Šis nebūs tipisks sprediķis.
Šodien mēs klausīsimies mācību, līdzīgi kā tas ir augstskolās vai Bībeles skolās. Būs padziļināta mācība par zīmēm, kas sastāv no astoņiem lieliem punktiem, ņemtiem no Dieva vārda.
Un Tas Kungs sacīja Mozum: “Cik ilgi šī tauta nicinādama Mani atmetīs? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, neraugoties uz visām tām zīmēm, ko Es esmu tās vidū darījis?” (4. Mozus grāmata 14:11)
Dievs ir nepatīkami pārsteigts un sašutis par to, ka Viņš Izraēla tautas vidū ir darījis tik daudz zīmju, taču tā joprojām Viņam netic. Cilvēki joprojām nav izdarījuši secinājumus, nav sapratuši Dieva zīmes, un, pat ja ir sapratuši, tad nav ņēmuši tās vērā, un tā rezultātā šie cilvēki tika Dieva atmesti. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi saprast un atpazīt zīmes. Ne tikai Dieva zīmes. Ir arī pretējā pasaule jeb sātans ar saviem eņģeļiem, kuri arī dažādas savas darbības apstiprina ar zīmēm. Mums ir svarīgi izprast, pieņemt vai atmest, ņemt vērā, no tā mācīties un praktizēt.
1. Simbolika derības apstiprināšanai.
Pirmais zīmju veids, kurš atrodams Bībelē, ir simbolika derības apstiprināšanai. Tas ir līdzīgi kā līgumu slēgšanā. Piemēram, kad pircējs un pārdevējs slēdz līgumu, tad ir attiecīgs papīrs ar notāra zīmogu, ko varētu saukt arī par simboliku. Uz šī zīmoga ir spēks, un aiz tā stāv konkrētas varas un liecinieki, kas apstiprina šī līguma patiesumu. Parasti līgums tiek slēgts starp vairākām pusēm. Bībelē mēs lasām Veco Derību un Jauno Derību. Kas ir derība? Tas ir līgums starp Dievu un cilvēku. Tas ir cilvēka līgums ar Dievu un Dieva līgums ar cilvēku, un šim līgumam ir simbolika. Kad mēs šo simboliku uzlūkojam vai praktizējam, tad pieminam to. Tas apstiprina to, ka ir šāds līgums. Dievs no Savas puses apsola vairot, svētīt un ievest mūžīgajā dzīvībā, bet cilvēkam no savas puses arī ir jāievēro kādas konkrētas lietas un darbības. Šīs derības zīmes ir kā atgādinājums jeb simbolika konkrētam darījumam. Par to varam lasīt 1. Mozus grāmatas 9. nodaļā, 12. pantā. Šajā Rakstu vietā runa ir par varavīksni. Varavīksne patīk bērniem. Varavīksne sākotnēji nav bijusi LGBT simbols. Šodien varavīksnes simbols ir apzināti izveidots kā netradicionāli seksuāli orientētu cilvēku pazīšanās zīme. Ir paņemts Dieva derības simbols. Tā ir ļoti apzināta Bībeles un Dieva vārda zaimošana. Tad, kad zeme aizgāja bojā plūdos, izglābās tikai Noa ar savu ģimeni, no kuras arī cēlušās visas pasaules tautas. Pēc izglābšanās šķirstā, Dievs uzrunāja Noa.
Tad Dievs sacīja: “Šī ir Mana derības zīme, ko Es celšu starp Sevi un jums un ikvienu dzīvu radījumu, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem. Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli.” (1. Mozus grāmata 9:12-13)
“[..] Es arī pieminēšu mūžīgo derību starp Dievu un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu, kāda vien ir pasaulē.” (1. Mozus grāmata 9:16)
Un Dievs sacīja Noam: “Tā ir derības zīme, ko Es ceļu starp Sevi un ikvienu radību, kāda vien ir pasaulē.” (1. Mozus grāmata 9:17)
Dievs apsola, ka pasaule vairs nekad neies bojā plūdos. Tajā pašā laikā Dieva vārds saka, ka pasaule ies gan bojā, bet ugunī. Vietām var būt kādi lokāli plūdi, piemēram, var pārplūst Daugava, bet pasaule nevar applūst dažādu ledāju kušanas rezultātā. Atgriežamies pie derības zīmes. Kad mēs redzam varavīksni, tad zinām, ka Dievs to ir ieplānojis. Bībele saka, ka Dievs izveidoja varavīksni. Mēs pētām šo parādību un cenšamies to izskaidrot zinātniski, runājot par gaismas staru laušanu, taču, patiesībā, mēs vienkārši cenšamies izskaidrot to, ko Dievs ir radījis. Mēs interesanti skaidrojam lietas, lai paši sev būtu gudri. Zinātnieki šķiet gudri esam, sakot: “Mēs zinām, no kurienes rodas varavīksne.” Patiesībā, mēs neviens nezinām, no kurienes ir visas šīs daļas, visa sakārtotība un struktūra, kas liek varavīksnei būt. Varavīksne ir skaista, un tā ir Dieva derības zīme starp mani un Dievu, starp tevi un Dievu. Tas ir Dieva derības simbols un atgādinājums tam, kas ir mani pienākumi un atbildība, un, ja es daru no savas puses to, ko grib Dievs, tad arī manā dzīvē notiks Dieva griba. Esmu svētīts. Āmen!
