Vīzijai un mērķiem ir ļoti izšķiroša nozīme tavā dzīvē.
Šajā svētrunā būs runa tieši par to. Bet sāksim ar kādu līdzību, ko Jēzus māca mācekļiem. Tas ir stāsts par negodīgo pārvaldnieku un mēs to varam lasīt Lūkas eveņģēlija 16. nodaļā no 1. līdz 13. pantam. Vai kāds no jums ir pārdomājis šo rakstu vietu? Pirmajā acu uzmetienā tā liekas dīvaina un šķiet, ka Jēzus šajā līdzībā uzslavē korumpētu darbinieku. Pavirši lasot, mums pat var rasties nepareizs priekšstats. Bet par ko patiesībā ir runa šajā līdzībā?
„Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: “Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu.” (Lūkas 16:1)
Viesnīcās un īres namos ir namu apsaimniekotāji. Namus, kas pieder ārzemēs esošām privātpersonām, kāds pārvalda un dod atskaites īpašniekam. Šī persona ir pārvaldnieks. Arī šajā līdzībā minētajam bagātajam cilvēkam bija nams un visā viņa saimniecībā bija atbildīgais jeb apsaimniekotājs.
Arī šim bagātajam cilvēkam bija pārvaldnieks un viņam pienāca ziņas, ka viņa darbinieks krāpjas. Varbūt viņam bija savs izlūkdienests, līdzīgi, kā mūsdienās daudzās darba vietās ir slēptās kameras, kas novēro darbiniekus. Lūk, jūs vēro visu redzošā priekšnieka acs. Ja tu esi kasieris vai grāmatvedis, tad tu nevari vienkārši paņemt naudiņu un iebāzt savā maciņā, jo tas viss tiks nofilmēts. Man kādreiz bija paziņa narkomāns, pie tam ar atkarību smagā formā. Paradoksāli, ka šis cilvēks strādāja par grāmatvedi. Vai tu vari iedomāties grāmatvedi – narkomānu? Tas bija tajā laikā, kad kokapstrāde bija ļoti augstā līmenī un notika aktīva mežu izciršana. Viņš piegādāja gatera iekārtas un priekšnieks viņam uzticējās. Varētu teikt, ka viņš bija grāmatvedis – pārvaldnieks. Mēs palīdzējām viņam iztērēt pārvaldītās naudas līdzekļus un palīdzējām tik ilgi, kamēr viņu izmeta no šī darba. Pēc tam mēs no šīm telpām iznesām ārā arī televizoru, video aparatūru, gultas un visu pārējo, līdz tur nekā nepalika un beigās gulējām uz grīdas. Tas notika tepat blakus. Man bija draugs, ar kuru bija izdevīgi draudzēties, bet viņš ilgi nepalika šajā darbā. Viņš atrada citu darba vietu un strādāja līdz brīdim, kamēr viņu atkal pieķēra.
Arī šis pārvaldnieks, par kuru Jēzus runā, tika pieķerts. Kungs pieķēra, ka šis cilvēks izšķērdē viņa līdzekļus un negodīgi pārvalda viņa mantu un īpašumus. Tātad viņš bija korumpēts. Tas ir nopietns pārkāpums ne tikai morāli, bet arī likuma priekšā. Valstī ļoti cīnās pret korupciju un par to ir paredzēta kriminālatbildība.
Pārvaldnieks tika pieķerts un īpašniekam ar viņu bija stingra saruna.
„Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: “Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos.” (Lūkas 16:2,3)
Īpašnieks lika pārvaldniekam sagatavot visu norēķinus, atskaites un nodot šo darbu vai nu viņam, vai nākamajam, kurš strādās viņa vietā. Negodīgais pārvaldnieks domāja par to, ko viņš prot. Faktiski viss, ko viņš mācēja, bija negodīgi pārvaldīt cita īpašumus. Es domāju, ka viņš prata arī godīgi, bet viņam vienmēr bija par maz. Jo viņš bija negodīgs. Viņš domāja, ka rakt neprot, ubagot ir kauns, bet tad izdomāja risinājumu, ko darīt. Viņš paaicināja sava kunga parādniekus un jautāja: „Cik tu esi parādā manam kungam?” Ievēro – nevis viņam, bet viņa kungam! Viņš piedeva cilvēkiem parādus, kaut gan tas nebija parāds viņam, bet gan parāds viņa šefam. Viņš atkal kārtējo reizi rīkojās negodīgi. Pārvaldnieks izmantoja sava kunga īpašumus savā labā. Viņš atlaida parādus, viltoja dokumentus un izdarīja tā, ka šie cilvēki kļuva parādā viņam.
„Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!”Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit! Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? – Tas sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!” (Lūkas 16:4-6)
Šādā veidā viņš ieguva draudzību. Vai tu atceries tādu vārdu, kā blats? Padomju laikā tas bija ļoti izplatīts. Viss bija pa blatam. Ja tu biji tirdzniecības darbinieks, tad tu biji kā dievs. Ja tu biji tirdzniecības iestādes direktors, tad tu biji dievu dievs. Visu rūpnīcu un organizāciju vadītājiem savā starpā bija zināma draudzība uz abpusējas izdevības pamata un tirdzniecības darbinieki tur ieņēma ļoti ievērojamu vietu. Visi sagādāja deficīta preces cits citam. Ir teiciens: roka roku mazgā.
Lūk, šis pārvaldnieks sagādāja cilvēkiem tādu kā blatu un ieguva viņu labvēlību ar domu, ka tad, kad viņš tiks atlaists, tad viņam būs draugi, kuri, iespējams, pieņems viņu darbā par pārvaldnieku savam namam un tā palīdzēs viņam. Jebkurā gadījumā viņi viņam ir parādā. Ļoti iespējams, ka kāds no šiem cilvēkiem bija tuvu bankrotam, un šis pārvaldnieks palīdzēja viņam izķepuroties ar to, ka noviltoja parādu zīmes. Šie cilvēki kļuva viņam parādnieki. Pārvaldnieks parūpējās par savu nākotni, savu dzīvību un labklājību. Viņš parūpējās par sevi uz priekšu, izmantojot ne savus, bet sava darba devēja līdzekļus. Tālāk ir tā interesantā vieta, kura daudziem nav saprotama, jo kungs uzslavē savu pārvaldnieku par šādu rīcību: „Malacis, tu, izšķērdētāj! Tu esi gudri rīkojies, ka sagādāji sev draugus ar maniem līdzekļiem ārpus mana nama, lai nodrošinātu savu nākotni!” Kā tad tā? Izrādās, ka gan nama īpašnieks, gan pārvaldnieks, viņi abi bija totāli negodīgi, ar nepareizu domāšanu. Tas nenozīmē, ka tāpēc viņš pieņēma viņu atpakaļ darbā, bet viņš novērtēja atzinīgi savu pārvaldnieku. Gudrinieks! Pārnestā nozīmē var saprast, ka Jēzus ir Tas, kurš uzslavē. Jēzus saka: „Malacis!” Pārvaldnieks rūpējās par savu nākotni. Viņš rūpējās ar tiem līdzekļiem, kas bija viņa pārvaldīšanā par savu un savas ģimenes nākotni. Un Jēzus turpina, ka „gaismas bērni nav tik gudri kā pasaules bērni, jo viņi izmanto netaisnos līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus”.
„Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem.Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.” (Lūkas 16:8,9)
Bībelē ir rakstīts, ka pasaules bērni izmanto netaisnos mamonu jeb mantu, zemes resursus, lai iegūtu labvēlību, blatu. Pasaule uzskata, ka nav svarīgi, cik godīgi vai negodīgi, galvenais – mācies „grozīties”, lai tu vienmēr varētu izkļūt no problēmām un dzīvot. Kaut arī uz citu rēķina, bet dzīvot. Jo tev taču vajag vairāk nekā citiem, vai ne?
Lai vai kā, Jēzus uzslavē viņa rīcību. Zini, kāpēc? Jo Viņš izmanto šo līdzību, lai parādītu, ka Viņš ir uzticējis tev savus resursus. Tev ir dots savs laiks, intelektuāls, garīgs un fizisks spēks, un iespējas. Tev šodien ir kādas iemaņas, kuras tu jau esi apguvis. Un Jēzus saka: „Gādājiet sev draugus ar netaisno līdzekļu palīdzību, lai tiktu mūžīgā dzīvībā. Lietojiet tos resursus, kas jums ir, dariet, kā šis negodīgais pārvaldnieks!” Dariet visu! Lietojiet savu naudu, savu laiku, savu spēku, lai sasniegtu Dieva nospraustos mērķus. Lai sasniegtu ne savus mērķus, bet tos mērķus, kas ir Dieva gribā un ir saskaņoti ar Viņa vārdu. To, kas ir Dieva griba, mēs varam izlasīt Bībelē. Lasot Dieva vārdu un darot to regulāri, mēs skaidri ieraugām, kāds ir Dieva prāts tavai un to cilvēku dzīvēm, kas ir tev apkārt. Jēzus ar šo līdzību mums māca lietot visus resursus, kas mums ir pieejami, lai paceltu savu garīgumu. Lai darītu visu no savas puses, lietojiet zemes resursus, kas jums ir doti un pieejami, lai vairotu garīgās vērtības. Un ja tev ir garīgās vērtības, tad tev būs arī zemes vērtības. Tātad vīzijas un mērķu nozīme ir izšķiroša. Jēzus to māca. Gādājiet ar saviem zemes resursiem par debesu lietām. Vai kādam no jums kļuva skaidrāka šī līdzība?
Kādi tad ir Dieva mērķi, kurus Dievs mums dod? Mīli Dievu un savu tuvāko, kā sevi pašu. Visa Dieva griba ir izteikta divos baušļos. Šajos divos baušļos ir trīs punkti:
1) Dievs;
2) Es;
3) Tuvākais.
Tātad, pirmkārt, Dieva griba ir, ka tev ir personīgas attiecības ar Viņu. Lieto zemes resursus, to laiku, spēku, ko Dievs tev ir devis, lai studētu un iepazītu Dievu caur Bībeli, un pavadītu laiku regulārā lūgšanā.
Otrkārt, rūpējies, lai Dieva apsolījumi, pirmkārt tie, kas attiecas uz tavu raksturu un svētumu, notiek tavā dzīvē. Rūpējies, dari visu! Lieto savu spēku, naudu, lai pilnveidotos, un garīgi augtu. Piemēram, pērc un lasi garīga satura grāmatas. Lai tu garīgi augtu, tev ir nepieciešams lasīt grāmatas. Es atceros, ka reiz nopirku biezu Bībeles komentāru grāmatu. Pirms daudziem gadiem es ļoti gribēju iepazīt Dievu tuvāk, gribēju saprast un vēl tagad gribu saprast Dieva ceļus. Es neatceros precīzi, bet šī grāmata maksāja pie 40 latiem. Bieza, laba grāmata – Bībele ar labiem komentāriem un kartēm. Man tā bija nepieciešama un es to lietoju arī šodien. Tagad gan viņa ir saplīsusi pa šuvēm no lietošanas biežuma. Man viņa bija jānopērk un tas maksāja ne mazu naudu. Man toreiz tā bija liela nauda. Arī tagad tā nav maza, bet šodien man nebūtu tā jāiespringst, kā toreiz. Es iegādājos šos Bībeles komentārus. Es lietoju zemes līdzekļus, lai rūpētos par savu garīgo stāvokli. Un Jēzus šajā līdzībā māca – lieto naudu, savus spēkus, resursus virs zemes, lai celtu savu garīgumu un lai visi tie Dieva apsolījumi, kas attiecas gan uz tavu raksturu, gan uz svētumu, tavu veselību, tavu emocionālo stāvokli, arī finansiālo stāvokli, piepildās. Dievs grib, ka tu esi pārticis.
„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)
Tāda ir Dieva griba, jo Jēzus pie krusta mirstot tika aplaupīts.
„Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:5)
Viņš grib finansiālu labklājību un veselību. Rūpējies ar zemes resursiem, ar savu spēku, ar savām lūgšanām, ar visu, ko tu vari darīt par to, lai labklājība atnāk tavā dzīvē, jo pati no sevis labklājība neatnāks. Ir nepieciešami konkrēti mērķi un konkrēta vīzija pareizā secībā un pēc pareizām prioritātēm. Pirmā prioritāte ir personīgas attiecības ar Dievu. Pēc tam esi tu pats, tad ir tava ģimene, tad kalpošana un visbeidzot darbs, tavas finanses. Visas piecas tās ir prioritātes. Nesen lasīju rakstu, ka rūpēties par savu kalpošanu ir daudz vieglāk nekā rūpēties par savu ģimeni. Kalpot, vadīt draudzi ir vieglāk, nekā kalpot un vadīt savu ģimeni. Tā tas arī ir. Visām šīm lietām – vai tās būtu rakstura izmaiņas, vai dvēseļu vešana pie Dieva, tavs bizness, tava veselība, izglītība un kalpošana – visur ir jābūt konkrētiem mērķiem, jo mērķiem ir izšķiroša nozīme. Ja tev nav nosprausta skaidra mērķa un vakar nav izdarīts nekas, lai tuvotos šim mērķim, tad tu esi neveiksminieks šajā jomā. Mērķi paši no sevis nepiepildās. Mērķi realizējas tad, kad mēs uz tiem ejam. Lūk, vīzijas un mērķu nozīme.
