Pagājušo reizi mēs mācījāmies, ka Mozus no sava sievastēva saņēma padomu, kā labāk organizēt aprūpi jeb padomdošanu Izraēlā. Bija vecāko dēlu sistēma, jo vecākais dēls automātiski bija ģimenes galva. Kā arī bija garīgais pārstāvis, tāpat bija arī administrācija, bija vecaji. Bībelē var atrast daudz dažādus veidus, kā tika pārvaldīts Izraēls. Šo sistēmu, ko Mozus izveidoja, paklausot savam sievastēvam, dēvē par Jofora sistēmu. Šodien mēs apskatīsim vēl kādu sistēmu, un tā ir cieši saistīta ar mūsu draudzes vīziju. Reizēm, kad cilvēks ir pirmo reizi, viņš nezina un saka C12, bet tas ir domāts G12 (Goverment of 12), tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē “Dieva vadība caur divpadsmit”. Tas ir mūsu draudzes pamatā, tā ir mūsu vīzija, redzējums, mūsu virzošais spēks. Tā nav pati vīzija, paša vīzija ir – lai nāk Dieva valstība kā debesīs, tā arī virs zemes. Dieva vīzija mums draudzē ir Dieva svētīta Latvija, uz kuru cilvēki brauc, nevis bēg, Jēzus asinīs Latvija šķīstīta baltāka par sniegu, priekš tādiem, kas kaut ko vairāk zina Bībelē. Mūsu vīzija ir arī, ka no Latvijas uz Eiropu un tālāk darīt par mācekļiem visas tautas, bet veids, kā to panākt, ir Dieva vadība caur divpadsmit. Tā ir vīzijas sastāvdaļa, lai sasniegtu šo vīziju, lai Latvija patiešām uzplauktu un tiktu svētīta, lai Dieva plāns Latvijai šeit, virs zemes, tiktu piepildīts, ir arī stratēģija. Precīzāk G12 būtu jāsauc par stratēģiju, bet tomēr tas Bībelē ir ļoti pamatoti un arī tai ir jābūt mūsu vīzijai, un tas ir mūsu vīzijā. Tas ir veids, kā sasniegt augstāko mērķi. Jofora sistēma un G12 – tās abas ir Bībelē. Bija vecāko dēlu sistēma, arī vecaju sistēma, tas visas ir Dieva vārdā un, lasot Dieva vārdu, mēs redzam, ka tās vienmēr ir darbojošās kopā. Dieva vadība caur divpadsmit vienmēr ir bijusi Viņa sirdī. Ko tas mācītājs Mārcis Jencītis ir izdomājis, kaut kādu G12? G12 ir Dieva sirdī kopš pasaules radīšanas. Viena lieta ir tas, ka tu pasaki no kanceles, otra, ka tu atklāj no Dieva vārda, un ja tu respektē Bībeli, ja tu tici tam, kas tur rakstīts, tad tu šodien ieraudzīsi pavisam skaidri, padziļināti, ka šis ir Dieva sirdī no paša sākuma. Šis ir veids, kā Dievs ceļ Savu valstību un tāpēc arī ir šī sistēma, mūsu draudzē ir Dieva vadība caur divpadsmit. Katrā draudzē būs savādāka mācība un struktūra, bet pēc idejas būtībai visās draudzēs ir jābūt vienai. Ja tā nav Dieva vadība caur divpadsmit, tad caur pieciem, trim vai vienu, bet kāpēc ne caur divpadsmit, ja tas Bībelē tik daudz minēts, šis princips ir neizbēgams katrai evaņģēliskai draudzei, kas tic Dieva vārdam. Kāds mācītājs reiz teica sākumā, kad tikko iesākām draudzi, ka Bībelē nekāda G12 nav. Pagāja gadi, mēs ar šo mācītāju satikāmies un viņš teica, ka Bībelē tas tomēr esot. Pirmajā brīdī liekas, ka tā ir tikai kaut kāda sistēma, bet kad tu pats lasi Bībeli, tu esi dzirdējis, ka tāda sistēma ir, un tu redzi, ka caur to ir draudze, paturi prātā, ka tajā visā kaut kas ir, tomēr tas ir kaut kas labs, lasot Bībeli redzi, ka tas tomēr tur ir, nevis tomēr, bet tas ir Bībeles būtībā.
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)
Divpadsmit mācekļi, tas jau ir tas G12. Dieva vadība, pārvaldība caur divpadsmit mācekļiem, un tas nav tikai Jaunajā Derībā, jo šis pamats ir meklējams jau Vecajā Derībā. Dieva vadība caur divpadsmit vijas cauri no paša radīšanas stāsta līdz pat šodienai. Kāpēc tieši divpadsmit? Kāpēc ne desmit vai pieci? Es uzreiz gribu pateikt, ka nevajag pārspīlēt tieši ar skaitli 12. Būtībā divpadsmit Bībelē ir pilnības skaitlis, tāpat kā septiņi. Divpadsmit apbrīnojami bieži parādās, tas ir pilnība, tas nozīmē labākais, bet tas nenozīmē, ka grupiņā tieši divpadsmit ir labākais. Grupiņas ir dažādas, cilvēki ir dažādi, dažādas valstis, kontinenti, dažāda izpratne, vietējā kultūra, laikapstākļi, tāpēc divpadsmit nozīmē pilnību, labākais priekš mājas grupiņas, bet viennozīmīgi, tas nevar būt simts. Priekš mājas grupiņas simts būtu par daudz, viens arī tā īsti nav grupiņa, bet divpadsmit ir optimāli. Nevajag uzskatīt, ja tev nav divpadsmit, tad nav pareizi. Vienmēr atceries, ka priekš mājas grupas un vispār priekš šī principa draudzē svarīgi ir pilnība, labākais. Lai tu labāk saprastu, tad, piemēram, kad ir labākais lūgšanu laiks? Viennozīmīgi, ka tas ir rīts, jo tu sevi sagatavo visai dienai, bet ir dažādi cilvēki, kas dažādi strādā, dažādi ir iestādītas smadzenes, zemapziņa, atšķirīgs temperaments, citam labākais laiks ir pēcpusdiena, citam labāk ir vakarā, citam varbūt naktī, bet es neiesaku naktī, ja tu pa dienu strādā un naktī lūdz, tad ar tevi nav viss kārtībā, tu nevari pēc tam normāli strādāt, ja tu naktīs lūdz Dievu, ja arī var, tad tas ir tikai īslaicīgi. Bet tomēr katram šīs prāta spējas, kad vislabāk strādā prāts, kad tu vari viss efektīgāk lūgt, lasīt un saņemt no Dieva, ja tas ir vakars, tad tas ir labākais laiks priekš tevis, ja tas ir rīts, tad tas ir labākais laiks priekš tevis. Rīts pamatā būtu labāks, bet ir dažādi cilvēki, dažādi apstākļi, tāpēc produktīvākais laiks ir tavs laiks. Tāpēc arī divpadsmit, nevis tieši precīzi divpadsmit, bet tas ir labākais modelis, labākais veids. Jo arī skolā, jo lielākas un piepildītākas klases, jo tur nekvalitatīvāk var iemācīt bērnus, pēc idejas izglītības kvalitāte kritīsies, būs kā siļķes mucā. Tu saprati domu, ka svarīgākais nav precīzi divpadsmit, bet pats princips. Tomēr Bībelē vijās cauri ne tikai principiāls divpadsmitnieks, bet patiešām, sākot no radīšanas līdz šodienai, šis divpadsmit parādās apbrīnojami bieži un tieši tāpēc tas ir mūsu draudzes pamatā.
Kāpēc tieši divpadsmit? Mēs kā draudze neticam skaitļu mistikai, tomēr ir skaitļi, kas Svētajos rakstos parādās apbrīnojami regulāri un biežāk par citiem, un tiem ir skaidra, simboliska nozīme un jēga. Viss sākās ar radīšanas stāstu. Sākumā Dievs radīja debesis un zemi, Viņš radīja dienu un nakti, Viņš radīja dienu un nakti pa divpadsmit stundām, kopā divdesmit četri un divdesmit četri arī parādās bieži. Dievs pārvalda dienu caur divpadsmit stundām, nakti arī caur divpadsmit stundām. Neņemam vērā, ka daži tic, ka zeme ir plakana, tad mēs ticam, ka zeme ir apaļa. Tas nav ticības jautājums, tie ir fakti un pierādījumi, ka zeme ir apaļa. Kā mēness, kā planētas ap zemi riņķo, šis cikls ir divpadsmit mēneši, tas nozīmē, ka Dievs pārvalda zemeslodi caur divpadsmit. Ļoti būtiski atšķiras ziema un vasara. Dievs pārvalda zemi, dzīvības procesus virs zemes caur divpadsmit mēnešiem. Skaitlis divpadsmit, kas nozīmē pārvaldību.
