Viss, ko tu darīsi, tev labi izdosies!

Es gribu tevi uzmundrināt un pacelt.
Ārpus tā, ka es jūs mīlu, man ir kādi labi vārdi šodien priekš jums. Viss, ko tu darīsi, tev labi izdosies!

„Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Psalms 1:1-3)

Vai tu esi lasījis šo psalmu?

Lai šie vārdi: „Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas”, tavā dzīvē kļūtu realitāte un viss, ko tu dari, tev labi izdotos itin visās tavas dzīves jomās un itin visās tavas personības daļās – tavā garā, dvēselē, pie tava prāta, gribas, emocijām un pie tavas miesas!

„Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.” (3. Jāņa 2)

Tas ir tas, ko Dievs mums ir paredzējis. Viņš ir atgriezis mūs caur Savu Dēlu Jēzu Kristu atpakaļ debesu valstībā, atpakaļ Ādama un Ievas nevainojamajā stāvoklī, kur nav slimību, kur nav nabadzības un nav grēka. Viņš saka, lai tas, kas ir mūsu dvēselē, mūsu iekšienē, parādās pie mūsu miesas mūsu dzīvēs. Es novēlu tev labklājību, veselību un auglību it visās dzīves jomās – tavā kalpošanā, tavā ģimenē, tavā darba vietā un karjerā, tavās mācībās, ko tu mācies. Es novēlu tev auglību, labklājību un veselību visā! Lai viss, ko tu dari tev labi izdodas.

Bet lai viss, ko tu dari, tev labi izdotos, ir kādi priekšnosacījumi, kuri ir atklāti šajā psalmā.

1. Tur ir skaidri rakstīts, ka „Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam”. Tas nozīmē, ka tu neklausies bezdievju mācībās, bet klausies Kristus mācībā. Kur tu pavadi laiku? Kādas mācības tu klausies? Ko tu uzsūc sevī? Bībelē ir teikts, ka: „ir tikai viens ceļš patiesība un dzīvība”, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus.

2. Viņš nestaigā grēcinieku ceļus. Viņš negrēko. Viņš ir izpirkts ar Kristus asinīm un maksā pilnu cenu, lai dzīvotu svētu dzīvi.

3. Viņš nesēž paļātāju pulkā. Parādi man savus draugus un es pateikšu kāds esi tu. Ir pilnīgi normāli, ka tu centies mainīt savu dzīvi, un tad attiecīgi tev ir jānomaina arī savi draugi. Viņš nesēž paļātāju pulkā. Piemērs ir anonīmo alkoholiķu biedrība. Patiesībā viņi nav brīvi, bet viņi turas kopā viena iemesla dēļ, Viens no pamatiem, lai viņi saglabātu savu brīvību, ir būt šajā biedrībā. Cilvēkiem tur ir draugi, jo viņiem visiem ir viens mērķis. Viņi visi apzinās, ka ir slimi un atkarīgi, un viņi ļoti labi saprot, ka turoties kopā un mēģinot kopīgiem spēkiem nedzert, viņiem tas izdodas. Ja viņi vēlas atmest, tad viņi nomaina savus draugus un noturas. Bet, ja viņi nenomaina savus draugus, tad viņi turpina dzert. Mēs esam Kristus miesa – Kristus draudze, un Dieva vārdā skaidri ir teikts, ka viss labi izdosies tam, kas nesēž paļātāju pulkā, bet nomaina savus draugus. Kas ir tavi draugi? Tu esi ienācis draudzē, esi iepazinis Kristu, bet vai tu nomainīji draugus? Tas nenozīmē, ka tev ir jāatstāj šī pasaule pavisam un jāatstāj savi vecāki. Nē, nē un vēlreiz nē. Taču, kas ir tavi draugi, ar kuriem tu regulāri pavadi laiku kopā, kuros tu ieklausies? Vai tie ir tie paši no pagātnes, vai tie ir jauni draugi draudzē?

„Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā.” (Psalms 1:1)

Es vēl šodien atceros, kā pirms daudziem gadiem kāda draudzes māsa ar degošām acīm man teica: „Mācītāj, kā es atkal tevi aizstāvēju.” Viņa bija bijusi kādā kompānijā, kur ļoti slikti izteicās tieši par mani un mūsu draudzi, bet tajā laikā draudze Rīgā pat vēl nebija. Es pie sevis domāju, kāpēc viņai tik bieži mani jāaizstāv? Kāpēc citiem mani nav jāaizstāv, bet viņai tas ir jādara tik bieži? Tam bija viens iemesls – viņa pastāvīgi sēdēja paļātāju pulkā. Viņa tur bija līdz brīdim, kad viņa „atdzisa” un aizgāja savā paļātāju pulkā pavisam. Vai tu esi nomainījis draugus? Ja, jā, tad tu esi malacis!

Lai viss labi izdotos, ir jālieto kādi principi, un tādi principi, kuri ir pārbaudīti. Ja skatāmies Bībelē, tad tur ir daudz un dažādi personāži. Tie ir cilvēki, kuri ar savu ticību Dievam, ar tiem principiem, kurus viņi ir lietojuši, ir ļoti daudz izdarījuši Dievam un cilvēkiem. Viņi no nulles ir cēlušies augstumos un ir bijuši veiksmīgi – ticības vīri un sievas. Un, lūk, no viņiem mēs varam mācīties. Piemēram, Dāvids, Daniēls, Mozus, Jēzus, Jēkabs, Jāzeps un citi.

Es šodien izvēlējos Jāzepu. Iedziļinājos, lasīju par viņu un ieraudzīju tās īpašības, kas viņam piemita un tos principus, kurus viņš lietoja. Vai zini, ka Jāzeps no verga kļuva par otro cilvēku aiz faraona? Viņš bija vergs. Bet kas tu biji, pirms ienāci draudzē un varbūt pat vēl tagad esi? Kas mēs esam bijuši pirms nācām pie Dieva meklēt palīdzību? Vergi! Savas miesas vergi, dažādu atkarību vergi, naudas un seksa vergi. Taču Jēzus mūs ir atpircis un darījis brīvus. Mēs esam tam noticējuši, un Jēzus patiesi caur Svēto Garu ir ienācis mūsos un darījis mūs brīvus. Mūsu važas ir sarautas! Jēzus atnāca pirms diviem tūkstošiem gadu, iegāja sinagogā, kur sapulcējās tā saucamie ticīgie, kuri nepazina Kristu un nezināja to, kas ir brīvība, bet zināja tikai to, kas ir reliģija – dažādu rituālu pildīšana. Viņi nepazina dzīvo Dievu un viņiem nebija izmaiņas no iekšienes. Un atnāca Jēzus, paņēma Bībeli un nolasīja par sevi no Jesajas grāmatas:

„(..) Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts: “Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūkas 4:17-19)

Visi parādi tiek atlaisti un važas tiek noņemtas, un vergi tiek atbrīvoti! Aleluja!

Jāzeps no verga kļuva par tā laika pašas civilizētākās valsts, ko šobrīd var pielīdzināt Amerikai, otro cilvēku aiz faraona. No verga Ēģiptē par otro cilvēku aiz tā laika Obamas. Faraons bija tikai izkārtne un baudīja savas privilēģijas, bet Jāzeps bija reālais šīs zemes valdnieks. Neticami! Kā tā varēja notikt?