„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.” (2.Mozus 23:25-27)
Kad Dievs liks bēgt visiem taviem ienaidniekiem – nabadzībai, dēmonu kontrolei, slimībām, vājumam, nepilnvērtīgam raksturam? Kad liks bēgt? Tad, kad tu kalposi savam Dievam. Jo Dieva mērķis ir skaidri pateikts – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Sevi un tuvāko. Ved cilvēkus pie Kristus, draugs. Dari viņus par Kristus mācekļiem un palīdzi arī viņiem iegūt mieru ar Dievu, stabilu pamatu zem kājām un mūžīgu dzīvību. Lūk, Dieva mērķi. Paši no sevis cilvēki netiek glābti, paši no sevis cilvēki nemainās, ja viņiem nepalīdz. Arī jūs paši no sevis nemaināties. Ja jums nekalpo, nepavada laiku kopā ar jums, nemāca un ja nepanāk to, ka jūs pielietojat savā dzīvē to, ko šeit dzirdat, tad jūs nemaināties. Mēs kā draudze, lai kāda ir daudzu cilvēku attieksme, un lai kā reliģiozi cilvēki attiecas pret mums, patiesībā esam noderīgi savai zemei, savai tautai. Tu pat nevari to aptvert! Mēs esam cilvēki, kas neslimo. Kurš šajā draudzē slimo? Neviens! Es nerunāja par to, ja ir nelielas iesnas, vai kādreiz kaut kas neliels. Faktiski mēs šajā draudzē neslimojam. Un ja kāds slimo, tad mēs lūdzam Dievu un viņš tiek dziedināts. Un veselības procents šeit ir nesalīdzināmi augstāks nekā pasaulē. Tad kādu labumu mēs dodam? Mēs atņemam slimnīcām klientus. Mēs lopu dakteriem – vetārstiem atņemam klientus. Es nerunāju par visiem ārstiem. Ārsti ir ārzemēs, bet vetārsti paliek šeit, izņemot patriotus. Tie, kas tiešām kaut ko prot un kam ir kādi panākumi, nesēž šeit. Mēs rūpējamies par demogrāfisko situāciju savā valstī labāk nekā visi citi. Lūk, kāds ieguldījums! Mēs neizmirstam, kā citi. Šeit, no mūsu draudzes, neviens uz ārzemēm peļņā nebrauc. Valdība strādā pie tā, lai atvilinātu atpakaļ mūsu tautiešus, bet mēs viņus nemaz nelaižam prom. Jo cūka arī Āfrikā ir cūka. Dzirdi? Cūka arī Īrijā un Anglijā ir cūka. Varbūt te ir rozā, bet tur strīpaina. Cūka Amerikā ir tāda pati kā Latvijā. Jo mēs zinām un mācām patiesību, ka, ja tu nespēj finansiāli sevi nodrošināt šeit, tad tu nespēsi arī tur. Ja tu esi neveiksminieks šeit, tad tu esi neveiksminieks arī tur. Ja tev nav mērķu šeit, un tu viņus nesasniedz, tad tu nesasniegsi viņus arī tur. Nēģeris arī Latvijā ir nēģeris. Iedod bezpajumtniekam miljonu, un pēc nedēļas viņš atkal būs bezpajumtnieks. Atņem miljonāram viņa miljonus, un pēc gada viņš atkal būs miljonārs. Un par to mēs mācām. Lai kā valdība cenšas atvilināt tautiešus mājās, mēs esam tie, kas veicina Latvijas demogrāfisko situāciju. Mēs nešķiramies, netaisām abortus. Par to, ko valdība cīnās, mēs to darām. Mēs netaisām bērnus pa krūmiem. Mēs saviem bērniem uz skolu nedodam līdzi prezervatīvus. Ne tāpēc, ka nevēlamies, lai viņi izsargājas, bet tāpēc, ka mēs pat nepieļaujam tādu domu un mūsu bērni neuzturas kompānijās, kur viens ar otru klases vakaros mīlējas. Šodien no rīta mūsu mājas lapā izlasīju ziņu par angļu pusaudžiem. Kaut kādas šausmas – angļu pusaudži taisa abortu 5-6 reizes. Pusaudži! Ārsti uztraucas, ka nevarēs bērnus vairs dzemdēt. Divas reizes ir normāli, bet vairāk viņiem jau par daudz. Ar ko nodarbojas skolās, draugi? Mūsu bērni skolā mācās un mācīsies tikai tāpēc, ka viņiem vajag izglītību, nevis seksa apmācības, alkohola un narkotiku lietošanas pamācības. Nē! Tas ir tas, kas ir vajadzīgs mūsu valstij. Tas ir tas, ko mūsu valsts šobrīd nespēj nodrošināt. Arī mēs šodien pilnā mērā to nevaram, bet jo vairāk būs tādi, kā mēs – ar konkrētiem mērķiem, ar tikumīgu dzīvi un pareizām dzīves normām un morāli, jo labāka būs situācija valstī kopumā. Mēs dodam milzīgu ieguldījumu savas tautas labklājībā un nākotnē. Pie mums draudzē atnāk cilvēki – lūzeri, kas nekad neko nav varējuši, peldējuši pa dzīvi, dzēruši, strīdējušies, šķīrušies un precējušies, pa krūmiem gulējuši – nulles. Sākot apmeklēt draudzi, šie cilvēki iegūst iekšēju stāju un normāli sakārto savu dzīvi tā, kādai tai ir jābūt, izveido normālas ģimenes, sāk beidzot strādāt. Mēs mazinām bezdarbu Latvijā! Es nekad, nekad, nekad šajā draudzē nemācīšu, ka darbs ir jāmeklē. Darbs ir jāstrādā! Ej un strādā! Darba nav? Nedomā, ka tev kāds miljonu maksās. Padomā, kas tu tāds vispār esi, lai tev maksātu lielu algu. Sāc strādāt! Varbūt jūs domājat: „Atkal viens un tas pats! Pietiek mūs apkaunot un pazemot! Mūs – bezdarbniekus un invalīdus. Mēs visu mūžu esam dzīvojuši zem svešiem kungiem un esam pieraduši tā dzīvot, ka kāds par mums rūpējās. Brežņevs, Staļina tētiņš, vāciešu onkuļi par mums rūpējās, bet mūsu valdība gan par mums nerūpējas. Bet nekas, gan jau amerikāņi parūpēsies. Eiropa parūpēsies. Būs pabalsti. Maksās un būs lielākas pensijas un bezdarbnieku pabalsti.” Patiesībā nevajag nekādus bezdarbnieku pabalstus. Kas tas vispār ir? Iedomājies, tev maksā naudu par to, ka tu nestrādā. Es eju un saņemu pabalstu par to, ka neko nedaru. Murgs!