“[..] Turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm [..].” (2. Mozus grāmata 31:13)
Dievs saka: “Turiet Manus sabatus un Manas svētku dienas!” Tā ir zīme ne tikai Izraēlam konkrētajā laika posmā, bet audžu audzēm, tātad arī mums. Kas tā ir par zīmi mums? Tā ir nedēļas diena, kuru cilvēki izdala atsevišķi, lai būtu Dieva namā. Tā ir ticīgo cilvēku atpazīšanas zīme. Ja tev nav šīs zīmes, tu nepiederi Dievam. Ikviens ticīgais svētdienā ir dievkalpojumā. Tā ir elementāra zīme. Kā mēs varam atšķirt ticīgos no neticīgajiem? Ticīgais svētdienā par katru cenu ir dievkalpojumā. Draudzē “Kristus Pasaulei” ticīgie par katru cenu nedēļas vidū ir savā mājas grupiņā. Ticīgs cilvēks izmanto iespēju piedalīties visos tajos pasākumos, kurus draudze piedāvā, un svētdiena un grupiņa ir absolūti neatņemamas sastāvdaļas. Sabata un citu kristīgo svētku apmeklēšana un svinēšana ir zīme izglābtajiem cilvēkiem.
“Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām.” (1. Mozus grāmata 17:4)
“Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu [..].” (1. Mozus grāmata 22:17)
“Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis [..].” (1. Mozus grāmata 17:7)
“Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums.” (1. Mozus grāmata 17:11)
Dievs noslēdza derību ar Ābrahāmu, ar Izraēla tautu, visiem viņa pēcnācējiem. Apgraizīšana bija šīs derības zīme, simbolika, ka šis cilvēks pieder Dievam. Kā šī simbolika attiecas uz mums šodien?
Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. (Marka evaņģēlijs 16:16)
Šodienas zīme tam, ka tu piederi Dievam, ir kristības. Man kaut kur ir noklīdusi mana kristību apliecība. Es kristījos Jēkabpils cietumā, 2000. gadā. Šo kristību dokumentu man izrakstīja cietuma priekšnieks, uzliekot arī cietuma zīmogu. Tas ir kaut kas neparasts. Man šķiet, ka šis papīrs palika kaut kur baptistu arhīvos, kad biju to iesniedzis draudzē. Man šī kristība bija jāpierāda. Man bija zīme. Kas tic, tie kristās. Kristība ir derības zīme. Tā ir viena no zīmēm, kas ir atrodama Bībelē. Arī vakarēdiens, kuru baudām, ir zīme.
[..] “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!” Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.” (Lūkas evaņģēlijs 22:19-20)
Jēzus vakarēdiena laikā Saviem mācekļiem pasniedza vīnu un maizi un teica: “Tā ir derība. To dariet, Mani pieminēdami.” Tas, ka mēs baudām vakarēdienu, ir piemiņa tam, ka esam slēguši derību ar Dievu. Tā ir piemiņa tam, ka Jēzus asinīs esam šķīstīti un dziedināti. Kristība, vakarēdiens, draudzes apmeklēšana ir rituāli, kas paši par sevi neglābj. Glābj Dievs. Un tomēr, ja tu esi glābts, tad tev ir šīs zīmes, un tu tās pildi. Āmen!
Tā ir Dieva taisnās tiesas zīme, ka jūs reiz būsit cienīgi iemantot Dieva valstību, kuras dēļ tagad ciešat. (2. Tesaloniķiešiem 1:5)
Vai tev savas ticības dēļ šad tad gadās grūtības, vajāšanas vai nepatika no kāda cilvēka puses? Ne tava izskata vai kāda cita iemesla, bet tieši ticības dēļ. Ja tā negadās un šīs zīmes nav, tad tas var norādīt uz to, ka tu tomēr nepiederi Dievam. Ja šī zīme ir, tad tas norāda uz to, ka tu noteikti piederi Dievam. Ir rakstīts: “Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” Tāpat ir rakstīts, ka vajāšanām ir jānāk.
Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti. (2. Timotejam 3:12)
Tas nav kā likums, ka mums nepārtraukti jātiek vajātiem, tomēr noteikti tev būs domstarpības un kāds spiediens no pasaules tavas ticības dēļ. Un tā ir zīme tam, ka esi uz pareizā ceļa. Āmen!
Mana mamma man atnesa salasītas vēstules, kuras es sen atpakaļ biju sūtījis uz mājām. Šajā paciņā ir ielikta arī kokarda. No 1988. līdz 1990. gadam es dienēju Tālajos Austrumos, padomju armijā. Pie vasaras cepures man bija piesprausta zvaigznīte, bet pie parādes un ziemas cepures man bija piesprausta kokarda. Brīdī, kad mums šīs kokardas izsniedza, tās bija taisnas, bet mēs paši vēlāk tās ielocījām, lai būtu stilīgāk, lai gan to nedrīkstēja darīt. Pēc tam tie, kuriem kokardas bija ielocītas, skaitījās stilīgāki un drosmīgāki. Atceros, kādā nakts trauksmē biju izskrējis no kazarmām ar pižiku galvā, un man pienāca klāt gara auguma majors, kurš uzsita man ar kulaku pa pieri, ieraugot salocīto kokardu. Ar sitienu viņš to ātri iztaisnoja. Protams, pēc tam tā atkal tika salocīta. Ko nozīmēja šis simbols uz cepures? Padomju armijā es devu zvērestu. Tas bija jādara obligāti. Man bija derība, līgums ar padomju valsti, ka es divus gadus dienēšu un visu pildīšu, un viņi no savas puses dos apģērbu un paēst. Tas bija mans pienākums pret valsti. Arī tagad mums katram vienam ir pienākums pret valsti. Kokarda bija zīme, ka es divus gadus piederēju konkrētam bataljonam, konkrētai rotai, konkrētam vadam. Visam ir zīmes. Pēc tā, kādu simboliku tu nēsā, pēc tavas uzvedības un rituāliem, kurus pildi, un pēc pieturas punktiem tavā dzīvē var spriest, kas tu esi un kur tu dodies. Visam ir zīmes, un viss ir ļoti vienkārši. Ja ar mani runā cilvēks un viņam ir kāda problēma, tad, klausoties viņa stāstījumā, ir zīmes, pēc kurām es simtprocentīgi zinu, ka problēma ir viņam pašam, nevis tam, par ko viņš stāsta. Es tā arī pasaku: “Ja tu netiksi ar to un to galā, tad ir viss.” Es to saprotu pēc konkrētām zīmēm. Mateja evaņģēlijā ir rakstīts, ko Jēzus teica farizejiem un saduķejiem.
Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: “Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana, – un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast?” (Mateja evaņģēlijs 16:2-3)
Jēzus teica: “Garīgās zīmes jūs negribat un neprotat saprast, un tādēļ jūs arī ciešat.” Mums ir jāprot skaidrot zīmes, tāpēc tas ir jāmācās no Dieva vārda. Pēc šīs svētrunas mēs būsim daudz gudrāki. Āmen!
2. Dieva zīmes kā Viņa vadība.
Dievs vada caur zīmēm.
Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem.” (1. Mozus grāmata 1:14)
Šī ir Rakstu vieta, kas skaidri runā par to, ka Dievs ir radījis zvaigznes, un viens no iemesliem ir tāds, lai mums būtu kalendārs kā pieturas punkts ikdienā, lai mēs varētu normāli funkcionēt un eksistēt. Tas ir Dieva vadības plāns.
“Uzcel ceļa rādītājus stabus un nostati ceļa zīmes un ievēro to ceļu, pa kuru tu reiz gāji!” (Jeremijas grāmata 31:21)
“Bet drīzāk debesij un zemei zust, nekā krist vienai bauslības rakstu zīmei.” (Lūkas evaņģēlijs 16:17)
Mēs tikko lasījām zīmes. Ceļā, kurā mums jāiet, ir zīmes. Kad tu piedalies ceļu satiksmē, arī tad uz tevi attiecas ceļa zīmes. Jēzus saka: “Drīzāk zemei zust, nekā kaut vienam vārdam no Bībeles.” Mūsu ceļa zīme ir Dieva vārds. Bībelē ir mūsu pieturas punkti, zīmes, pamācība, kā rīkoties krustcelēs. Tajā ir nevis vienkārši Dieva vārds, bet veselīga Bībeles mācība, konkrēti – savas draudzes mācība.
Arī sapņos var būt zīmes.