Jāzeps lietoja kādus principus, kurus lietojot, mēs no verga varam kļūt par valdniekiem, par pilnvērtīgiem cilvēkiem, veiksmīgiem, par tādiem, kam viss, ko viņš dara, labi izdodas. Aleluja! Auglība, labklājība un veselība it visā! Es nedomāju tikai miesas veselību, kā dziedināšanu no slimībām, bet veselību it visā – tavā prātā, dvēselē, finansēs. Veselība it visā! Viss, ko tu dari, ir veselīgs.

Lūk, Jāzepa panākumu atslēgas. Ja tu lietosi tās pašas atslēgas, kas bija viņam, tu sasniegsi identiskus rezultātus.

„Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties (..)” (1.Mozus 39:2)

Jāzeps bija cilvēks, ar kuru bija Tas Kungs un visam, ko viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties. Kas viņam lika labi izdoties? Dievs! Kāds bija Jāzeps? Tāds, kurš dara, ko darīdams, un tam labi izdodas. Vai tu gribi būt cilvēks, kuram viss labi izdodas? Tieši tāds bija Jāzeps.

„(..) Tas Kungs bija ar viņu (Jāzepu), un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties.” (1. Mozus 39:23)

Vai Jāzepam izdevās tikai kādas konkrētas lietas? Nē, viņam izdevās viss. Visur, kur viņš pielika savas rokas, viss viņam labi izdevās.

Es runāšu par notikumiem no 1. Mozus grāmatas 37. nodaļas līdz 50. nodaļai.

Jāzepa panākumu atslēgas:

1)     Jāzepam bija vīzija un mērķi. Viņš bija sapņotājs

„Bet Jāzeps sapņoja sapni, un, kad tas to izstāstīja saviem brāļiem, tie ienīda viņu vēl vairāk.” (1. Mozus 37:5)

Jāzepam bija 17 gadi, un viņš ganīja savu vecāko brāļu sīklopus. Jāzepam bija 11 brāļi. Jāzeps bija viens no jaunākajiem brāļiem. Viņš nebūt nebija autoritāte vecākajiem brāļiem, taču tēvs viņu ļoti mīlēja. Jāzeps redzēja sapni, ka viņš ar brāļiem sien labības kūlīšus un tie kūlīši, ko sasien brāļi, klanās viņa kūlīša priekšā. Lūk, šo sapni viņš izstāstīja saviem vecākajiem brāļiem, un viņi to ienīda. Vēlāk viņš sapņoja vēl kādu sapni, kur saule, mēness un visas zvaigznes zemojās Jāzepa priekšā. Un, kad viņš šo sapni izstāstīja brāļiem, mammai un tētim, tad tētis viņu norāja: „Ko tu domā, ka mammai, man un taviem brāļiem būs tavā priekšā jāzemojas?” Bet tēvs paturēja to prātā, taču brāļi viņu ienīda. Jāzepam bija vīzija. Viņš bija sapņotājs. Vai tev ir vīzija? Vai tev ir mērķi it visā?

Tad, kad es atgriezos pie Dieva cietuma kamerā, manās rokās nonāca Pētera Krieva grāmata „Pasaulei vajadzīgā atmoda”. Es biju tikko jaunatgriezts cilvēks, un es paņēmu šo grāmatu, kurā bija aprakstītas dažādas kristīgās atmodas dažādās pasaules valstīs un pilsētās. Tur bija stāstīts par to, kā cietumi aizveras, slimnīcas tukšojas, kā cilvēki pārstāj dzīvot ārpus laulības sakaros, kā izmainās pilsētas un valstis, kā atnāk finansiāla labklājība, ir pārpildītas baznīcas un draudzes. Es to visu lasīju un manī iedegās vīzija. Es to gribu tajā vietā, kur esmu es!

Uz cietuma kapelu nāca dažādi cilvēki – gan tādi, kuri nāca tikai tādēļ, lai dabūtu kādu maizes kumosu, konfekti vai palīdzību, gan arī tādi nāca, lai nobučotu krustu, pārmestu krustu un lai atzīmētos uz svētkiem. Tomēr reāli mēs cietumā bijām kādi pieci seši brāļi, kuri bijām piedzimuši no augšas. Mēs bijām brāļi, kopā lauzām maizi un baudījām vakarēdienu, mēs katru dienu bijām kopā – lasījām Bībeli un lūdzām Dievu. Un mēs sapņojām par atmodu cietumā. Mēs cietumā likām afišas un aicinājām cilvēkus uz sapulcēm. Mēs stāstījām par Dievu, un mēs nešķirojām cilvēkus, kuriem stāstīt un kuriem nē. Atmoda. Vīzija. Lūk, mana vīzija – atmoda, ka cilvēki garīgi atmostas. Un ne viens vai divi, bet masveidā! Dievs, svētī Latviju! Aleluja! Tā ir liela kopīga vīzija, taču, lai šādu vīziju piepildītu, ir vajadzīgi kādi konkrēti mērķi un stratēģija.

Es atceros sevi 2002./2003.gadā. Mani ieveda kā mācītāju Limbažu vasarsvētku draudzē. Vasarsvētku draudžu bīskaps Jānis Ozolinkevičs uzlika man rokas un iesvētīja par mācītāju. Kad es paņēmu draudzi, tajā bija 5-7 cilvēki. Es lūdzu Dievu, lasīju Bībeli. Manās rokās bija nonākušas daudzas labas grāmatas. Tajā skaitā arī Jongi Čo grāmata par vīziju un mērķiem. Savā grāmatā viņš runā par to, ka jānoliek konkrēts mērķis uz konkrētu laika posmu. Un es noliku konkrētu mērķi – Limbažu draudzē būs 150 cilvēki līdz gada beigām. Es ticēju tam! Mana ticība izpaudās vairāk manā pārliecībā, nekā pareizos darbos. Darbi gan bija un bija lieli, bet tie nebija tik precīzi un pareizi, jo es vēl nebiju izaudzis kā mācītājs, bet tikai iesvētīts un man bija vēlēšanās būt mācītājam – celt atmodu un celt draudzi. Es zvanīju savam mācītājam Modrim un teicu, ka gada beigās Limbažos būs draudze, kurā būs 150 cilvēku. Modris atbildēja: „Labi!” Viņš neuzdrīkstējās man kaut ko iebilst. Tieši tāpat, kā es tagad neuzdrošinos kaut ko iebilst cilvēkam, kurš man ļoti pārliecināti kaut ko stāsta. Es tik nosaku: „Labi, labi. Nomierinies!” Es izlasīju Bībelē, ka „mazākais kļūs par tūkstoti un sīkākais par varenu tautu”.

Man bija vīzija 150 cilvēku līdz gada beigām. Mēs drukājām bukletus, taisījām evaņģelizācijas dievkalpojumus. Atnāca daudz cilvēku, pat pāris simti, bet viņi atnāca un aizgāja. Atkal uztaisījām kādu pasākumu un cilvēki atkal atnāca un aizgāja. Draudze izauga līdz apmēram divdesmit cilvēkiem. Pienāca gada beigas un, ak, vai! Man nebija 150 cilvēku un pat ne tuvu tam. Limbažos vispār par 20 – 30 cilvēkiem vairāk nekad nav bijis un arī tagad nav. Tagad tur ir 6 – 8 cilvēki. Es toreiz pārliku plānu uz nākamo gadu un turpināju lūgt, un strādāt. Nu ir pagājuši 10 gadi un šobrīd es tiešām vadu draudzi, kur ir vairāk par 200 cilvēkiem. Aleluja!