Vīzija un mērķi tavai dzīvei. Tā bija maza atkāpe, kas ietilpst tēmā, ka mēs esam ļoti noderīgi savai valstij. Mēs mazinām alkoholismu. Šeit atnāk alkoholiķi un dzērāji un kļūst brīvi. Mēs izdarām to darbu, kas būtu jāizdara valsts rehabilitācijas centriem. Viņi to nespēj, bet mēs spējam. Mēs mazinām narkomāniju un veicinām izglītību, reālas zināšanas. LTV ziņās tikko bija aptauja, kur skolās aptaujāja skolēnus par to, kas ir tautība un kas ir pilsonība. Viņi nespēja atšķirt. Ko bērni skolās vispār mācās? Viņi nemācās, bet pavada tur laiku. Viņiem nav mērķu un skaidrības, kāpēc viņi sēž skolas solā. Viņiem neko nevajag, izņemot dažus, īpašus. Un tos pašus pēc tam izvelk ārā, kā Danielu uz Bābeli. Danielu un viņa draugi bija izglītoti un viņus aizveda uz Bābeli. Mūsu skolēnus aizved uz Eiropas virsotnēm, kā mūsu jaunās impērijas darbiniekus un vadītājus. Viņi nezina, kas ir pilsonība un kas ir tautība. Viņi neatšķir. Draugi, mana tautība ir latvietis, bet pilsonība nav latvietis. Es esmu Latvijas Republikas pilsonis un piederu pie šīs valsts. Nav svarīgi kāda ir tava tautība – tu vari būt Latvijas pilsonis. Latvijā dzīvo dažādu tautību cilvēki, un viņi ir Latvijas pilsoņi. Ja tik elementāras lietas nezina skolā, tad es nezinu, ko viņi tur dara. Es gan zinu, ko es tur darīju. Viņiem nav mērķu.
Tagad būs viena no pašām interesantākajām lietām. Skolā mācās, nevis lai mācītos vai lai ieņemtu pēc tam kādu amatu sabiedrībā, bet lai sasniegtu savus mērķus. Ja tu neesi skolā ar konkrētiem mērķiem, tad tu pilnvērtīgi nemācīsies, bet atsēdēsi šo skolas laiku. Mūsu draudzē augstākais sasniegums ir kļūt par līderi, grupiņas vadītāju. Draugs, tev nevajag tiekties kļūt par līderi. Tev vajag mērķi, un kad tev tāds būs, tad tu kļūsi par līderi, jo šo mērķi nevar citādi sasniegt, kā tikai kļūstot par vadītāju. Vai nav labs sprediķis? Slava Kungam! Šis sprediķis ir īpašs. Es gribu jūs pacelt! Es gribu pacelt, lai izzūd jebkāda veida mazvērtība un nevarība! Lai ikviens no mums saprot, ka mums viss ir iespējams. Mums ir tāds Tētis!
„Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas 1:37)
Dievs mani ved tur, kur es nevaru nokļūt, bet kopā ar Viņu es varu!
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)
Es nesaprotu, kas tur neskaidrs. Ko spēj? Visu spēj! Cik spēj? Visu spēj! Kurš spēj? Tas, kas tic, ka spēj! Āmen! Tev nevajag nekādu īpašu iedvesmojumu, lai sāktu nospraust mērķus un sāktu tos piepildīt. Tev vispirms vajag nospraust mērķi, un tad šis mērķis tevi iedvesmos. Bet mēs gaidām – „O, neaizejiet no Jeruzālemes, kamēr Svētais Gars nav atnācis, kamēr mēlēs nerunājam.” Kamēr tu gaidīsi to piedzīvojumu no Dieva, tikmēr tev daudzi citi aizsteigsies priekšā. Tev nav vajadzīgs emocionāls piedzīvojums. Tev nav obligāti vajadzīgs dzirdēt iedvesmojošus sprediķus. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir mērķis. Konkrēts mērķis, konkrēta stratēģija, konkrēta darbība. Draugi, mērķim tavā dzīvē ir izšķiroša nozīme. Mēs esam paraduši kaut ko darīt, uz kaut kurieni iet, kaut ko sasniegt tikai mirkļa iedvesmā. Taču iedvesmai ir jābūt no paša mērķa. Mērķis iedvesmo. Tad, kad man ir mērķis un kad es sāku uz viņu iet, tad mērķis mani iedvesmo. Es nolemju, ka gribu glābt cilvēkus, es gribu mazināt Latvijā šo izmiršanas, narkomānijas, alkohola sindromu, šķirto ģimeņu skaitu, es gribu iepazīstināt cilvēkus ar Dievu. Draugs, lūk, mērķis. Nospraud konkrētu mērķi – kā tu viņu gribi sasniegt, kā tu gribi cilvēkus aizsniegt. Sāc iet uz to, un šis mērķis tevi iedvesmos. Un tici, ka tu vari. Tu vari sasniegt tos mērķus, kurus tu nospraud, jo ar Dievu nav nekā neiespējama. Aleluja! Jo Dievam nav nekā neiespējama! Es apliecinu Dieva, cilvēku un tavā priekšā, ka Dievam nav nekā neiespējama. Tu esi neierobežots! Tavas iespējas, draugs, ir neierobežotas. Viss mūsu ierobežojums ir tikai un vienīgi mūsu prātos. Aleluja!