[..] sapnī saņēmis norādījumu, viņš atgriezās Galilejas robežās. (Mateja evaņgēlijs 2:22)
Runa ir par Jāzepu, kurš bēga no Hēroda kopā ar mazo Jēzu un Viņa mammu Mariju. Es nedomāju, ka mums katram ir vajadzīgi īpaši sapņi, lai Dievs mūs uzrunātu. Tev ir ļoti labs mācītājs, kurš pietiekoši skaidri visu māca. Tāpat arī mēs visi praktizējam personīgas attiecības ar Dievu, draudzē ir normāla Bībeles skola utt. Principā, mums ceļa zīmes ir skaidras. Un tomēr jebkuram var būt arī zīmīgs sapnis, caur kuru Dievs vēlas kaut ko pateikt. Ja šis sapnis ir no Dieva, tad tas pavisam noteikti būs saskaņā ar veselīgu mācību. Sapņos var būt zīmes.
Pat loterija jeb mesli var būt zīme. Kad apustuļu vidū vairs nebija Jūda, viņi meta meslus. Viņi izvēlējās vairākus kandidātus Jūdas vietā, kuri visi bija labi. Viņi nezināja, kuru izvēlēties, tāpēc sarīkoja loteriju un iecēla par apustuli Matiju. Reizēm mēs gribam atšķirt Bībeli un rīkoties kā loterijā – kura Rakstu vieta gadīsies, to uzskatīt par Dieva gribu. Vai arī izdomāt: ja pretī pirmā nāks sieviete, rīkošos tā, ja vīrietis – rīkošos pretēji. Loterija iespējama tādos gadījumos, kad visi ceļi, kuri tālāk ejami, ir no Dieva un labi. Loterija nav jāspēlē, ja nav vienādi kandidāti, ja skaidri redzams pēc Dieva vārda, kurā virzienā doties. Zīmes un sapņi nevar būt virs Dieva vārda, bet sava vieta ticības dzīvē tiem ir. Kādai māsai, kura nevarēja izvēlēties, kurai draudzei pievienoties, Dievs parādīja sapni par mūsu draudzi, un pēc šī sapņa viņa skaidri zināja, ka viņas vieta ir šeit. Toreiz mūsu draudze bija tikko aizsākta, nebija tāda kārtība kā tagad un vajadzēja būt visai drosmīgam, lai mums pievienotos. Dievam vajadzēja sapnī parādīt – esi droša, nebaidies, ej uz turieni. Ja tagad viņai parādītos sapnis, kurā teiktu: “Ej uz citu draudzi,” – to gan Dieva vārds mums nemāca. Tas māca būt savas draudzes patriotiem. Dažādos laika sprīžos, dažādās situācijās viena un tā pati zīme ir dažādi tulkojama.
3. Dieva zīmes, lai cilvēki ticētu.
Vai tev ir kāda zīme vai brīnums palīdzējis sākt ticēt Dievam? Varbūt kādam ir, kādam nav, bet varbūt tomēr visiem. Galu galā, es esmu zīme, brīnums, jo Dievs mani ir pārdabiski izglābis un atbrīvojis. Pēc trīspadsmit gadus ilga narkotiku gūsta Dievs mani ir izmainījis, dziedinājis, atbrīvojis. Lielos vilcienos skatoties, neviens nav nācis pie Dieva bez zīmēm. Mēs šodien klausījāmies video liecību. Arī tā ir zīme, lai cilvēki ticētu. Kad Mozus gatavojās izvest izraēliešus no Ēģiptes zemes, Dievs teica:
“Un notiks, ja viņi tev neticēs un neklausīs pēc pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs otras zīmes dēļ.” (2. Mozus 4:8 )
Viņš nosvieda zizli, un tas pārvērtās par čūsku. Bībelē ļoti daudz ir pieminēti tieši Ēģiptes zīmes un brīnumi.
Toms atbildēja un sacīja Viņam: “Mans Kungs un Mans Dievs!” Jēzus viņam saka: “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja Savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā. Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. (Jāņa evaņģēlijs 20:28-31)
Bībele māca, ka Dievs dara zīmes, lai tu ticētu. Dziedināšanu var skaidrot dažādi, arī kā mīlestību, bet tā ir arī zīme ticīgiem un neticīgiem.
Viņam Pashā svētkos Jeruzālemē esot, daudzi sāka ticēt Viņa Vārdam, redzēdami zīmes, ko Viņš darīja. (Jāņa evaņģēlijs 2:23)
Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.” (Jāņa evaņģēlijs 4:48 )
Bet Viņam sekoja liels ļaužu pulks, tāpēc ka tie redzēja tās zīmes, ko Viņš darīja slimajiem. (Jāņa evaņģēlijs 6:2)
Slimo dziedināšana, atbrīvošana, izmainīts cilvēks ir zīme. Arī Dieva pieskāriens fiziskā veidā, zemē krišana, runāšana mēlēs, Gara dāvanas ir zīmes.