Un, kamēr Israēls vēl dzīvoja tanī zemē, Rūbens nāca un gulēja pie sava tēva blakussievas Bilhas, un Israēls to dabūja zināt. Un Jēkabam bija divpadsmit dēli. Leas dēli ir: Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais, Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons. Rahēles dēli ir: Jāzeps un Benjamīns. Un Rahēles kalpones Bilhas dēli ir: Dans un Naftalis. Un Leas kalpones Zilfas dēli ir: Gads un Ašers. Tie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Mezopotāmijā. (1. Mozus grāmata 35:22-26)
Jēkabam bija divpadsmit dēli. Es visiem vēlreiz atkārtošu, ka Dievs izredzēja vienu cilvēku vārdā Ābrāms, kurš dzīvoja kaldeju Ūrā un visa zemes bija grimusi ļaunumā. Arī tā laika civilizācija pirms Ābrāma bija gājusi bojā plūdos. Dievs apsolīja, ka varavīksne ir kā zīme, ka zeme vairs netiks iznīcināta caur plūdiem cilvēku grēku dēļ. Arī pēc plūdiem, kad taisnais Noa tika izglābts un ar viņu kopā vēl sešas dvēseles. Viņi vairojās pa visu zemi, bet tomēr cilvēce atkal atgriezās savos grēkos un atkrita. Faktiski Mezopotāmijā, kaldeju Ūrā, Dievs uzrunāja vienu cilvēku, ko nolēma darīt par Sev paklausīgu, par tautu, par draudzi, kā mēs to šodien saprotam, par cilvēkiem, kam Dievs ir vajadzīgs. Arī apzināties, ka mēs esam vajadzīgi arī Viņam. Dievs izvēlējās celt Savu valstību, celt Savu draudzi, radot Izraēla tautu, caur Izraēla tautu radot draudzi un caur draudzi nāk Dieva valstība un augstākā vīzija par Dieva svētītu Latviju. Tas viss tiek realizēts konkrēti caur draudzi. Dieva instruments ir Dieva tauta jeb draudze, cilvēki, kas tic Viņam, kas pielūdz, mīl Viņu, turas kopā un kuri strādā, lai realizētu Dieva mērķus. Dievs šādus cilvēkus svētī, sargā, viņiem ir mūžīgā dzīvība, mēs šo sarakstu varētu vēl turpināt.
Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus grāmata 15:5)
Pirmkārt, Ābrāms, kas izgāja no kaldeju Ūras. Dievs viņam teica, lai viņš skatās debesīs un skaita zvaigznes. Tā bija vīzija. Dievs lika Ābrāmam sapņot, lika viņa sirdī, domāt un dzīvot ar domu, ka Ābrāms kļūs par lielu tautu, kas izmainīs visu pasaules vēsturi. Ābrāmam piedzima Īzāks. Īzākam piedzima Jēkabs un Ēzavs. Ja kāds grib redzēt viņa pēctečus, tad brauciet uz Ēģipti, tur visu var redzēt. Īzākam dzimst divi dēli vecākais Ēzavs un Jēkabs. Par Jēkabu ir rakstīts, ka viņš dzemdināja divpadsmit dēlus.
Un, kamēr Israēls vēl dzīvoja tanī zemē, Rūbens nāca un gulēja pie sava tēva blakussievas Bilhas, un Israēls to dabūja zināt. Un Jēkabam bija divpadsmit dēli. (1. Mozus grāmata 35:22)
Tas plāns caur Ābrāmu, kādu Dievs realizē, Viņš ne tikai pārvalda zemi caur divpadsmit mēnešiem, laiku caur divpadsmit stundām, dzīvības procesus, bet arī, lai celtu Savu valstību, Viņš izvēlas divpadsmit dēlus, kas dzimst Jēkabam.
Visas tās ir Israēla divpadsmit ciltis, un tie ir vārdi, kurus viņu tēvs viņiem sacīja, kad viņš tos svētīja, ikvienu ar savu īpašu svētību viņš tos svētīdams svētīja. (1. Mozus grāmata 49:28)
Kad Jēkabs svētīja savus dēlus, viņš teica, ka visas tās ir Izraēla divpadsmit ciltis, kad viņš svētīja savus dēlus, pirms viņš aizgāja pie tēviem. Viņš svētīja dēlus un paziņoja, ka viņi kļūs par divpadsmit Izraēla ciltīm. Tā bija vīzija, kas dzīvoja Ābrahāmā, vispirms tā bija Dieva sirdī. Tas, ka tas ir Dieva sirdī, norāda šis izkārtojums, kā pārvalda zemi, diennakti, šis pats princips. Viņš šo principu iedod Ābrāmam un viņš to nodod tālāk savam dēlam Īzākam, kurš starp citu piedzima brīnumaini, jo vecumā visi šie procesi, lai dzimtu bērni, Sārai bija beigušies, bet Īzāks piedzima un visi mēģinājumi kaut ko dzemdēt ārpus Dieva plāna beidzās ar neveiksmi. Piedzima Ismaēls, kurš sacēlās pret tēvu. Tāpat notika arī ar Ēzavu un Jēkabu, kuri piedzima Īzākam, un viņš savu vīziju nodeva Jēkabam, kaut gan iespēja mantot šo vīziju bija abiem dēliem. Pirmkārt, jau vecākajam dēlam, bet viņš to pārdeva par zupas šķīvji, pārdeva savu pirmdzimtību brīdī, kad viņam bija kāda miesas kārība, tas bija svarīgāks par redzējumu un vīziju. Šajā gadījumā ne vecākais dēls, kā tas būtu pareizi mantot, bet mantoja tas, kurš to ļoti vēlējās, Jēkabs to vēlējās. Es tos procesus pilnībā nevaru izprast, bet mantoja Jēkabs. Jēkabs dzemdināja divpadsmit dēlus un pirms viņš mira, viņš nodeva vīziju divpadsmit dēliem. Būs divpadsmit ciltis, un viņš zināja, ka viņa dēli kļūs par divpadsmit ciltīm. Katram mājas grupiņas vadītājam ir jāzina, ka tavi cilvēki kļūs par divpadsmit ciltīm. Tam ir jābūt tavā sirdī. Katram draudzē šai vīzijai ir jābūt sirdī. Šeit nevar piespiest ticēt ar varu šai vīzijai, to ir jāsaņem tev pašam no Dieva. Pašam jānotic, pašam jāredz, jākalpo un jāstrādā vīzijas virzienā. Grupiņas vadītājam tas ir bez variantiem. Tam jābūt sirdī, ka tu redzi cilvēkos turpinātājus. Divpadsmit nav brīnumu līdzeklis priekš visa, jo tas var būt desmit, pieci, jo tas pats par sevi ir princips, ka tu redzi cilvēkos tos, kas turpinās Dieva vīziju un cels Viņa valstību. Ja tu esi draudzē, tad tu konkrēti zini, kā tas ir izdarāms. Mūsu draudzē, tas ir ļoti vienkārši, jo mums ideāls ir skaitlis divpadsmit, ko mēs esam pieņēmuši, jo kāpēc ne divpadsmit, ja tas parādās Bībelē. Iesim tālāk un pārliecināsimies, ka divpadsmit ir pareizi, ka nevajag ne septiņi, bet pareizāk ir divpadsmit. Protams, ka var būt citi veidi un savādākas struktūras. Divpadsmit ciltis. Tā ir draudzes sirds – redzēt katrā cilvēkā mācekli. Es šobrīd runāju par principu divpadsmit, Dieva pārvaldība caur divpadsmit.
Un šiem akmeņiem jābūt pēc Israēla bērnu vārdiem, divpadsmit, pēc viņu vārdiem; kā zīmoga griezēja darbam tiem jābūt, katram ar savu vārdu, pēc tām divpadsmit ciltīm. (2. Mozus grāmata 28:21)
Kalpošana templī. Ko Jaunajā Derībā Jēzus saka par Dieva namu? Ko Pāvils saka par Dieva namu? Kas ir Dieva nams? Jūs esat Dieva nams, jo jūsos mājo Svētais Gars. Vecajā Derībā Dieva nams bija reāli Saiešanas telts, vēlāk tika uzcelts templis. Tas bija Izraēla centrā, tā bija visa Izraēla jeb tā laika Dieva tautas sirds, kur notika upurēšana un dievkalpošana, kur kalpoja levīti, kur kalpoja priesteri, kāda šī kalpošana bija templī?