Kāpēc es pēdējā laikā runāju tik iedvesmojošus sprediķus? Tāpēc, ka es esmu pamanījis, ka mums ir mantojums no senčiem – mazvērtība. Mūsu tautas liktenis atšķiras no citām tautām. Dažādas valstis un tautas ir dažādas, un mūsu tauta atšķiras ar to, ka mēs simtiem gadus esam dzīvojuši verdzībā. Latviešu tauta ir bijuši vergi un ne savu ķēniņu vergi, bet vācu, krievu gubernatoru, Krievu impērijas utt. Gadu simtiem. Latvija ir brīva tikai 20 gadus. Nosacīti brīva – un tomēr ir zināma, niecīga brīvība. Un latvietis ir paradis tikai skaust, kad kādam kaut kas ir un pašam viņam nav, jo viņš gadu simtiem ir skatījies uz saviem kungiem, kā kungi dzīvo, bet viņš to nevar, jo vergo viņiem. Dzimtcilvēks. Latvietim nebija tiesības būt nekādās nopietnās iestādēs – ne amatniecībā un nekur citur. Tur bija tikai vācu tautības pārstāvji un citas svešvaras. Latvietis tā ir pieradis. Tā ir viņa domāšana – šeit ir kungs un šeit esmu es, un es nespēju tikt tālāk par to, cik kungs atļauj. Un skaudība par visiem, kam kaut kas ir un kaut kas izdodas, jo neko citu latvietis nav spējis, kā tikai skaust. Vācieši deva latviešu dižciltīgo ģimenēm privilēģijas un zināmā mērā latvieši valdīja kopā ar viņiem. Arī padomju laikā zināmā mērā bija cilvēki, kas valdīja kopā ar krieviem. Tagad arī ir tas pats. Latvijā ir tāda kasta, kas tic, ka kaut ko var, bet par nožēlu jāsaka, ka tikai sadarbojoties ar svešvarām. Lūk, no kurienes latvietim ir izveidojusies šī te mazvērtība. Viņu priekšā vienmēr ir bijuši cilvēki, kas var, bet viņi paši ir bijuši cilvēki, kuri nevar. Vai tu zini, kāda ietekme ir līderim, tiem, kas tev ir priekšā? Piemēram, kurš ir dzirdējis par to skandālu, kur bija iesaistīts Bils Klintons un Monika Levinska? Tātad viņš pārkāpa laulību ar Baltā nama darbinieci. Šī jaunā meitene visu to iznesa atklātībā. Kamēr Klintons bija prezidents, tikmēr viņš to neatzina un noliedza, bet tad, kad viņš pabeidza savu prezidentūru, viņš to atzina. Vai zini, kas notika Amerikā pēc tam, kad Klintons to izdarīja? Amerikā uzreiz palielinājās šķirto laulību un abortu skaits, narkomānija, alkoholisms. Mūsu prezidents Andris Bērziņš, stājoties prezidentūrā, nebija precējies. Viņš parādīja visai Latvijai, visai tautai, ka nav pareizi precēties, bet var dzīvot kopā un neuzņemties atbildību ne par savu ģimeni, ne par savu tautu. Kā tu domā, kādas tam visam tagad ir sekas? Pēdējā laikā es ļoti daudz dzirdu un lasu par to, ka neprecēšanās sindroms ir lielos apmēros. Priekš kam precēties, uzņemties atbildību, jo tik un tā būs jāšķiras. Skolā dala prezervatīvus. Tie, kas mums ir priekšā, vistiešākajā mērā mūs ietekmē. Ja mācītājs lūdz Dievu, tad draudze lūgs Dievu. Ja mācītājs ir ar miljonāra domāšanu, tad draudzē būs miljonāri. Tu būsi miljonārs. Ja mācītājs ir ar mugurkaulu, tad jūs būsiet ar mugurkaulu. Un es varu šeit klaigāt cik gribu par to, kādam ir jābūt kristietim, bet ja manā dzīvē tas neparādās, ja es pats to nedaru un manā dzīvē nevar redzēt to, ko es mācu, tad tās ir pupu mizas. Jūs jau neklausāties tik daudz vārdos, kā skatāties uz darbiem, uz to, ko es daru. Latviešu tautai vienmēr priekšā ir bijuši tie, kas viņus apspiež. Lūk, kāpēc latvietis piedzimst ar iedzimtu mazvērtības sajūtu, bez mugurkaula, ar skaudību, nevarību, alkoholismu un citiem dažāda veida lāstiem. Es gribu vienreiz un par visām reizēm to izbeigt! Tu vari! Galvu augšā! Tu visu spēj Tā spēkā, kas tevi dara stipru! Āmen!
Doktors Jongi Čo, pasaules lielākās draudzes mācītājs saka tā: „Neuztraucies par to, lai dabūtu ticību, bet ja tev ir mērķis, tad tev būs arī ticība.” Mēs gaidām, kad mums būs ticība kaut ko paveikt. Mēs gaidām, kad mēs sajutīsim ticību. Tev nekas nav jāsajūt. Ja tev ir mērķis, tad tev būs arī ticība to sasniegt. Kad tu sāksi iet un ticēsi tam, ka tu to vari, tad tu iesi un darīsi un tev būs vajadzīgā ticība. Tieši tāpat kā skolnieki skolā – ja skolniekam ir mērķis, tad viņš mācās un izmanto šīs zināšanas. Vai nav labi?
Liela daļa mācītāju un kalpotāju savās pilsētās teiks: „Tu nezini, bet mēs esam īpaši cietā vietā. Mūsu pilsēta ir īpaši cieta. Uz mūsu draudzi cilvēki negrib nākt un nenāk, jo mums ir īpaša situācija.” Grupu vadītāji bieži vien teiks tos pašus vārdus – „Man ir īpaši cilvēki grupā. Īpaši nedziedināti un īpaši smagi. Man grupiņa ir īpašā vietā, un man ir īpašas situācijas.” Tev kaut kas īpaši nav kārtībā ar prātu! Kas kopīgs īpašai situācijai ar ticību? Jo Dievam nav nekā neiespējama. Ja es tuksnesī iestādīšu koku, tad viņš tur augs. Jēzus saka, ja jūs ticībā teiksiet šim te vīģes kokam celies, raujies ar saknēm ārā un dēsties jūrā, tad tas izrausies un iedēstīsies. Es ticu! Un es to izdarīšu! Man ir mērķi, un man vienmēr viņi ir bijuši. Tikai pašā sākumā, kad es sapratu, ka jānosprauž mērķi, man nebija pareizas stratēģijas. Es izlasīju Jongi Čo grāmatā, ka jānoliek mērķi. Es noliku mērķi, ka gada laikā būs 150 cilvēki Limbažu draudzē. Es teicu visiem un apliecināju, ka „gada beigās mēs visi pārvāksimies no teātra mājas uz sporta halli, un mūsu draudzē 150 cilvēku būs minimums”. Tagad tur ir kādi 6-7 cilvēki un vairāk par 20-25 nekad nav bijis. Es nezināju, kā man to saprast. Es nesapratu to, ka nepietiek tikai apliecināt, ka draudzē būs 150 izglābti cilvēki. Nepietiek tikai apliecināt un klaigāt, bet ir jābūt gada plānam un desmit gadu plānam. Katru dienu ir jāiet soli pa solim. Tu noliki gada sākumā kādus plānus? Paskaties atpakaļ, ko tu esi izdarījis. Ja neko neesi izdarījis, tad „čau!” taviem plāniem. Bet vēl ir laiks. Tu vari vēl ieplānot no jauna un sākt strādāt.