Nenotika tā, kā es gribēju un tādā laika posmā, taču bija pareizi redzēt šo vīziju. Es pie sevis iztēlojos pilnas zāles un lūdzu par to. Es gribēju redzēt, kā daudziem cilvēkiem ir izmainītas dzīves. Es gribēju redzēt stipru draudzi, kas tiešām ietekmē visus procesus valstī. Es gribēju celt Dieva valstību un pildīt Dieva pavēli. Es zināju, ka ir vajadzīga vīzija un mērķi. Pagāja laiks un sapņi piepildījās. Sapņi piepildās, ja uz tiem iet! Un, ja nepiepildās šogad, tad mēs pārliekam uz nākamo gadu. Ja nenotiek nākamajā gadā, tad notiks aiznākamajā.

Mēs jau vairākus gadus pēc kārtas šeit, draudzē „Kristus Pasaulei”, liekam mērķus. Mēs jau kādus divus vai trīs gadus pēc kārtas liekam mērķi par 50 mājas grupām un, protams, ir vajadzīgi 50 grupu vadītāji. Un katru reizi pienāk gada beigas un nav 50 grupiņas. Pagājušajā gadā gada beigās nebija 50 grupiņas un mēs nolikām kā mērķi, ka šogad būs 50 mājas grupiņas un 300 cilvēku apmeklējums. Trīs simti cilvēku apmeklējums vairs nav aiz kalniem, bet 50 grupiņas šogad es reāli neredzu un nezinu, kā tas ir iespējams. Reizi mēnesī mēs šeit tiekamies uz lūgšanu sapulci, kur lūdzam Dievu, un kad nāk cilvēks un lūdz par 50 grupiņām šogad, man iekšā ir kaut kāda nepatīkama sajūta, jo nesaprotu, kā tas ir iespējams. Aizpagājušajā gadā lūdzām un nebija, pagājušajā gadā lūdzām un nebija. Sanāk, ka tā ir tāda kā sevis mānīšana. Es sev saku – „Nē, Dievs, tur ir vēl kāds punkts tajā sarakstā – brīnumi un zīmes. Vienīgi tu Dievs dari brīnumus! Aleluja!” Es ticu neiespējamajam! Man ir vīzija, man ir mērķi, un mēs turpināsim lūgt par 50 grupiņām šogad! Un, ja viņas nebūs šogad, tad mēs pārliksim uz nākamo gadu. Bet mēs ticam šogad! Ja nebūs šogad, tad mēs ticam uz nākamo gadu! Mums ir vīzija un mums ir mērķi. Mēs ejam uz tiem un mēs strādājam! Šobrīd mums ir 25 mājas grupiņas, 25 līderi un tas nav maz. Mūsu nespēkā Dievam ir izdevies mūsu draudzē pacelt 25 vadītājus. Kur vēl ir 25 līderi? Nevis vienkārši draudzes apmeklētāji, bet līderi, kuri ir nobrieduši, kur katram ir divu stundu lūgšanu laiks un kuriem cilvēki seko. Nevis vienkārši kalpošanas vadītāji, bet cilvēku vadītāji. Cilvēki, kuru grupā ir pieci, desmit, piecpadsmit un pat divdesmit cilvēki. Sapņi piepildās!

Es gribu, lai tev ir mērķi, lai tev ir skaidra vīzija savai kalpošanai. Lai tev ir tā vīzija, kas ir man – par atmodu Latvijā; lai tev ir skaidra vīzija savai grupiņai, savai kalpošanai, savai ģimenes dzīvei, finansēm, karjerai, mācībām. Visam un it visā, ko tu gribi sasniegt, lai tev ir skaidri mērķi! Lai tev ir skaidra stratēģija, kā tu to darīsi un kā tu to paveiksi. Uz priekšu!

Mums draudzē ir veiksmīgi cilvēki. Mums ir veiksmīgu cilvēku draudze. Pārsvarā mēs ienākam šeit kā vergi. Tieši tā, kā pie Dāvida – šādi tādi, it nekādi. Vai es meloju? Nē! Es jau pats savulaik biju tāds, nekāds. Kad es tikai divus gadus biju ar Dievu, mani jau iecēla par mācītāju Limbažu draudzē! Es biju no cietuma, bijušais narkomāns un dzērājs, un mani jau pēc diviem gadiem svaida par mācītāju. Es to savā draudzē nebūtu darījis. Tas viss ir Dieva brīnums! Kāpēc? Jo man bija vīzija! Un es darīju, ko mācēju un man bija vienalga, ko man saka cilvēki.

Es domāju, ko es varu darīt. Es, piemēram, varēju savu seju uzlikt uz bukleta un izplatīt pa visām pastkastēm, lai visi nāk un paklausās mani – aicināt uz dziedināšanas dievkalpojumu. Cilvēki atnāca, es sludināju, cilvēki saņēma dziedināšanu un dzirdēja evaņģēliju. Un tā es darīju. Ar laiku es sāku saprast, ka ar to ir par maz un ka ir jāveido mācekļi, jāceļ draudze, un es sāku to darīt. Es sāku daudz lasīt attiecīgās grāmatas un ieplānoju īpašu laiku katru dienu, kad šīs grāmatas lasīju. Es lasīju un lasu par to, kā celt draudzi. Es lasu grāmatas, kas attiecas uz manu personīgo izaugsmi un draudzes celšanu. Tāpat arī tev! Ja tu cel savu grupu, cel savu kalpošanu, lasi attiecīgas grāmatas un mācies attiecīgas mācības. Tu cel savu biznesu un mācies – lasi attiecīgas grāmatas, konsultējies un pasūti.

Tātad, mēs esam veiksmīgu cilvēku draudze. Mēs atnācām kā vergi un kļuvām veiksmīgi. Mums ir arī veiksmīgie vergi, kas domā, ka viss viņiem ir kārtībā, bet izrādās, ka tā nav. Jau pirmajā dievkalpojumā viņi domā, ka viss, ko runāju, ir par viņiem. Bet man neviens neko nav izstāstījis par tevi, tas vienkārši ir Svētais Gars, kurš runā uz tevi. Mūsu veiksmīgie cilvēki, kuri ir iesākuši savus privātuzņēmumus jeb privātās nodarbes, savus biznesiņus, ir devuši šeit desmito tiesu no tās summas, kuru viņi vēlas nopelnīt, kuru viņi ieplāno un redz, ka var nopelnīt rīt, nevis no tās summas, kuru viņi nopelna patiesībā. Viņi tā ir devuši un šīs summas viņi reāli ir nopelnījuši. To sauc par vīziju un mērķiem.

2)      Jāzeps bija uzticams. Uzticamība

Jāzeps, pirmkārt, bija uzticams savam tēvam. Jāzepa brāļi dzīvoja netiklu dzīvi, un mazais Jāzeps aizgāja pie tēva un visu izstāstīja. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam tas nebija saprotams. Viņš saprata, ka brāļi dzīvo ne tā, kā māca tēvs. Viņš bija uzticams savam tēvam un par to, ka viņš viņam visu izstāstīja, brāļi viņu ienīda vēl vairāk. Viņi Jāzepu ienīda par viņa sapņiem un vēl par to, ka viņš izstāstīja tēvam viņu netiklos darbus. Ļoti iespējams, ka viņi pārkāpa laulību ar citām sievietēm, nepareizi apgājās ar naudu un dzīvoja dubultu dzīvi.