Un šiem akmeņiem jābūt pēc Israēla bērnu vārdiem, divpadsmit, pēc viņu vārdiem; kā zīmoga griezēja darbam tiem jābūt, katram ar savu vārdu, pēc tām divpadsmit ciltīm. (2. Mozus grāmata 28:21)
Āronam un priesteriem bija tiesnešu krūšu zīme, četrstūris uz krūtīm un tur viņam bija divpadsmit akmeņi, ar divpadsmit cilšu vārdiem. Kas ir Jaunās Derības augstais priesteris? Jēzus Kristus. Kas vēl? Jūs esat ķēniņi un priesteri. Tajā laikā priesteri, kas gāja upurēt, viņiem uz krūtīm bija divpadsmit akmeņi, kas simbolizēja divpadsmit ciltis. Divpadsmit ir ne tikai Dieva sirdī. Dievs iedibināja šo kārtību, ko Dievs Mozum kalnā parādīja. Tika parādīts, ka divpadsmit jābūt priestera sirdī. Divpadsmit ciltis viņš nēsāja uz sirds. Kad Jēzus iegāja debesīs, vissvētākajā vietā, tas ir līdzīgi, Viņš upurēja par divpadsmit ciltīm, par Savu draudzi, lai celtu draudzi, lai atjaunotu cilvēkiem attiecības ar Dievu. Tas jau bija Viņa sirdī, kad Jēzus bija virs zemes. Viņš izvēlējās divpadsmit mācekļus. Priesteri pārstāv divpadsmit Izraēla ciltis, kas ir uz viņu krūtīm, simboliski Dieva sirdī. Tam jābūt katra kristieša sirdī.
Man jūsu sacītais labi patika, un es no jums izraudzīju divpadsmit vīrus, pa vienam vīram no ikkatras cilts. (5. Mozus grāmata 1:23)
Kad Izraēls pietuvojās apsolītajai zemei, tad Mozus izsūtīja divpadsmit izlūkus. Kāpēc Mozus izsūtīja divpadsmit? vai viņš ticēja skaitļu mistikai, vai bija kāds cits iemesls. Atbilde vienkārša, divpadsmit cilšu pārstāvji. Viņi tika izsūtīti. Kāpēc? Tāpēc, ka katram no divpadsmit bija jāredz tā zeme, uz kurieni Dievs viņus veda.
Un Dāvids ar karaspēka vadoņiem izraudzīja kalpošanai dažus Asafa, kā arī Heimana un Jedutuna dēlus, kas pravietoja dziedādami, pavadot ar cītarām, arfām un cimbālēm; un to vīru skaits, kas šajā kalpošanā atradās, bija: no Asafa dēliem: Zakurs, Jāzeps, Netanja un Asarēls; šie bija Asafa dēli, kas bija padoti Asafam, kas pravietoja pie ķēniņa. No Jedutuna, no viņa dēliem: Gedalja, Cerijs, Jesaja, Hašabja, Matitja un Šimejs, šie seši ar arfām sava tēva Jedutuna vadībā pravietodami teica un slavēja To Kungu. No Heimana, no viņa dēliem: Bukijs, Matanja, Usiēls, Šebuēls, Jerimots, Hananja, Hananijs, Ēliata, Gidaltijs, Romamti-Ēzers, Jošbekaša, Malotijs, Hotīrs un Mahaziots. Šie visi bija Heimana dēli, kas bija ķēniņa redzētājs, kas uz Dieva vārdu pamata pacēla ragu; un Dievs Heimanam deva četrpadsmit dēlus un trīs meitas. Šie visi atradās sava tēva vadībā, lai dziedātu Tā Kunga namā ar cimbālēm, arfām un cītarām, kalpodami Dieva namā. Asafs, Jedutuns un Heimans bija pakļauti ķēniņa rīkojumam. Un viņu skaits kopā ar viņu brāļiem, kas bija mācīti dziedāt Tam Kungam, – viņu visu bija divi simti astoņdesmit astoņi. Un viņi visi meta meslus par savu kalpošanas kārtību, kā mazie, tā lielie, kā mācītie, tā apmācāmie. Un pirmā meslu zīme krita Asafa labā Jāzepam; otrā Gedaljam kopā ar viņa brāļiem un viņa dēliem, viņu kopā bija divpadsmit; trešā Zakuram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; ceturtā Jicrijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; piektā Netanjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; sestā Bukijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; septītā Ješareēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; astotā Jesajam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; devītā Matanjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; desmitā Šimejam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; vienpadsmitā Usiēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divpadsmitā Hašabjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; trīspadsmitā Šubaēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; četrpadsmitā Matitjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; piecpadsmitā Jeremotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; sešpadsmitā Hananjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; septiņpadsmitā Jošbekašam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; astoņpadsmitā Hananijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; deviņpadsmitā Malotijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmitā Ēliatam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit pirmā Hotīram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit otrā Gidaltijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit trešā Mehaziotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit ceturtā Romamti-Ēzeram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit. (1. Laiku grāmata 25:1-31)
Tajā laikā, kad pastāvēja Joforas sistēma, pastāvēja dažāda ierēdniecība. Tā struktūra bija samērā sarežģīta, bet tajā visā Dāvids iedibina templī levītu kalpošanu, nevis vienkārši divpadsmit, desmit vai septiņi, bet ļoti strikts sadalījums Dieva namā pa divpadsmit, nevis tikai divpadsmit ciltis, bet reāli visi dievkalpojuma kārtība templī. Atceries, ka mēs esam Dieva nams. Vecās Derības Dieva nams mums ir tikai paraugs. Dāvids strikti sadala, levītu kalpošana bija pat līdz simtiem, strikti sadalīta pa divpadsmit. Levītu kalpošana bija ļoti dažāda, tur bija slavētāji, dziedātāji, tempļu priekšmetu pārnēsātāji, vārtu sargi. Struktūra tur bija ļoti plaša. Kalpodami Dieva namā, kas bija pakļauti ķēniņam, ķēniņa rīkojumam. Viņu skaits, kopā ar viņu brāļiem, kas bija mācīti dziedāt Tam Kungam, tā bija slavēšana un viņi visi bija 288. Kāds šim skaitlim sakars ar divpadsmit? Sadali uz pusēm, kopā bija 288 slavētāji. Tas norāda, kāda uzbūve bija Dieva namā, kā kalpotāji bija sadalīti grupās.
Bībelē ir rakstīts:
Un viņu skaits kopā ar viņu brāļiem, kas bija mācīti dziedāt Tam Kungam, – viņu visu bija divi simti astoņdesmit astoņi. (1. Laiku grāmata 25:7)
Ja 288 sadala uz divi, tas ir 144. Bet 144 ir – divpadsmit reiz divpadsmit. Templī bija perfekta struktūra. Pat nezinu, kāpēc lielākoties īpaši nedzirdu, ka kāds par to uzsvērtu vai mācītu. Mācītāji kaut kā baidās no vārda „struktūra”, bet visās lielajās draudzēs, arī tradicionālajās konfesijās, ir ļoti stingra struktūra. Struktūra un liturģija ir tik stingra, ka ne visur pat pats var sludināt. Tur nemaz nevar sludināt, visam jābūt struktūrā pēc liturģijas, kā paredzēts. Mūsu draudzē vismaz vēl ir paredzēta brīva vieta Dieva vārdam, saņemtam konkrētā dienā, piemēram, šodien. Pastāv dažādas draudzes. Rakstuvietā bija minēta ļoti stingra sistēma. Lūk, kalpošanas kārtība, kuras dēļ tiek mesti mesli, kurš pēc kārtas un kā kalpos. Dieva vārdā ir sacīts:
Un pirmā meslu zīme krita Asafa labā Jāzepam; otrā Gedaljam kopā ar viņa brāļiem un viņa dēliem, viņu kopā bija divpadsmit. Trešā Zakuram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit. Ceturtā Jicrijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit. Piektā Netanjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit. Sestā Bukijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit. (1. Laiku grāmata 25:9-13)
Šeit ir tādas garas rakstuvietas – kopā divpadsmit, kopā divpadsmit un tā tālāk.
Divdesmit ceturtā Romamti-Ēzeram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit. (1. Laiku grāmata 25:31)
Tempļa kalpošana, faktiski, viss tās draudzes vidus un centrs tika strikti sadalīts grupās pa divpadsmit. Pastāvēja dažādas maiņas un tā tālāk, tāpēc arī ir divi simti astoņdesmit astoņi. Tik perfektu Dieva vadību caur divpadsmit kā templī, kuru izveidoja Dāvids, Bībelē nekur vairs neredzu. Tā ir arī skaidri pienesta. Dažādas sistēmas un struktūras, kuras ir balstītas uz divpadsmit un kuras arī darbojas paralēli Joforas sistēmai, to var redzēt Bībelē. Dāvida armijā arī bija divpadsmit vadītāji, un katram vadītājam bija divdesmit četru tūkstošu vīru nodaļa. Tas ir divās maiņās pa divpadsmit tūkstošiem. Dāvids savu impēriju uzcēla perfekti uz divpadsmit pamata. Dieva vārdā ir teikts:
Un Salamanam bija arī četrdesmit tūkstoši braucamo zirgu, kā arī divpadsmit tūkstoši jātnieku. (1. Ķēniņu grāmata 5:6)
Fakts, ka tieši Dāvids to izveidoja, ir no svara, jo Dāvids bija vīrs pēc Dieva sirds. Dāvids bija Jēzus vecaistēvs. Tieši Dāvida nams bija Jēzus bāze, no kurienes Viņš cēlās. Jēzu sauca arī par Dāvida dēlu, un tieši Dāvids to izveidoja. Ābols no ābeles tālu nekrita – Jēzus Kristus paņēma Dāvida iedibināto kārtību jeb Dieva iedibināto kārtību un vīziju, kuru Jēzus atnāca piepildīt. Vai vajag pierādījumus no Bībeles?