Iedomājies, milzīgs ūdenskritums, tāds kā Niagāras, un pāri tam ir trose. Mākslas vingrotājs sākumā pāriet pāri pats, un skatītāji ir sajūsmā. Viņš pāriet pāri un saka: „Vai jūs ticat, ka es pārstumšu pāri ķerru?” Skatītāji atbild: „Jā!” Skatītāji ar atvērtām mutēm vēro, kā vingrotājs pārstumj pāri ķerru. Pēc tam vingrotājs saka: „Vai jūs ticat, ka es paņemšu cilvēku un pārvedīšu ķerrā pāri?” Skatītāji atbild: „Jā! Aleluja!” Vingrotājs atsaka: „Nu, tad sēdieties!” Klusums un neviens negrib sēsties šī vingrotāja ķerrā. Bļaustīties, apliecināt, uzrakstīt, pateikt, ka tev ir mērķi, ar to vien nepietiek. Nepieciešams kāpt ķerrā! Pašam ir jātic. Šie cilvēki patiesībā neticēja, ka to var, bet viņi tikai gribēja paskatīties, kā viņš to dara ar citiem. Draugs, es šodien runāju par tevi! Noliec savus mērķus un sāc iet uz tiem. Izmainīsim vēsturi, un to, ko mūsu tautā ir ielikušas dažādas valdības. Dievs ir labs!
Bija kāds gadījums. Kādā dzelzceļa kompānijā strādā divi cilvēki un dzen tādas lielas naglas sliežu gulšņos. Tas notiek Amerikā, vasarā. Viņi ir nosvīduši. Pēkšņi, piebrauc limuzīns. Limuzīns ir roku darinājums, nevis no konveijera, tāpēc tā ir ļoti īpaša un dārga mašīna. Limuzīns piebrauc, attaisās logs un kāds sauc: „Ei, Bil!” Bils iekāpj mašīnā, padzer limonādi, parunājās un nāk atpakaļ. Pēc tam viņa kolēģis jautā: „Vai tas nebija dzelzceļa priekšnieks?” Bils atbild: „Bija.” Kolēģis turpina jautāt: „Bet kāpēc jums tik labas attiecības?” Bils atsaka: „25 gadus atpakaļ mēs kopā atnācām strādāt šeit, dzelzceļa kompānijā.” „Bet kā tad tā? Kāpēc viņš braukā ar labu mašīnu, bet tu vēl joprojām dzen naglas gulšņos.” Bils atbild: „Nu redzi, mans draugs atnāca uz darbu dzelzceļa dēļ, bet es dēļ viena dolāra un piecdesmit centiem stundā.” Otrs atnāca dzelzceļa dēļ. Viņš gribēja piedalīties un celt dzelzceļu, nevis pelnīt dolāru un piecdesmit centus. Viņam bija mērķis. Pelnīt dolāru un piecdesmit centus nav mērķis. Tas ir nepareizs mērķis. Ja tev ir pareizs motīvs un pareizs mērķis, tad tev būs ne tikai dolārs un piecdesmit centi stundā, bet 1500 dolāri stundā. Tam tev šodien ticība ir par mazu. Man arī, bet es ticu, ka daudzi no jums pelnīs stundā 1000 eiro vai latus, vai rubļus, kas to var zināt. Daži no jums pelnīs ļoti lielu summu, bet visi pārējie būs finansiāli pārtikuši, veseli, ģimenes būs stipras, mugurkauls savā vietā – saskrūvēts.
Vīzijas un mērķu nozīme. Kāpēc tu gribi būt līderis? Kāpēc tu gribi mācīties līderu skolā? Nevis tāpēc, ka tu gribi būt līderis, bet tāpēc, ka tu gribi aizsniegt cilvēkus. Tāpēc, ka tu gribi izpildīt Dieva mērķus savā dzīvē, kas attiecas gan personīgi uz tevi, gan uz taviem tuvākajiem, gan uz tiem, kas Dievu vēl nepazīst.
Varbūt tev ir finansiālas problēmas, varbūt tev ir problēma ar cilvēku vešanu pie Dieva. Varbūt tev ir doma, ka vajadzētu vairāk. Negodīgais pārvaldnieks lietoja to, kas viņam bija pieejams saviem mērķiem. Ko tu vari lietot? Es tev parādīšu, kā tas notiek. Pajautāšu pāris cilvēkiem no savas grupas .
Veltiņ, ko tu proti? Tu strādā apdrošināšanas firmā un piesaisti klientus ar telefona zvaniem. Četrās stundās tu vari apzvanīt līdz 40 cilvēkiem un par klientiem kļūst 4 no tiem. Tātad, ja tev ir mērķis pievest cilvēkus pie Kristus, tad, kas tev ir? Tev ir iemaņas zvanīt un piesaistīt cilvēkus, pareizi? Dienā 4 stundas apzvani 40 cilvēkus pēc telefona grāmatas, un 4 stundās tavā grupiņā būs trīs jauni cilvēki. Par to jau Jēzus uzslavēja pārvaldnieku, ka viņš lietoja to, ko viņš varēja. Viņš saka: „Dariet sev draugus ar netaisno līdzekļu palīdzību.” Tas ir tavs resurss, ko tu māki. Vajag vairāk naudiņas? Piedāvā savus pakalpojumus. Piedāvā privātos pakalpojumus, ka tu proti konkrētām lietām piesaistīt cilvēkus. Liec visur reklāmas un dabū sev pirmos klientus. Tu vari nodibināt savu mārketinga pētījuma aģentūru. Tev ir iemaņas.
Ivetiņ, ko tu dari? Tu strādā viesnīcā, tev ir labs un smags darbs. Tu darbā mazgā veļu un māki arī apkopt numuriņus. Tās ir iemaņas, ko tu esi iemācījusies savā darba vietā. Ja tu gribi paplašināties, būt galva, nevis aste, tad sarunā ar Veltu, lai viņa reklamē tavu firmu. Pakalpojumi mājās, ofisu novākšana, privātmāju uzpošana utt. Ej un pati nosaki savu laiku.
Daiga skolā mācījās par modes dizaineri. Vēl pirms kāda laika viņa to nelietoja un dzīvoja no naudas, ko nopelnīja, strādājot kinoteātrī. Tad, kad tas viss sabruka, bija dzīvokļa parādi un vienai pašai bija jāgādā par ģimeni, tad viņa sāka lietot to, kas viņai bija – viņa sāka adīt. Daigai bija iemaņas no skolas, un viņa sāka darīt to, kas bija aizmirsts. Viņa sāka adīt, šūt un piedāvāt savu preci. Tagad ir skaistas apģērbu reklāmas un klienti gaida 2 nedēļas uz priekšu. Bez reklāmas preci nepirks.