Varbūt tavā grupiņā ir cilvēks, kurš aizmuguriski kopā ar tevi runā kādas sliktas lietas par tavu vadītāju un iespējams, ka viņš ir tavs bērnības draugs. Ko tu darīsi? Aiziesi pie vadītāja vai nē? Ja tu neaizej pie vadītāja, tad tu esi tas, kuram viss, ko viņš sāk darīt, neizdodas. Kāpēc? Tāpēc, ka tu neesi uzticams savam garīgajam tēvam. Pie kā tu ej, ja tev ir kāda pretenzija pret savu līderi? Pie mammas, tēta, pie saviem darba kolēģiem? Ja tu esi neapmierināts ar savu grupas vadītāju, vai tu ej pasūdzēties un pārrunāt šīs lietas pie savas grupas meitenēm vai zēniem? Vai tu nāc labāk pie mācītāja? Ja tu nāc pie mācītāja, tad tu rīkojies pareizi un esi uzticams. Ja tev ir pretenzijas pret līderi, tad ir jānāk pie mācītāja. Man ausis vien niez dzirdēt, ko manējie atkal ir savārījuši. Jeb varbūt tu tomēr savas problēmas runā ar grupas cilvēkiem? Nevajag mums šeit draudzē visus tos bandītu un cietumnieku trikus, ka kāds kādu ir nosūdzējis vai nodevis. Kriminālā pasaule nav legāla pasaule. Tā ir pretlikumīga un ir tautas ienaidnieks. Vai tu nezini, ka tā ir velna sistēma, kur uz baiļu pamata tevi izstums no viņu sabiedrības, ja tu atklāsi kādas lietas attiecīgām iestādēm? Arī skolā ir līdzīgi. Visi šie nenormālie, neaudzinātie, fiziski spēcīgākie bērni, kuri terorizē pārējos. Un ja bērns, kuru klasē terorizē, klusē, neiet pie skolotājiem un nesaka vecākiem, tad viņš visu mūžu ir zem kontroles, un viņš ir tas, kuram nekad nekas neizdosies. Viņš nav pats kā personība un nevar būt, jo pār viņu ir citas personības. Viņš nav brīvs. Tevi neviens nekontrolēs! Dari visu tā, kā ir paredzējis Dievs. Esi uzticams savam garīgajam vadītājam, savam mācītājam! Uzticamība!

„Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.” (Sālamana pamācības 11:14)

Redzi, kur nav padomu došanas un krietnas vadības, tur tauta iet bojā! Kas ir tava vadība – cilvēki grupā vai tavs līderis? Kurš ir tavs vadītājs? Mācītājs vai mamma, tētis vai kāds cits garīgais vadītājs? Ja tu esi nepilngadīgs, tad, protams, tavs vadītājs ir mamma un tētis, bet es runāju par pilngadīgu cilvēku. Ja tu neesi uzticams savam garīgajam vadītājam, tad tu garīgi ej bojā un nevari garīgi augt. Bet Jāzeps bija uzticams un viņš no verga kļuva par ķēniņu. Viņš bija septiņpadsmit gadīgs puika, sapņotājs ar vīziju, uzticams un dievbijīgs.

3)     Jāzeps bija dievbijīgs

Kad Jāzeps atklāja tēvam savu brāļu grēkus, tas norāda uz to, ka viņš bija dievbijīgs. Arī turpmāk, lasot šajās nodaļās par Jāzepu, var pamanīt, ka viņš tiešām bija dievbijīgs cilvēks. Dievbijība sākas ar personīgām attiecībām ar Dievu. Vai tu lasi Bībeli katru dienu? Ja tu regulāri nelasi Bībeli, tad tu nevari būt tas, kam viss izdodas, jo tavs prāts netiek atjaunots un tavs gars netiek spēcināts. Ja tev nav regulārs lūgšanu laiks, tu nevari uzvarēt garīgajās cīņās. Un bez svētas dzīves neviens To Kungu neredzēs. Ja tu nemaksā pilnu cenu, lai dzīvotu Dieva gribā svētu dzīvi, tad tu vari būt tas, kam izdodas viss uz īsu laiku, bet nevari būt tāds kā Jāzeps, kas no verga kļuva par ķēniņu.

4)     Jāzeps bija paklausīgs

Viņa brāļi bija lielā attālumā no mājām un ganīja savus lopus. Toreiz ganības bija tālu no mājām un ganos bija jābūt uz vairākām dienām, iespējams pat nedēļām. Un tēvs sūtīja Jāzepu apraudzīt kā klājas brāļiem un tajā brīdī, kad tēvs to lūdza, Jāzeps teica: „Es klausos!”

„Israēls sacīja Jāzepam: “Vai tavi brāļi negana lopus pie Sihemas? Aizej, jo es gribu tevi sūtīt pie viņiem.” Un tas viņam atbildēja: “Es klausos.”” (1. Mozus 37:13)

Kāda ir tava attieksme pret Dieva vārdu? Kāda ir tava attieksme, kad grupiņā tev uztic kādu pienākumu? Tu saki: „Es klausos!” vai tev ir vismaz trīs attaisnojumi? Ko tu saki, kad Dieva vārds, kad mācītājs sludina no kanceles, pats par sevi uzrunā tevi? Tu dzirdi Dieva balsi, kas saka, lai izdari to un to. Ko tu dari? Vai tu saki: „Es klausos!” jeb vai tev ir trīs attaisnojumi? Jāzepam varēja būt attaisnojumi – viņi ir pārāk tālu, es esmu pārāk mazs, man ir tikai 17 gadi un vispār brāļi mani ienīst, un es negribu uzturēties kopā ar viņiem. Bet Jāzeps teica: „Es klausos!”

Tātad, pirmkārt, paklausība Dievam un arī draudzes kārtībai. Neviena ģimene nevar būt pilnvērtīga, ja vecāki neieaudzina bērniem paklausību vecākiem. Tā ir parodija par ģimeni, kurā bērni ignorē savus vecākus un tie nav vecāki, bet parodija par vecākiem. Viņus audzina pasaule un citi cilvēki, bet tikai ne paši vecāki. Tā nav ģimene, tas ir izsmiekls. Tādā ģimenē, ko Dievs ir paredzējis, vecāki dzīvo saskaņā, katrs savā vietā un bērni pakļaujas vecākiem. Tieši tāpat ir arī draudzē. Normālā draudzē ir kārtība. Un es neticu, ka tu gribētu atnākt uz draudzi, kur valda juceklis, kur katrs var runāt, darīt, lasīt, ko grib. Vai tu gribi nākamnedēļ atnākt uz dievkalpojumu un te viens priekšā pūš stabuli vai spēlē dūdas? Vai tu domā, ka mēs visi būtu pārlaimīgi, jo nekad nevarētu zināt, kas būs nākamajā dievkalpojumā? Vai arī kad, viens nāk un runā, cits nodzied dziesmu vai liecina, un vēl cits sludina nakts murgus – savus sapņus?