4. Jēzus Kristus ir zīme.
Kad Jēzus karājās pie krusta, pagāni pielika Viņam zīmi: “Jūdu ķēniņš.” Jūdi bija sašutuši un dusmīgi par to un gribēja šo zīmi noņemt, bet Pilāts neļāva. Viņš teica: “Ko esmu darījis, to esmu darījis!” Kristus ir mūsu zīme.
Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. (1. Korintiešiem 1:22)
Jēzus to vien darīja, kā gāja no pilsētas uz pilsētu, sludināja, dziedināja un rādīja zīmes un brīnumus. “Rādi speciāli mums zīmi!” Ko Jēzum bija viņiem teikt? Aklie redz, kurlie dzird, klibie staigā, mirušie ceļas augšā, un jūdi vēl prasīja, lai rāda viņiem zīmi.
Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība. (1. Korintiešiem 1:23)
Krustā sistais Jēzus ir mūsu zīme. Tu vari redzēt šajā zīmē savas slimības, neizdošanos, tur pie krusta. Viņa brūcēs tu esi dziedināts, tā ir tava zīme. Pirms pāris dienām man jautāja, kurā mēnesī es esmu dzimis. Es jau sapratu, ka šis cilvēks grib zināt, kāda horoskopa zīme man ir. Es viņam atbildēju, ka neticu horoskopiem, ka man ir Jēzus Kristus zīme. Ne horoskopi, ne kādas zvaigznes nenosaka manu dzīvi. Es pats to nosaku saskaņā ar Kristus evaņģēliju. Viņš ir mūsu zīme. Viens no Dieva vārdiem ir Jehova Nissi – Tas Kungs ir mūsu karogs.
5. Ticīgie cilvēki ir iezīmēti ar zīmi.
“Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.” (Jesajas 49:16)
Dieva vārds saka, ka Viņa caurdurtajās plaukstās tu esi iezīmēts. Kad Izraēls izgāja no Ēģiptes, viņiem vidū bija saiešanas telts, kas vēlāk pārtapa par templi. Tā bija centrālā vieta, kurā mājoja Dievs, un apkārt viņi cēla savas teltis. Tur bija simtiem, tūkstošiem cilvēku, un, lūk, kāda bija sistēma:
“Ikviens lai apmetas pie sava pulka karoga, pie sava tēva nama zīmes, Israēla bērni visi kopā lai apmetas nometnē iepretim un apkārt Saiešanas teltij.” (4. Mozus grāmata 2:2)
Visi bija apkārt svētākajai vietai, tomēr katrs zem sava karoga pa grupām. Šis karogs ir zīme. Vai zini, kāds karogs ir tev? Draudzes “Kristus Pasaulei” simbolika, karogs. Mēs pulcējamies ap draudzi “Kristus Pasaulei”, tas ir mūsu karogs. Tajā pašā laikā mēs, kā ikviena draudze, esam ap Dieva troni. Ja cilvēks pirmdienā ir “Prieka Vēstī”, otrdienā “Kristus Pasaulei”, trešdienā adventistos, ceturtdien baptistos, piektdien, sestdien katoļos, luterāņos vai “Jaunajā paaudzē”, tad tā ir zīme, ka šis cilvēks, iespējams, nepieder Dievam. Ticīgie cilvēki pulcējas zem sava karoga, viņi ir konkrētā draudzē, konkrētā ģimenē, konkrētā vietā, un tajā pašā laikā viņi zina, ka nav vienīgie. Ir citi karogi, ar kuriem mums jābūt draudzīgiem, jo mēs visi esam ap svēto vietu. Mēs esam iezīmēti, savas draudze patrioti, pie sava tēvu nama zīmēm. Kā es vienu reizi sev piespraudu Latvijas karodziņu, tā arī tas tur ir palicis. Kādēļ es to nēsāju? Tas gan nav pats, pats svarīgākais, bet gandrīz svarīgākais man. Tā ir simbolika, ka esmu latvietis un piederu Latvijas valstij. Tās ir manas mājas, mana tauta, es te esmu uzaudzis. Esmu savas valsts patriots. Dievs, protams, pāri visam. Latvijai ir savs karogs, sava simbolika, un mēs pulcējamies zem sava karoga. Būs 4. maijs, atjaunotās Latvijas neatkarības diena. Cilvēki, kuri staigā ar citu valstu karogiem, nav mūsu valsts patrioti. Amerikānis neliks sev latviešu vai krievu karogu, bet gan savu Amerikas karogu. Vai esi redzējis filmu “Rokijs”? Viņš vienmēr bija ietērpies Amerikas karogā. Mairis Briedis, kad uzvarēja, ietinās Latvijas karogā. Viņš bieži saka: “Latvieši, mēs esam stipra tauta!” Mēs nēsājam tādu simboliku, pie kā mēs piederam, un arī tās zīmes pie mums ir redzamas.
“Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.” (2. Mozus grāmata 12:13)
Pirms iziešanas no Ēģiptes zemes, kāva jērus, un ar viņu asinīm apzieda durvju ailes. Visām vietām, uz kurām bija asinis, maitātājeņģelis gāja garām. Ja tu tici evaņģēlija vēstij, ja tavs karogs ir Kristus, uz tevis ir Kristus asinis. Tā ir zīme, no kura bēg ļauni spēki, dēmoni un velni, slimības, neveiksmes.
Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs. (2. Korintiešiem 1:22)
Tev ir Dieva zīmogs, zīme. Nākamā Rakstu vieta, ar kuru padalīšos, ir tā, no kuras sākās šis sprediķis. Man bija doma mācīt par personīgām attiecībām ar Dievu, bet Viņš mani ļoti uzrunāja caur šo Rakstu vietu, un es nolēmu mācīt par zīmēm. Ecehiēls redzēja parādību, kurā Dievs izsūtīja eņģeli un lika viņam uzlikt zīmes cilvēkiem.
“Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā. Bet citiem Viņš sacīja, man dzirdot: “Eita viņam pakaļ pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nežēlo, un nesaudzējiet neviena. Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizskariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar Manu svētnīcu!” Tad tie iesāka ar vecajiem, kas stāvēja Tempļa priekšā. Un Viņš tiem sacīja: “Lieciet negodā svētnīcu un pildiet pagalmus ar nokautiem. Eita tagad projām!” Un tie izgāja un kāva ļaudis pilsētā. (Ecehiēla grāmata 9:4-7)
Par ko šī zīme? Vai par to, ka ļaudis ir noskumuši, kurn, kritizē? Noskumušos, kurnētājus, kritizētājus paturēja dzīvus, bet tos, kam zīmes nebija, nokāva. Par ko viņi skuma? Par negantībām, kas notika Jeruzālemē. Par ko viņi kritizēja? Par bezdievību, kas notika valstī. Ja tev ir pilnīgs miers par to, kas notiek valstī, varbūt tev nav šīs zīmes? Kad maitātājs ies garām, varbūt tu vari patrāpīties zem sitiena. Ja tu grupiņā vari mierīgi sēdēt un nevest jaunus cilvēkus, un, ja jauni cilvēki ilgi nav bijuši un tev ir miers sirdī, varbūt tev nav zīmes no Dieva, varbūt tu neesi apzīmogots un Svētais Gars nav tava ķīla. Tiem, kuri skumst bezdievības dēļ, nav miers, un viņi cenšas kaut ko mainīt, jo viņos mājo Svētais Gars. Bībele saka, ka pat ar bezvārdu nopūtām var izpausties Gars mūsos. Tad, kad redzam neatbilstību Dieva vārdam, tam mūsos jāizraisa antireakciju. Pirms kāda laika man daudzi uzbruka par rakstiem, par to, ka apsūdzu valdību. Es turpinu publicēt tamlīdzīgus rakstus un darīšu to tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Kāpēc es to daru? Es nevaru citādāk, man ir jāatmasko bezdievība, briesmas, ko viņi dara. Tu esi apzīmēts ar Svētā Gara zīmi un zīmogu. Un sūdzēšanās un skumšana par bezdievību ir zīme, ka esi ar Dievu. Tātad garīga neapmierinātība ar apkārt notiekošo ir zīme, ka tu esi uz pareizā ceļa.
6. Sātana zīmes.
Lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot, kam nav šīs zīmes – zvēra vārda vai viņa vārda skaitļa. Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši. (Atklāsmes grāmata 13:17-18 )
Kas notika ar cilvēkiem, kas pieņēma zvēra zīmi?