Un Viņš pārstaigāja ciemus, visapkārt mācīdams. Un Viņš sasauca divpadsmit un sāka tos izsūtīt pa diviem, un deva tiem varu pār nešķīstiem gariem. (Marka evaņģēlijs 6:7)
Jēzus izvēlējās divpadsmit, nevis piecus vai septiņus mācekļus. Tajā pašā laikā Jēzum bija daudz vairāk mācekļu nekā tikai divpadsmit.
Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem. (Lūkas evaņģēlijs 6:13)
Tātad Jēzum bija daudz mācekļu, kurus Viņš sasauca dievkalpojumā, un visi bija klāt. Bet no visiem viņiem, Jēzus izvēlējās divpadsmit. Tas vēl nav viss.
No šī brīža daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdzi. (Jāņa evaņģēlijs 6:66)
Šeit bija pat šķelšanās. Kādā brīdī, kad Jēzus mācīja par asinīm un miesu, daļa mācekļu nesaprata, ko Viņš runā, un aizgāja prom.
Bet Jēzus tiem sacīja: „Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.” (Jāņa evaņģēlijs 6:53)
Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: „Vai arī jūs gribat aiziet?” (Jāņa evaņģēlijs 6:67)
Apustulis Pēteris atbildēja ļoti slikti, uzskatu, ka tāds teksts ir no cilvēka, kurā vai nu jau veidojas nodevība, vai arī kurš tādā gadījumā vienkārši pasaka aplamību.
Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” (Jāņa evaņģēlijs 6:68)
Iedomājies, ja kādam pajautā: „Kāpēc tu esi šajā draudzē?” un viņš atbild: „Nav jau citur kur iet.” Tas nozīmē – tiklīdz būs, cilvēks aizies prom? Tev nav piederības vai identitātes? Šāds teksts nav tas labākais. Domāju, ka Pēteris tā rīkojās aiz dulluma, kā arī cilvēki šad tad aiz dulluma kaut ko pasaka. Bet nākamreiz padomājiet, pirms sakāt. „Nav jau kur iet,” forši – ja būtu, kur iet, uzreiz ietu. „Gaidu to vietu, kad varēs kaut kur iet” vai „Gaidu to brīdi, kad būs kaut kur kaut kas, kur varēs iet.” Es gan neko negaidu, te ir mana ģimene, manas mājas, mana draudze, mans Dievs – tāds, kāds ir mūsu Dievs. Mums nav tāds Dievs kā citiem, bet tomēr nedaudz citādāks. Izpratne par Dievu ir nedaudz citādāka, tāda, kura mums patīk un kura darbojas. Tātad Jēzum bija daudz mācekļu.
Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem. [..] Un ka Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši. (1. Korintiešiem vēstule 15:3; 5-6)
Kad Bībele tiek lasīta, rakstīts, ka tika izredzēti divpadsmit cilvēki. Ja iedziļinās, Jēzum bija kā minimums 500 cilvēki draudzē, kuru Viņš bija izveidojis. Jēzus vadīja šo draudzi caur savu komandu – divpadsmit cilvēkiem. Kā var vadīt 500 cilvēku draudzi? Tātad tā nav draudze, bet gan bars, kurš kad un kur grib nāk, izklīst un kaut kur klīst. Tas ir neorganizēts bars. Neviena valsts vai jebkas cits nevar tā pastāvēt. Arī, ja ģimenē tiek noniecināta Dieva paredzētā kārtība, tā normāli nefunkcionē. Ja nav tā, kā Dievs ir paredzējis, nekas nefunkcionē. Ir jābūt struktūrai un kārtībai. Pēc Jēzus augšāmcelšanās un pēc apsolītā Svētā Gara gaidīšanas, cilvēki sapulcējās augšistabā. Un tālāk:
Tanīs dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū – tur bija kopā ap simts divdesmit cilvēku, sacīja. (Apustuļu darbi 1:15)
Augšistabā bija sapulcējušies 120 cilvēku, bet pamatā tiek redzēts tikai Jēzus un divpadsmit mācekļu. Bet Viņam bija vairāk mācekļu, kuri bija organizēti. To tūlīt pierādīšu ar Dāvida kārtību, kādu viņš to izveidoja Templī. Tā bija ļoti strikti organizēta, pēc divpadsmit grupu principa. Bet iztrūka viens cilvēks no mācekļiem – tur bija simts divdesmit, bet viena vairs nebija. Kurš iztrūka? Pazušanas dēls – Jūda bija pakāries. Sanāk, ka Jēzus bija tā iestāstījis mācekļiem, ka tas divpadsmit ir ļoti svarīgi. Tādā gadījumā, kāpēc visi mācekļi bija satraukušies? Tika sasaukta sapulce, mācekļi sacīja, ka augšējā komandā vairs nav divpadsmit, bet tikai vienpadsmit. Ko mācekļi darīja?
„Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis.” (Apustuļu darbi 1:21)
No kādiem cilvēkiem bija jāizvēlas tas divpadsmitais māceklis, kurš trūka? No tiem, kuri visu laiku visur bijuši kopā. Kā tas izskatījās? Tie tuvākie Jēzum blakus un tie pārējie – tālāk pa bariņiem? Vai arī viņi kaut kur izklīda, un pēc tam Jēzus sasauca visus? Viņš pateica Pēterim, izziņoja Jānim, Andrejam un visiem, lai sasauc savējos uz sapulci Visi sanāca. Nebija tikai divpadsmit.
„Sākot ar Jāņa kristību līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika uzņemts debesīs, vienam no tiem līdz ar mums jākļūst par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.” (Apustuļu darbi 1:22)
Tika mesti mesli un izvēlējās divus. Matijs kļuva par augšāmcelšanās liecinieku un komandas dalībnieku. Kaut arī augšistabā bija 120 cilvēku, tomēr maz var redzēt Jaunajā Derībā, ka ir 120 vai 500 mācekļu. Pārsvarā bija redzami tikai divpadsmit mācekļu.
Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: „Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.” (Apustuļu darbi 6:2)
Kurš var saaicināt visus mācekļus? Kāpēc tieši šie divpadsmit saaicināja? Acīmredzot, ka bija ļoti strikti organizēta draudze. Katram no tiem, kuri bija augšistabā, bija savi līderi un savas grupas. Tas nozīmē, ka pirmo draudzi pārvaldīja jeb vadīja caur savām grupām un caur saviem mācekļiem. Kas te nav skaidrs? Jaunās Derības draudzē bija struktūra, kura balstīta uz divpadsmit. Vēl jo vairāk – Dieva vārds saka:
Bet Jēzus sacīja tiem: „Patiesi Es jums saku: jūs, kas Man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.” (Mateja evaņģēlijs 19:28)
Šeit nav runa par tiesu, kurš ies uz elli un kurš uz debesīm. Tiesāt nozīmē pārvaldīt. Jēzus norāda, ka Kristus draudze ir divpadsmit ciltis, kuras pamatā ir Viņa divpadsmit mācekļi. Viss – sasniegumi un tā tālāk – sākas no vīzijas. Dieva valstība nāk, pirmkārt, caur vīziju. Tāpēc personīgas attiecības ar Dievu ir pats svarīgākais, bet kādas attiecības var būt ar Dievu, ja nav vīzijas no Dieva? Protams, ka tieši lūdzot, to var saņemt, tomēr, lai lūgtu Dievu un lai lasītu Bībeli, vispirms vajag vīziju to darīt. Ir vīzija, ka gribu iepazīt Dievu, tāpēc lūgšu Dievu. Viss sākās ar redzējumu, tāpēc ir būtiski to izprast. Skaties tālāk.
Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, sūta sveicienu divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas. (Jēkaba vēstule 1:1)
Jēkabs raksta vēstules draudzei. Viņš nesūta divpadsmit Izraēla ciltīm sveicienus, viņš sūta sveicienus Jaunās Derības Kristus draudzei, saucot viņus par divpadsmit ciltīm. Jo Jaunās Derības draudze ir uzcelta un dibināta uz divpadsmit mācekļu un viņu mācekļu pamata.