Es reiz sludināju Jelgavā. Cilvēku tur bija daudz, un tur bija arī viena tantiņa, draudzes māsa, jau no kara laikiem. Es viņu personīgi nepazinu, bet biju dzirdējis, ka viņai esot kādas praviešu dāvanas. Es sludinu, viņa pieceļas un sāk skaļi pa visu zāli runāt. Es viņai saku: „Apsēdies,” bet viņa pa visu zāli skaļi runā.

Iedomājies, ka mūsu valstī vairs nav policijas. Nē, mēs visi tik godprātīgi pilsoņi Latvijā esam, ka mēs varam iztikt bez policijas un ugunsdzēsējiem! Tad visa Latvija būs nodegusi un šeit darbotos kriminālas bandas. Viņi visi brauktu uz šejieni atpūsties, par visu vāktu naudu, slepkavotu un izvarotu. Izvirtuļi un bērnu izmantotāji brauks no visas Amerikas un no Krievijas, no Norvēģijas, un no Nīderlandes. Visi būs klāt uz Latviju, kur visu var darīt.

Es minēju šo piemēru, lai tu redzētu, ka ir jābūt paklausīgiem garīgajām autoritātēm un arī laicīgajai varai un kārtībai attiecīgi tā, kā Dievs draudzē ir iecēlis, katru savā vietā. Āmen!

5. Ienaidnieki

Jāzepam bija ienaidnieki, un tie bija viņa brāļi. Tātad, ja tu gribi būt tas, kam viss izdodas, ja tu gribi kļūt par līderi, tev ir jārēķinās ar ienaidniekiem. Viņi tev būs. Un, ja viņi tev vēl nav, tad gaidi, būs! Viņi ir, viņi vēl tikai nav atklājušies! Viņi gaida izdevīgu momentu, kad atklāties.

6. Tev būs problēmas

Tu domā, ka tikai man ir problēmas. Nē, tev arī būs problēmas. Jāzepam bija nopietnas problēmas. Kad sākās viņa problēmas? Kad viņš izvēlējās būt paklausīgs tēvam. Gribi būt paklausīgs draudzes mācībai, arī tev būs ienaidnieki un problēmas. Tu zini, kādas problēmas ir pasaulīgajiem cilvēkiem, kad viņi uzzina, ka mūsu draudzē tie, kuri grib precēties, pirms kāzām nedrīkst būt dzimumattiecībās viens ar otru? Viņi ir šokā, viņi raksta sūdzības. Viņi raksta komentāros internetā, kas par šausmām notiek mūsdienās.

Gribi būt paklausīgs, būs problēmas. Gribi nepārkāpt laulību pirms kāzām? Tev būs problēmas. Uz tevi skatīsies – kā tā var! Tā var un tā vajag. Kauns jums visiem, kas pirms laulībām guļat kopā! Viņiem ir jākaunas, nevis mums būtu jākaunas par svētu dzīvi un par pareiziem principiem. Nebūs tā, kā bezdievji vēlas!

Jāzeps paklausīja tēvam, aizgāja pie brāļiem un atrada viņus vietā, kur viņi ganīja savus lopus. Tas bija tālu no mājām un viņi redz, ka Jāzeps nāk. Tajā brīdi brāļi redz, ka ir labs moments lai izrēķinātos un saka viens otram: „Nokaujam viņu!” Brāļi par to, ka viņš ir uzticams un paklausīgs tēvam, ka viņš ir dievbijīgs un ka viņam ir vīzija, grib nogalināt viņu. Tomēr viens no viņiem, Rūbens bija pret to, ko pārējie brāļi bija iecerējuši. Tā Jāzeps netiek nogalināts, bet iemests bedrē, no kuras pats izkļūt nevar. Rūbens cer tādā veida viņu no šīs bedres izvilkt, kamēr brāļi neredzēs. Bet, kamēr Rūbens nav klāt, garām iet ismaēliešu karavāna, kura dodas uz Ēģipti un brāļi domā: „Viņš taču ir mūsu brālis, nesmērēsim rokas, pārdosim viņu verdzībā ismaēliešiem un iegūsim sev 20 sudraba gabalus.” Viņi pārdeva savu brāli kā vergu. Tā Jāzeps nokļuva Ēģiptē, faraona galminieka sardzes priekšnieka namā. Potifars viņu nopirka kā vergu. 17 gadīgs jaunietis par savu dievbijību un uzticamību nonāca verdzībā. Sirdī brīvs, bet saistīts važās.

Tiem cilvēkiem, kuriem viss labi izdodas, nenozīmē, ka viņiem viss iet kā pa sviestu. Viņiem būs problēmas un arī tev būs dziļas krišanas, problēmas un smagi brīži. Bet man ir laba ziņa tev, ka visās šajās problēmās Tas Kungs ir ar tevi. Tu iziesi tām cauri! Tu izmantosi katru problēmu kā tramplīnu uzvarai.

7. Uzticams saviem priekšniekiem

Šeit es vairs nerunāju par uzticamību draudzei, es runāju par uzticamību saviem darba devējiem un skolotājiem. Es nerunāju par to, ka tev jāpārkāpj dievbijības principi. Runa ir par elementāru uzticību. Vai tu esi uzticams savam darba devējam? Kad citi apzog darba devēju, stiepj mājās materiālus, ko tu dari? Vai tu izpildi savu darbu līdz galam?

Jāzeps nonāca verdzībā pie Potifara un viņš izpildīja katru uzdevumu un bija pilnībā uzticams viņam. Un Potifars viņu paaugstināja par sava nama pārvaldnieku. Bībelē rakstīts, ka ēģiptiešu sardzes priekšnieks rūpējās tikai par to, lai paēstu. Jāzeps bija apveltīts ar tādu dievišķu gudrību, ka viņš vadīja visu viņa saimniecību. Viss bija atļauts, tikai vienu lietu viņam aizliedza, sievu nevarēja aiztikt.

No verga Jāzeps kļuva par sardzes priekšnieka nama pārvaldnieku un viņa saimniecības vadītāju. Šajā namā viņš bija pārticis un labi ģērbies, viņam nekā netrūka. Tomēr problēmas turpinājās. Potifaram bija sieva un viņa meta acis uz Jāzepu, jo viņš bija ne tikai dievbijīgs jauneklis ar sapni un vīziju, bet arī pievilcīgs pēc izskata. Sardzes priekšnieka sieva gribēja pārgulēt ar nepilngadīgo Jāzepu. Viņa bija iekārojusi šo jaunekli un par katru cenu vēlējās iegūt viņu sev. Dienu no dienas viņa uzmācās Jāzepam, un teica: „Pārguli ar mani.” Šai sievietei miegs vairs pat nenāca, jo visu laiku bija jādomā par viņu. Potifars jau sen bija apnicis, un viņa gribēja jaunus piedzīvojumus. Un reiz, kad neviena nebija klāt, viņa ieķērās Jāzepa drēbēs un sauca: „ guli ar mani!” Bet Jāzeps teica: „ Kā, lai es grēkoju pret Dievu un pret savu saimnieku? Viņš mani ir paaugstinājis, visu atļāvis un devis, tikai tevi man aizliedzis ņemt. Kā, gan es varu grēkot pret Dievu un pret savu saimnieku?” Jāzeps izrāvās no Potifara sievas tvēriena, bet drēbes palika viņai rokās. Tad šī sieviete sāka kliegt: „Mani izvaro!”. Šāda veida mīlestība, kas patiesībā ir tikai iekāre, ātri vien pārvēršas naidā, tiklīdz šādam cilvēkam kaut ko neizdara pa prātam. Viņa nepatiesi apvainoja Jāzepu, savam vīram sakot, ka viņš mēģinājis viņu izvarot. Tad  Jāzeps tika apcietināts un iemests cietumā.