Pirmais gāja un izlēja savu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu. (Atklāsmes grāmata 16:2)
Zvēra zīme, visticamāk, šodien būs saistīta ar tehnoloģijām, un vakcinēšana ir solis uz čipošanu. Un var pienākt brīdis, kad tev būs jāizvēlās palikt sistēmā un atteikties no Kristu vai palikt ar Kristu un nebūt sistēmā. Un visiem, kas pieņēmuši zvēra zīmi, piemetīsies ļauni augoņi, slimības. Ar zvēra zīmi faktiski tu atsakies no Kristus un ej pazušanā. Bet labā ziņa ir tāda, ka šis globālais plāns ir izgāzies. Es arī to iekšēji jūtu, ka šis globālais paverdzināšanas plāns ir izgāzies. Jau tagad ir izgāzies. Lai arī kā viņi centīsies savākt pēc iespējas lielāku kumosu, viņi tomēr izgāzīsies. Zini, ja cilvēks nestrādā un viņam maksā par to algu, tā ir zīme. Kam zīme? Inflācijai. Ekonomikas sabrukšanai. Ja labāk ir sēdēt mājās nekā strādāt, tā ir zīme valsts sabrukumam. Es nevaru saprast, kas ar mūsu Saeimu notiek. Pirmo reizi pa visu gadu viņi kaut ko labu izdarīja. Saeima atļāva kafejnīcām apkalpot klientus terasēs, galdiņi 2 metru attālumā, un pie galdiņa četras personas no divām mājsaimniecībām. No 7. maija visi uz kafejnīcām! Es noteikti braukšu uz kafejnīcu. Es gadu neesmu bijis kafejnīcā. Es pēdējo reizi biju kafejnīcā Cēsīs, kad vēl bija evaņģelizācijas tūre. Es gribu “Kungu rijā” normāli paēst šašlikus un skābu kāpostu zupu. Jau tagad ir plaisa starp Saeimu un valdību. Visiem tas ļoti patīk, jo tas dod cerību. Kad Elija redzēja mazu mākonīti, viņš teica, ka būs lietus. Kad mēs redzam mazu plaisu, mēs sakām, ka būs liela plaisa. Lai nāk citi cilvēki. Bez Dieva mēs tik un tā tālāk netiksim, tomēr ir cilvēki, politiķi, kuri Dievu vismaz piemin.
Starp citu, mēs kritizētu Putinu, un viņš tiešām ir reāls drauds mūsu Latvijai, bet viņiem ir oficiālā reliģija – pareizticība, un pārējās vienkārši likvidē. Tas nav labi, tomēr kāpēc šī valsts ir tik spēcīga? Es domāju, ka viens no iemesliem ir tāds, ka šajā valstī Dieva Vārdu piemin biežāk nekā Eiropas valstīs. Ģimenes jēdziens un kā noteikt, vai tu esi puika vai meitene, viņiem nav problēma. Kā cienīt savus vecākus? Arī tur viņi nedaudz būs priekšā Eiropas valstīm. Tur ir savi plusi, gribi vai nē, un tas ir saistīts ar reliģiju. Dieva vārda piesaukšana. Krievijas ģērbonī ērglim ir divas galvas. Viena ir reliģija, otra ir valsts vara. Tam ir sekas. Tās ir zīmes.
Bērni un vecāki. Vecāki atnāk un palaiž bērnus savā vaļā vienalga kādā iestādē. Tad viņi iet visur, ņemās un darās, un traucē visiem, un vecāki to nedzird, – tā ir zīme. Tā ir zīme, ka aug noziedznieki, nepilvērtīgi cilvēki, bezatbildīgi cilvēki, un tādi paši ir arī vecāki. Tam, protams, ir divas puses, un pārmērībām bērnu audzināšanā ir sekas. Bet neaudzināti bērni – viņi ir tādi. Ja tu redzi, ka vecāki palaiž bērni, lai staigā, kur grib, tu zini, kas šiem bērniem ir gaidāms nākotnē. Citi cilvēki aizrāda, bet tie taču ir bērni. Viņiem bērniņš ir Dieva vietā. Viņš var darīt visu, ko viņš vēlas. Jaunā audzināšanas metode saka – bērns var darīt visu, ko viņš grib un kad viņš grib. Viņš arī var būt, kas viņš vēlas. Un, ja viņš skolā izlemj, ka grib būt zēns nevis meitene, tad dabū hormonus un var pārveidoties.