Ko Jēzus domāja par to, kā viss ir uzbūvēts debesu draudzē? Kā domā, vai debesīs ir struktūra? Neviens tur nav bijis, bet Jēzus no turienes atnāca un var kaut ko pateikt. Viņš kaut ko saprot. Nevar visu precīzi apgalvot, bet Jēzus saka sekojoši. Pēteris izvilka zobenu un nocirta ausi augstā priestera kalpam ausi, ir teikts:
Tad Jēzus saka tam: „Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” (Mateja evaņģēlijs 26:52-53)
Jēzus runāja par neredzamo debesu valstību, debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzi un debesu Jeruzālemi. Tur laikam arī ir struktūra, kura balstīta uz divpadsmit. Ja kādam ir šaubas, tūlīt sekos pierādījumi. Bībelē ir rakstīts:
Un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem. (Ebrejiem vēstule 12:23)
Pastāv draudze virs zemes un draudze debesīs. Jēzus Kristus ir pirmdzimtais. Tagad jāatceras, ka pagājušajā svētdienā mācījāmies, ka Vecajā Derībā, pirmkārt, vecākajiem dēliem bija pirmdzimto struktūra. Pirmdzimtie dēli bija jāizpērk, lai viņu vietā kāds levīts varētu kalpot templī. Levija cilts tika izvēlēta un organizēta kalpošanai templī, bet pienākumus to darīt bija katram izraēlietim. Katram vecākajam dēlam bija pašam jābūt kā upurim Dievam. Tāpēc viņi tika izpirkti un viņu vietā kalpoja levīti. Par Jēzu Bībelē ir rakstīts, ka Viņš bija pirmdzimtais dēls. Tas vēl nav viss. Dieva vārds saka:
Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. (Lūkas evaņģēlijs 2:7)
Pēc Tā Kunga bauslības priekšraksta: katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts. (Lūkas evaņģēlijs 2:23)
Jēzus jau no dzimšanas bija Dieva svētīts. Domāju, ka kaut arī vecāki pēc šķīstīšanās dienām atnesa upuri par Viņu, par Jēzu upuri pat nevajadzēja nest. Jo Viņš pats tika veltīts kā upuris Dievam. Jēzus tiešā nozīmē tika upurēts Dievam. Bet viss tika izpildīts kā pie cilvēkiem, kārtība bija iedibināta. Jēzus bija pirmdzimtais.
Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. (Romiešiem vēstule 8:29)
Jēzus ir tevi izredzējis vai nav? Jēzus ir pirmdzimtais un ikviens kļūst līdzīgs Viņam – par ķēnišķīgiem priesteriem un garīgi pirmdzimtajiem. Bet, savukārt, Jēzus arī pēc miesas bija pirmdzimtais draudzē.
Un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem. (Ebrejiem vēstule 12:23)
Draudze sastāv no pirmdzimtajiem – no tiem, kuri ir šajā divpadsmitniekā, kuriem krūtīs mājo Kristus un kuri ir tie dārgakmeņi. Tas esi tu. Visā Jēzus, pirmdzimto, Dievam veltīto jeb ar Jēzus asinīm izpirkto valstībā ir struktūra. Tu es pierakstīts debesīs un pilnību sasniedzis taisno gars. Šeit, virs zemes, un debesīs turpini dzīvot mūžīgi.
Kā izskatās debesīs? Atkārtoju, ka pats neesmu tur bijis un visu apskatījis, bet zinu to, kas ir rakstīts Bībelē. Tam ir vai nu simboliska, vai nu tieša jēga. Kopumā Bībeles kontekstā tā ir ļoti spēcīga jēga un ideja, ko Dievs grib katram atklāt. Kā izskatās debesīs? Tur ir vai nav kārtība? Tur ir vai nav policija un ugunsdzēsēji? Vai ātrā palīdzība tur brauc ar sirēnām vai nē? Vai tur ir armija? Vai visi cilvēki debesīs dara ko grib, vai arī tur ir kāda kārtība? Kā debesīs viss izskatās? Vai tur arī ir pārvaldība, un kā Dievs valda pār debesu draudzi? Kā jau teicu – pilnību sasniegušais taisno gari. Tas nozīmē, ka pilnība tiek sasniegta šeit un jau ir pieraksts debesīs. Draudze sākās virs zemes un turpinās debesīs. Jeb arī sākās debesīs un turpinās virs zemes. Mēs esam viens. Tad kā izskatās debesīs? Bībelē ir sacīts:
Tad es dzirdēju apzīmogoto skaitu: simts četrdesmit četri tūkstoši bija apzīmogoti no visām Israēla bērnu ciltīm. (Atklāsmes grāmata 7:4)
Kā zinām, ciltis bija divpadsmit, bet kas bija simts četrdesmit četri? Šeit vēl var pastrīdēties, vai runa ir par debesu vai zemes draudzi. Visticamāk, ka vairāk par zemes draudzi. Simts četrdesmit četri tūkstoši apzīmogotie – ir konfesijas, kuras saka, ka tie ir viņi, un citi vispār neieies debesīs, pārējie dzīvos tikai virs zemes. Tās nav kristiešu konfesijas, bet viņas ir saistītas ar Bībeli, un tā saka. Apustulis Jānis sacīja, ka tikai simts četrdesmit četri tūkstoši ir mūsējie, kuri mantos debesis. Pārējie, kuri nāk uz draudzēm, viņi eksistēs tikai virs zemes, tie būšot citādāki, kā eņģeļi. Zini, tikai apzīmogotos neaizskāra bads, mēris, un tikai viņi iemantoja debesis. Jau minēju šo skaitli – simts četrdesmit četri. Tas ir divpadsmit reiz divpadsmit. Tās ir divpadsmit mājas grupiņas, tie nav nekādi klīstošie holandieši vai cilvēki pa vienam, tā ir draudze.
No Jūdas cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoti, no Rūbena cilts divpadsmit tūkstoši, no Gada cilts divpadsmit tūkstoši. (Atklāsmes grāmata 7:5)
Tālāk seko, ka no Ašera, Zebulona, Jāzepa, Benjamīna un pārējām ciltīm arī bija divpadsmit apzīmogotie. Visur minēts divpadsmit. Tālāk būs kas ārkārtīgs – debesu Jeruzāleme viscaur ir uzbūvēta uz divpadsmit pamata. Apustulim Jānim bija atklāsme, kurā Dievs viņam parādīja, kam turpmāk jānotiek. Dievs ļāva Jānim ieskatīties debesīs.
Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: „Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.” (Atklāsmes grāmata 21:9)
Līgava, Jēra sieva – runa ir par draudzi. Par šo neviens teologs pat nestrīdēsies. Draudze bija gan debesīs, gan virs zemes. Šeit ir par debesu draudzi, debesu Jeruzālemi. Te viss saplūst. Kā izskatās debesu Jeruzāleme, un kā vispār ir jāizskatās draudzei?
Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi. (Atklāsmes grāmata 21:12)
Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi. (Atklāsmes grāmata 21:14)
Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gara, cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi. (Atklāsmes grāmata 21:16)
Pilsētai bija kuba forma – cik gara, tik plata. Mērs bija pa divpadsmit tūkstošiem stadiju – gan garums, gan platums, gan augstums.
Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu. [..] Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls. (Atklāsmes grāmata 21:2; 21)
Gribu paskaidrot, jo debesu Jeruzāleme ir draudze, Jēra līgava, kas mūžīgi apdzīvos debesis, šobrīd nepilnīga, vēlāk visā pilnībā, ja divpadsmit vārti no vienas pērles un divpadsmit eņģeli uz vārtiem. Ja tu atceries tad 1. Mozus grāmatā ir rakstīts, ka cilvēki tika izdzīti no paradīzes. Dievs nolika ķerubus sargāt atpakaļceļu uz paradīzi, lai grēcīgais cilvēks to neiemantotu. Ķerubi sargāja ar abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku, kas auga Ēdenes dārzā, bet ķerubu attēli bija templī uz šķirsta, kur atklājās Dievs vienu reizi gadā augstajam priesterim. Vissvētākajā vietā bija ķerubi. Tas nozīmē, ka caur to upuri, ko pienesa augstais priesteris templī, caur to šie ķerubi paiet malā un ļauj tev satikties ar Dievu, tikai vienu reizi gadā. Jēzus ir augstais priesteris, kurš ir iegājis debesīs ar Savu upuri, vienu reizi par visām reizēm, par visiem cilvēkiem, un ikviens, kas tic uz Viņu, ir pagājis garām šiem ķerubiem. Lūk, uz pilsētas vārtiem ir divpadsmit eņģeli, ķerubi, kas sargā vārtu ieeju debesīs. Draudzei ir ieeja debesīs, un šie vārti ir divpadsmit. Ieeja pilsētā ir caur Jēzus upuri, bet šādā veidā G12. To, ko es šobrīd mācu, tas nav apgāžams. Turklāt es arī paskaidroju, ka ne obligāti ir jābūt tieši šādai sistēmai, nav jābūt G12, bet vismaz G3 ir jābūt. Ejiet un dariet par mācekļiem trīs vai desmit, vai divdesmit mācekļus, tas ir princips, tas nav apgāžams, bet tāpat nav apgāžams arī pats princips divpadsmit. Viņš tur ir. Tas nozīmē, ka tā ir pati pilnība. Šī nav pilnīga draudze, bet mēs esam paņēmuši ideālu, uz ko tiekties. Šī struktūra ir ideāls, uz ko tiekties. Vai tad visi sava mūža laikā sagatavos divpadsmit mācekļus? Nē, bet visi kopā gan mēs to izdarīsim, palīdzēsim citiem un tā tālāk, un tas ir vienīgais veids, kā Dievs ceļ Savu valstību. Uz vārtiem bija divpadsmit cilšu vārdi, tātad debesu Jeruzālemē uz vārtiem ir divpadsmit cilšu vārdi: divpadsmit apustuļi, divpadsmit ciltis. Dieva glābšanas plāns caur divpadsmit. Tālāk vārti bija sadalīti pa trīs uz austrumiem, ziemeļiem, dienvidiem un rietumiem.