Taču cietumā esot, Jāzeps tik labi izpilda visus pienākumus, dodot gudrus padomus cietuma priekšniekam, ka tas viņu paaugstina amatā. Viņš gan pats paliek par cietuma priekšnieku, bet Jāzeps izpilda visus darbus. Viņš ir cietuma priekšnieka vietnieks. Lai kur viņš nebūtu, Tas Kungs ir ar viņu, un visam, ko Jāzeps dara, Tas Kungs liek labi izdoties. Vienalga kur, bedrē vai Ēģiptē, cietumā vai pie Potifara, Viņš liek viņam visur visam labi izdoties. Cik Dievs ir labs!  

Kopā ar Jāzepu cietumā sēdēja divi cilvēki – faraona galvenais dzērienu devējs un galvenais maizes cepējs. Viņi abi redzēja sapni. Jāzeps šo sapni izskaidroja un teica: „Sapnim ir tāda nozīme – tevi pakārs, bet tevi atjaunos tavā amatā.” Un tā arī notika, maizes cepēju pakāra, bet dzērienu devēju atjaunoja amatā. Tad Jāzeps teica dzērienu devējam: „Tu tikai neaizmirsti mani, es neesmu vainīgs, tu piemini kādu vārdiņu faraonam par mani.” Ko tas nozīmē? Jāzepam bija cerība, viņš gatavojās izkļūt no cietuma.

Un reiz pienāk diena, kad faraons redz sapni. Viņš redz septiņas barotas govis un pēc tam nāk septiņas kārnās un aprij barotās govis. Vēl viņš redz septiņas briedušas vārpas un septiņas izkaltušas. Un šīs izkaltušās vārpas aprij briedušās vārpas. Bet neviens nevarēja faraonam šo sapni izskaidrot. Tad dzēriena devējs atcerējās  par Jāzepu, kurš ir cietumā un kurš izskaidroja viņa sapņus. Jāzepu uzaicina pie faraona, un viņš izskaidro – būs septiņi pārpilnības gadi, un pēc tam būs septiņi bada gadi. Tad viņš izskaidro, kas būs jādara. Šajos septiņos pārpilnības gados būs jākrāj labība un produkti, un tā mēs izdzīvosim. Faraons redzot viņa gudrību, redzot viņa darbu un to, ka Dievs ir ar viņu, ieceļ viņu par otro cilvēku aiz sevis. Viņš nodod visu šo darbu Jāzepa rokās, krāt šo labību. Viņš kļūst par otro cilvēku aiz faraona.

Un visur kur viņš atradās viņš visur visu perfekti izdarīja. Viņš bija uzticams saviem priekšniekiem. Saviem pasaulīgajiem laicīgajiem priekšniekiem. Kā tu strādā savā darbavietā? Kā tu mācies savā skolā? Es ticu, ka labi. Ka tu esi tas kuram viss ko tu dari labi izdosies, jo Tas Kungs ir ar tevi. Un tos principus, ko lietoja Jāzeps arī tu lietosi.

Tātad šeit bija daži punkti: viņam bija cerība, viņš negatavojās palikt cietumā, un viņš bija uzticams savam laicīgajam vadītājam, konkrētiem cilvēkiem. Šajā gadījumā, tie bija viņa apsargi.

8. Viņš visu darīja pēc labākās sirdsapziņas

Pirms kāda laika, kad es pamanīju, kā mājas grupiņās gatavo ielūgumus uz neformālo pasākumu, un kad es redzēju, ka ielūgumi ir sagriezti šķībi un greizi, man palika nelabi. Kādi ir tie ielūgumi, kurus tu griez, tāds esi tu pats – šķībs, greizs nepareizs. Tas, kā tu izdari savus pienākumus grupiņā, tāds esi tu pats. Nolaidīgi izdarīti pienākumi, tas nozīmē, ka tāds esi tu pats un tev neizdosies tas, ko tu dari, jo tu līdz galam neizpildi savu pienākumu. Tāpēc tev ir nepieciešams iegūt Jāzepa īpašību, pieņemt lēmumu. No šīs dienas katru pienākumu grupiņā, darbā vai vienalga kur, dari to uz 100%.

9. Jāzepam bija augsti morāles principi

Kas tie ir? Tā ir dzīve pēc 10 baušļiem. Dzīve pēc Dieva gribas.

Es tikko stāstīju kādu gadījumu. Kur parādījās Jāzepa morāla stāja? Pie Potifara sievas. Tu domā viņam negribējās viņu, viņa bija gados, bet droši vien skaista. Taču viņam bija augsti morāles principi, kuru dēļ viņš nonāca cietumā.

Mēs piektdien bijām ar komandu uz hokeju. Mūsējie uzvarēja! Kad braucu mājās, mani apturēja policisti par ātruma pārsniegšanu. Es jau zināju – būs jāmaksā sods vairāki desmiti latu. Viņš gaidīja, kad es strīdēšos, bet es uztaisīju žēlīgu seju un teicu: „Vai nevar šoreiz iztikt?” Bet, policists saka: ”Nevar, viss ir fiksēts, viss ir pierakstīts!” Es, vēlreiz jautāju: „Vai nevar šoreiz iztikt?” Policists saka: „Izkāp no mašīnas!” Bet man maks tieši izņemts ārā, jo es tikko biju iedevis tiesības. Un es sapratu, ka „izkāp no mašīnas” nozīmē „iedod man naudu”. Tajā brīdī es sapratu, ka varu izkļūt cauri ar kādiem desmit latiem un bez soda punkta. Bet tad Svētais Gars mani uzrunāja: ”Tas nav likumīgi un tas nenorādīs uz taviem morāles principiem. „Tie ir zemi morāles principi – dot kukuļus policistiem. Tā ir korupcija, tas ir tas, kāpēc tautas tiek paverdzinātas, tas ir tas, kāpēc cilvēki cieš. Konkrētajā gadījumā, var braukt dzēruši pie stūres un notriekt cilvēku, un viņiem nekas par to nebūs, jo var taču atpirkties.” Un Dievs man saka: „Nevajag to naudu dot policistam.” Es atstāju maku salonā un izkāpu ārā. Policists aiziet mašīnas aizmugurē un saka: „Būs 30 latu sods un vēl soda punkts. Ko darīsim?” Es saku: „Nu labi, ko darīt?” Būšot jāraksta protokols, tas aizņems laiku, bet nu viņš centīšoties ātri uzrakstīt. Viņš aiziet uz mašīnu, es arī iekāpju mašīnā, sēžu un jau pēc 2 minūtēm viņš pa mikrofonu saka: „Mārci pienāc klāt.” Pienāku klāt, viņš saka: „Kas tev tur 2000. gadā ir bijis?” Tajā laikā es vēl biju uzskaitē par narkotikām. Domāju pie sevis: „Tagad sāks vēl pārbaudīt un varbūt vedīs uz ekspertīzi”. Es teicu: „Narkotikas? Jā, es tās reiz lietoju”. Policists man saka: „Bet saviem spēkiem vēl neviens nav ticis vaļā no narkotikām”. Es atbildēju: „Bet es tiku. Es ticu Dievam un ar Viņa palīdzību es kļuvu brīvs. Tagad esmu mācītājs. Iedošu jums savas draudzes bukletu”. Es iedevu policistam bukletu, bet viņš man protokolu un saka: „Paraksties par to, ka esi brīdināts. Nebūs tev nekas jāmaksā un arī soda punkts. Paraksties un brauc mājās!”

Augstu morāles principu dēļ noteikti var nonākt nepatikšanās, bet Tas Kungs vienmēr tevi izglābs un paaugstinās.

10. Jāzeps izmantoja katru neveiksmi par tramplīnu uzvarai

Izmanto katras grūtības, problēmas un analizē tās.

Šobrīd daudzi izmanto nelegālās datorprogrammas, pat kristieši, un uzskata, ka tas nav nekas nosodāms. Grūti kādu pie tā vainot, jo veikalā, pērkot datoru, jau tādu uzinstalē. Tomēr es nolēmu pats sev pacelt latiņu. Es netiesāju tos, kuriem vēl ir nelicencētas datorprogrammas, bet es nolēmu turpmāk par pilnu samaksu pirkt gan Windows, gan Officeprogrammas. Es gribu būt kā Jāzeps. Un kukuļus es policistam negribu dot. Izanalizē manu notikumu un mācies no tā. Arī no savām kļūdām vajag mācīties. Izmanto tās kā ceļu uz uzvarām.

Jāzepa brāļi un tēvs nebūtu šajos septiņos bada gados izdzīvojuši, ja nebūtu viņš. Viņi nāca pirkt labību pie Jāzepa uz Ēģipti. Jāzeps pazina savus brāļus un tā vietā, lai atriebtos brāļiem, viņš viņiem piedeva un apgādāja savu ģimeni ar pārtiku un vēl vairāk. Viņš ņēma visu sava tēva namu ar brāļiem uz Ēģipti, iekārtoja labā zemē un  viņi laimīgi dzīvoja.

„Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus. Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” (1. Mozus 50:20-21)

Viņš mīlēja savus ienaidniekus un gādāja par brāļiem un par viņu bērniem. Viņš redzēja, ka Dievs viņu lieto ciešanās un grūtībās, lai viņu celtu un glābtu viņa namu.

Zini, ka tavas grūtības un ciešanas ir daudzu cilvēku labumam. Kad augsi tu pats un spēsi viņiem kalpot. Jēzus cieta par tevi un mani. Par ko tu ciet? Atceries, tev būs daudz grūtības, daudz problēmas ejot uz mērķiem. Tas nes labumu ne tikai tev, bet daudziem cilvēkiem tev apkārt. Kad tu iemācies iziet cauri grūtībām un uzvarēt. Tu skatīsies pozitīvi uz katru lietu, kas notiks tavā dzīvē.

11. Viņš bija gudrs

Vai muļķis spētu vadīt valsti un pārvaldīt galminieka saimniecību? Vai muļķis spētu pārvaldīt cietumu? Jāzepam bija pietiekami daudz zināšanas, gan garīgas, gan tehniskas, kā arī pasaulīgas. Viņam bija izglītība, viņam bija gudrība. Lūk, kāpēc mēs pirmdienās pulksten 19.00 tiekamies šeit. Lūk, kāpēc ir jāmācās un jāraksta šie darbi. Lūk, kāpēc tev vajag atzīmi „teicami”. Ir jāmācās, ir jālasa grāmatas par tām lietām, ko tu mēģini sasniegt. Mums ir vajadzīgas zināšanas gan Bībelē un garīgajās lietās, gan arī laicīgajās. Pie tam tieši tas, kas mums ir vajadzīgs un kas palīdz sasniegt mūsu mērķus.

12. Gara dāvanas

Jāzeps darbojās Gara dāvanās, viņš tulkoja sapņus. Lieto Gara dāvanas, par tām es arī mācīšu Līderu skolā. Kad Dievs pasaka tev priekšā kādas lietas, kas tev jādara caur vīzijām un caur intuīciju, tas ir pārdabiski. Tev ir nepieciešama Dieva palīdzība un arī pārdabiska palīdzība.

13. Viņš bija piedodošs

Es jau tikko minēju, Jāzeps piedeva saviem brāļiem. Kad, tēvs nomira, tad brāļi domāja, ka Jāzeps atriebsies. Viņi domāja, ka viņš negribēja sāpināt tēvu un gaidīja to brīdi, kad viņš nomirs un tad atriebsies brāļiem. Un viņi atkal taisīja savas mahinācijas, lai brālis neatriebtos, jo Jāzeps bija otrais cilvēks aiz faraona. Piepildījās senais sapnis, ka Saule, Mēness un zvaigznes, brāļi un pat viņa vecāki nāca un klanījās Jāzepa priekšā. Viņa sapņi piepildījās un brāļi tikai ar Jāzepa palīdzību izdzīvoja.

Tu izcīnīsi savus ienaidniekus, tu iegūsi tos cilvēkus, kas tev apkārt, kas šobrīd ar aizdomām skatās uz tevi, bet rīt tev sekos. Tie cilvēki, kas tevi šodien ienīst, tevi aprunā par tavu Dievu un tavu ticību, kad viņi redzēs tavu izlaušanos, viņi tev sekos. Viņi mainīs savus uzskatus par tevi.  

Tiksi izglābts tu un viss tavs nams, draugs. Tavs tētis tiks glābts, tava mamma tiks glābta, tavs brālis tiks glābts, tava māsa tiks glābta, tavi kaimiņi tiks glābti, tavi bērni tiks glābti. Un visu, ko tie darīs, tiem labi izdosies. Un visu, ko tu darīsi, tev labi izdosies. Jo tu lietosi tos pašus principus, kurus lietoja Jāzeps. Viņš piedeva! Bez piedošanas nav iespējams izaugt un kļūt no verga par ķēniņu. Jo Dieva vārds skaidri saka: „kā Es jums piedevu, tā arī jūs piedodiet, tie kas nepiedod tiem es nepiedodu.”

Un lūk, kāds gadījums par Koriju ten Būmu.