“Par piemiņu mirušajiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz savās miesās iededzināt rakstus, Es esmu Tas Kungs!” (3. Mozus grāmata 19:28 )
“Uz savas galvas viņiem nebūs izdzīt matus, nedz apgriezt savu bārdu, nedz iegriezt kādas zīmes savā miesā.” (3. Mozus grāmata 21:5)
Māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem. (Salamana pamācības 6:13)
Ir simboli, kas ir sātaniski, piemēram, tetovējumi. Šīs ir tās rakstvietas, kas runā par tetovēšanos. Es apzinos, ka vienkāršs zīmējums pats par sevi ir vienkārši zīmējums, tomēr, ja tas tiek darīts par piemiņu, simboliski, tas ir sātanisks simbols vai cilvēcīgs simbols. Tā ir aizliegtā simbolika. Piemēram, fašistu simbolika Latvijā ir aizliegta. Tāpat arī Dieva bērniem ir aizliegtas zīmes, kas nav no Dieva. Mums nevajag neko tetovēt vai iegriezt. No tetovēšanās vispār labāk atturēties. Iekšēji manī ir pretestība pret tetovēšanos. Es esmu redzējis tikko tetovētus cilvēkus, kuri pēc īsa laika posma atkrīt no kalpošanas un no Dieva. Kāds megadraudzes mācītājs atklāti ielika Youtube video ar saviem svaigiem tetovējumiem, un viņam nav vairs megadraudzes. Tam sekoja narkotikas un izvirtības. Manam brālim uz rokas bija uztetovēts Jēzus. Brālis bija narkomāns, kurš nonarkojās līdz nāvei. Jēzum ir jābūt sirdī, nevis tetovējumā. Un zīmes, ka tu piederi Dievam, nav tetovējumi, bet kristības, vakarēdiens, personīgas attiecības ar Dievu un tas, ka esi draudzē.
Bet dariet ar viņiem tā: izpostiet viņu altārus, viņu elku zīmes nolauziet, nocērtiet viņu elku kokus, bet viņu elku tēlus sadedziniet ugunīs. (5. Mozus grāmata 7:5)
Iztīri savu māju no dažādām zīmēm, kas ir sātaniskas. Daudzas popmūzikas zvaigznes ar dažādu sātana simboliku demonstrē savu piederību sātanismam, masoniem. Jaunieši to skatās, klausās, pieņem, tetovējas un cieš sekas.
Tā saka Tas Kungs: “Nepieradiniet sevi citu tautu dzīves veidam, neļaujiet sevi iebiedēt debess zīmēm, no kā viņas bīstas!” (Jeremijas grāmata 10:2)
Debesu zīmes – horoskopi, astroloģija, zīlnieki, dziednieki, – netici meliem, tici Dieva vārdam.
Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim, tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pārbauda, lai zinātu, vai jūs esat tie, kas To Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. (5. Mozus grāmata 13:2-4)
No Dieva nav tas cilvēks, kurš visu zina, no Dieva nav tas, kurš dara brīnumus, no Dieva ir tas, kurš seko Dieva vārdam. Tādu pravieti tu vari bīties un respektēt. Ne viss, kas spīd, ir zelts.
7. Piemiņas zīmes.
Jozua uzcēla no akmeņiem piemiņas vietu tajā vietā, kur viņi sausām kājām pārgāja pāri Jordānai ceļā uz Apsolīto zemi.
Sludiniet Jūdā un Jeruzālemē un izplatiet šo ziņu visur zemē: “Bazūnējiet un sauciet stiprā balsī, un sakiet: pulcējieties, un meklēsim patvērumu stiprās pilsētās!” Paceliet karogu pār Ciānu! Bēdziet un nekavējieties! Jo Es sūtu nelaimi no ziemeļiem līdz ar briesmīgu visas zemes izpostīšanu. Jau lauva ir izlīdis no sava biezokņa, un tautu nožņaudzējs ir piecēlies un dodas prom no savas mītnes, lai padarītu tavu zemi par tuksnesi un tavas pilsētas pārvērstu drupās, kur neviens vairs nedzīvo. (Jeremijas grāmata 4:5-7)
Zīmju iemesls var būt vienkārša piemiņa, Dieva griba, ka tu piemini konkrētas lietas. Piemēram, 13 gadu draudzes jubilejas monētiņa. Tā ir piemiņas zīme, ka mēs pieminam šo notikumu. Un tas ir pareizi, zīmes no Dieva.
8. Mums ir jādara zīmes.
Vecās Derības pravieši darīja zīmīgas lietas. Viņi zīmīgi ģērbās, zīmīgi rīkojās, arī neloģiski rīkojās, smieklīgi rīkojās, lai pievērstu cilvēku uzmanību un viņiem nodotu Dieva domu, Dieva ziņu.
Tagad jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei! (1. Korintiešiem 4:16)
Pāvils saka sekot viņa priekšzīmei. Tu esi paraugs cilvēkiem. Tu esi zīme cilvēkiem.
Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd. (2. Korintiešiem 2:15)
Vienam smarža uz dzīvību, otram smarža uz nāvi. Tu esi zīme cilvēkiem, tavs dzīves veids – tā ir zīme cilvēkiem.
Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka evaņģēlijs 16:15-18 )
Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. (Marka evaņģēlijs 16:20)
Mēs esam zīmes šai pasaulei.
Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. (Mateja evaņģēlijs 5:14)
Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. (Mateja evaņģēlijs 5:13)
Tu esi zemes sāls, tu esi zīme pasaulei.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Zīmes Bībelē” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