Jo tu izplatīsies pa labi un pa kreisi [..]. (Jesajas grāmata 54:3)
Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas. (1. Mozus grāmata 28:14)
Jēkabs izplatīsies uz visām debess pusēm. Šī vīzija ir vairošanās vīzija, tā nav saskaitīšanās vīzija, bet tā ir vairošanās vīzija. Jēzus jautā, kam mēs līdzināsim debesu valstību. Kā raugu, ko kāda sieva ņēma un iejauca mīklā un mīkla sarūga, tā tapa daudz. Kā sinepju graudiņš ko kāds iesēja, apkopa un izauga par lielu koku un putni nāca un ņēma sev tur mājvietu. Debesu valstība ir augoša. Pilsētas pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz akmeņiem bija rakstīti divpadsmit apustuļu vārdi. Ieeja debesīs ir caur divpadsmit apustuļiem, caur Viņa mācekļiem, caur Kristus draudzi. Tā arī ir vissvētākā vieta. Šeit, kad mēs sanākam kopā, tā ir vissvētākā vieta. Tā ir draudze, tas ir centrs, ģenerators. Interesanti, ka templī vissvētākā vieta arī tika celta kuba formā. 30x30x30 mēri, kas pēc metriskās sistēmas ir 9,1×9,1×9,1 metri, kuba formā, tieši tāpat kā ir attēlota debess Jeruzāleme. Pilsēta bija 12 000 stadijas gara, plata un augsta pilsēta. Ko tas nozīmē? Debesu Jeruzāleme kuba formā balstīta uz perfekto divpadsmit. Kas ir 144? Tas ir 12×12 olektis, tas ir cilvēku jeb eņģeļu mērs ir minēts. Mūris pēc eņģeļu mēra, kas ir divpadsmit. Es jau minēju akmeņus, jaspids, sardijs, sardoniks un citi, kas bija uz augstā priestera krūtīm, augstais priesteris nēsāja uz krūtīm šos akmeņus, kas simbolizē divpadsmit ciltis. Tad mūrim pamatā arī bija dārgakmeņi. Katras grupiņas vadītājs ir dārgakmens Kristus sirdī. Katrs grupiņai piederošs arī ir dārgakmens Kristus sirdī. Katrs, kas izpilda kaut mazāko pienākumu pie mums, draudzē, ir dārgakmens Kristus sirdī. Viņš ir šajā divpadsmitniekā. Un pēdējais bija, ka nes divpadsmit augļus, katru mēnesi pa vienam. Dzīvības koks, kas augšējā pilsētā, katru mēnesi nes vienu augli. Tas atrodas pilsētas vidū. Ideāli būtu tā, ka katra mājas grupiņa gada laikā pievestu pie Dieva, ka katru mēnesi vienu cilvēku un gadā sanāk divpadsmit cilvēki, tāds cikls. Katrai grupiņai sanāk mēnesī viens cilvēks, un gadā 12 cilvēki. Varu vēlreiz tieši izlasīt rakstvietu:
Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu. (Atklāsmes grāmata 22:2)
Tas nenozīmē, ka obligāti katru mēnesi vai kā savādāk, bet tas ir ideāls. Ideāls ir būt auglīgiem. Jābūt ir skaidrai būtībai. Kāpēc vispār ir mājas grupiņas? Kāpēc vispār ir draudze? Ne tikai, lai apmierinātu mūsu vajadzības pēc Dieva, bet arī lai citus iepazīstinātu ar Kristu. Billijam Grehemam (Billy Graham), kurš jau tagad ir debesīs, pasaules slavens evaņģēlists, iespējams ietekmīgākais, kāds vispār ir bijis, kurš ir bijis blakus ASV prezidentiem, ir viņus pārdzīvojis, un Billijam ir uzdots jautājums, ko viņš darītu, ja nebūtu evaņģēlists? Viņa aicinājums bija būt par evaņģēlistu. Viņš atbildēja: “Es izvēlētos divpadsmit cilvēkus un visu savu dzīvi ielietu viņos, un izmainītu pasauli”. Billijs Grehems ir baptistu sludinātājs, kurš ir svarīgs katram kristietim, faktiski apustulis, evaņģēlists. Viņš precīzi pateica to, ko vēlas Jēzus. Jēzus atnāca un Viņš teica: “Sekojiet Man!” Tāpat arī apustuļi, Pāvils saka: “Sekojiet man kā es Kristum!” Tavs uzdevums ir līdzināties Viņam. Un Viņš ielēja divpadsmit cilvēkos visu Savu dzīvi. Savukārt, šie divpadsmit cilvēki ielēja visu savu dzīvi savos nākamajos divpadsmit cilvēkos un izmainīja pasauli, un pasaule turpinās mainīties. Dieva sirdī ir šī sistēma, un tā ir saistīta ar garīgo aprūpi. Jēzus līdz pēdējam brīdim rūpējās, lai katram māceklim, lai katram cilvēkam Viņam apkārt ir sava grupa, savi cilvēki, savs garīgais vadītājs.
Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Pēc tam Viņš saka māceklim: “Redzi, tava māte!” No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis. (Jāņa evaņģēlijs 19:25-27)
Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa Marija, Klopas sieva. Redzi, kur ir Klopa, un Marija Magdalēna? Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, tas bija Jānis. Viņš saka mātei: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Tavs viens dēls tagad mirs pie krusta, nekas, būs tev cits dēls, tagad Jānis būs tavs dēls. Bet tas nenozīmē, ka Marija tagad var komandēt Jāni, nē, Jānis bija apustulis. Tas nozīmē, ka esi šajā komandā un viss. Esi šajā komandā un par tevi parūpēsies. Pēc tam Viņš saka māceklim: “Redzi, tava māte!” Tas jau tagad nenozīmē, ka “māte” un Jānis būs kaut kāds čabulītis. Nē, Jānis ņēma viņu pie sevis. Tur ir tā rakstīts, ka viņš ņēma Jēzus māti pie sevis – tātad viņš rūpējās par viņu. Ko tas nozīmē? Tajā laikā, ja nav dēla, tad ir beigas. Tad jau nebija tāda sociālās aprūpes sistēmas kā šodien. Un par savu māti atbildīgo Viņš ielika Jāni, bet par visu draudzi Viņš arī izvēlējās vienu no mācekļiem. Tā nebija, redzi, kur ir 12 mācekļi un viņi visu, ko grib, paši dara. Nē, viņi bija organizēti šajā kubā, šajā divpadsmit struktūrā. Jēzus uzticēja draudzi Pēterim.
Šī bija trešā reize, kad Jēzus parādījās Saviem mācekļiem pēc Savas augšāmcelšanās no miroņiem. Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manus jērus!” Vēl otru reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manas avis!” Trešo reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? – un sacīja Viņam: “Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Jēzus saka: “Gani Manas avis!” (Jāņa evaņģēlijs 21:14-17)
Te būs interesanti: Jēzus pēc augšāmcelšanās parādījās mācekļiem, un kad viņi bija turējuši azaidu, Jēzus saka Pēterim, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie pārējie?” Tāds normāls jautājums: Pēteri, Tu Mani mīli vairāk nekā tie pārējie? Tie pārējie nu tādi, nemāk nemaz mīlēt, tu droši vien mīli vairāk. Bet Pēteris bija palicis nedaudz gudrāks. Viņš vēl tikko bija nodevis Jēzu. Zini, kad paliek iedomīgs, tā kā Pāvils saka, ka Dievs ir devis to dzeloni miesā, lai nekļūstu iedomīgs. Viņš atceras, ka pats nav pilnīgs: “Tu, Jēzu, zini visas lietas, vai es mīlu tevi vairāk nekā viņi vai nē. Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Jēzus saka tam: “Gani Manus jērus!” Par savas grupas vadītāju un vecāko Jēzus atstāja Pēteri. Perfekta struktūra. Vai ir kāds bijis Romā? Kurš ir bijis Vatikānā? Es Vatikānā iekšā neesmu bijis, bet pa pagalmu tur paklīdu. Kas tur ir bijis, stāstīja, ka tur ir visas tās mūmijas, svētie mirušie un kaut kur ir jāmeklē arī Pētera kaps. Kāpēc? Katoļu baznīca uzskata, ka viņi ir tiešie pēcteči, tātad viena draudze, katoliska, tas nozīmē vispārīga draudze, viena draudze, Pēteris ir pirmais draudzes vadītājs, ko Jēzus atstāja. Jēzus Pēterim deleģēja Savu varu un tālāk seko divpadsmit mācekļi un visi pārējie. Vai tas ir īstais Pētera kaps vai ne, Pētera kauli vai ne, to es nezinu, var būt visādi, bet visi ir cēlušies tur, no divpadsmit Jēzus mācekļiem, pār kuriem vecāko Jēzus atstāja tieši Pēteri. Vēlāk mēs redzam, ka par pirmo Jeruzālemes bīskapu ieliek Jēzus brāli, bet apustuļiem, arī Pēterim bija sava vieta. Tātad: Tu zini, ka es tevi mīlu, un Viņš saka: gani manus jērus. Vēl otru reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manas avis! “Trešo reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam vaicāja. Un starp citu, Viņš divas reizes Viņš prasa, vai mīli ar agape mīlestību, ar prātu lēmumu vai tikai ar fileo, jūtām, un Pēteris apstiprināja visus trīs variantus. Jēzus saka: “Gani Manas avis!” Viņš noskuma un sacīja: “Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini ka es Tevi mīlu!”
Mīļie cilvēki jūs mīlat Jēzu? Ganiet Viņa avis! Jūs patiešām mīlat Jēzu? Iesaistieties mājas grupiņas darbā. Tu patiešām mīli Jēzu? Tad pastāsti kādam par Kristu! Un ne tikai pastāsti, bet ej un dari par mācekļiem. Esi draudzes pilnvērtīga daļa. Iesaisties! Jēzus Pēterim vienam pašam neuzticēja, Viņš teica: “Gani avis!” Tas nozīmē, ka atstāja viņu struktūrā kā vecāko.
Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Ne jau Pēteri neuzvarēs elles vārti, bet draudzi neuzvarēs. Jo Kristus ir galva, bet mēs esam Viņa miesa, kopā esot Dieva vadībā caur divpadsmit – esot Dieva vīzijā.
Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)
Tātad mēs esam Dieva nams. Kad mēs ceļam Dieva namu, mēs ceļam draudzi, tad mums ir jāceļ pēc Bībeles un pēc vecaju, un pēc Bībelē atklātā parauga. Kā tas notiek draudzē “Kristus Pasaulei”?
Draudzē “Kristus Pasaulei” ir četri etapi, kā tiek realizēta Dieva vadība caur divpadsmit.
1. Aizsniegt. Aizsniegt nozīmē cilvēku iepazīstināt ar Kristu, cilvēks pieņem Kristu kā savu glābēju, tas ir pirmais solis.
2. Nostiprināt. Cilvēks apmeklē grupiņu, Bībeles skolu, viņš pats iemācās lūgt Dievu, viņš iemācās lasīt Bībeli un to pārzināt, viņš arī iziet inkaunteru, viņš izmanto visu, ko sniedz draudze, un pats izveido savas attiecības ar Dievu, un viņš nostiprinās, viņš kļūst par pilnvērtīgu kristieti.
3. Apmācīt. Apmācīt nozīmē, ka cilvēks apņemas kādu pienākumu grupā, to var uzņemties arī ātrāk, bet viņš uzņemas pienākumu, lai pats kļūtu par līderi, lai nākotnē vadītu pats savu mājas grupiņu. Vai ir kā grupas vadītāja palīgs vai kādā citā veidā, bet, īsāk sakot, viņš mācās vadību. Vadību tādu, kā to atklāj Bībele.
4. Izsūtīt. Ceturtais ir izsūtīt, tas nozīmē, ka cilvēks pats atver savu mājas grupiņu.
Kā jau es teicu, tas ir ideāls, ne visi cilvēki aizies līdz solim apmācīt, ne visi cilvēki aizies līdz izsūtīt, bet ar to, ka tu esi nostiprināts un pēc tam tā lēnām ej uz priekšu, ar to jau pietiek, bet bez nostiprināšanas gan cilvēks nekur tālāk neiet, tad viņš krīt atpakaļ, cilvēkam ir jānostiprinās un, ja godīgi, protams, ka ne jau visi būs līderi, bet tas ir ideāls pēc kā tiekties katram. Bet katrs var piedalīties šajā darbā ar to, kas viņš ir, pēc savām spējām, dažādos veidos, apzināties savu vietu, savu pienesumu. Galu galā, lai nokļūtu debesīs, pietiek arī ar to, ka cilvēks vispār nekalpo draudzē, viņš vispār nekalpo. Tas nav mans standarts, es gribētu vairāk un šo standartu augstāk, tas arī ir augstāks, bet realitātē, ja cilvēks ziedo, nevis tā atmet kaut ko, bet ka viņš ziedo ar apziņu, ka ir pastrādājis savas stundas savā darbā un daļu no tā ir atnesis draudzē, lai ir tiem, kas ir levīti. Nu tev taču ir jāizpērk, viņš kalpo tavā vietā, saproti. Pilna laika kalpotāji un viss paveiktais darbs draudzē ir tavā vietā, bet tad tu esi tas, kas esi pastrādājis savā laicīgajā darbiņā, atnesis kaut kādu summiņu, iedod, lai draudze var funkcionēt. Ja godīgi, ar to pietiek, bet nedariet tikai tā. Tas nav vislabākais, bet tas ir pietiekams, lai cilvēks apzinātos, lai Dievs redzētu, jā, tu arī piedalies draudzes darbā. Ne jau viss ir tikai kalpošanas darbs, kas ir redzams, ka cilvēks ir kalpotājs, nē. Ziedošanas kalpošana ir ārkārtīgi svarīga. Tas nav tā, es atnāku, kaut ko noziedoju, tad jau Dievs man kaut ko dos. Nē, tas ir apziņā, ka tu piedalies Dieva darbā. Tu piedalies Dieva vadībā caur divpadsmit. Tu esi šajā kubā, tu esi tajā iekšā. Tu esi māceklis, tu esi viens no, bet etapi ir aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, un ir tālāk izsūtīt. Tad sākas viss no gala. Atkal aizsniedz, atkal nostiprini, atkal apmāci un atkal izsūti, un eņģeļi ir tur pie tiem vārtiem. Tas eņģelis esi tu. Jēzus taču saka, kad farizeji strīdējās ar saduķejiem par augšāmcelšanos. Saduķeji teica, ka nav augšāmcelšanās. Farizeji teica, ka ir augšāmcelšanās. Par precēšanos tāpat runāja, kam tā būs par sievu. Viņa jau ir bijusi sieva septiņiem vīriem, bet visi nomira, neatstājot pēcnācējus, kam šī būs sieva debesīs? Jēzus teica, ka viņi alojoties, debesīs visi būs kā eņģeļi, tur ne precēsies, ne šķirsies, tur visi būs kā eņģeļi. Tātad tas eņģelis pie vārtiem, draugs, esi tu.
Piemēram, tu dzirdēji arī par Jofora sistēmu, arī par vecaju sistēmu, tu dzirdēji arī par G12 sistēmu. Padomā, vai mums ir tikai G12 sistēma, vai tomēr ir kaut kas no Jofora, ir kaut kas arī no vecaju sistēmas, un vēl paši kaut ko izdomā klāt? Kā mums ir, kā ir mūsu draudzē? Vai ir septiņi, desmit vai divpadsmit, kas mums tā īsti ir? Mums no visa ir pa nedaudz, bet centrā ir ideāls – G12. Jo mēs strikti neuzsveram, ka ir jābūt G12, mums nav tik strikti kā Dāvida templī, bet tas ir ideāls. Mūsu draudzē lielākoties šis G12 visvairāk attiecās tieši uz līderiem, līderu grupām, bet pārējās atvērtās grupas ir vairāk kā Jofora sistēmā. Grupas paaug, dalās un tā tālāk, nav obligāti jābūt divpadsmit, ka visiem ir jābūt mācekļiem un ka visi tur ir jāiesaista, tas tā gluži nav, bet līderu grupās jau ir cita kārtība, līdzīgi kā, ja tu esi iestājies hokeja komandā, kur viss atstrādāts. Līderi jau ir ļoti tuvu šai sistēmai. Un tas viss darbojas paralēli. Mums ir savas draudzes mācība un struktūra, un arī nākotnē šis tas kaut kur var tikt piekoriģēts, mēs esam elastīgi un kaut ko mainām, bet pamats mums ir viens. Vīzija un Dieva vadība caur divpadsmit pamatā paliek nemainīga.