Viņa bija pasaules slavena dāņu evaņģēliste. Taču 2. pasaules karā nacisti nosūtīja viņu ar māsu uz koncentrācijas nometni par to, ka viņas slēpa ebrejus. Koncentrācijas nometnē viņas māsa no šausmīgām zvērībām gāja bojā, arī viņa pati piedzīvoja spīdzināšanas un zvērības, taču viņa izdzīvoja. Pēc kara Dievs aicināja Koriju no savas dzimtenes doties uz Vāciju un sludināt saviem kādreizējiem ienaidniekiem vāciešiem. Viņa paklausīja Dievam, redzēja vācu tautu, kura dzīvoja lielā vainas apziņā un viņa sludināja piedošanu. Reiz, kad pēc dievkalpojuma daudzi cilvēki stāvēja rindā, lai paspiestu viņas roku, pēkšņi no pūļa iznāca kāds cilvēks un arī sniedza roku. Korija viņu pazina. Tas bija cietuma uzraugs, kurš reiz koncentrācijas nometnē bija licis viņai izģērbties kailai un bija viņu mocījis. Viņš izstiepa roku, lai sasveicinātos, bet Korija sastinga un nevarēja to izdarīt. Un tad Jēzus caur Svēto Garu viņu uzrunāja: „Es piedevu Saviem mocītājiem, arī tu vari piedot.” Un viņa saņēma savus spēkus un ar nepatiku to izdarīja, pasniedza  viņam roku un tajā brīdi, kad viņa to izdarīja, viņu piepildīja dievišķa mīlestība, viņa ne tikai ar prātu piedeva, bet arī ar sirdi un emocijām. Un viņa iekšēji kļuvusi par 10 gadiem jaunāka, no brīža, kad piedeva. Es domāju ja iekšēji, tad noteikti arī ārēji tas parādījās pie viņas.

Tev jāspēj piedot. Parasti pāri darītāji ģimenē ir tētis, mamma, brālis, māsa, tuvāki draugi, sieva, vīrs, skolā skolnieki. Tas nenozīmē, ka uz vēdera jālien viņu priekšā, nē, turpini dzīvot pēc saviem principiem. Taču tu vari piedot. Tas nenozīmē, ka tu sēdēsi kopā pie pārrunu galda, pie bezdievības mielasta, nē. Viņai ar šo cietumsargu nebija nekas kopīgs, taču viņa viņam piedeva.

14. Viņš rūpējās par savu tēvu un brāļiem, neskatoties uz pāri darījumiem

Vienā vārdā rūpējās par tuvākajiem. Citiem vārdiem, mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. Rūpējies draudzē par savu brāli un māsu. Rūpējies par cilvēku grupiņā, rūpējies par cilvēku pasaulē, ved viņu pie Kristus, rūpējies. Cik daudzi no jums vēl saņem pabalstus un atbalstu no vecākiem? Bet vai nav laiks, kad tu pats jau varētu sākt palīdzēt vecākiem? Varbūt tavi vecāki ir ļauni pret tevi izturējušies, tavas ticības dēļ ir saukājuši un terorizējuši, varbūt ir pārmērīgi pieķērušies, varbūt seksuāli izmantojuši? Bet, tavs pienākums kā dēlam vai meitai ir rūpēties par saviem vecākiem. Ja, viņi ir Dieva pretinieki un ienaidnieki, tas nenozīmē, ka tev jābrauc klausīties viņu murgos. Bet, tev ir jārūpējas par viņu finansiālo labklājību. Kad, viņi ir vecumā, tev ir jārūpējas par viņiem, bet ne valstij. Valsts  labi ja iedos viņiem 5ls, varbūt 30ls. Tādas ir pensijas.

Mans patēvs reiz bija mans ienaidnieks numur viens. Es viņu ienīdu līdz sirds dziļumiem. Es negribēju viņu savā dzīvē, ienīdu viņu un viņš mani arī, varbūt ne tādā mērā, kā es viņu. Bet es esmu viņam piedevis. Viņš man arī ir piedevis. Attiecības mums ir labākas, kā viņam ar savu miesīgu dēlu. Un ne viņa miesīgais dēls, ne viņa meita nespēj par viņu gādāt. Viņš ir smagi slims. Uz operāciju jāgaida rindā mēnešiem vai pat vesels gads. Viņš cieš nenormālas sāpes, ir vajadzīga operācija, bet tāda ir rinda.

Tu nevari iedomāties, esot draudzē, tu nezini, ko nozīmē slimot. Tu nezini, kā dzīvo vecie cilvēki un tie, kas ir slimie. Lai manam patēvam uztaisītu operāciju un atbrīvotu no sāpēm ir vajadzīgi 3000 latu. Iedomājies, pensionāram 3000ls par operāciju ārpus rindas.

Kaut arī šodien viņš mani ienīstu, ja arī es pats personīgi neierastos, es noteikti ieskaitītu naudiņu zālēm. Un mani vecāki, pēc tam kad viņi vairs nevarēs par sevi gādāt, viņi noteikti var paļauties uz mani. Kā minimums uz finansiālu palīdzību, un tas jau nav minimums, tas ir pamatā viss, kas vajadzīgs vecumā cilvēkam.

Ir laiks sākt domāt, kā tu parūpēsies par saviem vecākiem. Kā tu parūpēsies par vecākiem, ja tu par sevi nevari parūpēties? Draugs, Jāzeps no verga kļuva par ķēniņu un parūpējās par savu ģimeni. Un, šeit draudzē neviens netiks atstāts, kurš ir tiešām kalpojis no sirds, katrs dabūs palīdzību, kad viņš būs vecs un nevarīgs.

Pāvils raksta par noteikumiem draudzē, kādos gadījumos ir jāpalīdz atraitnēm. Starp citu, noteikumi, lai saņemtu pabalstu no draudzes, ir vēl stingrāki nekā Sociālajā dienestā. Faktiski tas attiecas tikai uz pilna laika kalpotājiem. Taču mēs savējos neatstāsim. Mēs spējam palīdzēt un parūpēties par tiem, kam vajadzīga palīdzība draudzē. Es nerunāju par zupas virtuvēm pasaulē un nekad arī nerunāšu. Pasaule lai pati sev palīdz. Mēs varam parādīt viņiem ceļu, kā sev palīdzēt, bet ne barot.

Mēs savējos neatstāsim, ne savus vecākus, ne arī savus garīgos brāļus un māsas, kas nonāks trūkumā. Nu, piemēram, ja kādam no jums kaut kas atgadīsies, tad paņemšu pie sevis un pirmajā laikā palīdzēšu, kamēr cilvēks atkal nostāsies uz kājām. Lūk, ko es domāju ar rūpēm par savu tuvāko.

15. Viss, ko tu darīsi, tev labi izdosies

„Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties. Un viņš piemājoja sava kunga, ēģiptieša, namā.” (1. Mozus 39:2)

Jāzepam Ēģiptē piedzima divi dēli un viņus sauca Eifraims un Manase. Viņi ir mūsu cilts tēvi, mūsu ticības tēvi. Manase tulkojumā nozīmē – Dievs ir licis aizmirst man visus manus grūtumus un manu tēva namu. Faktiski tēva nams no viņa atteicās un viņš to spēja aizmirst. Bet Eifraims nozīmē – Dievs mani darījis auglīgu, manā posta zemē. Lūk, kādus vārdus Jāzeps iedeva saviem dēliem. Viņš dzīvoja grūtībās, prom no mājām, prom no tēva, prom no visiem, cietumos, pārdots verdzībā, stumdīts, grūstīts, taču Dievs bija ar viņu. Viņam bija dievišķi principi, kurus viņš lietoja un vēl vairāk – viņš kļuva par ķēniņu un saviem dēliem viņš deva attiecīgus vārdus. Dievs darīja viņu auglīgu arī posta zemē.

Draugs, tevi Dievs darīs auglīgu tavā posta zemē, lai kādi nav tavi apstākļi tev šodien, lai kādas nav tavas grūtības, kādām tu šodien ej cauri, Dievs darīs tevi auglīgu, auglīgu itin visā. Viss, ko tu darīsi, tev labi izdosies. Āmen! Aleluja!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Inese Meijere