu. Es varu sludināt un tu vari saņemt dziedināšanu. Parastam Mārcim īpašs svaidījums. Tāpat uz tevis. Tu esi parasts cilvēks, bet uz tevis ir īpašs svaidījums kopš tā brīža, kad tu izklājiesViņa priekšā. Draugs! Pilnīga padevība un pilnīga nodošanās.

Es aicinu tevi izlīdzināties ar Debesu Tēvu. Es gribu, lai Dieva spēks pilnā mērā varētu ienākt tavā dzīvē un darboties. Mēs daudzi spēlējamies ar grēku. Mēs spēlējamies ar Dieva gribu, ar to, ko Viņš grib, lai mēs darām savā dzīvē un mēs to nedarām. Draugs! Izdari lēmumu šodien. Izklājies Viņa priekšā zemē. Debesu Tēvs, Jēzu! Man nevajag nekādus kino! Man nevajag nekādas filmas. Un nekāds radinieks, vīrs vai mamma, nav svarīgāks par Tevi! Tu esi mans Dievs, ne mamma. Ne vīrs un ne sieva. Tu esi mans Dievs un mans Kungs. Tu nosaki manu dzīvi, nevis cilvēki man apkārt. Es dzīvoju Tavā valstībā, ne mammas, tēta vai darba devēja valstībā. Es nelīdīšu uz ceļiem darba devēja priekšā. Es viņu cienīšu un godāšu, taču viņš nav mans dievs. Man ir savs laiks Dievam un savs laiks ģimenei. Man ir savs laiks visam, arī darbam, tā kā Dievs, nevis cilvēki to grib. Mans slinkums nav mans dievs.

Debesu Tēvs! Es lūdzu pēc Tava klātbūtnes un svaidījuma tagad. Palīdzi mums pieņemt īstus lēmumus. Palīdzi mums atteikties no tumsas varas! Jo Viņš ir mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļotā Dēla valstībā. Tēvs, es lūdzu, ka mēs katrs šos vārdus apzināmies un paturam savā prātā. Ka šie vārdi mūs dziedē. Jēzu Kristu, Tu svaidītais Glābēj! Nāc savā godībā, Kungs! Nāc savā slavā, nāc un pieskaries, Kungs. Tu pārcēli mūs Savā valstībā. Visuresošais Glābēj! Es pielūdzu Tevi, Kungs. Es krītu Tavā priekšā, Dievs. Ņem visu mani. Kungs! Es atsakos no pasaules, es atsakos no tumsas! Dievs, es gribu baudīt Tavu klātbūtni, būt Tavā slavā un godībā! Es gribu redzēt Tavus brīnumus. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.

Tuvojies savam Debesu Tēvam caur Jēzu Kristu! Jo Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Savā valstībā!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums