Bieži vien cilvēki iedzīvojas dažādās kaitēs,  jo ir bijuši dažādi pārdzīvojumi un stress, kas sagrauj cilvēku no iekšienes un padara slimu. Arī Zanes dzīvē bija lieli uztraukumi, kas negatīvi ietekmēja jauno sievieti. Rezultātā Zanei bija spēcīgas fiziskas sāpes un tika konstatēta olnīcas cista, bet, atrodot atkal ceļu pie Dieva, jaunā sieviete par diskomfortu nav sūdzējusies jau ilgāku laiku.

Zane stāsta: „Pēdējos gados manā dzīvē bija ļoti daudz negatīvu notikumu, kas spēcīgi ietekmēja domāšanu. Jutos nelaimīga un pamazām sliktā pašsajūta atstāja sekas arī uz fizisko veselību.

Aptuveni pirms diviem gadiem man parādījās sāpes muguras lejasdaļā un gurnu apvidū – kreisajā pusē. Devos pie ārsta un izmeklēšanas laikā tika konstatēta olnīcas cista. Sāku lietot ārsta izrakstītos medikamentus, kuru rezultātā sāpes mazinājās un cista pamazām uzsūcās. Tomēr pēc ārsta rekomendācijas devos uz atkārtotu vizīti ik pēc 3 – 4 mēnešiem.

Šī gada februārī man atkal parādījās diskomforts un sāpes abos sānos un mugurā, un šoreiz tās bija spēcīgākas nekā agrāk. Es nevarēju ne nostāvēt, ne nosēdēt. Vienīgais veids, kā jutos labi, bija guļus pozīcija. Devos pie ārsta un man tika diagnosticētas cistas abās olnīcās. Turklāt to lielums bija līdz 6 cm, kas bija augsts risks, ka tās var plīst un radīt nopietnas komplikācijas. Man tika paņemtas arī analīzes, lai pārbaudītu, vai cistas nav ļaundabīgas. Es ļoti nobijos un satraucos par savu veselības stāvokli. Nekavējoties nopirku ārsta izrakstītos medikamentus un sāku tos lietot.”

Zane jau no bērnības tic Dievam un mazotnē kopā ar vecmāmiņu regulāri apmeklēja baznīcu, gāja svētdienas skolā un mācījās Bībeles skolā. Tomēr pusaudžu gados šīs aktivitātes vairs nebija prioritāte. Viss cits bija interesantāks un svarīgāks.

„Vidusskolas laikā apmeklēju baznīcu retāk, vien Ziemassvētkos, vienu reizi gadā, jo izklaide kopā ar draugiem šķita saistošāka. Tomēr tagad, kad radās sarežģījumi it visās dzīves jomās un veselībā, zināju, ka risinājumu var meklēt pie Dieva. Esmu pazīstama ar kādu meiteni, kura mani uzaicināja uz dziedināšanas dievkalpojumu, kur tika aizlūgts arī par ginekoloģiskām kaitēm. Es ticēju, ka esmu dziedināta no cistām olnīcās. Lai saņemtu pilnīgu dziedināšanu, sapratu, ka ir nepieciešams arī turpmāk meklēt un iepazīt Dievu, kā arī svarīga ir sadraudzība ar kristiešiem. Es uzzināju, ka ir iespēja apmeklēt mājas grupiņas draudzē „Kristus Pasaulei” un jau tajā pašā nedēļā devos uz savu pirmo grupiņu un draudzes dievkalpojumu, kas man palīdzēja nostiprināt ticību – esmu dziedināta.

Pusotru nedēļu pēc pirmās vizītes man bija jādodas uz atkārtotu izmeklējumu. Sāpes un diskomforts man bija pazudis. Pēc tam, kad daktere bija veikusi pārbaudes, liels bija viņas izbrīns, kad cistas olnīcās vairs nebija, uz ko viņai atbildēju – Dievs mani ir dziedinājis! Savukārt ārste mierīgi noteica: “Jā, tik ātri, dzerot zāles, tu nevarēji palikt vesela. Pilnīgs brīnums!” Es biju neizsakāmi laimīga! Dievs dara brīnumus tur, kur tiem tic! Un es ticēju, ka esmu dziedināta un tā arī notika.”

Zane turpina iepazīt Dievu, regulāri lasot Bībeli, lūdzot, esot dievkalpojumos un mājas grupiņās. Jaunā sieviete ir laimīga un novēl ikvienam: “Tici, lūdz un rīkojies, jo Dievam nekas nav neiespējams. Viss, ko mēs lūgsim saskaņā ar Bībeli, to Viņš arī darīs. Dievs var un arī veiks brīnumus tavā dzīvē, ja paļausies uz Viņu. Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl!“

Zanes Kubiles liecību pierakstīja Pārsla Jankovska