Inga ir mācījusies moderno baletu un franču valodu. Pirms 3,5 gadiem viņa sāka mācīt franču valodu un lietoja to, ko viņa zināja. Klienti ir tik daudz, ka nezina, kur lai liek. Jēzus teica, lai lieto to, kas tev ir.
Sandija ir vācu valodas skolotāja, bet, esot draudzē, saprata, ka ir jālieto savi talanti un sāka piedāvāt vācu valodas privātstundas. Viņa lika reklāmu un tagad skolnieki ir tik daudz, ka nav viņus kur likt. Sandija lietoja to, ko viņa mācēja.
Draugi, katram no jums ir kādi talanti un kādas iemaņas. Es nesaku, ka katram šodien ir jāiesāk savs bizness. Kādam ir jāpaliek savā vietā tur, kur viņš ir, jo ir dažādi apstākļi. Es saku, ka Dievs grib tevi finansiāli svētīt un ka tu lieto to, kas tev ir. Tev nav jāgrābj kaut kas jauns.
Dainis 20 gadus strādā zīmogu fabrikā un neko citu nemāk. Nesen Dainis sāka mācīties par programmētāju un viņam tā lieta arī patīk. Programmētāji šodien ir ļoti vajadzīgi – tā ir sarežģīta un ļoti pieprasīta profesija. Tātad, ja tev nav kādas iemaņas, tad ņem un apgūsti tās. Lieto to, kas tev ir!
Saskaņā ar Sālamana pamācībām ir tikai trīs iemesli, kāpēc cilvēks var būt nabags.
Trīs iemesli, kāpēc cilvēks var būt nabags:
1) Muļķis;
2) Sliņķis;
3) Viņš ir netaisns jeb ļoti grēcīgs.
Ja netici, izlasi Sālamana pamācības, tur ir ļoti daudz rakstu vietu.
Ābrahāms izgāja no kaldēju Ūras. Dievs teica, ka viņš viņu svētīdams svētīs un vairodams vairos. Vai Ābrahāms palika kaldēju Ūrā vai izgāja? Viņš izgāja uz apsolīto zemi un Bībelē ir rakstīts, ka viņš bija ļoti bagāts. Bet Dievs taču neteica: „Izej un es tevi darīšu ļoti bagātu. Ābrahām, redzi cik zvaigznes pie debesīm, lūk, tik daudz tev būs naudas.” Dievs tā neteica. Dievs teica, ka viņam pēcnācēju būs tik daudz cik zvaigznes debesīs, un arī mēs esam viņa pēcnācēji. Viņš ir mūsu ticības tēvs. Dievs neteica, ka tā būs nauda, bet pēcnācēji. Ābrahāms izgāja un gāja tur, kur Dievs parādīja. Ābrahāmam bija mērķis, un viņš bija bagāts un nodzīvoja līdz sirmam vecumam. Viņš nebija slims. Draugi, viņa dēls Īzaks nebija slims, bet bija ļoti bagāts un vairojās, jo turpināja tēva mērķi. Īzaka dēls Jēkabs arī nebija slims un nomira sirmā vecumā. Viņš bija bagāts, jo viņam bija mērķis. Viņš nedzinās pēc bagātības, bet pēc mērķa. Kad tu dzīsies pēc mērķa, Dievs visas lietas pieliks. Nedzenies pēc naudas dzenies pēc mērķiem! Un koncentrējies uz procesu!
Cik gan daudz cilvēku šodien ir slimi, atkarībās, perversijās, grēkos viena iemesla dēļ – viņiem nav mērķu. Jēzus tevi dziedinās tik un tā? Draugs, Jēzum ir savi veidi un savi ceļi, kā Viņš dziedina, un viens no tiem ir, ka Viņš dod tev mērķi. Kad tev ir mērķis, tad tev vairs nav laika slimot, tu nevari būt slims. Es apliecinu – es nevaru būt slims, es nevaru saslimt, es nevaru būt nabags. Tas nav iespējams. Es nevaru būt viens pats. Man apkārt vienmēr būs cilvēki, kas meklēs Dievu. Es nevaru būt viens pats, jo man ir mērķis, ko Dievs man ir devis. Es esmu draudzes celtnieks. Es daru Dieva darbu, Dieva gribu. Ja tu dari Dieva gribu, tad tu nevari būt slims. Tu nevari būt nabags, vājš, zems! Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā! Tu vajāsi savus ienaidniekus un negriezīsies atpakaļ, kamēr viņus nepanāksi un kamēr viņi nekritīs pie tavām kājām! Tu nevari zaudēt un nevari būt zaudētājs! Tev priekšā ir tikai uzvara! Tev nav cita ceļa! Tev priekšā ir tikai uzvara! Aleluja! Tu nevari zaudēt! Tu vari tikai uzvarēt! Uzvara!
Es lasīju par kādu mācītāju, kuram draudzē bija nopietnas problēmas. Viņa draudze un viņš pats gāja cauri ļoti lielām grūtībām. Un viņa draugs, arī mācītājs, kurš zināja viņa problēmas, satikās ar viņu. Pirmais mācītājs saka: „Ir pagājuši 15 gadi kopš es atvēru savu draudzi, bet mums nekad nav bijušas problēmas.” Otrs mācītājs vaicā: „Kā – nav bijušas problēmas?” „Nu tā, kaut kādas maziņas bija, bet tās jau nevar saukt par problēmām. Tad, kad viņas bija, mēs tās paņēmām, ieslēdzām skapī un lūdzām par to. Pēc kāda laika, kad mēs nācām atpakaļ pie skapja, taisījām vaļā, tad to vairs tur nebija.” Šis mācītājs bija pozitīvs, viņam bija mērķis – draudzes celtniecība, un viņš bija aizrāvies ar tā piepildīšanu un nemanīja problēmas. Problēmas bija, bet viņš tās neredzēja. Tas nenozīmē, ka viņš viņas nerisināja un neredzēja reālas grūtības, taču viņš nejuta tās. Draugi, mērķis paceļ tevi pāri dabiskajam. Mērķis, uz kuru tu ej paceļ tevi pāri dabiskajam, pāri problēmām.
Dievs, es mīlu Tevi! Jēzu, es mīlu Tevi! Aleluja! Tu darīji mani stipru! Tu izvilki mani no dubļainām dūņām, liki manas kājas uz cieta pamata. Aleluja! Tu mani no nožēlojama bezmugurkaulnieka padarīji par stipru cilvēku. Ar Tevi nav nekā neiespējama! Es mīlu Tevi, Kungs! Tu esi cienīgs! Vienīgi Tev pieder slava un gods! Aleluja!