Es tevi esmu paaugstinājis virs zemes,pabeigdams to darbu,ko darīt tu man esi uzdevis. (Jāņa evaņģēlijs 17:4)
Jēzus nebija pie krusta vēl nomiris, Viņš nebija pabeidzis to darbu, Viņš runā par to, ka ir sagatavojis mācekļus aiz sevis. Katra viena kristieša pienākums ir strādāt, lai caur viņu veidojas mācekļi. Tas nenozīmē, ka obligāti caur tevi, ka tu tagad no A līdz Z to visu izdarīsi, bet tu piedalies kopējā darbā. Pats ideāls ir pašam sava grupiņa, vēl ideālāk pašam savus līderus sagatavot. Bet katram ir jāpiedalās, lai sagatavotu mācekļus. Tādā veidā Jēzus saka: “Es Tevi, Tēvs, Esmu paaugstinājis, pabeigdams to darbu,” Viņš ir sagatavojis divpadsmit mācekļus, Viņš sagatavoja draudzi.
Lai neviens nebūtu netikls un zemisks kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtību ir pārdevis par vienu ēdienu. (Ebrejiem vēstule 12:16)
Nepārdod savu pirmdzimtību kādu laicīgu aizraušanos dēļ. Lai kas tas nebūtu, tu esi pirmdzimtais, tu esi aicināts vairoties. Visu ko dariet, dariet Dievam par godu. Visā, ko tu plāno, šajā plānā, vīzijā, lai šis sapnis nes godu Dievam. Lai tas sekmē draudzes augšanu, lai sekmē jaunpiedzimušo cilvēku skaitu, lai tas sekmē ietekmi, izaugsmi un Dieva svētītu Latviju. Šis lauciņš ir tik plašs, arī tas, ka esmu iegājis politikā, tas nav tas galvenais, kas mācītājam būtu jādara, bet, ja citi neiet, man ir jāparāda priekšzīme. Jo bez šī elementa diemžēl draudze nevar vairoties, nevar saglabāt savu pamatvīziju. Ļoti būtiski, ka ir atmoda no augšas, atmoda no apakšas. Dažādas šķautnes un dažādi brīži, posmi, kur mēs dažādi rīkojamies, bet pamatu pamats paliek tas pats.
Jēkabs kalpoja pie Lābana, viņš kalpoja par savām divām sievām Rāheli un Leu, kas pēc tam piedzemdēja divpadsmit ciltstēvus. Lābans sacīja Jēkabam:
Un Lābans sacīja viņam: “Kaut es būtu atradis labvēlību tavās acīs; no zīmēm esmu nopratis, ka Tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ.” (1. Mozus grāmata 30:27)
Arī pats Jēkabs saka: “Tas Kungs tevi svētījis manu soļu dēļ.” Jēkabs bija cilvēks, kurš nopirka pirmdzimtību no Ēsava. Kāpēc? Viņam bija vīzija, viņš zināja, ka pirmdzimtība viņam palīdzēs. Saproti, viņš zināja, viņam ir redzējums, ko no Tēva viņš ir mantojis, no Īzaka mantojis redzējumu par to, ka viņi kļūs par lielu tautu, kas piepildīs zemi. Ja tu esi blakus cilvēkam, kuram ir šī vīzija, nevis vienkārši redzējums, bet šī vīzija, tad šī cilvēka soļu dēļ Dievs tevi svētīs. Nav jēgas būt tur, kur nav redzējuma, kur nav vīzijas. Es varu garantēt, ka tava mājas grupiņa paliks neinteresanta, ja tur nebūs redzējuma. Labi, tu vari tā lēnām kustēties, bet ir jābūt redzējumam, izaicinājumam, vīzijai. Arī tev pašam kā cilvēkam, ja nav vīzijas, parasti pats labākais ir, ko tu vēlies dzīvē sasniegt: vīrs vai sieva, divi bērni, mašīna, māja, bet tas ir eksistences jautājums, tā nav vīzija. Tā ir vīzija, bet tas nav, ko Dievs grib, lai mēs sapņojam. Ne jau uz šādas vīzijas ir Dieva svētība. Reāli Dieva svētība ir to cilvēku dzīvēs, kas satver Viņa vīziju. Tas ir pats centrs – Dieva vadība caur divpadsmit. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts notiek kā debesīs, tā virs zemes tavā dzīvē, tavā grupiņā, taviem kaimiņiem, mūsu pilsētās, mūsu Latvijā un no Latvijas tālāk. Visam savs laiks ir, un tur ir svētība, ir spēks uz vīzijas. To zina arī cilvēki, kas Dievu nepazīst. Un visiem tiem, kam ir ievērojami sasniegumi, viņi nav tie, kas par mazām lietām sapņo.
Kādas armijas uzvar, kā tu domā? Kas ir labāk ekipēts, labāk disciplinēts, vai kam pareiza stratēģija, vīzija? Atceraties notikumu par 300 spartiešiem, sūtīja savus labākos karavīrus pret spartiešiem, viņi tur krita, tūkstoši krita, vairākas dienas noturēja milzīgu pārspēku, pāris tūkstošu lielu armiju aizkavēja. Kā tas ir iespējams? Spartieši bija ar vīziju, redzējumu un ar disciplīnu, viņi pat vairogus turēja tā, ka aizsedz savu blakus stāvošo. Viens par visiem, visi par vienu. Lūk, tā var uzvarēt, vīzija visu pievelk. Piemēram, brāļa dēls Lats, kas bija kopā ar Ābrāmu. Lats bija svētīts pie visa tāpat kā Ābrahams, jo viņš bija kopā ar cilvēku, kam bija vīzija no Dieva. Ja jau tāda jauda ir cilvēkiem, kam ir vīzija no elles, tad padomā kāda jauda ir tiem, kam vīzija ir no Dieva. Mums nav nekas neiespējams! Dievs svētī tos cilvēkus, kas draudzē ar vīziju, kas vispār ir pie cilvēkiem, kam ir vīzija no Dieva. Katram ir jābūt savai vīzijai, ģimenes plānošana ir kaut kas cits, par to ir jālūdz, jāsapņo, bet ja tas saistās ar kalpošanu un Dieva valstības celšanu, tā ir vīzija, Dieva vadība caur divpadsmit un vairošanās Dieva valstības celšana virs zemes. Palūgsim Dievu, lai vīzija ir mūsu sirdīs.
Slava Tev, Tēvs, mēs slavējam Tevi, dzīvais Dievs, Tu esi brīnišķīgs, mēs Tevi pielūdzam, slavējam Tevi. Mēs pateicamies par Tavu upuri, Kungs, par to, ka esam jauns cilvēks, jauns radījums, paldies Tev, Kungs. Paldies par Tavu vārdu, par redzējumu no Tevis, par Tavu sirdi, ka Tu atklāj mums no savas sirds, paldies par atmosfēru, par Svētā Gara klātbūtni šeit, šajā vietā, mūsu vidū, Jēzu Kristu. Paldies, Tēvs, ka Tu atklāj mums principu divpadsmit, Tavu pārvaldības modeli, veidu, kā Tu pārvaldi, kā Tu cel savu valstību. Paldies Tev, Kungs, par šiem cilvēkiem, kas ir gājuši pirms mums: par Mozu, par Ābrahamu, Īzāku, Jēkabu, par divpadsmit ciltstēviem, par Dāvidu, Salamanu, par divpadsmit apustuļiem, mācekļiem, par tiem, kas šodien uzņēmušies vadības amatu, lomu, par visiem tiem, kam ir sirdī ir Tava vīzija un Tavs redzējums par Dieva svētītu pasauli, par jaunu Jeruzālemi, Jēra līgavu, kas nokāpj no debesīm. Paldies, Tēvs, ka Tu esi mūs savienojis ar debesīm, ka mēs esam debesīs pierakstīto pirmdzimušo draudzē, ka mēs esam ķēnišķīgi priesteri, ka Tu mūs sargā, ka to redzējumu, ko Tu esi devis mūsu draudzei, Tu dari mūs neaizskaramus, ka Tava varenā roka ir ar mums, tad mums nekā netrūkst, ka Tu mūs vadi, Tu mūs lutini, Tu mūs svētī, kad Tu svētīdams svētī un vairodams vairo. Un es lūdzu, Tēvs, ka Tavs redzējums, Tava vīzija nostiprinās katra sirdī, kas šodien dzirdēja Tavu vārdu, lai krīt dziļi sirdīs, domās, ka mēs pārdomājam Tavu vārdu, no rīta ceļoties un vakarā gulēt ejot. Kungs, lai Tavs redzējums dedzina katru sirdi, katru prātu, lai notiek dziedināšanas, zīmes un brīnumi, lai notiek vairošanās un lai nāk Tava valstība! Tēvs, svētī mūsu zemi, svētī mūsu tautu! Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes, mūsu dienišķo maizi dod mums šodien, un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna, jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 21. tēmas 2. daļu “Vīzija” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