Es 13 gadus esmu ar Dievu, un neviens nekad šo gadu laikā no manas mutes nav dzirdējis, ka man iet slikti vai normāli. Man nekad nav normāli, nekad nav slikti. Man vienmēr ir labi! Aleluja! Vai man nav grūtības? Man ir! Vai es viņas redzu? Neredzu! Man ir mērķis. Man nav laiks uzkavēties šajās pieturās, ko sauc par problēmām. Es viņas risinu un eju tām pāri, jo man ir mērķis. Es gribu celt draudzi, vest cilvēkus pie Dieva! Es gribu atmodu Latvijā! Es gribu! Un tas ir Dieva dots mērķis. Cik Dievs ir labs!
„Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.” (Lūkas 17:26,27)
Noa lietoja visus savus resursus, lai celtu šķirstu. Pārējie viņu izsmēja par to, ko viņš darīja, par viņa mērķiem. Viņš gādāja par garīgām vērtībām, par to, ko Dievs viņam bija pateicis. Un pienāca diena, kad bija vispasaules plūdi, un viņš vienīgais ar savu ģimeni izdzīvoja, un mēs esam viņa pēcnācēji.
Gādā ar zemes resursiem, ar netaisnā mamona palīdzību sev draugus debesīs. Lieto zemes resursus, lai celtu garīgas vērtības. Ej uz Dieva mērķiem un atceries, ka Dieva mērķi ir ne tikai attiecības ar Dievu, ne tikai cilvēku vešana pie Dieva, bet arī tu pats, kā persona – tava labklājība, veselība, raksturs. Viņš ir ieinteresēts tevī. Cik Dievs ir labs!
Vai esi lasījis par Jozua un Kālebu? Kā es mīlu šos cilvēkus, šos Bībeles varoņus! Tas, ko es cienu cilvēkos un kas mani fascinē, ir drosme un ticība. Kad es redzu ticību, tad tas mani fascinē. Kā cilvēki iet, kā viņi tic. Kad Mozus vadībā tika izsūtīti 12 izlūki, Izraēla armija stāvēja pie apsolītās zemes uz mērķi. Divi no izlūkiem bija Kālebs un Jozua. Kad viņi izlūkoja šo zemi, tad tur bija liela auguma cilvēki, stipras pilsētas. Šie izlūki atgriezās.
„Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: “Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs.” Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Israēla bērniem, tā sacīdami: “Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir milzīga auguma vīri; un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs.” (4.Mozus 13:31-33)
Bet Kālebs iebilda pret desmit vīru teikto.
„Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!”” (4. Mozus 13:30)
Taču notika tā, ka tauta atteicās iet un rezultātā viņi 40 gadus klīda tuksnesī bez mērķa. Viņi neiegāja tur, kur Dievs viņus veda apsolījumā. Viņi klīda tuksnesī un izmira. Visi tie, kas neticēja, izmira.
„Un tu tagad redzi: Tas Kungs ir manu dzīvību uzturējis, kā Viņš man bija apsolījis; un ir pagājuši četrdesmit pieci gadi no tā laika, kad Tas Kungs šo vārdu sacīja Mozum un Israēls gāja pa tuksnesi; un nu, redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs. Es vēl šodien esmu tik stiprs kā toreiz, kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija toreiz, tāds spēks arī tagad: vai eju karā, vai izejot vai atnākot. Un tagad dod man šo kalnu zemi, par kuru Tas Kungs toreiz runāja, jo tu to arī tanī dienā dzirdēji, ka tur dzīvojot anakieši un ka tur esot lielas un nocietinātas pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani, ka es tos spēšu izdzīt, kā Tas Kungs ir apsolījis.”(Jozuas 14:10-12)
Visi izmira, izņemot Jozua un Kālebu. Viņi izdzīvoja šo laiku tuksnesī un iegāja apsolītajā zemē. Astoņdesmit piecu gadu vecumā Kālebs bija tik pat stiprs kā pirms četrdesmit pieciem gadiem. Viņi aizgāja un iekaroja. Izdzīvo tikai tie, kam ir mērķis, bet pārējie klīst tuksnesī – izmirst.
„Bet Viņš tiem sacīja: “Kur maita, tur salasās ērgļi.”” (Lūkas 17:37)
Kur ir cilvēki bez mērķiem, garīgi miruši cilvēki bez mērķiem, tur salasās ērgļi, maitu lijas. Kāpēc? Jo garīgi mirušie, bezmērķīgie cilvēki pievelk visu dēmonisko – slimības, nabadzību, haosu, putru galvā, dažādus grēkus utt.
„Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms viņus nebiju pilnīgi iznīcinājis. Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka zem manām kājām.” (2.Samuēla 22:38,39)
Dāvids atšķīrās ar ticību un mērķiem. Viņš gāja uz to mērķi, ko Dievs viņam bija atklājis. Tavi ienaidnieki kritīs pie tavām kājām – visi kompleksi un „es nevaru”, un par nožēlu jāsaka, ka arī cilvēku izskatā esošie ienaidnieki kritīs. Jo Dievs sargā un sūta savus eņģeļus tev pa priekšu, un iztīra tev ceļu. Tā, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Viņi tevi nes uz rokām. Ja pret tevi kāds ir cēlies, ja tev ir kāds ienaidnieks, tad atceries, ka tu esi tas, kurš ies līdz galam. Tavs ienaidnieks nespēs iet līdz galam. Viņš gan cīnīsies pret tevi, bet nepastāvēs, jo tu dzīsies viņam pakaļ, ne viņš tev. Un tu negriezīsies atpakaļ, kamēr tu nebūsi viņu panācis un iznīcinājis. Lai kas šodien nav priekšā tavā dzīvē, vai kādas būtu tās lietas, ko tu nevari, tad dzenies pakaļ, nospraud mērķus un ej uz tiem punktu pa punktam.
Ceturtajā martā, pirmdienā, pulksten 19:00 es gaidu tevi uzvarētāju skolā. Es gaidu visus tos, kas grib uzvarēt, kas grib celt Dieva valstību un iet uz mērķiem. Aleluja! Mēs apgūsim nepieciešamās iemaņas un celsim Dieva valstību. Mēs meklēsim Dieva vaigu, garīgās vērtības un maksāsim cenu par garīgām vērtībām gan pie sevis, gan pie cilvēkiem. Mēs celsim draudzi, mēs celsim grupiņas! Aleluja! Mēs izmainīsim cilvēku likteņus. Lai dzīvo labklājība! Aleluja!
Dievs mēs Tevi slavējam!
Ceturtajā martā tev ir jābūt līderu skolā un nevis, lai atsēdētu, bet lai sasniegtu mērķus! Aleluja!
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska
